Eksperti

Lido uz nosēšanās skrejceļa

Pāvels Šnejersons, uzņēmumu attīstības vadības kompānijas «Core Management» vadošais partneris,16.11.2010

Jaunākais izdevums

Iepriekšējā rakstā biju pievērsies Emīla Gustava Šokolādes biznesa stāsta analīzei. Diemžēl šis laiks ir bagāts ar līdzīgiem gadījumiem, kad neveiksmi cieš mīlēti un populāri zīmoli. Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozares pamatlicējs – SIA Lido ir pieprasījusi tiesisko aizsardzību. Maksātnespēju pieteica arī citi grupas uzņēmumi, kā arī pats uzņēmuma īpašnieks. Mums atliek cerēt, ka īpašniekiem izdosies saglabāt vismaz daļu no šī vērienīgā biznesa, kā arī mēģināt mācīties no svešām kļūdām.

Pirmais skaidrojums par Lido nedienu cēloni, kā vienmēr, ir acīmredzams: veiksmīgu ēdināšanas un pārtikas ražošanas biznesa virzienus aizvilka uz grunti milzīgs kredītu slogs, kuru uzņēmās vismaz divi jaunie projekti - Lido Dizaina rūpnīca (kas pēc pēdējās modes, tieši pirms maksātnespējas, ieguva jaunu vārdu - SIA Dizaina Projekti) un Lido tūrisma un atpūtas komplekss (kas arī zaudēja pirmo vārdu nosaukumā, kaut mājas lapā joprojām dēvēts par «Ķirsona muižu»). Tik tiešām, lielu daļu no Lido Dizaina rūpnīcas 9 miljonu latu aizņēmumiem būs jāatmaksā nodokļu maksātājiem (pateicoties LGA garantijai). Lido tūrisma un atpūtas komplekss iztika praktiski bez aizņēmumiem, bet «mātes» ieguldītie 4 miljoni latu negatīvi ietekmēja pamatbiznesa finanšu veselību.

Tomēr, aiz šiem vienkāršajiem skaidrojumiem. man šķiet daži jautājumi ir apspriešanas vērti. Kā pieredzējis uzņēmējs var pieņemt tādus biznesam nāvējošus lēmumus? Vai ir business case idejai par Lido koncepta eksportu (ar ko lielā mērā saistījās dizaina rūpnīcas projekts)? Un vai tiešām pašā ēdināšanas biznesā viss iet tik spoži? Savas pārdomas, varu balstīt tikai uz publiski pieejamo informāciju un saviem, kā Lido bieža klienta, novērojumiem.

Atbilde uz pirmo jautājumu, kā izskatās, ir daudzu Latvijas uzņēmēju sērga: paļaušanās tikai uz sevi, profesionāla menedžeru neiesaistīšana lēmumu pieņemšanā, pat, ja runa ir nevis par jauniem speciālistiem, bet ilgstoši uzņēmumā pārbaudītiem kadriem. Tieši tādu uzņēmuma vadītāja portretu, kurš neieklausās padoto ieteikumos, varējām lasīt rakstā par Ķirsona kungu žurnāla Ir 27. maija numurā. Tīri cilvēciski var saprast tādu iezīmi, jo iepriekš vairāki drosmīgi lēmumi bija nesuši veiksmi. Piemēram, Krasta Lido atvēršanai savulaik bija ļoti riskanta likme, bet tā izdevās. Tomēr ilgstoši tādā «ruletē» nevar veikties. Lielajā uzņēmumā ir jābūt lēmumu pieņemšanas sistēmai, kas nav atkarīga tikai no viena cilvēka. Nemaz nerunājot par to, ka paplašināt biznesu ar tādiem lēcieniem, kuru neveiksmes gadījumā tiek apdraudēta eksistējošā uzņēmējdarbība, nedrīkst.

Piemēram, vai bija pamats cerēt, ka vairāk kā 11 miljoni latu, kas ieguldīti dizaina rūpnīcā, atmaksāsies? Ja ticēt presei, Lido ekspansija ārzemēs ir bijusi gandrīz droša lieta. Tikai 2010. gadā mēs dzirdējām par plāniem Krievijā (Sanktpēterburgā) un Vācijā, 2009. gadā Maskavā un Spānijā, vēl pirms tam – Azerbaidžānā, Kazahstānā, Tatarstānā un Baltkrievijā. Bet vienīgā reāli notikusī izplešanās notika Igaunijā. Pie tam, to realizēja pats uzņēmums, nevis kāds partneris, kam būtu «piegādāts» koncepts.

Baidos, ka mans viedoklis būs nepopulārs, bet šī ideja šķiet bezcerīga. Kā Lido ir iekarojusi savu vietu Latvijā (kuru apliecina 2. vieta 2010. gada reputācijas topā, 34. mīlētākais zīmols, utt.)? Savulaik tas bija praktiski vienīgais ātrās ēdināšanas piedāvājums Rīgā, kas garantēja stabilu kvalitāti, lielas porcijas, samērā pazīstamus ēdienus neizlutinātājiem tā laika patērētājiem, kuri gan jūtas droši, ka var apskatīt ēdienu pirms tā pirkšanas, gan nesaspringt par to, cik dzeramnaudas atstāt. Vēlāk pievienotā «etniskā» dizaina sastāvdaļa arī precīzi trāpījusi mūsu publikas sirdī, kura dod priekšroku vietējai pārtikai un lepojas par vietējo uzņēmēju sekmēm (G. Ķirsons saņēma Rīgas balvu un tika atzīts par vienu no patriotiskākajiem uzņēmējiem valstī).

Bet kas no tā ir eksportējams? Latviešu (patiesībā – vidēja eiropiešu) virtuve? Baidos, ka pat Maskavā, nemaz nerunājot par Valensiju, tas skan tik pat kārdinoši, kā, teiksim, igauņu virtuve mums. Ēšanas vietas apvienojums ar izklaides iespējām bērniem? Knapi jaunums. Apkalpošanas sistēma ar paplātēm? Domāju, ka to esam piedzīvojuši jebkurā ēdnīcā. Visbeidzot, it kā «latvisks» restorānu noformējums? Domājams, ka ārzemniekiem ir savi priekšstati par to, kā vajag izskatīties ēstuvēm, un viņu pašu krodzinieki tos labi zina. Vienu vārdu sakot, es būtu ļoti pārsteigts, ja koncepcijas eksports kādreiz izdotos. Kas, protams, netraucē ārzemju tūristiem, arī augstiem viesiem, brīnīties par Lido Dzirnavām («kaut mums tāds būtu!»).

Tāpēc, īstenojot finanšu restrukturizāciju, uzņēmuma vadībai (lai kas tā arī būtu) ir jākoncentrējas uz savu pozīciju nosargāšanas vietējā tirgū. Iepriekš Lido nereti mainījās, lai labāk apmierinātu klientu vajadzības, kas tomēr arī ir nepastāvīgas. Bet dažos pēdējos gados, man šķiet, ir iestājusies stagnācija. Senākajās apkalpošanas vietās – Dzirnavu un Elizabetes ielās, Krievu sētā - jau sen nav veikta renovācija, un tās ir ne tikai morāli novecojušas, bet atstāj diezgan nomācošo iespaidu. Arī pats koncepts, kas kādreiz nodrošināja panākumus, ir pārvērties par lamatām zīmolam. Agrāk klienti bija apmierināti ar pazīstamo ēdienkarti, bet tagad tiem ir pieejama lielāka izvēle, augušas prasības, un Lido ēdieni var šķist vienkārši prasti. Nav brīnums, ka cilvēki runā, ka Lido ir pārāk dārgs (ko nevar dzirdēt, par, teiksim, Ganbei). Kotletes vai pankūkas taču katrs varot pagatavot! Austrumu ēdienus gan ne. Tāpēc Lido, piedāvājot ēdienus, ko cilvēki uzskata par vienkāršiem, nav iespējams noteikt pietiekami augstus uzcenojumus, vienlaicīgi neatbaidot pircējus. Savukārt konkurēt ar viszemāko cenu nav reāli, ņemot vērā plašo sortimentu, ko turklāt gatavo uz priekšu, nevis pēc pasūtījuma, un lielāku servisu, nekā kaut vai McDonald’s. Uzņēmumam būtu jādomā par tādu piedāvājumu, kuram būtu lielākā pievienotā vērtība patērētāju acīs, pat ja tas nozīmēs aiziešanu no «etniska» imidža.

Atgriežoties pie raksta sākumā uzdotiem jautājumiem. Lēmumu pieņemšana lielā uzņēmumā nevar būt atkarīga no viena cilvēka. Nedrīkst mesties jaunos darbības virzienos, ja to neveiksmes gadījumā tiek apdraudēts esošais bizness. Pat tik veiksmīgam biznesam kā Lido restorāni nemitīgi jāpielāgo savs piedāvājums mainīgajām patērētāju vajadzībām, bet domājot par eksportu, vispirms jāsaprot, kādas ir veiksmes «saknes» mājās, un vai tās vispār iespējams pārstādīt svešā augsnē. Protams, ļoti vienkārši secinājumi, bet joprojām noderīgi, it īpaši tāpēc, ka balstīti šajā spilgtajā piemērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā audzis apgrozījums lielākajā daļā «LIDO» restorānu, un mātes uzņēmums AS «LIDO» bijis lielākais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksātājs ēdināšanas sektorā Rīgā, kopumā valsts budžetā iemaksājot teju 11 miljonus eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā iepriekš, informēja «LIDO» pārstāve Inese Blaune.

Kopumā pērn «LIDO» grupa strādājusi ar 54 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2017. gadā, un ar 1,9 miljonu eiro peļņu, par 77% uzlabojot iepriekšējā gada rezultātus.

«LIDO» grupas mātes uzņēmums ir AS «LIDO», kam ir vairāki meitas uzņēmumi (SIA «LIDO DOMINA», SIA «LIDO nekustamie īpašumi», OU «LIDO Eesti», OU «LIDO Mustamae», OU «ODIL Eesti» un GmbH «Kirsons»).

AS «LIDO» pērn strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro, liecina Firmas.lv informācija, ziņo aģentūra LETA. Vadības ziņojumā AS «LIDO» kraso peļņas samazinājumu skaidro ar apjomīgu uzkrājumu izveidošanu nedrošajiem aizdevumiem un šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem par kopējo summu 2,9 miljoni eiro. AS «LIDO» 2017.gadā strādāja ar 38,584 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 1,767 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Finanšu eksperts: Ķirsona ieceres vienmēr gājušas soli priekšā viņa finanšu iespējām

NOZARE.LV,13.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas tīkla Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona ieceres vienmēr gājušas soli priekšā viņa finanšu iespējām, pēc iepazīšanās ar SIA Lido gada pārskatiem secinājis korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars vadošais finanšu eksperts Jānis Pinnis.

«Nesagaidot peļņu vienā projektā, tiek sākti nākošie, tādējādi neradot finanšu bāzi, kas ļautu pārciest zaudējumus potenciālas neveiksmes gadījumā,» teica Pinnis.

SIA Lido, kuru saskaņā ar Ķirsona maksātnespējas plānu paredzēts izsolīt par 7,9 miljoniem latu, vērtību varot skatīt divējādi - no aktīvu viedokļa un pelnītspējas.

Aktīvi parādot ne tikai to, kas uzņēmumam pieder, bet arī - cik uzņēmums ir parādā. Tā 2009.gada beigās SIA Lido aktīvi bijuši 17,2 miljoni latu, bet kreditori - 11,7 miljoni latu.

Pinnis secinājis, ka no aktīvu viedokļa visu Lido daļu vērtība ir 5,5 miljoni latu. Tomēr iespējamā preču zīmes vērtība, kas, viņaprāt, caur savu atpazīstamību un labo reputāciju nodrošina lielu daļu ieņēmumu, varētu sasniegt pat vairākus miljonus latu. Turklāt Lido vērtīgākais esot pamatlīdzekļi (ēkas, būves un aprīkojums), kā arī nemateriālie aktīvi (preču zīmes, receptes un iestrādes). Tādējādi no aktīvu viedokļa izsolei noteiktie 7,9 miljoni latu esot visnotaļ pamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" ir dārgakmens Latvijas ēdināšanas industrijā, pauda Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Jau ziņots, ka "Apollo Group" šovasar paziņoja par 51% "Lido" akciju iegādi.

Vendelins skaidroja, ka "Apollo Group" joprojām gaida apstiprinājumu no atbildīgajām iestādēm par "Lido" vairākuma akciju iegādes atļaušanu.

"Kad "Apollo" kļūs par "Lido" līdzīpašnieku, mēs skatīsim "Lido" nākotnes attīstības stratēģiju. Bet vēlreiz - mēs gribam augt, un domāju, ka arī mūsu nākotnes līdzīpašniekam - [Gunāra] Ķirsona kungam - ir tās pašas ambīcijas," sacīja Vendelins.

Viņš atzina, ka nevar komentēt, kā "Lido" veicies šajā gadā, bet Covid-19 nenoliedzami esot atstājis negatīvu iespaidu arī uz "Lido", gluži tāpat, kā uz ēdināšanas biznesu valstī kopumā.

"Tas ir mūsu darbs kopā ar Ķirsona kungu pārliecināties, lai "Lido" vārds spīdētu Latvijā vēl arī nākamos 20 gadus, un esmu ļoti lepns, ka varu būt daļa no "Lido" kompānijas nākotnē," sacīja Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē Lido investēs trīs miljonus eiro

LETA,17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves restorānu tīkls "LIDO" no 12. maija atkal ver durvis apmeklētājiem.

Šonedēļ darbu atsāks "LIDO Vērmanītis", bet nākamnedēļ – vairāki "LIDO" restorāni lielākajos tirdzniecības centros. Līdz maija beigām uzņēmums plāno atsākt darbu visos restorānos.

Pievienojoties aprīlī Ādažos jau atvērtajam restorānam "LIDO Apelsīns", pašlaik apmeklētājiem atvērti arī trīs "LIDO" veikali un "LIDO Spices" kafetērija. 12. maijā durvis klientiem vērs "LIDO Ķirsons Māja" bistro un "LIDO Damme", bet 14. maijā darbu atsāks "LIDO Vērmanītis". Savukārt nākamnedēļ plānots atvērt "LIDO" restorānus tirdzniecības centros "Domina", "Spice" un "Alfa".

Jau 11. maijā atvērti arī "LIDO" restorāni Igaunijā, tostarp tieši pirms ārkārtas stāvokļa rekonstruētais "LIDO Solaris".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta – uzņēmumā LIDO lielas pārmaiņas; Ķirsons pamet valdi

Gunta Kursiša,14.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumā Lido vērojamas ievērojamas pārmaiņas – uzņēmums no sabiedrības ar ierobežotu atbildību Firma Lido kļuvis par akciju sabiedrību Lido, turklāt uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons pametis kompānijas valdes priekšsēdētāja amatu, liecina jaunākie Lursoft dati.

Turpmāk G. Ķirsons darbosies uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus pilda Vladimirs Šestakovs, savukārt padomes locekles amatu ieņem Valērija Lieģe.

Kā jaunā Lido valdes priekšsēdētāja iecelta Rita Auziņa, valdē darbojas ar valdes locekļi Juris Roganovs, Baiba Sleže un Solvita Treilande. J. Roganovs un S. Treilande ir jaunpienācēji Lido valdē. Pēc Lursoft datiem, J. Roganovs ieņem valdes locekļa amatus vēl divos ar Ķirsona ģimeni saistītos uzņēmumos – SIA K.E.Projekti un SIA K.E. serviss. R. Auziņa un B. Sleža jau iepriekš darbojās uzņēmumā kā valdes locekles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot mājas ēdiena konceptu, Lido izveidojis pirmo latviešu virtuvi līdzņemšanai - veikalu-kafejnīcu Ķirsons, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Ikdienas steigā cilvēkiem paliek arvien mazāk laika apsēsties pie pusdienu vai vakariņu galda un ieturēt pārdomātu maltīti. Līdz ar jaunā koncepta izveidi mūsu mērķis ir mainīt priekšstatu par tā saukto take-away kultūru, piedāvājot klientiem iespēju paēst ātri, bet vienlaikus arī kvalitatīvi un veselīgi,» stāsta Gunārs Ķirsons, AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs.

Jaunā veikala-kafejnīcas sortimentā iekļauti klientu iepazīti ēdieni, bet Lido piedāvāšot arī jaunus produktus, kas radīti sadarbībā ar uzņēmuma uztura speciālisti Alisi Kindzuli. Tos izstrādājot, domāts, lai ēdieni būtu ērti līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Dienas Bizness,17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lido pop-up bistro Jūrmalā šogad investēti vairāk nekā 10 000 eiro

NOZARE.LV,03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas kompānijas AS Lido vasaras terases jeb pop-up bistro virtuves un bistro zonas paplašināšanā un terases seguma uzlabošanā Jūrmalā šogad investēti vairāk nekā 10 000 eiro, stāsta Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norāda, ka šogad uzlabots terases dizains, papildināta ēdienkarte, pārdomāts izkārtojums un apkalpošana, ieviestas jaunas atrakcijas bērniem, dzīvā mūzika ik sestdienu un sporta pārraižu translācijas.

Auziņa atzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Lido vasaras terasē ir paplašināta bistro zona un izveidota īpaša skatuve sestdienu dzīvās mūzikas vakariem. Lido Jūrmalas vasaras terases kopējā platība ir 800 kvadrātmetri, vienlaicīgi tajā var apkalpot 400 klientus.

Līdz ar šogad paplašināto piedāvājumu Lido vadība plāno, ka apgrozījums pret iepriekšējā gada rezultātiem Jūrmalā varētu pieaugt par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sāksies cīņa par miljoniem latu vērtajiem lidostas Rīga rekonstrukcijas līgumiem

LETA,09.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras rekonstrukcija, kuras realizācija tiks uzsākta jau nākamgad un kurai paredzēts tērēt kopumā teju 67 miljonus latu, ļaus uzņēmumiem tikt pie vairāku miljonu latu vērtiem līgumiem.

Infrastruktūras attīstības projekts tiks sākts nākamgad, kad nokusīs sniegs, bet jau iepriekš tiks izsludināti konkursi par darbu veikšanu. Projektu plānots pabeigt 2013.gadā, kad arī ir jāpārsertificē lidostas skrejceļš.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse skaidroja, ka visdārgāk šajā projektā izmaksās divu peronu rekonstrukcija, kas attiecīgi ļaus palielināt 2.perona lidmašīnu stāvvietu skaitu no astoņām līdz 13, bet 3.perona - no 11 līdz 22 stāvvietām. Kopumā tiek plānots, ka perona izbūve izmaksās 21 miljonu latu.

Projekta gaitā tiks nostiprinātas drošības skrejceļa lidjoslas, kas nozīmē, ka, ja arī lidmašīna noskrien no skrejceļa, tā neiestrēgs zālē, jo pamats zem zāles būs izveidots gandrīz identisks skrejceļa pamatam. Šie darbi izmaksās 5,2 miljonus latu. Precīzas nolaišanās un tuvošanās gaismu sistēmas izbūve izmaksās 6,2 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas kompānija AS Lido sākusi atjaunot pirms trīs gadiem pārtraukto ēdiena piegādes pakalpojumu, informē Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norāda, ka sākotnēji Lido ēdienu piegāde tiks nodrošināta Vidzemes priekšpilsētā, taču nākamā gada sākumā plānots aptvert visu Rīgas teritoriju.

Auziņa neatklāj, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt šī pakalpojuma atjaunošanā un paplašināšanā nākamā gada laikā. Viņa arī nenorāda, cik liels ir Lido autoparks, taču uzņēmums plāno, ka ikviens pasūtītājs savu maltīti saņems stundas laikā no pasūtījuma pieņemšanas brīža.

Ēdienu piegādes pakalpojuma veikšanu Lido sāka 1991.gadā un 20 gadus nodrošināja piegādi visiem rīdziniekiem.

«Pirms trīs gadiem nolēmām, ka vēlamies šim pakalpojumam pievērst īpašu uzmanību, lai sniegtu mūsu klientiem labāko piegādes jomā,» akcentē Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons vērsies tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tā vēstī, ka uzņēmējs pieteikumu iesniedzis Ogres rajona tiesā, kas piektdien ierosinājusi viņa maksātnespējas procesu.

Ķirsona maksātnespējas procesa administratora kandidāts ir Normunds Uļjanskis, taču viņš līdz 1.novembrim no šiem pienākumiem var atteikties.

Portāls "pietiek.com" šonedēļ vēstīja, ka Ķirsons ir vēl lielākos parādos, nekā domāts iepriekš. Bankās ieķīlāta ne tikai viņam piederošā Latvijas lielākā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Lido" kustamā un nekustamā manta, bet arī citi uzņēmējam piederošie īpašumi.

Atsaucoties uz tiesā apstiprināto "Lido" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu, portāls informēja, ka ieķīlāta visa uzņēmuma kustamā un nekustamā manta, tostarp milzīgs daudzums trenažieru un luksusa klases automašīnas "Audi Q7", "Lexus LX470" un "Lexus RX 300".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas Konkurences padome atļauj 51% Lido akciju iegādi

LETA--BNS,12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupai "Apollo Group" iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Par plāniem iegādāties "Lido" akcijas "Apollo Group" paziņoja 12.jūlijā.

Akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas Konkurences padomes atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lido paplašināsies Latvijā un ārzemēs

Sanita Igaune,11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot apmēram miljonu eiro, gada nogalē Lido plāno atvērt jaunu veikalu-bistro Rīgā. Tas varētu notikt novembrī - vēlākais decembrī, sacīja Lido īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Lido nākotnes plāni saistās arī ar ārvalstu tirgiem. Viņš iepriekš jau atklājis, ka 5-6 mēnešu laikā pie Lapēnrantas Somijā ir paredzēts atvērt restorānu. Lido plāni Somijā ir lieli, apliecināja G. Ķirsons, norādot, ka svarīgākais tirgu iekarošanā ir cena un kvalitāte. Kā uzņēmuma nākotnes paplašināšanās iespēju perspektīvās valstis G. Ķirsons minēja arī Zviedriju, Šveici, Vāciju, Austriju.

Darbība šajās valstīs varētu tikt realizēta gan franšīzes, gan investoru piesaistes virzienā. Franšīzes virzienā Lido sola strādāt daudz aktīvāk. Lido šobrīd ārvalstīs pieder restorāns Igaunijā, kas tika atvērts 2009. gadā. Rādītāji Igaunijā ir labi, izaugsme ir stabila 4-5% apmērā, pastāstīja Lido Finanšu daļas vadītāja Baiba Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Attiecīgās akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru