Eiropas lielākā aviokompānija «Air France-KLM" 2005. gadu pabeigusi ar lieliskiem darbības rezultātiem. «Air France-KLM" prognozē, ka kompānijas pamatdarbības peļņa 2005./2006. finanšu gadā, kas noslēgsies martā, varētu pārsniegt 900 miljonus eiro (632.5 miljonus latu), salīdzinot ar 534 miljoniem eiro (375.3 miljoniem latu) iepriekšējā finanšu gadā. Šī finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos, kas noslēdzās decembrī, kompānija palielinājusi pamatdarbības peļņu par 76.5%, strādājot ar 940 miljonu eiro (660.6 miljonu latu) peļņu, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Šobrīd KLM ir vienīgā lidsabiedrība, kas piedāvā lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas un Tallinas uz Amsterdamu, un sabiedrība ir gandarīta par pozitīvo darbības attīstību minētajos maršrutos. KLM piedāvā lidojumus maršrutā Viļņa – Amsterdama, sadarbojoties ar « Lithuanian Airlines». KLM arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas «Schiphol» lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. Nīderlandes aviosabiedrība KLM pagājušajā gadā no Rīgas pārvadājusi 87 104 pasažierus, bet šī gada janvārī 7413 pasažierus. Tas ir par 4.6% vairāk nekā 2005. gada janvārī. Aviosabiedrība kopš savas darbības uzsākšanas Latvijā turpina veiksmīgu attīstību. Tirgus pieauguma indekss 2005. gada bija 116. KLM tirgus daļa Latvijā ir 10.5% ar indeksu 137. KLM no 2006. gada 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojuma lidojumu klāstu. Turpmāk uz Londonas Hītrovas lidostu deviņu lidojumu vietā tiks veikti desmit abos virzienos katru dienu. Lidojumus uz Diseldorfu, Ženēvu, Kopenhāgenu, Milānu, Minheni, Oslo, Stokholmu un Cīrihi papildinās sestais lidojums abos virzienos katru dienu. Lidojumu skaitu uz Frankfurti, Glāzgovu un Gēteborgu palielinās no četriem uz pieciem lidojumiem abos virzienos katru dienu. Turpmāk uz Aberdīnu, Nīcu un Nirembergu būs četri lidojumi dienā, bet uz Atēnām un Stambulu trīs lidojumi dienā. Turpmāk uz Kristiansandu viena lidojuma vietā būs divi lidojumi dienā. KLM no 2006. gada 26. marta uzsāks arī lidojumus abos virzienos trīsreiz dienā uz Bilundu Dānijā. Lidojumu skaitu uz Kijevu palielinās no septiņiem uz vienpadsmit lidojumiem nedēļā abos virzienos.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Pēdējā finanšu gadā aviokompānija Air France KLM uzrādījusi veiksmīgus pasažieru pārvadājumu rezultātus no Latvijas. KLM avio pasažieru pārvadājumu skaits pieauga par 31%, bet Air France - par 7%, Db.lv informēja Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors Olivers Ours.

Pēc kompāniju apvienošanās Air France KLM ir lielākais avio pasažieru pārvadātājs Eiropā. Publicētie finanšu rezultāti par 2006./2007. gadu uzrāda ievērojamu izaugsmi gan saskaņā ar apgrozījuma datiem un saimnieciskās darbības rezultātiem, gan pasažieru pārvadājumu skaitu.

Pasažieru pārvadājumu pieaugums Latvijā ievērojami ietekmē Air France KLM kopējo izaugsmi Baltijas valstīs, sasniedzot pieaugumu par 8% pēc KLM datiem un par 7% pēc Air France datiem. "Mēs esam ļoti apmierināti ar šiem finanšu rezultātiem un it īpaši ar attīstību, kādu kompānija ir uzrādījusi Baltijas reģionā", saka Mauricio Kardona (Mauricio Cardona), Air France KLM Somijas un Baltijas valstu reģionālais direktors

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

«KLM Royal Dutch Airlines» no 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojumu klāstu. 2006. gadā «KLM» prognozē pieaugumu par vairāk nekā 5 % salīdzinĆjumā ar šī brīža rezultātiem ASK (available seat kilometer) indeksam - lidmašīnas pasažieru skaita attiecībai pret veikto distanci kilometros visā pasaulē, kur KLM veic savu darbību. Nīderlandes lidsabiedrība arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas Schiphol lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. KLM pārvadā pasažierus no Latvijas uz vairāk nekā 50 galamērķiem Eiropā, bet kopā ar «SkyTeam» alianses partneru lidsabiedrībām uz vairāk nekā 900 galamērķiem visā pasaulē. KLM nostiprinās savu starpkontinentālo tīklu, saglabājot jaunos lidojumus uz Entebi un Hiderabadu, kas uzsākti šoziem, un palielinot lidojumu skaitu no Dubaijas līdz diviem lidojumiem abos virzienos katru dienu.

Nīderlandiešu lidsabiedrība KLM iepazīstināja Nīderlandes ceļojuma aģentus ar jaunu komisijas naudas politiku, kas stāsies spēkā no 2005.gada 1.janvāra. KLM plāno piedāvāt klientiem samazinātas lidojumu biļešu cenas iekļaujot komisijas maksas ceļojuma aģentiem. No pašiem ceļojumu aģentiem būs atkarīgs atalgojums, ko tie saņems no klientiem par servisa sniegšanu. Tas dos patērētājiem skaidru informāciju par to, cik viņi samaksā ceļojuma aģentiem par sniegto servisu. Jaunā politika vairs neparedz tagadējās komisijas maksu 34 eiro par katru pārdoto biļeti ceļojuma aģentiem. Aģenti paši var noteikt, kādu samaksu viņi vēlēsies saņemt par sniegto servisu. Pasažieri, kuri iegādājas biļetes tieši no KLM, maksās rezervēšanas maksu par katru biļeti no 2005.gada 1.janvāra. Šīs papildizmaksas būs atkarīgas no rezervēšanas kanāliem – jo efektīvāka rezervēšana, jo zemākas izmaksas. Tās būs sekojošas: ja tiks rezervēta biļete no KLM mājaslapas, maksa būs 10 eiro par biļeti; rezervācija pa tālruni – 25 eiro uz Eiropas valstu galamērķiem un 35 eiro uz citiem kontinentiem; KLM biļešu pārdošanas kasēs – 45 eiro par biļeti. Avots: Eiropa.lv

Air France - KLM pērnā gada 3. ceturksni noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, jo īpaši cargo pakalpojumu jomā, kas rada bažas par vismaz 1000 cilvēku atlaišanu, ziņo Financial times.de

Eiropas lielākā lidsabiedrība Air France- KLM 2008.g. 3. ceturksni beigusi ar 194 milj. eiro zaudējumiem, tas pēc 311 milj. eiro peļņas iepriekš, kas ļauj cerēt, ka gadu izdosies pabeigt ar pozitīviem rādītājiem. Tomēr tā kā īpaši cargo darījumi ir sarukuši, koncerns izvērtē visas savas izmaksas, paziņojot par jaunu darbinieku nepieņemšanu un veco lietderības izvērtēšanu, kā rezultātā varētu tikt atlaisti ap 1000 darbinieku.

Neto zaudējumi koncernam no 2008.g. oktobra līdz decembrim sasniedza 505 milj. eiro, taču pirms gada šajā laikā Air France –KLM vēl bija strādājis ar 139 milj. eiro peļņu. Apgrozījums ir krities par 0.1% līdz 5.9 miljardiem eiro, kas tomēr ir labāk nekā jomas eksperti bija lēsuši iepriekš.

KLM Royal Dutch Airlines nākamajos divos gados plāno investēt vairāk nekā €100 miljonus KLM lidaparātu un KLM cityhooper interjera un eksterjera atjaunošanai un uzlabošanai, Db.lv informēja kompānijas pārstāve Dace Krecere.

KLM cer uzlabot klientu apmierinātības līmeni ieviešot plakano ekrānu pieejamību, iespēju pieslēgt klēpja datoru vai iPod sēdvietā, kā arī integrētas audio-video sistēmas, kas darbojas pēc pasažiera pieprasījuma un izvēles.

"Mūsu Latvijas klienti atšķirību sajutīs jau Rīgā, tā kā mēs esam pilnībā atjaunojuši gan interjeru, gan eksterjeru mūsu Fokker lidaparātiem," stāstīja Air France KLM reģionālais vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Mauricio Kardona (Mauricio Cardona).

2005. gada jūnijā nāks klajā jauns lidsabiedrību Air France-KLM kopprodukts - atlaižu karte “Flying Blye”. Kartē būs apvienotas Air France "Fréquence Plus" un KLM "Flying Dutchman" programmas. Tā būs arī kā simbols, kas apstiprinās Air France-KLM veiksmīgo sadarbību. “Flying Blye” ir abu lidsabiedrību klientu menedžmenta stratēģijas daļa, kas atpazīs tās lojālos klientus un nodrošinās viņus ar augstas kvalitātes servisu, neatkarīgi no tā, kuras lidsabiedrības pakalpojumus viņi izmanto. “Flying Blye” filozofija balstīta uz principu “viena grupa, divas lidsabiedrības”, kas nozīmē, ka klienti, kuru skaits šobrīd sasniedz 66,3 miljonus, tiek izvirzīti galvenajā lomā. Jaunā sistēma ir gan inovatīva, gan arī viegli lietojama. Tai ir 4 līmeņi - Ziloņkaula (Ivory), Sudraba (Silver), Zelta (Gold) un Platīna (Platinium). Katram līmenim tiek piemērotas dažādas priekšrocības. "Fréquence Plus" un "Flying Dutchman" karšu īpašniekiem automātiski tiks piešķirtas "Flying Blue” kartes, saglabājot jau uzkrātās jūdzes. Jaunajai programmai pievienojušās vairāk kā 30 lidsabiedrības un 100 citi partneri, kas dod lielākas iespējas klientiem uzkrāt un izmantot dažādas atlaides. Jāpiebilst, ka Air France sadarbībā ar KLM jau iepriekš ir laidusi klajā dažādus kombinētos piedāvājumus. Air France-KLM sadarbība sākās 2003. gada septembrī, kad tika parakstīts kooperācijas līgums, kas stājās spēkā 2004. gada maijā. Rezultātā tika izveidota grupa, kas sastāv no vienas holdinga kompānijas un divām lidsabiedrībām, kas saglabā savu brendu un identitāti. Grupa reprezentē 106 000 darbiniekus, 66,3 miljonus pasažieru, 225 galamērķus un 556 lidmašīnas, tādējādi ar savu apgrozījumu ieņemot vadošo lomu pasaules aviobiznesā.

Eiropas lielākā lidsabiedrība Air France-KLM, pateicoties tūrisma nozares uzplaukumam pēc krīzes, kā arī uzņēmumu apvienošanās efektam, pirmajā saimnieciskās darbības ceturksnī ir vairāk kā divkāršojusi savu peļņu. Air France un KLM apvienošanās notika pirms gada, taču tikai šī gada maijā tā pilnībā tika pabeigta, un tādējādi tika radīts pēc apgrozījuma lielākais lidsabiedrību koncerns pasaulē. Pirmajā šī gada ceturksnī lidsabiedrība ir guvusi peļņu pirms nodokļiem 95 miljoni eiro apmērā. Arī uzņēmuma operatīvā peļņa, bez ārkārtas ieņēmumiem no lidmašīnu pārdošanas, bija pozitīva un sastādīja 156 miljonus eiro. Apgrozījums no aprīļa līdz jūnijam pieauga par vairāk kā 12% un sasniedza 4,46 miljardus eiro. Air France-KLM plāno 2004/2005 saimnieciskajā gadā ievērojami palielināt savu peļņu. Piecu gadu laikā lidsabiedrība paredz gūt labumu no līdz šim pasaulē lielākās starptautiskās uzņēmumu apvienošanās izmaksu samazināšanas un produktivitātes paaugstināšanas rezultātā, kas kopumā varētu sastādīt 500 miljonus eiro. Nedrošības faktors tomēr ir aizvien pieaugošās degvielas cenas. Uztādītais peļņas mērķis ir sasniedzams, ja degvielas cena nepārsniegs 40 ASV dolārus par barelu (159 litri). Katrs nākošais dolārs pie degvielas cenas palielinātu uzņēmuma izdevumus par 5 miljoniem ASV dolāru. Arī lidsabiedrība Lufthansa, trešajam lielākajam lidsabiedrību koncernam Eiropā, degvielas cenas ir radījušas peļņas samazinājumus. Pirms dažām nedēļām arī Lufthansa pēc citu lielo lidsabiedrību parauga ieviesa degvielas nodokli, kas paaugstināja aviobiļešu cenas. Avots: Eiropa.lv

Šogad lidsabiedrības KLM Vīna un gastronomijas festivāls norisinās no 27. marta līdz 31. maijam un ir veltīts Kalifornijas vīniem. Biznesa klases pasažieriem, kuri ar KLM dosies uz Amsterdamu, Losandželosu vai Sanfrancisko, tiks piedāvāta izsmalcināta Kalifornijas maltīte. Vīnu un ēdienu kartēm būs īpašs dizains, turklāt visu vīnu paleti KLM Vīna festivāla laikā šogad veidos Kalifornijas vīni. Ekonomiskajā klasē Kalifornijas vīni tiks piedāvāti pasažieriem, kuri ar KLM dosies uz Amsterdamu. Citos reisos par Kalifornijas vīna svētkiem atgādinās īpaša dizaina sēdekļu galvas balsta pārklāji un salvetes. KLM Vīna festivāla laikā mūzika un filmas uz lidmašīnu klāja būs piemērotas Kalifornijas tematikai. Šipholas lidostas tax-free veikali padomājuši par īpašu Kalifornijas vīnu piedāvājumu.

Lidsabiedrības Air France - KLM 2005. gada vasarā piedāvās jaunus kombinētos lidojuma maršrutus no Schiphol lidostas, Roterdamas un Šarla de Golla lidostas, kā arī vairākus papildus reisus jau esošajos maršrutos. Biļetes uz reisiem varēs rezervēt visos galamērķos gan ienākošajiem, gan izejošajiem reisiem. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs iespēja izvēlēties sev piemērotāko un arī lētāko maršrutu. Piedāvājums būs spēkā no 27. marta līdz 29. oktobrim. Rezultātā ir plānots, ka, salīdzinot ar 2004. gadu KLM kapacitāte pieaugs par 6% uz starptautiskajiem reisiem un par 2% uz Eiropas reisiem. Eiropā vasaras sezona sāksies ar jauniem KLM reisiem starp Amsterdamu un Tallinu. Tiks uzsākti divvirzienu lidojumi starp Roterdamu un Londonu, kā arī papildus reisi starp Amsterdamu un Romu, Štutgarti, Hannoveri, Londonu. Kapacitāte tiks palielināta arī reisiem uz Birmingamu, Mančesteru un Edinburgu, aizvietojot Fokker 100 lidmašīnu ar Boeing 737. Ievērojami tiks palielināts reisu skaits uz Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas un Āzijas atsevišķām lidostām, savukārt uz Āfriku tiks papildus atklāti 2 jauni reisi. Sīkāka informācija: www.klm.com

Francijas valdība pārdos gandrīz pusi no tai piederošajām Air France KLM akcijām. Valdības akciju pārdošana izraisījusi Air France KLM akciju cenu celšanos. Šobrīd tā ir apmēram 15 eiro. Darījuma kopējā vērtība tiek lēsta 700 miljonos eiro. Pēc akciju pārdošanas Francijas valdības īpašumā paliks apmēram ceturtā daļa Air France KLM akciju. Pēc Air France un KLM apvienošanās šī gada jūnijā, Air France KLM kļuvusi par vadošo lidsabiedrību pasaulē pārdoto biļešu skaita ziņā. Tajā pašā laikā apvienošanās dēļ Francijas valstij piederošo Air France akciju daļa samazinājās no 54% uz 44,7%.

Nīderlandiešu lidsabiedrība KLM Royal Dutch Airlines ir atvērusi pilnīgi atjaunotu uzgaidāmo telpu jauniešiem Amsterdamas lidostā Šipholā. Uzgaidāmā telpa ir paredzēta KLM pasažieriem vecumā no 5 līdz 17 gadiem, kas ceļo vieni paši vai kopā ar vecākiem. Telpa ir sadalīta trīs daļās – interaktīvajā, aktīvajā un pasīvajā. Interaktīvajā zonā bērniem tiek piedāvātas jaunākās “Nintendo” video spēles. Ir iespējams skatīties arī televīziju vai jaunākās filmas uz milzīga ekrāna. Uzgaidāmās telpas aktīvajā zonā jaunie ceļotāji var likt puzles, zīmēt vai spēlēties ar Lego un Knex spēlēm. Pasīvajā zonā bērni var atgulties uz krāsainiem spilveniem vai arī nosnausties guļamistabā. Lidsabiedrības KLM jauniešu uzgaidāmā telpa ir daļa no speciālā servisa bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Lidsabiedrība pievērš īpašu uzmanību bērniem un garantē par viņu drošību lidojuma laikā. Personāls personīgi garantē, ka bērni, kas ceļo vieni, tiks pavadīti uz iepriekšnoteiktu satikšanās vietu ar sagaidītājiem galamērķī. Tīņiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem ir atļauts ceļot vieniem, bet arī viņi ir aicināti izmantot jauno KLM servisu. Avots: Eiropa.lv

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī biroju vidējās nomas maksas nav mainījušās, izņemot atsevišķas biroju ēkas, kuru aizpildījums ir 75 % un vairāk, jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā informē Ober Haus Real Estate.

Atsevišķās biroju ēkās nomas cenas palielinājušās 1 – 2 eiro/m2 robežās. Cenu ietekmē biroju ēkas atrašanās vieta, piedāvātais serviss un apkārtējā infrastruktūra.

«Ņemot vērā to, ka 2010. gada laikā ir samazinājies iznomājamo platību skaits kvalitatīvām telpām ar augsta līmeņa apsaimniekošanu, labu atrašanās vietu un attīstītu infrastruktūru, prognozējam, ka 2011. gadā šāda veida birojiem varētu palielināties nomas maksas 10 – 15 % robežās,» norādījuši Ober Haus speciālisti.

Pēc šīs kompānijas datiem, A klases biroju telpu nomas maksas šā gada sākumā bija no 7 līdz 12 eiro par vienu kvadrātmetru, augstākā nomas maksa par A klases biroju telpām ir 16 eiro/m2, savukārt B klases biroju segmentā nomas maksa ir robežās no 5 līdz 8 eiro/m2 atkarībā no biroja platības, atrašanās vietas un kosmētiskā remonta līmeņa. C klases biroju segmentā nomas maksas ir 3 – 5 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas A klases biroju centros ir 0,85 – 2 eiro/m2, B klases biroja centros – 0,8 līdz 1,5 eiro/m2.

Ne tikai liela daļa jauno dzīvojamo ēku, bet arī biroju ēku projekti kā šobrīd, tā arī nākotnē eksistēs vien uz papīra, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tirgū ir daudz neveiksmīgu biroju projektu, īpaši B klases ēku, kas stāv pustukšas, - stādot priekšā šā gada 1. pusgada nekustamā īpašuma pārskatu, norādīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā Mihails Morozovs.

Naudas resursi arvien kļūst dārgāki, bet to pieejamība tikai samazinās, un šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Bankas faktiski vairs nefinansē zemes gabalu iegādi, ir piesardzīgas attiecībā uz jauno projektu finansēšanu un pat visai negribīgi kreditējot gatavu ēku iegādi ar nokomplektētu nomnieku sastāvu, viņš atgādināja. Tāpēc arī daļa iesākto ēku var netikt pabeigtas, ja tām netiks veiksmīgi piesaistīti nomnieki - tas var neapmierināt projekta finansētāju - banku, bet pašiem attīstītājiem celtniecības pabeigšanai var trūkt finanšu.

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas biroju telpu pieprasījums un nomas maksa saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Lai gan mazliet audzis neiznomāto telpu īpatsvars, prognozējams, ka līdz gada beigām A un B klases biroju nomas maksa varētu palielināties par 5%, teikts Latio jaunākajā komercīpašumu tirgus pārskatā.

Brīvo telpu pieaugums daļēji saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta līdz šim nomāto telpu aptuveni 40 000 kvadrātmetru platībā atbrīvošanu un dienesta struktūrvienību pariešanu uz aprīlī ekspluatācijā nodoto jauno biroju ēku. Tāpat atbrīvojušās un nav aizpildītas telpas vairākās citās Rīgas centra biroju ēkās, piemēram, ēkā 13.janvāra ielā 3, kurā atradās GE Money Bank.

«Nomnieku atstāto telpu kvalitatīvākā daļa pakāpeniski aizpildīsies un šis process veicinās sliktāku telpu atbrīvošanos. Saglabājoties līdzšinējām pieprasījuma tendencēm, paredzams, ka A un B klases biroju nomas maksa līdz gada beigām Rīgā vidēji palielināsies par 5%,» norāda Latio Komercīpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jānis Šīns.

Lidsabiedrība KLM Royal Dutch Airlines ir uzstādījusi divpadsmit speciālus bagāžas novietošanas punktus un ievērojami palielinājusi biļešu reģistrācijas pašapkalpošanās iekārtu skaitu Amsterdamas Šipolas (Schiphol) lidostā. KLM piedāvā saviem pasažieriem reģistrēt lidmašīnu biļetes internetā vai izmantot pašapkalpošanās biļešu reģistrācijas ierīces lidostā. Pasažieri, kam ir elektroniskās biļetes, internetā var reģistrēt tās, izvēlēties sēdvietu un izdrukāt savu iekāpšanas ceļazīmi 30 stundas pirms lidmašīnas pacelšanās. Pasažieri, kas nav reģistrējuši savu biļeti internetā, bet, kuriem ir iepriekš izdrukāta biļete, var to izdarīt, izmantojot pašapkalpošanās iekārtas pakalpojumus lidostā. Pasažieri, kas ceļo ar rokas bagāžu, pēc biļešu rezervācijas var doties uz lidmašīnu. Tie, kam ir lielākas bagāžas, tā jānovieto speciālajos bagāžas novietošanas punktos. Šeit personāls ātri apskatīs klienta ceļošanas dokumentus un arī viņš varēs doties uz lidmašīnu. Amsterdamas Šipolas lidosta ir izmēģinājusi jaunos bagāžas novietošanas punktus un līdz aprīlim dubultos to skaitu. KLM un Šipolas lidosta kopīgi investē šai projektā, lai paplašinātu jauno pašapkalpošanās piedāvājumu. Jaunievedums ir KLM atbilde uz pieaugošo pasažieru prasību pēc lielākas efektivitātes un uz klientu vēlmi pēc lielākas kontroles pār ceļošanas procesu. Jaunās iespējas atstās pagātnē garās rindas pie biļešu reģistrācijas. Tagad, kad e-biļetes un ceļazīmes ir uzglabājamas elektroniski, tās nevarēs pazaudēt vai nozagt - pasažieri un ceļojumu aģenti biļetes varēs izdrukāt vēlreiz jebkurā laikā. Avots: Eiropa.lv

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.