Jaunākais izdevums

Mazumtirgotājs “Lidl” saskaņā ar izvirzītajiem mērķiems ilgtspējas un energoefektivitātes jomās sāk aprīkot savus veikalus ar saules paneļiem.

Līdz šim teju 300 000 eiro ieguldīti saules paneļu uzstādīšanā pirmajos divos veikalos Rīgā - Dzelzavas ielā un Lubānas ielā. Plānots, ka Dzelzavas ielā saules paneļi gadā saražos 128 000 kilovatstundas elektrības, kamēr Lubānas ielas veikalā tiks saražots līdz pat 149 000 kilovatstundām elektrības gadā. Kopējais iegūtās saules elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 165 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu novērsīs vairāk nekā 108 tonnu CO2 izmešu veidošanos un nonākšanu Latvijas atmosfērā.

Līdz 2030. gadam “Lidl” plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%.

“Saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt elektroenerģijas izdevumus un samazinās CO2 izmešu emisijas dabā. “Lidl” ilgtermiņā plāno saules enerģijas izmantošanu ieviest visos savos veikalos Latvijā,” norāda “Lidl Latvija” Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

“Ilgtspēja ir mūsu biznesa pamatā. Jau ceļot mūsu veikalus, izvēlējāmies virkni energoefektīvu risinājumu. Pāreja uz 100% “zaļo elektrību” bija pirmais solis, un saules paneļu uzstādīšana ir loģisks nākamais solis. Saules paneļi arī padara mūs aizvien neatkarīgākus no elektrības cenu svārstībām,” saka “Lidl Latvija” valdes loceklis Arūnas Dzikas.

Lubānas ielas veikalā saules paneļus uzstādīs Vācijas “Centroplan”, savukārt Dzelzavas ielā to darīs Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada, 2021. gada 7. oktobrī, mazumtirgotājs “Lidl” sāka darbu Latvijā, vienlaikus atverot pirmos 15 veikalus Rīgā un reģionu pilsētās. Savu pirmo dzimšanas dienu “Lidl” sagaida ar gandrīz 2000 kolēģu lielu komandu un 19 veikaliem visā Latvijā, kam drīzumā pievienosies divdesmitais veikals Liepājā.

Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem, “Lidl” ar tikai 19 veikaliem Latvijā ir izvirzījies apmeklētāko pārtikas veikalu trijniekā: 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.

Gada laikā “Lidl” ir paplašinājis Latvijā ražotās produkcijas piedāvājumu, sadarbojoties ar vairāk nekā 50 vietējiem ražotājiem. Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos.

“Esam aizvadījuši lielisku pirmo darbības gadu Latvijā un redzam ļoti pozitīvas perspektīvas tālākai attīstībai, ko mēs apliecinām, atverot jaunus veikalus Latvijā,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo ražotāju skaits tā veikalos Latvijā ir pieaudzis 2,5 reizes, informē mazumtirgotājs “Lidl”.

Pirms gada, uzsākot savu darbu Latvijā, “Lidl” sadarbojās ar aptuveni 20 vietējiem ražotājiem. Pašlaik produkti no vairāk nekā 50 vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir pieejami “Lidl” veikalos.

“Sadarbība ar vietējiem ražotājiem ir viens no “Lidl” pamatprincipiem ikvienā valstī, kurā strādājam. Esam gandarīti, ka salīdzinoši īsā laikā esam papildinājuši mūsu starptautisko “Lidl” zīmolu pārtikas preču sortimentu ar Latvijā ražotiem piena, gaļas, zivju un konditorejas produktiem, kā arī ar sezonālo augļu un dārzeņu klāstu. Mūsu mērķis ir attīstīt šo sadarbību arī turpmāk,” stāsta Aleksandru Mags (Alexandru Mag), par iepirkumiem atbildīgais “Lidl Latvija” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veiktas izmaiņas Lidl Latvija un Lidl Eesti valdē

Db.lv, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas "Lidl" uzņēmuma valdē – “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) no 2022. gada 1. novembra atstāj valdes priekšsēdētāja amatu, informē SIA "Lidl Latvija".

Viņš turpinās savu karjeru “Schwarz Group” kā “Lidl Sverige” (Lidl Zviedrija) valdes priekšsēdētājs.

Jākobs Jozefsons vada abu uzņēmumu valdi kopš 2019. gada aprīļa.

Par “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētāju no 2022. gada oktobra vidus kļūs pašreizējais abu uzņēmumu valdes loceklis Mačejs Urbanskis (Maciej Urbanski). Viņš ir strādājis “Lidl” uzņēmumos vairāk nekā 18 gadus un kopš 2018. gada oktobra pilda “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes locekļa pienākumus, atbildot par pārdošanas un loģistikas jautājumiem.

Izmaiņas valdes sastāvā drīzumā tiks iesniegtas Latvijas un Igaunijas Uzņēmumu reģistros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Samariešu apvienība (LSA) sadarbībā ar mazumtirgotāju “Lidl Latvija” radījusi iespēju veikt ziedojumu taromātā, novirzot tajos nodoto depozīta iepakojuma summu labdarībai.

Pirmais “Lidl Latvija” un LSA kopīgais projekts, kurā tiks piedāvāta šāda ziedojuma iespēja, būs vientuļo senioru atbalsta projekts “Vecums nav vientulība”.

Šis ir pirmais šāda veida ziedojumu projekts Latvijā, kurā ziedojumi taromātā tiks novirzīti vientuļu un aprūpējamu senioru atbalstam pēc reģionālā principa. Proti, ziedotie līdzekļi, piemēram, Liepājas “Lidl” veikala taromātā tiks novirzīti primāri LSA aprūpē esošiem vientuļiem senioriem Dienvidkurzemē. Šis princips tiks attiecināts uz visiem reģioniem, kur strādā samariešu kustība un atrodas “Lidl” veikali. Ziedojums ir brīvprātīgs un viegli veicams visos “Lidl veikalu taromātos. Pašreiz LSA aprūpē ir vairāk nekā 2700 šādu senioru Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Rīgā, “Lidl” uzsāk jaunas veikala ēkas būvniecību Sporta ielas 2 k-4 teritorijā.

Jaunais “Lidl” veikals durvis klientiem vērs nākamā gada sākumā. Šis būs jau otrais “Lidl” divstāvīgā metropoles koncepta veikals Latvijā. Projekta būvniecības darbus veic SIA “Newcom construction”.

“Šis būs pirmais mūsu veikals, kas atradīsies tik tuvu Rīgas vēsturiskajam centram,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Komunikācijas departamenta vadītāja.

Jaunā “Lidl” veikala ēka būs 4600 kvadrātmetrus liela ar 1460 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” plāno iestādīt 19 kļavu lielstādus, kā arī 440 dažādus dekoratīvos košumkrūmus.

Šis būs pirmais “Lidl” projekts Latvijā, kura ietvaros blakus veikalam tiks uzbūvēta 400 kvadrātmetrus liela ēka, kas tiks iznomāta starptautiski pazīstamai ātrās ēdināšanas restorānu ķēdei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 5,6 miljonus eiro būvniecībā, kā arī tuvākās apkārtnes labiekārtošanā un satiksmes infrastruktūras uzlabošanā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Kauguros, Talsu šosejā 40 nākamnedēļ, 16.jūnijā atklās pirmo “Lidl” veikalu Jūrmalā.

Veikalā arī radītas gandrīz 60 darbavietas, kurās strādājošie saņems atalgojumu – 6,3 eiro stundā.

Jaunais “Lidl” veikals novietots pie vienas no aktīvākajām pilsētas maģistrālajām ielām.

Par uzņēmuma līdzekļiem labiekārtota veikala tuvākā apkārtne - uzlabota kājāmgājēju un autobraucēju izmantotā infrastruktūra. Pie veikala esošās Raudas ielas modernizēšanā un asfaltēšanā investēti gandrīz 300 000 eiro, iekārtota autostāvvieta 102 automašīnām. Velosipēdistu vajadzībām uzstādīti 9 droši velo statīvi. Teritoriju ap “Lidl” veikalu zaļāku darīs 293 jauni košumkrūmi un koku lielstādi, kas te iestādīti gandrīz 39 000 eiro vērtībā.

Kauguru “Lidl” veikalā arī izbūvētas taras depozīta pieņemšanas un apstrādes telpas,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos 20 “Lidl” veikalos Latvijā veiksmīgi pabeigta pāreja uz jaunajām elektroniskajām cenu zīmēm (ECZ).

Līdz ar ECZ ieviešanu vecās papīra cenu zīmes “Lidl” veikalos tagad ir pilnībā aizstātas ar digitālām ePapīra cenu zīmēm. Aprēķināts, ka pāreja uz ECZ ļauj “Lidl” ietaupīt vismaz 1,8 miljonus papīra lapu.

“Lidl” ECZ sistēmas risinājums dod iespēju visas cenu un produktu informācijas izmaiņas veikt attālināti, automātiski reāllaikā pārsūtot tās uz visiem veikalu plauktiem. “Lidl” veikalu komandas tagad ir atbrīvotas no laikietilpīgā pienākuma veikt nepārtrauktās cenu nomaiņas, un var pilnībā koncentrējoties uz veikala darba pamatprocesiem un lielisku klientu apkalpošanu.“Lidl” nepārtraukti testē un ievieš dažādas jaunas metodes, lai optimizētu savus ikdienas darba procesus veikalos un padarītu tos vēl efektīvākus. Tas atbilst “Lidl” kā zemo cenu veikala korporatīvajiem principiem, optimizējot savus darba procesus un koncentrējoties uz klientu servisa uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu, mazumtirgotājs "Lidl Latvija" martā uzsācis divu jaunu veikala ēku celtniecību, informē uzņēmums.

Būvdarbi sākas Salaspilī, Skolas ielā un Rīgā, Tēriņu ielā. Plānots, ka abi jaunie "Lidl" veikali savas durvis klientiem vērs 2023. gadā.

Topošā "Lidl" veikala ēka Salaspilī, Skolas ielā būs gandrīz 2300 kvadrātmetrus liela ar vairāk nekā 1400 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai "Lidl" plāno iestādīt gandrīz 600 košumkrūmus un koku lielstādus. Klientu ērtībai tiks izveidota stāvvieta 147 automašīnām.

Veikala tiešā apkārtnē tiks uzlabota satiksmes drošība – izbūvējot paaugstinātas gājēju pārejas, tiks palēnināta satiksmes plūsma. Tāpat tiks izveidots jauns un moderns ielu apgaismojums. "Lidl" veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādājis SIA "DUAL Arhitekti", bet būvniecības darbus veic SIA "Jēkabpils PMK".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" Kauguros, Talsu šosejā, atklājis savu pirmo veikalu kūrortpilsētā Jūrmalā, informē uzņēmums.

Modernā ēka, kuras celtniecībā investēti vairāk nekā 5,6 miljoni eiro, ir jau deviņpadsmitais "Lidl" veikals Latvijā.

"Šajā veikalā ir radītas 60 darba vietas un līdzīgs skaits darba vietu ir arī citos veikalos visā Latvijā. Esmu dzirdējis, ka ikviens Latvijā atvērtais "Lidl" veikals ir bijis veiksmes stāsts. Šis ir vēl viens labs piemērs Latvijas un Vācijas ekonomiskajai sadarbībai," pasākumā uzsvēra Vācijas vēstniecības vadītāja vietnieks Dāvids Bartelss (David Bartels).

"Lidl Latvija" Reģionālais vadītājs Ģirts Upenieks norādīja, ka veikalā radītas 60 jaunas, labi apmaksātas darba vietas.

"Esam pārliecināti, ka šajos strauji augošās pārtikas cenu inflācijas apstākļos, zemās produktu cenas, ko varam piedāvāt, neapšaubāmi dos lielu finansiālu atsvaru daudzām jūrmalnieku ģimenēm," noslēdza Ģirts Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu veikalu tīklu Rīgā, “Lidl” uzsāk darbu pie jaunas divstāvīgā metropoles koncepta veikala ēkas celtniecības Āgenskalnā, Kalnciema ielā 38.

Uzklausot dažādu pilsētplānošanas, arhitektu un satiksmes ekspertu ieteikumus, veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projekts ir vairākkārt pārstrādāts un uzlabots.

Plānots, ka “Lidl” veikals durvis saviem klientiem šeit vērs 2023. gadā. Veikala ēkas un iekšpagalma apzaļumošanas projektu izstrādāja SIA “Archab”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Aimasa”.

Kalnciema ielas veikalam Lidl izstrādā īpašu fasādi 

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši...

“Jaunceļamā būvapjoma koloristika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas līdz ar jaunceļamo ēku iegūs jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu, uzirdinājumiem un iespiedumiem. Ņemot vērā pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts ir tālu attālinājies no “Lidl” veikala prototipa un veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos,” komentē SIA “Archab” arhitekts Andris Bērziņš.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” projekts, kas tapa pēc plašām arhitektu un apkaimes aktīvistu diskusijām. Beidzot ir rasts optimāls risinājums šīs industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Viens no “Lidl” mērķiem ir censties uzlabot dzīves kvalitāti savu veikalu apkārtnē. Tāpēc mēs šeit veiksim ievērojamas investīcijas ne tikai jaunās veikala ēkas celtniecībā, bet arī īstenosim plašus tuvākās teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbus, radot jaunu sabiedriskās atpūtas zonu Āgenskalnā,” stāsta Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Šis būs jau trešais “Lidl” divstāvīgā metropoles koncepta veikals Rīgā. Jaunā “Lidl” veikala ēka būs gandrīz 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli.

Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izveidotas komerctelpas iznomāšanai vairāk nekā 100 kv.m. platībā. Papildus veikala ēkas celtniecībai šeit tiks radīta plaša apstādījumu un rekreācijas zona. Nokaltušo koku vietā gar Kalnciema un Melnsila ielām tiks iestādīti jauni. Veikala pagalmā taps jauns iekšpagalms ar plašu apstādījumu teritoriju, kas pārsniegs 1900 kv.m. Tiks iestādīti 46 koku lielstādi, 630 lakstaugu stādi un gandrīz 1300 košumkrūmi.

Teritorijas Kapseļu ielas pusē tiks izbūvēts vairāk nekā 100 kv.m. liels sporta laukums ar mīksto virsmas segumu un vingrošanas stieņiem sportošanai svaigā gaisā. Savukārt pingponga cienītājus te iepriecinās izturīgs galds bumbiņas spēlei.

Āgenskalna velosipēdistu ērtībai tiks uzstādīti 60 nerūsējoša tērauda velo statīvi. Šeit atradīsies pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija, kur piepumpēt riepas un veikt vienkāršus remontdarbus.

Elektroauto īpašnieki varēs izmantot uzlādes punktu, kas vienlaikus uzlādēs divas automašīnas. Veikala apkārtnē tiks īstenots satiksmes plūsmas un drošības uzlabošanas projekts, lai noslogoto Melnsila ielas satiksmes plūsmu padarītu raitāku un drošāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbus pie jaunās “Lidl” veikala ēkas celtniecības Kalnciema ielā, tiek uzsākta projekta otrā kārta – par “Lidl” līdzekļiem pārbūvēs un modernizēs Melnsila ielas krustojumus ar Kristapa ielu, Kalnciema ielu un Kapseļu ielu.

Tiek plānots, ka krustojumu pārbūve ilgs līdz septembrim.

Projekta gaitā šajos trīs krustojumus tiks uzstādīti viedie luksofori satiksmes plūsmas uzlabošanai, ierīkotas un izgaismotas gājēju pārejas, izbūvēta papildjosla labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru Melnsila un Kapseļu ielu krustojumā. Krustojumu modernizācijas projektu izstrādāja SIA “Tomus”, bet būvdarbus veiks SIA “Aimasa”. Kopējās “Lidl” investīcijas Melnsila ielas krustojumu modernizācijā un satiksmes plūsmas uzlabošanā pārsniegs 400 000 eiro.

Melnsila un Kapseļu ielas krustojumu pilnībā modernizēs, izveidojot papildjoslu labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru. Tiks izveidotas gājējiem drošas pārejas, kuras marķēs ar labi redzamām “zebrām”. Satiksmes plūsmas regulēšanai tiks uzstādīti viedie luksofori. Redzamības uzlabošanai arī uzstādīs jaunus LED gaismekļus. Lietus un sadzīves kanalizācijas vajadzībām pilnīgi no jauna izbūvēs mūsdienīgu noteksistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās

Db.lv, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs “Lidl Latvija” uzņēmuma loģistikas centra teritorijā Rīgā, Dzelzavas ielā izbūvējis īpašas atpūtas telpas savu loģistikas partneru darbiniekiem.

Tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā un pilotprojekts arī “Lidl” valstīs. Kopā ar tālbraucēju šoferu atpūtas telpām izbūvēts arī aptuveni 14 000 kvadrātmetrus liels stāvlaukums kravas automašīnu ērtai novietošanai. Kopējās “Lidl” investīcijas šajā projektā sasniedz gandrīz 2 miljonus eiro.

Latvijā pirmās specializētas atpūtas telpas kravas pārvadājumu šoferiem atklāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, klātesot pārstāvjiem no Latvijas Loģistikas asociācijas, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, asociācijas “Latvijas auto”, SIA “Vikotrans”, Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras un Latvijas Tirgotāju asociācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" 3.martā atvērs pirmos astoņus veikalus Igaunijā, teikts "Lidl" paziņojumā.

Pieci jaunie veikali atradīsies Tallinā, bet pa vienam veikalam būs Tartu, Narvā un Pērnavā.

Turpmāk "Lidl" veikalu tīklu Igaunijā paredzēts paplašināt.

"Lidl" Igaunijā investējis vairāk nekā 80 miljonus eiro un radījis vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu, norāda uzņēmums.

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs.

Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 384 saules paneļi ar kopējo jaudu 142 kilovati (kW), kas ik gadu saražos gandrīz 126 660 kilovatstundas (kWh) zaļās elektroenerģijas. Uzstādot šos saules paneļus, atmosfērā gadā nonāks par 49,71 tonnu mazāk CO2 emisiju ‒ tas ir līdzvērtīgi 2260 iestādītiem kokiem .

Plānots, ka šīs saules paneļu elektrostacijas saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 8% no Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas elektroenerģijas gada patēriņa. Kopējās investīcijas projektā ir 124 154 eiro, un uzstādītā saules paneļu sistēma atmaksāsies aptuveni četros gados (pie pašreizējām elektroenerģijas cenām).

“Saules enerģijas plašāka izmantošana ir viens no pasākumiem, kurus Latvijas Banka īsteno ilgtspējas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Pirmais saules enerģijas projekts tika realizēts jau 2018. gadā, kad alternatīvu enerģijas avotu ieviešana korporatīvajā sektorā vēl bija “bērna autiņos” un elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Gan jaunie, globālie izaicinājumi klimata jomā, gan it īpaši Krievijas uzbrukums Ukrainai, kā rezultātā ir būtiski kāpušas energoresursu cenas, ir mainījuši sabiedrības izpratni par atjaunīgo un videi draudzīgo energoresursu lomu, iespējām un izdevīgumu. Neapstāsimies pie sasniegtā, bet turpināsim darbu klimata jomā – gan mainot savus ikdienas paradumus, gan ieviešot tehnoloģiski komplicētus, bet videi draudzīgus risinājumus, gan veicinot kopumā finanšu sektora pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā,” saka Latvijas Bankas eksperts klimata pārmaiņu jomā, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Tet attīsta “zaļās enerģijas” risinājumus un sāk piedāvāt saules paneļus.

Šobrīd vidējais saules paneļu investīciju atmaksāšanas periods mājsaimniecībām ir ap 9 gadiem, bet, pateicoties valsts subsīdijām, kas pēc prognozēm segs līdz pat 50% no paneļu iegādes cenas, šis periods varētu samazināties uz pusi.

“Pēdējā laika enerģijas tirgus attīstības tendences skaidri parāda, ka ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi, kas palielina Latvijas enerģētisko neatkarību, vienlaicīgi ļaujot sasniegt kopējos Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķus. Saules paneļi ir tikai pirmais solis Tet gudrās enerģijas un “zaļā kursa” risinājumu izveidē, lai mēs visi kopīgi veicinātu atjaunojamo energoresursu lietošanu Latvijā,” komentē Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas veicina saules paneļu uzstādīšanu uzņēmumos

Krišs Prūsis, AS "Latvenergo" Korporatīvo klientu attiecību vadītājs, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika ģeopolitiskā situācija un augstās energoresursu cenas ir veicinājušas augstu interesi par saules paneļu uzstādīšanu savos uzņēmumos, lai tie kļūtu energoneatkarīgāki.

Abi apstākļi ir jauna motivācija rīkoties un pieņemt lēmumu. AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum Latvijā 2021. gadā juridisko klientu segmentā, kuru patēriņš gadā pārsniedz 100 MWh gadā, uzstādījis saules paneļus 531 kW jaudas apjomā. Savukārt 2022. gadā interese ir vēl vairāk palielinājusies, un šobrīd notiek saules paneļu uzstādīšana jau 834 kW jaudas apjomā.

Klientu motivāciju par labu saules enerģijas izmantošanai var sadalīt divos blokos: komerciālais izdevīgums (2021. gada augstās energoresursu cenas Baltijā, Skandināvijā un Eiropā) un zaļais kurss, savukārt šobrīd svarīgs arguments ir notiekošais karš Ukrainā.Uzņēmēji meklē, kā efektivizēt darbību un ražošanu, lai samazinātu savas izmaksas. Saules paneļi un to saražotās elektroenerģijas izmantošana ir viens no tiem veidiem, ko uzņēmumi var nākotnē ieviest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala izveidē Purvciemā, Rīgā investējis teju septiņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Veikalu Stirnu ielā plānots atklāt 13.janvārī, un tas būs kopumā 18. Lidl veikals Latvijā. Veikals radīs vairāk nekā 60 jaunas darbavietas.

Tas strādās "zaļajā" režīmā, kas nozīmē, ka to varēs apmeklēt tikai iedzīvotāji ar derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada 7.oktobrī visā Latvijā tika atklāti pirmie 15 mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" veikali.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Baltijas Elektro sabiedrības” ir starptautisks elektromateriālu vairumtirdzniecības uzņēmums ar 28 gadu pieredzi šajā nozarē un jau 23 gadus ir Würth grupas uzņēmums. Uzticams uzņēmums ar labu reputāciju. “Baltijas Elektro Sabiedrība” seko līdzi veidiem, kā efektīvāk iegūt zaļo enerģiju, tāpēc paplašinot piedāvājumu klāstu, izveidota saules paneļu nodaļa. Tā piedāvā jaunās paaudzes saules paneļus Trina Solar Vertex S 395W, nodrošinot pilnu atbalstu no projekta izstrādei līdz nodošanai.

No idejas līdz realizācijai

Baltijas Elektro Sabiedrība, kuru aktivitātēm var sekot līdzi arī Facebook platformā, piedāvā saules paneļu sistēmas gan vasarnīcām, gan privātmājām, gan uzņēmumiem. Saules paneļu nodaļas speciālisti veic individuāla risinājuma nodrošināšanu katram klientam. Procesu, kā notiek sadarbība starp klientu un uzņēmumu, skaidro saules paneļu nodaļas vadītājs Jānis Lācis: “Pirmais solis ir sava elektrības patēriņa sagatavošana gada, mēneša griezumā. Ja tā ir jaunbūve, tad jāinformē, ka mājsaimniecībai būs, piemēram, siltumsūknis vai kāds cits liels elektroenerģijas patērētājs. Tālāk mēs veicam aprēķinus, cik jaudīga saules paneļu sistēma būtu nepieciešama, lai saražotā elektrība pēc iespējas vairāk tiktu izmantota mājsaimniecības patēriņam.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Realto investēs 1,58 miljonus eiro saules paneļu uzstādīšanā savos komercobjektos

Db.lv, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru