Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Eurowings koncerns, kurā 49% akciju pieder sabiedrībai Lufthansa, 2004. gadā pēc nodokļu nomaksas ir sasniedzis līdz šim labāko gada peļņu 6,4 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma darbības rezultāti sasniedz 86,1% (14,8 miljoni eiro), neskatoties uz augstajām degvielas cenām un atteikšanos no degvielas papildmaksas meitas uzņēmumā zemo izmaksu lidsabiedrībā Germanwings. Lielākā daļa Eurowings koncerna peļņas ir no 74 000 Lufthansa veikto reģionālo lidojumu ar 20 Jet un 16 Turboprop lidmašīnām. Līdz rudenim tiks izmantotas tikai Jet lidmašīnas. Eurowings 2005. gadā ir iecerējusi sasniegt rekorda peļņu. Eurowings valdes priekšsēdētājs Vaitholcs (Weitholz) atzīst, ka vēl joprojām subsīdijas kavē brīvu tirgus attīstību un noved pie krasiem konkurences izkropļojumiem, kā rezultātā katru gadu tiek zaudēti miljoniem eiro nodokļu naudas. Jau 2004. gadā Germanwings uzņēmums sniedza savu ieguldījumu koncerna apgrozījumā ar 247 miljoniem eiro (+68%), kas ir vairāk nekā pati sabiedrība Eurowings - 245 miljoni eiro (-50%). Šī gada pirmajos četros mēnešos pasažieru skaits, kam šogad būtu jāsasniedz 8-9 miljoni, koncernā ir palielinājies par 1/5 līdz 2,2 miljoniem pasažieru. Apgrozījums ir pieaudzis par 27,9 %, sasniedzot 166,6 miljonus eiro.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Lidsabiedrība Eurowings, kurā 24,9% daļas pieder Lufthansa, sagaida ievērojamu koncerna rezultāta pieaugumu 2004. gadā, ka arī divkāršu pasažieru skaita pieaugumu. Germanwings, kas ir lidsabiedrības zemo izmaksu meitas uzņēmums šogad plāno apkalpot no 3,5 līdz 4 miljoniem pasažieru – no kopumā gandrīz 7 miljoniem (pagājušajā gadā - 5,3 miljoni) pasažieru Eurowings koncernā. "Pirmajam pusgadam mēs paredzam zaudējumus gan Eurowings, gan Germanwings", tā ir informējis Eurowings vadītājs – Frīdrihs Vilhelms Vaitholcs. Attiecībā uz lidsabiedrības zemo izmaksu meitas uzņēmumu ar zaudējumiem rēķinās uz visa gada rādītājiem. Avots: Eiropa.lv

Vācijas lidsabiedrība Lufthansa ceturtdien paziņoja, ka iegādāsies atlikušos 55% Beļģijas aviokompānijas Brussels Airlines akciju, kas tai vēl nepieder, un apvienos to ar lidsabiedrību Eurowings.

Lufthansa norāda, ka tās direktoru padome 2,6 miljardu eiro vērto darījumu apstiprināja trešdien.

Atlikušā akciju daļa tiks iegādāta no SN Airholding.

Lufthansa vēsta, ka Brussels Airlines tiks pilnībā apvienota ar zemo cenu lidsabiedrību Eurowings no 2018.gada.

Lufthansa 2009.gadā iegādājās 45% Brussels Airlines akciju un saglabāja tiesības iegādāties arī atlikušo akciju daļu.

Brussels Airlines pērn pirmo reizi vairākos gados atgriezās pie peļņas.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Pasaulē lielākais alus ražotājs Anheuser-Busch InBev trešdien paziņoja, ka panācis oficiālu vienošanos par Lielbritānijā bāzētā alus ražošanas uzņēmuma SABMiller pārņemšanu.

Pēc ilgstošiem centieniem Anheuser-Busch InBev norāda, ka beidzot ir panākta vienošanās par nosacījumiem, lai pārņemtu SABMiller.

Darījuma summa veidos 121 miljardu dolāru (112 miljardus eiro), ietverot parādsaistības.

Anheuser-Busch InBev vēsta, ka maksās 44 sterliņu mārciņas (62,11 eiro) par vienu SABMiller akciju.

Tāpat vienošanās paredz, ka SABMiller par 12 miljardiem dolāru pārdos vairākuma akciju daļu ASV struktūrvienībā MillerCoors Ziemeļamerikas alus ražotājam Molson Coors.

Paredzams, ka Anheuser-Busch InBev un SABMiller apvienošanās darījums tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Šis ir pasaulē trešais lielākais pārņemšanas darījums korporatīvajā vēsturē, kā arī visu laiku lielākais pārņemšanas darījums, ko īstenojis Lielbritānijas uzņēmums, norāda finanšu informācijas kompānija Dealogic.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Lidsabiedrība Eurowings 2003. gadu ir noslēgusi ar 900 000 eiro lielu peļņu, neskatoties uz izdevumiem, kas bija saistīti ar grupas meitas uzņēmumu – zemu izmaksu lidsabiedrību Germanwings. Lidsabiedrības apgrozījums palielinājās par 8,2%, sasniedzot 632 miljonus eiro. Lidsabiedrības vadība cer, ka arī Germanwings spēs noslēgt savu darbības gadu ar pozitīviem rezultātiem. Pavisam Eurowings 2003. gadā izmantoja saviem lidojumiem 41 lidmašīnas, tai skaitā 21 Turboprops un 20 Jets lidmašīnas. Turpretī Germanwings saviem lidojumiem patlaban izmanto 12 Airbus-Jets. 2003. gadā lidsabiedrību grupas pakalpojumus izmantoja 5,3 miljoni pasažieru, no tiem ~2,4 miljoni izmantoja Germanwings pakalpojumus. Avots: Eiropa.lv

Īrijas nacionālās lidsabiedrības Aer Lingus padome otrdien atbalstīja 1,35 miljardus eiro vērto pārņemšanas piedāvājumu no Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas British Airways un Spānijas nacionālās lidsabiedrības Iberia māteskompānijas International Airlines Group (IAG).

Aer Lingus paziņoja, ka tās padome «vēlas rekomendēt» uz IAG pārskatīto piedāvājumu, kas bija trešais kopš decembra, attiecināt dažus nosacījumus.

Dublinā bāzētā lidsabiedrība pirmdien paziņojumā biržai atklāja, ka IAG ir izteikusi piedāvājumu pārņemt Aer Lingus, maksājot 2,55 eiro par akciju, ko veido 2,50 eiro naudā un 0,05 eiro dividendēs.

Kompānija piebilda, ka pārņemšana tagad ir atkarīga no apstiprinājuma, kas jāsniedz abiem lielākajiem lidsabiedrības akcionāriem - Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair, kas ar 30% akciju ir lielākais atsevišķais "Aer Lingus" akcionārs un kopš 2007.gada trīs reizes neveiksmīgi ir mēģinājusi to pārņemt, un Īrijas valstij, kam pieder 25% kompānijas akciju.

Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Krievijas saplākšņa ražotāja kompānija Sveza ir izteikusi publisku piedāvājumu a/s Latvijas finieris akcionāriem par nominālvērtību pārdot uzņēmuma daļas.Agresīva uzņēmuma pārņemšana (angliski - hostile takeover), nesaskaņojot ar uzņēmuma vadību, ir starptautiski plaši pazīstams korporatīvās pārvaldības instruments.

Agresīvas uzņēmuma pārņemšanas iespējamība potenciāli liek esošajai vadībai būt modrākai un labāk strādāt esošo akcionāru interesēs. Īpaši aktuāli tas ir uzņēmumos, kuros ir daudz mazo akcionāru, jo katrs akcionārs individuāli nevar ietekmēt uzņēmuma stratēģisko attīstību, ja viņam liekas, ka esošā vadība nestrādā pietiekami labi. Fakts, ka vienmēr ir kāda «modrā acs», kas var, apejot vadības komandu, piedāvāt akcionāriem labāku redzējumu par kompānijas attīstību, sniedz papildu vērtību mazajiem akcionāriem.

Taču agresīvai uzņēmuma pārņemšanai ir arī savi negatīvie aspekti, kā, piemēram, vadības bailes ieguldīt projektos, kas sniedz atdevi ilgtermiņā. Mazajiem akcionāriem bieži ir grūti izvērtēt vadības ilgtermiņa plānus. Redzot sliktākus rezultātus īstermiņā, akcionāriem var rasties kārdinājums pārdot akcijas uzreiz, nesagaidot ilgtermiņa projektu atdevi. Zinot, ka jebkurā brīdī (īpaši sliktāku finanšu rezultātu brīdī) kāds «no malas» var par nelielu naudu pārņemt uzņēmuma vadību savās rokās, esošajai vadības komandai var zust motivācija ieguldīt projektos, kas sniedz atdevi ilgtermiņā. Lai izvairītos no šādām situācijām, daudzviet pasaulē tiek lietoti dažādi juridiski instrumenti agresīvas uzņēmumu pārņemšanas riska samazināšanai (angliski - poison pills). Īpaši attīstīta šī likumdošana ir Delaveras štatā (ASV), kur attiecīgie likumi būtiski mainījās 1980. gadu agresīvas uzņēmumu pārņemšanas viļņa iespaidā.

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Lēto lidojumu tirgus ir licis sarosīties arī tradicionālajām lidsabiedrībām mainīt savu cenu tarifu politiku. Pirmie pionieri šajā tirgus segmentā ir īru lidsabiedrība Ryanair un britu Easyjet, kuri ir spējuši palielināt apkalpoto pasažieru skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par vairāk kā 40%. Arī tūrisma koncernu (TUI, Thomas Cook uc.) čarterlidsabiedrības kā Hapag-Lloyd Flug, Condor vai Air Berlin pievērsušās lēto lidojumu apkalpošanā. Lidojumu tirgus eksperti uzskata, ka vērojama liela lidsabiedrību piedāvājuma koncentrācija, tāpēc daudzi šo konkurenci neizturēs. Tradicionālās lidsabiedrības kā Lufthansa un British Airways vēlas piesaistīt klientus ar jauno cenu tarifiem, kur priekšplānā tiek reklamēta iespējami lētāka lidojuma cena. Lidsabiedrības vēlas mainīt savu dārgā piedāvājuma imidžu. Vienlaicīgi tradicionālās lidsabiedrības un tūrisma koncerni dibina jaunas lidsabiedrības, piemēram, LH un Eurowings izveidotā lidsabiedrība Germanwings vai TUI un lidsabiedrības Germania nodibinātā pagaidām bezvārda lidsabiedrība, lai aktīvi piedalītos konkurencē ar jaunajiem Vācijas un Eiropas tirgus līderiem kā Ryanair, Easyjet un Virgin Express.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Valdība sākusi sagatavošanās darbus, lai valsts nepieciešamības gadījumā pārņemtu lidsabiedrības airBaltic privātajam akcionāram piederošās kapitāla daļas un veiktu turpmākos ieguldījumus kompānijā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds solis jau pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi airBaltic akciju pārņemšanu un Satiksmes ministrijas (SM) šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām atturas plašāk komentēt valdības plānus attiecībā uz aviokompānijas nākotni, taujāts, cik nopietni valdība patlaban vērtē privātā akcionāra - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) - kapitāldaļu pārņemšanu, Dombrovskis aģentūrai LETA vien spēja norādīt, ka šis jautājums tika skatīts valdības slēgtajā daļā un informācijas pieejamība ir klasificēta, tāpēc nekādi plašāki komentāri netiek sniegti.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.