Ukrainas aviopārvadātājs Aerosvit nākamā gada pavasarī uzsāks lidojumus no Tallinas un Kijevu dienās, kad Estonian Air šajā maršrutā nelido, ziņo BBN.

Pagaidām Ukrainas aviokompānija ar oficiālo paziņojumu vēl nav nākusi klajā, taču šo informāciju apstiprināja Igaunijas tūrisma kompānija Estravel.

Uzņēmums arī norāda, ka Aerosvit plāns ir piesaistīt tūristus, kuri vēlēsies no Kijevas tālāk lidot uz ASV un Āzijas valstīm.

Aerosvit ir viens no diviem Ukrainas nacionālajiem aviopārvadātājiem. Aviokompānija lido uz 11 galamērķiem Ukrainā, 20 galamērķiem Eiropā, kā arī uz Ķīnu, Taizemi un Kanādu.

North Hub Services (NHS) jūlijā savu klientu bāzei Stokholmā pievienos airBaltic un AeroSvit.

No šā gada jūlija NHS uzsāks visu lidostas virszemes pakalpojumu sniegšanu AeroSvit Airlines, proti, desmit iknedēļas lidojumiem maršrutā Kijeva-Stokholma-Kijeva, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons.

Sākot ar 5.jūliju NHS pilnībā apkalpos 28 airBaltic iknedēļas lidojumus Arlanda lidostā.

«NHS izdevies dinamisks un vienlaikus stabils, starts Arlanda lidostā. Pievienojot airBaltic un AeroSvit, mēs esam izveidojuši drošu bāzi Stokholmā. Šodien Stokholmā esam apkalpojuši jau 100 lidojumus kopš darbības uzsākšanas 1.jūnijā. NHS dienā apkalpo vairāk nekā 180 lidojumus lidostās Rīgā, Helsinkos un Stokholmā,» norāda NHS direktors Jānis Baļķens.

Igaunijas nacionālais pasažieru pārvadātājs Estonian Air varētu iegūt no Zviedrijas reģionālās aviokompānijas Skyways un tās meitasuzņēmuma City Airlines nesenā bankrota, vēsta BBN.

Tāpat dāņiem piederošās aviokompānijas Cimber Sterling bankrots maijā varētu nozīmēt, ka Skandināvijas pasažieri, kuriem vēl aizvien nepieciešams lidot, lūkosies pēc citām alternatīvām, norādīja Estonian Air izpilddirektors Tero Taskila.

Viņš norādīja, ka lidsabiedrība risinājusi sarunas ar dažādām Zviedrijas aviokompānijām par to, kā Estonian Air varētu uzsākt lidojumus uz citām Zviedrijas pilsētām, izņemot Stokholmu.

«Mēs runājam par pilsētām, kas ģeogrāfiski ir novietotas tā, ka šo pilsētu iedzīvotājiem varētu būtu izdevīgi doties uz Briseli caur Tallinu, nevis, piemēram, Kopenhāgenu,» norādīja T. Taskila.

Latvijas gaisa telpā no plkst. 9.00 pilnībā atcelti ierobežojumi, DB apstiprināja Civilās aviācijas aģentūras direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Šāds lēmums pieņemts atbildīgo institūciju sapulcē otrdienas rītā.

M. Čerņonoks uzsvēra, ka atbildīgās institūcijas pastiprināti turpinās uzraudzību un stingri uzraudzīs gaisa telpu un sekos līdzi aktuālai informācijai. Tāpat tiks pieprasīti ziņojumi no pilotiem un pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tehnikai.

Otrdienas rītā lidostā Rīgā nosēdusies pirmā lidmašīna, atgādināja M. Čerņonoks, norādot, ka pēc pilota ziņojuma, secināts, ka «viss ir tīrs un labs un bīstamība nekāda.»

Vienlaikus viņš piebilda, ka Eiropā jau līdz šim veikti testi lidojumiem, lai pārliecinātos par lidojumu drošību.

Pirmais reiss starptautiskajā lidostā Rīga ieradās otrdien plkst. 07:45 no Kijevas, ko veica Ukrainas nacionālā lidsabiedrība AeroSvit, liecina lidosta Rīga sniegtā informācija. Savukārt ap plkst. 9.10 gaidāms SmartLynx čartera reiss no Tenerifes.

Latvijas nacionāla aviokompānija airBaltic otrdien atsāk vairākus lidojumus austrumu un dienvidu virzienu maršrutos.

«Mēs esam priecīgi, ka varam sākt pārvadāt pasažierus,» DB sacīja airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Janis Vanags, vienlaikus uzsverot, ka airBaltic veiks papildus drošības procedūras pilotiem un tehniskai apkopei.

airBaltic norāda, ka pasažieri, kuri iegādājušies biļetes uz kādu no atceltajiem reisiem, var izmantot nākamo pieejamo reisu vai arī pieteikt kompensācijas saņemšanu pilnā apmērā par neizmantotajām biļetēm.

Jau vēstīts, ka pirmais reiss starptautiskajā lidostā Rīga ieradās otrdien plkst. 07:45 no Kijevas, ko veica Ukrainas nacionālā lidsabiedrība AeroSvit.

Kamēr, pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, Latvijas aviokompānijas airBaltic darbību paredzēts «nedaudz sašaurināt», Igaunijas nacionālais aviopārvadātājs Estonian Air strādā pie «pragmatiska paplašināšanās plāna» un noslēdzis līgumu ar Brazīlijas kompāniju Embraer par četru E170s lidmašīnu piegādi.

Estonian Air savā flotē izmantos vēl astoņas Embraer lidmašīnas, taču tās tiks nomātas no citām aviokompānijām un līzinga uzņēmumiem, vēsta Baltic Business News.

Pirmo no četrām E170s lidmašīnām, kuras tiks nomātas no Somijas aviokompānijas Finnair, Estonian Air saņems jau šomēnes, bet pirmo no iegādātajām lidmašīnām plānots saņemt 2014. gadā.

«Mēs izvēlējāmies Embraer lidmašīnas, lai aizvietotu mūsu pašreizējo B737 un CRJ floti, jo viena ražotāja lidmašīnu koncepcija piedāvā elastību, kas mums ir nepieciešama, lai pildītu mūsu pragmatisko paplašināšanās plānu un flotes modernizācijas mērķus,» norāda Estonian Air prezidents, kādreizējais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, piebilstot, ka minētās lidmašīnas pasažieriem sniegs tādu pašu lidošanas pieredzi kā lidojot ar citām lidmašīnām, taču tajā pat laikā mazāka izmēra gaisa kuģi ļaus Estonian Air saglabāt konkurētspēju un piekļūt jauniem tirgiem, uzņemoties mazāku risku nekā gadījumā, ja tiktu izmantotas lielākas lidmašīnas.

Dāņu zemo cenu lidsabiedrība Cimber Sterling pievienojusies to Eiropas aviokompāniju skaitam, kas finansiālu problēmu dēļ apturējušas darbību

Tas teikts Cimber Sterling izplatītajā relīzē, kur kompānijas vadība pauž dziļu nožēlu par to, ka, neskatoties uz labajiem nodomiem, lidsabiedrību tomēr nav izdevies glābt no bankrota. Jāpiebilst, ka kopš decembra Cimber Sterling finanšu direktora amatā strādāja bijušais airBaltic finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs. Būtiski arī, ka 70% Cimber Streling akciju pērnā gada vasarā iegādājās ukraiņu miljardieris Igors Kolomoiskis, kas 2011. gada vasarā tikās arī ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski. Medijos vairākkārt izskanēja, ka I. Kolomoiskis nolēmis papildu jau sev piederošām sešām aviokompānijām iegādāties arī airBaltic, bet toreiz V. Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke Neatkarīgai noliedza, ka ar ukraiņu investoru būtu tikusi pārrunāta airBaltic akciju pārdošana. Tāpat 2011. gada augustā, iespējams, risinot airBaltic finanšu problēmas, Ukrainā tikās bijušais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un ekspolitiķis Andris Šķēle, rakstīja žurnāls Ir.