Citas ziņas

Levēns turpina mēģinājumus izveidot jauno Zviedrijas valdību

LETA--DPA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Līdzšinējais Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns pirmdien paziņojis, ka, neskatoties uz «ļoti sarežģīto» politisko situāciju, viņš turpinās mēģinājumus izveidot jauno valdību.

«Sarunas bija cieņpilnas un konstruktīvas, taču neviena pozīcijas patiesībā nav mainījušās,» pēc parlamenta spīkera Andreasa Norlena informēšanas par pagājušās nedēļas starppartiju sarunu rezultātiem žurnālistiem atzina Levēns.

Kā ziņots Norlens pirms nedēļas deva sociāldemokrātu līderim divas nedēļas laika, lai mēģinātu izveidot valdību, jo konservatīvo līderis Ulfs Kristersons, kam pirmajam tika uzticēta kabineta veidošana, sarunās cieta neveiksmi.

Levēns pavēstīja, ka vēl nav sācis oficiālas koalīcijas sarunas ne ar vienu no partijām, taču piebilda, ka sarunas ar citu partiju līderiem bijušas auglīgas, jo devušas iespēju izprast vienam otra pozīciju.

Sociāldemokrātu līderis tomēr atteicās izpaust, kādi jautājumi ir pārrunāti.

25.septembrī parlaments Levēnam izteica neuzticību, un šobrīd viņš ir premjera pienākumu izpildītājs.

Pēc 9.septembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām Zviedrijā faktiski izveidojies politiskais strupceļš. Nevienam no partiju blokiem nav vairākuma, un tas apgrūtina valdības veidošanas procesu.

Levēna vadītie sociāldemokrāti un «zaļie», kas veidoja līdzšinējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Savukārt opozīcijā esošā labēji centriskā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.

Gan kreiso partiju neformālais bloks, gan labējo partiju Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar galēji labējiem Zviedrijas demokrātiem (SD), kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 no 349 parlamenta deputātu vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzēm mēdz būt pa spēkam koriģēt sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) steigušas pievienoties gan Zviedrija, gan Somija. Pagaidām tas izdevies vien Somijai, kur pret Zviedrijas dalību šajā organizācijā iebildumus ceļ Turcija. Šim procesam nepieciešama visu esošo NATO valstu piekrišana.

Lai nu kā - var novērot to, ka pēdējā laikā tajā pašā Zviedrijā, kura droši vien agrāk vai vēlāk tomēr būs NATO biedre, palēnām sākuši krist arī citi tabu. Zviedrija savu dzīvi vada ar tās vietējo valūtu – Zviedrijas kronu. Šajā jaunajā desmitgadē gan ir redzams tas, ka pakāpeniski mazinās pretestība idejai, ka arī šī valsts varētu kādā brīdī pāriet uz eiro. Pagaidām Zviedrijas sabiedrībā vairākums, šķiet, stāv un krīt par savu kronu. Tomēr šajā pašā laikā jāsecina, ka šāds atbalsts tur kļuvis mazāk nospiedošs. Tikmēr atbalsts Eiropas kopējai valūtai audzis.

Audzis atbalsts eiro un strauji

Bloomberg, izceļot Zviedrijas statistikas pārvaldes datus, nupat ziņoja, ka šajā Skandināvijas valstī atbalsts eiro ieviešanai palielinājies līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada. Proti, ja par šo jautājumu būtu jābalso 2023. gada maijā, 30,6% zviedru savu balsi atdotu par pievienošanos eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī AS Tallink Grupp pārvadājusi 549,3 tūkstošus pasažieru, kas ir par 7,3% mazā nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Nasdaq Tallinn dati.

Pārvadāto kravas vienību skaits palielinājies par 4,9%, bet pasažieru transportlīdzekļu skaits – sarucis par 3,6%.

Visos maršrutos pārvadāto pasažieru skaits samazinājies. Vislielākais kritums vērojams maršrutā Igaunija-Zviedrija – par 36,9% līdz 45,4 tūkstošiem. Maršrutā Latvija-Zviedrija pasažieru skaits samazinājies par 11,3% līdz 43 tūkstošiem. Maršrutā Somija-Zviedrija pasažieru skaits sarucis par 5,8% līdz 146,6 tūkstošiem, bet maršrutā Igaunija-Somija – par 0,6% līdz 314,3 tūkstošiem.

Plānotās apkopes dēļ prāmis Baltic Queen maršrutā Igaunija-Zviedrija nekursēja 26 dienas, bet maršrutā Igaunija-Somija apkope tika veikta kuģim Star, kas nekursēja 14 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādās priekšlikumus transporta mezglu uzlabošanai ar Zviedriju, Somiju, Igauniju

Lelde Petrāne, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Zviedrijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo interesi par atgriešanos Latvijā, šodien, 29. maijā plkst. 18:00, Stokholmā, Latvijas vēstniecības telpās, notiks paneļdiskusija par darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

«Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir uzņēmusi straujus apgriezienus, Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Par to tiek runāts arvien skaļāk gan uzņēmēju aprindās, gan arī valdības līmenī. Mums likās, ka ir svarīgi no vārdiem ķerties pie darbiem, un doties pie auditorijas, kurai potenciāli varētu būt interese par atgriešanos un darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā,» skaidro Jānis Kreilis, «Your Move» līdzdibinātājs.

Tikšanos, uz kuru aicināti Zviedrijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie, atklās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams. Diskusijā piedalīsies Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Zviedrijā Austra Krēsliņa un finanšu analītikas uzņēmuma FactSet filiāles vadītājs Latvijā Frode Aasheim. Diskusiju moderēs personālatlases uzņēmuma «Your Move», kas specializējies remigrantu piesaistē, vadības pārstāvji Jānis Kreilis un Reinis Znotiņš. Tikšanos organizē «Your Move» sadarbībā ar Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī Latvijas vēstniecību Zviedrijā un Zviedrijas latviešu apvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība pirmdien nodevusi atklātībai likumprojektu, kas paredz paplašināt tās pilnvaras Covid-19 pandēmijas apkarošanai.

Līdz šim Zviedrija, izpelnoties pretrunīgus vērtējumus, jaunā koronavīrusa izplatības apturēšanā centusies izvairīties no piespiedu pasākumiem, taču jaunais likumprojekts paredz valdībai piešķirt tiesības slēgt uzņēmumus, veikalus un sabiedrisko transportu.

Tas paredz arī ierobežot to cilvēku skaitu, kas drīkst pulcēties konkrētās sabiedriskās vietās, taču vispārēji pulcēšanās ierobežojumi netiek plānoti.

Tiem, kas šos pulcēšanās ierobežojumus neievēros, varēs piemērot sodanaudas, preses konferencē pavēstīja veselības ministre Lēna Halengrēna.

Valdība vēlas, lai jaunais pandēmijas likums stātos spēkā līdz 10.janvārim, taču to vēl nepieciešams apstiprināt parlamentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija 9.februarī atcels lielāko daļu ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, ceturtdien paziņojusi valdība, norādot, ka pandēmija ieiet jaunā fāzē.

Tostarp tiks atcelta prasība, ka bāriem un restorāniem jābeidz darbs plkst.23 un jāierobežo apmeklētāju skaits.

Pasākumos iekštelpās apmeklētājiem vairs netiks prasīts uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, un sabiedriskajā transportā vairs netiks rekomendētas sejas maskas.

"Pandēmija nav beigusies, bet mēs ieejam pavisam jaunā fāzē," žurnālistiem paziņoja Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone.

"Zināšanas par koronavīrusa omikrona paveidu ir pilnīgākas (..). Vairāki pētījumi liecina, ka omikrona paveids izraisa mazāk nopietnu saslimšanu," skaidroja premjere.

Lai gan omikrona izplatīšanās Zviedrijā pēdējā mēneša laikā novedusi pie rekordliela saslimušo skaita, hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits nav strauji pieaudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā

LETA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā, kā arī informācijas pieejamības jomā klientu izpētei, secināts Finanšu nozares asociācija prezentētajā pētījumā par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionā un atbilstības nodrošināšanu.

Kopumā pieeja starptautisko un nacionālo finanšu sankciju piemērošana Baltijas valstīs, Zviedrijā un Polijā ir līdzīga un tiek regulēta visā reģionā. Savukārt tikai Latvijā likumā noteikts obligāts pienākums ievērot arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas.

Bankām noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir līdzvērtīga reģionā piemērotajai un atbilst labākajai praksei, vienīgi Igaunijā un Zviedrijā publiski ir pieejams pilns kontrolējošās iestādes lēmums, savukārt Latvijā, Lietuvā un Polijā tiek paziņoti tikai galvenie fakti un secinājumi.

Banku darbiniekiem noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir stingrākā reģionā, bet atbilst labajai praksei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tele2" klientiem, kuriem ir bezlimita pieslēgums un 5G tehnoloģiju atbalstoši viedtelefoni, ir iespējams izmantot "Tele2" 5G tīklu Zviedrijā – Stokholmā, Malmē un Gēteborgā.

Šāda iespēja pieejama, jo "Tele2 Latvija" un "Tele2 Zviedrija" vienojušies par 5G viesabonēšanas pakalpojumiem.

"Šis ir simbolisks nākamais solis 5G tehnoloģijas attīstībā, kuru esam spēruši kopā ar zviedru kolēģiem, piedāvājot mūsu klientiem 5G mobilos sakarus ārvalstīs. Tagad atliek tikai nogaidīt, kad situācija ar koronavīrusu Zviedrijā uzlabosies, lai brīvi varētu ceļot uz Zviedriju un pie reizes arī notestēt 5G tīkla jaudu," saka "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Lai arī 5G pārklājums Latvijā un daudzās citās valstīs vēl ir ļoti neliels, pakāpeniski attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot pieejamākām, arī pārklājums palielināsies. Taču ir skaidrs, ka tas nenotiks ātri un 4G vēl joprojām būs galvenais "darba zirgs" mobilo sakaru jomā," viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija no trešdienas atcēlusi lielāko daļu ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Līdzīgu soli nesen spēra arī Dānija.

Zviedrijā atcelta prasība, ka bāriem un restorāniem jābeidz darbs plkst.23 un jāierobežo apmeklētāju skaits. Bāros un restorānos vairs nav jāievēro sociālā distancēšanās.

Pasākumos iekštelpās apmeklētājiem vairs netiks prasīts uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, un sabiedriskajā transportā un cilvēku pūļos vairs netiek rekomendētas sejas maskas.

Atviegloti arī noteikumi ieceļošanai Zviedrijā. Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem vairs nebūs jāuzrāda pierādījums, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19, pārslimojuši to vai nesen veikuši Covid-19 testu, kura rezultāts ir negatīvs.

Zviedrijā vairākos naktsklubos cilvēki sāka pulcēties jau agri no rīta, lai svinētu ierobežojumu atcelšanu. Pie vairākiem klubiem pēc pusnakts veidojās garas rindas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija brīdina par terora draudu paaugstināšanos Zviedrijā

LETA--THE LOCAL, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Ārlietu ministrija brīdinājusi savus pilsoņus par terora draudu paaugstināšanos Zviedrijā.

«Teroristi, ļoti iespējams, mēģinās īstenot uzbrukumus Zviedrijā,» paziņojusi Ārlietu ministrija, rekomendējot britu tūristiem Zviedrijā būt modriem.

Ministrija otrdien ierindojusi Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī no visām Skandināvijas valstīm, ziņoja laikraksts «Expressen».

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz jaunāko informāciju, kas atspoguļo paaugstinātus draudus, norādīja ministrija.

«Mēs zinām, ka izmaiņas ir veiktas, bet mēs nekomentējam citu valstu novērtējumus,» «Expressen» sacīja Zviedrijas drošības dienesta «Sapo» pārstāvis.

Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrija atteikusies komentēt veiktās izmaiņas Zviedrijas drošības situācijas novērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zviedrijā reģistrēta augstākā mirstība pēdējo 150 gadu laikā

LETA--DW, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēta augstākā mirstība pēdējo 150 gadu laikā, trešdien paziņojusi valsts statistikas pārvalde.

Līdz jūnija beigām Covid-19 pandēmija prasījusi aptuveni 4500 zviedru dzīvības, un tas proporcionāli ir daudz augstāks mirstības līmenis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, nekā reģistrēts pārējās Ziemeļvalstīs.

Kopumā laika periodā no 2020.gada janvāra līdz jūnijam Zviedrijā miruši 51 405 cilvēki, un tas ir augstākais mirstības līmenis, kāds reģistrēts kopš 1989.gada, kad valsts pēdējo reizi savā vēsturē piedzīvoja badu.

Mirstība šī gada pirmajā pusgadā Zviedrijā par aptuveni 10% pārsniegusi vidējo mirstības līmei pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā Lielbritānijā un Spānijā tajā pašā laika periodā reģistrētā mirstība.

Zviedrija izpelnījusies plašu kritiku par atteikšanos ieviest bargus karantīnas pasākumus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, un kopējais Covid-19 upuru skaits līdz šim brīdim pārsniedzis jau 5800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija sākusi pakāpeniski atvieglot ierobežojumus, ko tā noteikusi cīņā ar jauno koronavīrusu.

Cita starpā no otrdienas atkal atļauts pulcēties vienuviet vairāk nekā astoņiem cilvēkiem.

Iekštelpās ar fiksētām sēdvietām, piemēram, kinoteātros atļauti 50 cilvēki, bet pasākumos ārpus telpām, piemēram, uz futbola spēli stadionā atļauts pulcēties līdz 500 cilvēkiem. Skriešanas sacensībās un citās sporta sacensībās ārpus telpām atļauts piedalīties līdz 150 dalībniekiem.

Restorāniem no otrdienas atļauts darboties divas stundas ilgāk nekā līdz šim, proti, līdz plkst.22.30. Taču pie viena galdiņa atļauts sēdēt maksimums četriem cilvēkiem.

Zviedrijas valdība plāno pakāpeniski atvieglot ierobežojumus vasaras laikā, lai gan inficēšanās radītāji Zviedrijā ir diezgan augsti, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ZAZA dubulto apgrozījumu

Māris Ķirsons, 21.05.2024

Austrālijā, Sidnejas vēsturiskajā Darlingas ostā – jumts Tumbalong parka estrādei.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru