Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums aizliegt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) slēgt līgumus riska kapitāla jomā ir spilgts apliecinājums tās vadības nekompetencei, uzskata SIA EIF komanda līdzīpašnieks Viesturs Tamužs.

Viņš norādīja, ka tautsaimniecības atbalsta instruments, kuram vajadzēja sākt darboties 2011.gadā, LGA neprofesionalitātes dēļ vēl joprojām nav pieejams uzņēmējiem.

«Gan ilgais un mokošais gatavošanās process, gan ārkārtīgi savdabīgais nolikums, gan uzvarētāju noskaidrošana, kura ilgst jau pusgadu, mūsuprāt, ir apliecinājumi tam, ka LGA nav spējīga kvalitatīvi noorganizēt šādu konkursu,» uzsvēra Tamužs.

Tāpēc EIF komanda vēlas aicināt Ekonomikas ministriju vēlreiz pārskatīt konkursa nolikumu gan daudzo formālo kļūdu un neveiklību dēļ, gan tādēļ, ka tas konceptuāli neatbilst ne Nacionālā attīstības plāna, ne Ekonomikas ministrijas norādē, par Latvijas tautsaimniecības prioritātēm.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi Akselerācijas fondu programmu, kurā tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem būs pieejami 30 miljoni eiro, piektdien informatīvā pasākumā uzņēmējus informēja LGA pārstāvji.

Akselerācijas fondu programma izstrādāta, jo LGA konstatējusi, ka tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem ir nepietiekams finansējums pirms sēklas un sēklas posmā, kā arī trūkst alternatīva finansējuma uzņēmumiem agrīnā stadijā.

Akselerācijas fondu programma paredz konkursa kārtībā izraudzīt divus akseleratora fondus, kuru mērķis būs palīdzēt izveidot veiksmīgus uzņēmumus ar lielu izaugsmes potenciālu tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs. Tāpat šiem fondiem būs jāattīsta jaunu uzņēmumu ekosistēma Latvijā un potenciāli jāpiesaista komandas no citām valstīm. Paredzams, ka fondu darbības rezultātā tiks radīts reģionāla mēroga un nozīmes tehnoloģisko iesācējuzņēmumu akselerācijas centrs.

Uz 28 miljonu latu vērtā riska kapitāla pārvaldību patlaban pretendē personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju Pārvalde, liecina Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) informācija.

Atlasot trīs pretendentus no vienpadsmit, noslēdzies riska kapitāla pārvaldības komandas izvēles pirmais posms.

Izraudzītās vadības komandas pēc konkursa noslēgšanās nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā, skaidro LGA. Jaunie fondi attīstīs riska kapitāla nozari Latvijā, papildinot jau esošo LGA riska kapitāla fondu piedāvājumu.

Šie riska kapitāla fondi tiks finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», ko LGA pagājušā gada 1. janvārī pārņēma no Eiropas Investīciju fonda. Paredzēts, ka kopējais šo fondu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumos sasniegs līdz 40 miljoniem eiro (aptuveni 28 miljoniem latu).

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) Iepirkumu komisija, ņemot vērā Iepirkumu Uzraudzības biroja norādījumus par kritēriju piemērošanu, ir pārvērtējusi konkursa rezultātus par jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēli un pieņēmusi lēmumu par trīs pretendentu uzaicināšanu uz nākamo kārtu.

Kā informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane, uzaicinātie ir personu apvienība «Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš», SIA ZGI Capital un personu apvienība «Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks».

Fondu pārvaldītāji tika izvēlēti, ņemot vērā kritērijus par zināšanām un iepriekšēju investīciju pieredzi, kas atbilstoša plānotā fonda investīcijām. Tāpat tika ņemts vērā, vai pretendenti ir veikuši riska kapitāla investīcijas pēdējo piecu gadu laikā un vai dalībnieku pieredze ir bijusi veiksmīga; dalībnieku piesaistīto privāto investoru finansējuma apjomu pārvaldē, kas ir ieguldīts riska kapitāla investīcijās pēdējo desmit gadu laikā; investīciju stratēģijas detalizācija un atbilstība tirgus situācijai.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atzinis par nepamatotām iesniegtās sūdzības, tādejādi atļaujot SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) turpināt sarunu procedūru un slēgt līgumus ar konkursa rezultātā noteiktajām trīs riska kapitāla fondu vadības komandām, informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane.

Līgumus LGA varēs slēgt ar personu apvienību Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un personu apvienību Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks.

Konkursa vērtēšanā piedalījās ekspertu komanda no Eiropas investīciju fonda, kas sniedza savu atzinumu par visiem pretendentiem, kā arī papildus tam LGA sadarbībā ar auditorfirmu KPMG veica katra pretendenta vadošo darbinieku padziļinātu izpēti.

Neraugoties uz to, ka Latvijas Riska Kapitāla asociācija (LVCA) ir atzinusi, ka konkurss organizēts profesionāli, pēc rezultātu paziņošanas tika iesniegtas pārsūdzības, tostarp viena komanda to iesniedza divreiz. Nepamatota sūdzību iesniegšana kavē iepirkuma noslēgšanu, neveicina riska kapitāla nozares attīstību un jaunu investīciju iepludināšanu Latvijas tautsaimniecībā, norāda LGA.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir piešķīrusi mezanīna aizdevumu 700 000 LVL apmērā SIA Cēsu miesnieks ražotnes iegādei un paplašināšanai.

LGA mezanīna aizdevums, kas izsniegts kopā ar AS Norvik Banka finansējumu, piešķirts lopu kautuves un gaļas pārstrādes attīstīšanai.

Mezanīns Latvijā ir salīdzinoši jauns finanšu instruments. Latvijas uzņēmējiem tas dod iespēju saņemt projekta realizācijai nepieciešamo summu no diviem avotiem – bankas un LGA. LGA aizdevuma daļa ir pakārtota bankas kredītam; tās pamatsumma var tikt atmaksāta jebkurā aizdevuma perioda laikā un pirmos divus gadus uzņēmējam ir jāmaksā samazināta procentu likme. LGA aicina arī citus Latvijas uzņēmumus aktīvi interesēties un izmantot šīs iespējas.

SIA Cēsu miesnieks valdes locekle Līga Langmane norāda, ka valsts un finanšu sektora atbalsts, jo īpaši ar lauksaimniecību saistītām industrijām, ir būtisks tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Saņemtais LGA un Norvik Bankas mezanīna finansējums sniedzot SIA Cēsu miesnieks iespēju veidot un attīstīt konkurētspējīgu, efektīvu un produktīvu vietējā kapitāla uzņēmumu, kas saražoto produkciju galvenokārt novirza eksporta tirgos. Uzņēmuma biznesa modeļa veiksmes faktors esot ražošanas apjoms un produkta pievienotās vērtības paaugstināšana, izmantojot vietējos resursus.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šī gada oktobrī ir izsniegusi 100. garantiju daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā.

LGA garantijas mājokļu siltināšanai ir pieejamas jau pusotru gadu, no 2013. gada maija, kad tika veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Minētie MK noteikumi nodrošina arī samazinātu garantijas gada maksu mājokļu siltināšanas projektiem - 0,65% apmērā.

Pašlaik siltināšanas programmā tiek novērots ļoti augsts pieprasījums, tā uzlabo iedzīvotāju iespējas saņemt aizdevumu kredītiestādē, renovējot arī tādas mājas, kuru finansēšanu bez šādas garantijas bankas uzskatītu par pārāk riskantu un aizdevumus neizsniegtu. Jāatzīmē, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība, bet reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā ir dzīvokļu īpašnieki.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) līgumus par riska kapitāla pārvaldīšanu 28 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums IUB.

Sarunu procedūrā par uzvarētājiem tika atzīta personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju pārvalde.

Izvērtējot vērtēšanas rezultātus, vairākas riska kapitāla pārvaldes kompānijas – personu apvienība Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks, Innovation Growth Capital, LABACA Venture Capital un SIA EIF komanda - nolēmušas iesniegt sūdzību IUB.

Sūdzību iesniedzēji norāda, ka atbilstoši Sarunu procedūras nolikumam kritērijā par dalībnieku pieredzi bija jāvērtē komandas dalībnieku iepriekš veiktās investīcijas, to atbilstība plānotajam fondam, katra dalībnieka individuālā loma, investīciju skaits un veiksmīgums, turklāt izvērtējums bija jābalsta uz divu augstāk novērtēto komandas dalībnieku individuālo novērtējumu summu.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādātās valsts atbalsta programmas ietvaros 2 izsludināts konkurss jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izvēlei. Tas darīts, lai atvieglotu inovatīviem mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem pieeju kapitāla finansējumam un sekmētu jaunu riska kapitāla fondu veidošanos Latvijā.

Konkursa kārtībā tiks izraudzītas līdz trīs vadības komandas, kas nodrošinās jaunizveidoto riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, liecina informācija LGA mājaslapā. Fondu vadības komandas var pieteikties dalībai konkursā līdz 19.septembrim. Papildus informācija par iepirkuma konkursa noteikumiem pieejama LGA mājaslapā.

Paziņojumā norādīts, ka jaunie fondi veiks ieguldījumus mikro, mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kuru saimnieciskās darbības vieta ir Latvijā. Ieguldījumus līdz vienam miljonam latu vienā uzņēmumā varēs saņemt, lai nodrošinātu finansējumu uzņēmuma produkta vai biznesa idejas sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtēšanai un attīstīšanai, produktu izstrādei un sākotnējam mārketingam, uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, paaugstinot ražošanas jaudas, attīstot noieta tirgus un produktus.

A/s SAF Tehnika Brazīlijas partnerim, kurš iepirka SAF iekārtas, ir likviditātes problēmas, informē SAF Tehnika pārstāvji.

Papildināta ar 4., 6. un 7. rindkopu.

Brazīlijas uzņēmums nav spējis izpildīt televīzijas apraides tīkla izbūves projekta realizācijas nosacījumus, un pasūtītājs līgumu ir lauzis.

Brazīlijas kompānijai piegādāto un vēl neapmaksāto SAF iekārtu kopsumma veido 578 tūkstošus ASV dolāru, un apmaksas termiņš ir 2013. gada augusts, informē uzņēmuma pārstāvji.

SAF Tehnika ir saņēmusi Latvijas Garantiju Aģentūras (LGA) izdotu eksporta garantiju šim darījumam, kas situācijā, ja partneris neveiks samaksu laikā, kompensēs daļu no neatgūtās summas saskaņā ar eksporta garantijas līguma nosacījumiem.

Pašlaik LGA vēl nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par SAF Tehnika partnera likvidātes problēmām, tādeļ pašlaik par zaudējumu apmaksas apmēru vēl nevar runāt, Db.lv skaidroja LGA eksporta garantijas konsultants Artūrs Karlsons.

Ceturtdien izveidots AS Attīstības finanšu institūcija (AFI) koncerns, informē Finanšu ministrija.

AFI koncernā ietilpst trīs institūcijas, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā – Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) un Lauku attīstības fonds (LAF).

«Esmu ļoti gandarīts, ka beidzot vienotas AFI izveide ir sasniegusi finiša taisni. Tas ir ļoti būtisks pavērsiens, kas veicinās mūsu tautsaimniecības izaugsmi. AFI sniegs atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai, pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai,» pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Dzērienu ražotāja SIA CIDO Grupa Latvijas Garantiju aģentūrā (LGA) šogad ir apdrošinājusi produkcijas piegādes uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu par 1,23 miljonu eiro.

Uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka LGA izsniegtās valsts garantijas ir drošības garants Latvijas ražotājiem, lai uzņēmums turpinātu eksportu uz paaugstināta riska valstīm arī laikā, kad tajos valda nestabilitāte un notikumu neprognozējamība.

CIDO Grupa ir aktīvs produkcijas eksportētājs uz tādiem eksporta tirgiem kā Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Šajos tirgos pārdošanas apjomi veido aptuveni 15% no uzņēmuma eksporta. Lai samazinātu piegāžu riskus, jau kopš 2011.gada uzņēmums izmanto Latvijas Garantiju aģentūras sniegtās iespējas apdrošināt eksportu. Šogad LGA ir izsniedzis eksporta garantijas uzņēmumam CIDO Grupa par 14 pircējiem.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) atsāks eksporta garantiju izsniegšanu uz Ukrainu, informē aģentūras pārstāvji.

3.martā LGA pārtrauca sniegt eksporta kredīta garantijas darījumiem uz Ukrainu. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā iespējamo militāra konflikta eskalāciju Krimas aneksijas gadījumā un ar to saistīto politisko un komerciālo risku iestāšanās pieaugumu.

Lai arī situācija Ukrainā joprojām liecina par iespējamiem riskiem, tomēr pēdējo nedēļu laikā tā ir kļuvusi vairāk prognozējama. Ukraina ir saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas ir pozitīvs signāls prognozēm par tirgu kopumā, norāda LGA.

Ukraina, būdama Latvijas piektais lielākais ārējās tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības, neskatoties uz pašreizējo sarežģīto politisko klimatu, ietver lielu ekonomisko sadarbības potenciālu, ko LGA ir gatava veicināt, vienlaikus atbildīgi izvērtējot iespējamo risku iestāšanos, lai nezaudētu neviena no darījumā iesaistītajām pusēm.

Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) Iepirkumu komisija ir nolēmusi turpināt iepirkumu un veic rezultātu pārvērtēšanu, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus, informēja LGA pārstāve Gerda Štokmane.

Viņa norādīja, ka, domājams, tuvākās nedēļas laikā LGA varēs paziņot par procesa tālāko attīstību.

Db.lv jau rakstīja, ka IUB aizliedzis slēgt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) līgumus par riska kapitāla pārvaldīšanu 28 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums IUB.

Sarunu procedūrā par uzvarētājiem tika atzīta personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju pārvalde.

Šodien, 15. aprīlī, vienotā institūcijā apvienojušās trīs institūcijas, kas sniedz atbalstu finanšu instrumentu veidā – Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), Latvijas Garantiju aģtentūra (LGA) un Lauku attīstības fonds (LAF), informē ALTUM pārstāve Sandra Eglīte.

Institūcijas nosaukums ir AS Attīstības finanšu institūcija Altum. Visas vienotās institūcijas akcijas pieder Latvijas valstij, akciju turētāji ir Latvijas Republikas Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas. Līdz šim trīs atsevišķo institūciju sniegto valsts atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls u.c.) turpmāk nodrošinās vienotā finanšu institūcija.

Vienotā institūcija pārņem visas ALTUM, LGA un LAF tiesības un saistības, tā turpinās īstenot visas līdzšinējās ALTUM, LGA un LAF valsts atbalsta programmas. Sadarbība ar klientiem notiks līdzšinējā kārtībā, izmantojot arī esošo ALTUM klientu apkalpošanas reģionālo tīklu, kurā varēs saņemt informāciju par visiem pakalpojumiem un valsts atbalsta programmām, kuras līdz šim apkalpoja ALTUM, LGA, un LAF. Klienti par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidošanu ir informēti personīgi adresētās vēstulēs.

Smiltsērkšķu produktu ražotāja SIA Bio2You piesaistījusi investīcijas ražotnes izveidei Latvijā, informē uzņēmumā.

Pirmajā kārtā piesaistītās investīcijas ir 210 000 eiro apmērā, ar iespēju palielināt investīciju apjomu līdz 1,5 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas no investīciju fonda FlyCap, savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Plānotais investīciju atpelnīšanas laiks ir pieci līdz septiņi gadi. Piesaistītās investīcijas ieguldītas ražotnes izveidē un pilnveidošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē un apgrozāmajos līdzekļos.

Bio2You līdzīpašniece Rita Stražinska norāda, ka aptuveni 80% no investīcijām ieguldīti ražotnes izveidē un produktu izstrādē, bet 20% ieguldīti apgrozāmajos līdzekļos

Asteria Education, jaunuzņēmums, kas palīdz augstskolām sasniegt to absolventus, ir piesaistījis 50 tūkst. eiro aizdevuma kapitālu no riska kapitāla fondu pārvaldītāja Imprimatur Capital Seed Fund, paziņoja uzņēmuma vadītājs Raimonds Kulbergs.

Iegūtie līdzekļi tikšot izmantoti darbības paplašināšanai ārvalstīs, norādīja uzņēmuma vadītājs. «Redzam, ka tas, ko esam radījuši, ir pieprasīts un labi risina komunikāciju ar absolventiem dažāda izmēra un dažāda profila augstskolām. Tāpēc galvenā prioritāte ir ļaut universitātēm par mums uzzināt. Šīm investīcijām jau tagad redzam augļus, jo nesen esam ieguvuši klientus Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, kā arī redzam, ka nākamā valsts būs Lielbritānija,» par nākotnes plāniem klāstīja R. Kulbergs.

Miljardu eiro industrijā, kurā, pēc Kulberga domām, dominē novecojušas sistēmas, Asteria Education tiecas ieviest lietotājam draudzīgu pieeju komunikācijā ar absolventiem. Produkts alumniplus.co palīdz augstskolām ērti iegūt pastāvīgi atjaunotu absolventu kontaktinfomāciju un ziņas par to tālākām gaitām. Arī Latvijas augstskolām tas ļautu ne tikai izpildīt Augstskolu likumā noteiktās prasības uzturēt kontaktu ar absolventiem, bet vienlaikus arī radīt jaunu ienākumu plūsmu, strādājot plecu pie pleca ar absolventiem, norāda uzņēmuma vadītājs. Latvijā alumniplus.co jau veiksmīgi lieto Rīgas Juridiskā augstskola, kam drīzumā pievienosies Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Medicīnas sabiedrība ARS ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,2 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Latvijas pirmās privātās daudzprofilu slimnīcas izveidē, informē Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

No slimnīcas izbūvei paredzētā finansējuma 60% piešķir Swedbank (1,3 miljoni eiro) un 40% sniedz LGA (0,9 miljoni eiro) mezanīna aizdevuma veidā.

Projekta pirmās kārtas realizācijā kopumā tiks ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei. Iekārtas finansē Swedbank, iekārtu iegādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda LIAA administrētās programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas līdzfinansējums 1,28 milj. EUR apmērā, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts kredīta garantijas veidā.

Jau oktobrī tika uzsākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, lai pavasarī šeit durvis vērtu jaunais Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs. Šis projekts būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. «Esam iecerējuši, ka pirmās kārtās būvniecības darbi ilgs piecus mēnešus un jau aprīlī varēsim pacientiem nodot jaunizveidoto un moderno Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumu par papildus 1,8 miljonu eiro ieguldīšanu Imprimatur Capital Seed Fund, kas ir Latvijā vienīgais sēklas stadijas tehnoloģisko riska kapitāla investīciju fonds.

Kā informēja LGA, šis papildus finansējums ir specifiski vērsts uz īpaši agrīnas stadijas tehnoloģisko uzsācējuzņēmumu finansēšanu, nodrošinot līdz 50 tūkstošu eiro apjoma finansējumu pirmssēklas stadijai – biznesa idejas un stratēģijas izstrādei, tirgus izpētei, prototipa izstrādei, intelektuālā īpašuma stratēģijas izstrādei un patentu meklējumiem, komandas veidošanai, konsultantu un pirmo darbinieku piesaistei, lai šie jaunie uzņēmumi saņemtu pirmo atspērienu un kļūtu pievilcīgāki jau nākamo investoru acīs.

Imprimatur Capital Fund Management partneris Jānis Janevics uzsver, ka programmas laikā nākamajos divos gados finansējumu varētu iegūt vismaz 30 iesācējuzņēmumi elektronikas, IT, jauno materiālu, medicīnas tehnoloģiju un citās nozarēs. Īpaša vērība tiks pievērsta sadarbībai ar iesācējuzņēmumus atbalstošajām organizācijām kā TechHub, Komercializācijas Reaktoru, biznesa inkubatoriem, universitātēm un citiem partneriem. Plānots, ka pirmais projekts saņems finansējumu jau tuvāko pāris mēnešu laikā, jo šobrīd ir vairāk nekā 10 kandidāti, no kā izvēlēties.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) mikroaizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem būs pieejami līdz 2015. gada 30. novembrim, nolēmis Ministru kabinets.

LGA iepirkuma procedūras rezultātā ir atlasījusi divus finanšu starpniekus mikroaizdevumu piešķiršanai. Ir paredzēts, ka mikroaizdevumus izvēlētie finanšu starpnieki varētu sākt izsniegt no šā gada jūlija vai augusta.

Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 1,5 miljoni eiro, maksimālā aizdevumu summa ir 25 tūkstoši eiro un maksimālais termiņš noteikts desmit gadu apjomā.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem biznesa ideju īstenošanai. LGA palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas, sniedzot kredīta, eksporta garantijas un mezanīna aizdevumus. LGA darbojas kopš 1998.gada un tās kapitāla daļu turētājs ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija.

Pagājušajā gadā automašīnu autogāzes iekārtās investēti 5,5 miljoni latu, savukārt šogad - jau 4,2 miljoni latu, liecina Latvijas gāzes asociācijas dati.

Kopumā pēdējo gadu laikā gan privātpersonas, gan uzņēmumi autogāzes iekārtu uzstādīšanā investējuši desmit miljonus latu, un auugsts iedzīvotāju īpatsvars, kas izvēlas autogāzi, dzīvo reģionos – divas trešdaļas autogāzes uzpildes staciju atrodas ārpus Rīgas.

Patlaban Latvijā ir 180 autogāzes uzpildes stacijas, liecina Latvijas Gāzes asociācijas dati. Pagājušajā gadā sašķidrinātās gāzes mazumtirdzniecības apgrozījums pērn bija 24,8 miljoni latu.

Kā liecina dati, gāzes iekārtas ir uzstādītes 6,2% jeb 44,2 tūkstošiem auto Latvijā, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir par 59% vairāk.

Piektdien autogāzes cena Latvijas propāna gāzes uzpildes stacijā ir 0,394 lati.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pie diskusijas par to, kam uzticēt attīstības finanšu institūcijas (AFI) kapitāldaļu turētāja lomu, valdība nolēmusi atgriezties pēc trim nedēļām.

Uz AFI, kurā plānots apvienot četru valsts institūciju atbalsta programmas, kapitāldaļu turētāja lomu pretendē gan Finanšu ministrija (FM), gan Ekonomikas ministrija (EM), kuru vadības groži nodoti attiecīgi Vienotības un Reformu partijas rokās. Jānorāda, ka par to, kam uzticēt AFI pārraudzību, diskusijas turpinās jau vairāk nekā divus gadus.

Tagad valdība atbalstījusi informatīvo ziņojumu par AFI izveidi un valsts atbalsta programmām, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā, izņemot no tā daļu, kas saistīta ar kapitāldaļu turētāju. DB jau rakstīja, ka VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, uz kuras bāzes jauno institūciju plānots izveidot, kapitāldaļu turētāja ir FM, savukārt ekonomikas ministra Daniela Pavļuta ieskatā jaunā institūcija būs daudz tuvāka Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA), par kuru atbild EM. AFI nav tikai finanšu politika, kredītiestādes nav gatavas nodrošināt to atbalstu, kas nepieciešams, īpaši agrīnajās uzņēmējdarbības stadijās, DB klāstīja ministrs. «Tā ir tīrākā uzņēmējdarbības politikas veidošana,» norādīja D. Pavļuts. Turklāt AFI pamatā strādās ar netiešo finansēšanu. «LGA ir tīrākais piemērs tam, kā strādās AFI,» skaidroja ministrs, uzsverot, ka EM procesu administrē gadiem, savukārt FM īsti šādas pieredzes nav.