2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

UAB Impuls LTU, viens no lielākajiem fitnesa nozares spēlētājiem Baltijas tirgū un vadošā fitnesa klubu ķēde Lietuvā, paplašina darbību, tuvākajā pusgadā atverot budžeta klases sporta klubu tīklu Latvijā, liecina tās sniegtā informācija.

2016. gada pirmajā pusē apmeklētājiem tiks atvērti divi budžeta klases sporta klubi Lemon Gym. Lai nodrošinātu tīkla paplašināšanos Latvijā un Lietuvā Impuls LTU šogad plāno investēt 3 miljonus eiro. 2016. gadā kompānija papildu investēs vēl 2 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot biznesa paplašināšanos.

Impuls LTU izmanto divus atšķirīgus zīmolus Impuls un Lemon Gym. Impuls klubi ir premium klases sporta klubi, kas saviem klientiem piedāvā pilna servisa pakalpojumus. Šobrīd zem šī zīmola Lietuvā darbojas 11 sporta klubi. Savukārt, Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis vēra 2015.gadā. Šobrīd Viļnā darbojas četri šāda veida sporta klubi. Lemon Gym klientu skaits salīdzinoši īsā laika periodā esot sasniedzis 4000, taču kopējais Impuls un Lemon Gym fitnesa klubu apmeklētāju skaits Lietuvā patlaban ir 25 000.

Šā gada īpatnība Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībā ir Krievijas tirgum paredzētās importa eglītes, kas, nenonākušas galapunktā, tiek tirgotas laukumos pie lielveikaliem, krasi pazeminot vietējo eglīšu cenas un izjaucot ierasto tirgus līdzsvaru, aģentūrai LETA atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs SIA Dimzas īpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem eglīšu cenas, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn, bija augstākas par 20%, taču tieši pirms svētkiem tās strauji kritās cenu dempinga dēļ. Lielveikalos tirdzniecībā pēkšņi nonāca izcili skaistas sudrabegles, kas bija domātas Krievijas tirgum. Tā kā vietējie kaimiņvalstī eglītes nepārdod, šis bija galvenokārt poļu un citu Eiropas valstu eglīšu reeksports, kas nenonāca galapunktā. Iznākumā vietējās un importa eglītes cena ir viens pret vienu. Tirgus faktiski tiek sagrauts,» sacīja Vītoliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka eglīšu audzēšanas bizness joprojām ir ienesīgs, lai gan šogad tirgū parādījušies vairāki jauni dalībnieki un nākamajā sezonā pārprodukcijas dēļ audzētājiem gaidāmas problēmas.

Daudzu gadu garumā Latvija bijusi zināma kā Ziemassvētku eglīšu importētāja, taču jau šogad lielākais šo kociņu audzētājs Latvijā SIA MGLS plāno eksportēt vismaz 10 000 eglīšu.

Kāpēc Latvija Ziemassvētku eglīšu tirgū aktīvi iesaistās tikai tagad un kādi faktori ietekmē šo kociņu audzēšanas biznesu, skaties jau šovakar, 10.decembrī, plkst.22.00 laikraksta Dienas Bizness kopīgi ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži tapušajā pētījumā LTV1 raidījuma Viss notiek ietvaros.

Lai arī Ziemassvētki ir vieni no Latvijā visvairāk atzīmētajiem svētkiem, īpašo svētku eglīšu audzēšana ir salīdzinoši jauns mūsu valsts mežsaimniecības virziens – tas prasa visai ievērojamus kapitālieguldījumus, taču tajā pašā laikā sola pietiekami ātru atdevi un plašas eksporta tirgu iespējas, petījumā atklāj Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Lietuviešu fitnesa klubu ķēde UAB Impuls LTU janvārī uzsāks savu darbību Latvijā, atverot pirmo budžeta klases sporta klubu Lemon Gym. Pateicoties labvēlīgajai tirgus situācijai, Latvijā Lemon Gym ienākšot straujāk nekā sākotnēji plānots, nākamā gada laikā atklājot 4 jaunus sporta klubus.

Janvāra vidū pirmais Lemon Gym tiks atklāts Rīgā, Brīvības ielā 224. Tā platība būs 910 m2 un trenažieru zālē būs pieejami aptuveni 70 trenažieri.

Agrāk nekā plānots, nākamā gada pirmajā ceturksnī Slokas ielā 161 tiks atklāts otrs Lemon Gym sporta klubs, bet kopumā līdz 2016.gada beigām Lemon Gym Latvijā plāno atvērt 4 sporta klubus, kas atradīsies sabiedriski aktīvākajos Rīgas rajonos.

«Budžeta sporta klubu ieviestās pārmaiņas fitnesa tirgū Eiropā var salīdzināt ar to, kā pirms 20 gadiem budžeta aviosabiedrības mainīja ceļošanas paradumus,» ir pārliecināts Impuls LTU valdes priekšsēdētājs un Gym LV valdes loceklis Vidmantas Šiugždinis.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Cilvēku interese par eglīšu rotājumiem ir vien dažas nedēļas gadā, kad nākas izlemt, kādas rotas šajā gadā tiks kārtas eglītē, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašmāju ražojumiem nākas konkurēt ar importa krāsainajiem bumbuļiem un mantiņām. Par spīti īslaicīgajam peļņas posmam Latvijā ir uzņēmumi, kas eglīšu rotājumus ražo jau gadu desmitiem.

Jau 20 gadus SIA G Stils meistari katru stikla bumbu individuāli izpūš un apglezno. Tā ir vienīgā šāda veida stikla eglīšu rotājumu ražotne Baltijā. «Rotājumi ir roku darbs, katras bumbiņas izveidošana prasa septiņu cilvēku iesaistīšanos. Darbs ir laikietilpīgs, stikla pūtējus un māksliniekus atrast nav viegli, bet aktīvais tirdzniecības laiks ir vien dažas nedēļas gadā, kad cilvēki atceras, ka vēlas izrotāt eglīti. Nevaram saražot 50 tūkstošus rotājumu gadā un to arī necenšamies darīt. Esam amatnieki,» stāsta SIA G Stils direktore Raisa Loze.

Rīgas dome pagaidām atteikusies izsniegt darbības atļauju Holandes karuseļu operatoram, kurš saskāries ar tiesu darbiem Lietuvas pilsētā Palangā pēc tam, kad viena no atrakcijām sabojājās un negadījumā cieta cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā ieradās karuseļu karavāna, kas pirms tam darbojās Palangā, kur viena no kompānijas Leander LTU atrakcijām sabojājās, kā rezultātā deviņiem bērniem vairāk nekā stundu nācās pavadīt karuselī Move-It, karājoties kājām gaisām.

Lai arī konkrētais «problēmkaruselis» uz Rīgu nav atceļojis, jo tas ar tiesas lēmumu aizturēts Palangā, Rīgas dome tomēr pagaidām vēl nav izsniegusi darbības atļauju Holandes karuseļiem. Bija paredzēts, ka darbības atļauju daļai karuseļu operators saņems jau šodien.

Kā Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis, tiks veiktas padziļinātas pārbaudes, kas saistītas arī ar negadījumu Lietuvā.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, eglītes iespējams iegādāties ne vien pie tirgotājiem uz ielām, lielveikalos, benzīna uzpildes stacijās un citviet, bet arī virtuālajā vidē - interneta veikalos.

Savukārt, interneta veikalā annels.lv iespējams iegādāties gan eglītes podiņos, gan cirstas. Latvijas egļu cenas svārstās no 9 latiem par 1,20 metru garu egli līdz pat 812 latiem par 12 metrus garu egli. Par Nordmann ekstra eglēm šajā veikalā tiek prasīts no 25 latiem par 1,20 garu kociņu līdz 430 latiem par 6 metrus garu egli. Rodgrand egles maksā no 17 latiem 1,20 gara līdz 35 latiem 2,50 gara, savukārt sudrabegles - no 20 latiem līdz 35 latiem.

Interneta veikalā abrakadabra.lv par 29 latiem iespējams iegādāties 74 metrus augstu eglīti ar šokolādes vāverēm, bet veikalā 85.lv par 15, 45 latiem tiek piedāvāta Ziemassvētku eglīte, kas gatavota no sudrabegles, tūjas zariem un floristikas materiāliem.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Šantažētājs, kura viltus spridzeklis izraisīja satraukumu Potsdamas Ziemsvētku tirdziņā, pieprasījis Vācijas kurjerpasta pakalpojumu sniedzējam DHL bitkoinus desmit miljonu eiro vērtībā, trešdien ziņo Vācijas mediji.

Laikraksts «Bild» ziņo, ka zīmīte vācu valodā bijusi adresēta DHL un nosūtīta kā saite uz divdimensiju svītrkodu ar prasību pēc bitkoiniem.

Potsdamas Ziemsvētku tirdziņa atrastais sainis saturēja naglas, vadus, baterijas, petardes un pulveri, taču šķietamajam spridzeklim nebija detonatora. Atverot saini, no tā nāca šņācoša skaņa, bet tas neeksplodēja.

Aizdomās par šantāžu policija meklē vienu vai vairākus cilvēkus, kas, domājams, atrodas Berlīnē vai Brandenburgā.

Līdzīgs sūtījums, ko piegādāja DHL, pagājušajā mēnesī aizdegās kādā citā Vācijas pilsētā.

Šantažētājs vai šantažētāji draudējuši pirms Ziemassvētkiem nosūtīt vēl citas šādas paciņas, ja DHL nesamaksās prasīto summu.

Gara, īsa, kupla vai slaida – katram ir sava ideālā Ziemassvētku eglīte, tomēr pašlaik modē vairāk esot slaidāki kociņi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Annels egles ģenerāldirektors Dainis Rācenis novērojis, ka slaidās egles savu uzvaras gājienu sākušas pēdējos četros gados, bet pirms tam pircēji priekšroku devuši kuplākām eglēm. Arī egles podos popularitāti jau desmit gadus nezaudējot. D. Rācenis gan iesaka nelolot lielas cerības, ka egli pēc svētkiem noteikti izdosies pārstādīt dārzā. Ir cilvēki, kam tas ir veiksmīgi izdevies jau vairākus gadus, tomēr pārsvarā eglītes podos esot tāds pats īstermiņa prieks kā grieztie koki. Eglei krasā temperatūras maiņa esot pārāk liels šoks, un tās pēc gozēšanās istabā auksto ziemu visbiežāk nepārciešot.

D. Rācenis ar eglīšu tirdzniecību nodarbojoties jau 22 gadus. Sākotnēji viņš esot tirgojis dažādās zemnieku saimniecībās audzētās egles, bet pirms desmit gadiem arī Annels egles izveidojuši paši savu eglīšu audzēšanas plantāciju 10 hektāru platībā. Rīgā esot apmēram pieci spēcīgākie tirgus spēlētāji, kas šajā biznesā darbojoties jau ilgus gadus; šie uzņēmumi arī esot veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus. D. Rācenis atklāj, ka 2008. un 2009. gadā Annels egles pārdošanas apjomi sarukuši par 40%, bet, sākot no 2010. gada, situācija pakāpeniski uzlabojusies. «Konkurence ir mainīga un cieši saistīta arī ar laika apstākļiem. Kad ziema nav barga un sniegota, tad eglīšu tirdzniecībai pievēršas daudz jaunu entuziastu, bet tos nevarētu dēvēt par ilggadējiem tirgus dalībniekiem. Tie atskrien un līdz ar aukstākām ziemām vairs neparādās,» teic D. Rācenis.

Ziemassvētku eglīšu audzēšana Latvijā ir samērā jauna nozare, kura pašlaik balstās uz Rietumeiropas pircēju pierasījuma apmierināšanu, perspektīvu redz arī jaunajās ES dalībvalstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētkus svin daudzviet pasaulē, taču dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ Ziemassvētku kociņu audzēšana Latvijā nav plaši izplatīta.Latvija vairāk bijusi šo kociņu importētājvalsts nevis eksportētāja, tomēr ar katru gadu šī situācija lēnām mainās.

«Anglijas pircējiem šogad esam nosūtījuši kopumā aptuveni 25 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu, perspektīvā šis eksporta apjoms dubultosies, jo šogad ir iestādīti vairāk nekā 50 tūkstoši egļu stādu,» stāsta eglīšu audzētājs Aigars Siliņš. Viņš atzīst, ka pirmos hektārus ar Ziemassvētku eglītēm iestādījis 2002. gadā un pirmo ražu ieguvis 2010. gadā. «Pašlaik ik gadu tiek stādīti 50–60 tūkst. eglīšu, no kurām lielākā daļa ir a/s Latvijas valsts meži Strenču stādaudzētavā audzētās, nedaudz arī Nordmanniana un Frēzera šķirnes kociņu,» stāsta A. Siliņš. Vidēji ik gadu tiek iestādīti ap 10 ha egļu, un pašlaik kopumā tiek apsaimniekoti nedaudz vairāk kā 100 ha, kur dažādās augšanas fāzēs ir Ziemassvētku eglītes. «Ir arī rezerves fonds – vairāki lauki, kuros vēl var stādīt,» tā uz jautājumu, vai varētu paplašināties, atbild A. Siliņš.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas Dimzas līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,» atzina A. Vītoliņš.

«Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav - smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,» sacīja A. Vītoliņš.

Eiropas lielākais tūrisma koncerns TUI šī gada 1. augustā ir uzsācis aktīvu darbību Krievijas tirgū, kurš kopā ar tūroperatoru Mostravel nodibināja jaunu uzņēmumu TUI Mostravel Russia (TMR). TUI pieder 34% uzņēmuma akciju, bet pārējie 66% pieder krievu tūroperatora Mostravel ģenerāldirektoram Rabsonam Mamedovam, taču TUI no 2006. gada varēs pārpirkt 17% akciju un līdz ar to iegūt vairākumu uzņēmumā, proti, 51% akciju. Tūrisma firma Mostravel, kura līdz šim bija Turcijas un Ēģiptes ceļojumu speciālists, ir pārvietojis visu savu firmu ar 70 darbiniekiem uz jauno tūrisma uzņēmumu. Jāatzīmē, ka kompānija Mostravel ir dibināta 1996. gadā un pagājušajā gadā apkalpoja gandrīz 100 000 ceļotājus, kas pēc tūrisma speciālistu aprēķiniem varēja radīt apgrozījumu ~35 miljoni ASV dolāru apmērā. Galvenais jaunā uzņēmuma darbības virziens būs vērsts uz standartizēto ceļojumu pārdošanu četru un piecu zvaigžņu kategoriju segmentā, pie kam jāatzīmē, ka kopš 2003. gada tūroperatora Mostravel programmā ir jau TUI koncerna viesnīcu markas Magic Life, Iberotel un Sol y Mar. Kā atzīst TUI koncerna vadītājs Mihaels Frenzels, tad viņš tic Krievijas tirgus potenciālam, kas jau tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā radīs “daudz patīkamu mirkļu”. Jau pagājušajā gadā TUI paziņoja par savu ieceri ieiet Krievijas tūrisma tirgū, taču atlika savus plānus, jo uzskatīja, ka Krievijas tirgus ir noslogots ar pārāk daudziem maziem tūroperatoriem. TUI Mostravel Russia mērķis ir jau nākošajā gadā ar 200 000 atpūtniekiem panākt gandrīz 100 miljonu ASV dolāru lielu apgrozījumu. Bet jau 2007. gadā panākt ar 300 000 atpūtnieku gadā 160 miljonu ASV dolāru lielu peļņu. Sākumā TUI Mostravel Russia Krievijā kooperēsies ar tādiem partneriem kā lidsabiedrība KrasAir. Taču tas, cik ātri TUI pats varēs piedāvāt savus lidojumus, būs atkarīgs no Krievijas ekonomiskās situācijas. Pēc TUI aprēķiniem pagājušajā gadā Krievijā tika nopirkti apmēram divi miljoni standartizēto ceļojumu un valsts ar 145 miljoniem iedzīvotāju vēl glabā sevī lielu ceļotāju potenciālu. Krievijas iedzīvotāju vidū ļoti iecienīti ir ceļojumi uz Turciju un Ēģipti. Jāatzīmē, ka Austrumeiropā TUI koncernam pieder savi tūroperatori tādās valstīs kā Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākijā. Pirms pāris mēnešiem TUI ienāca arī Ķīnas tirgū. Vairāki Latvijas tūrisma uzņēmumi ir ziņojuši, ka TUI ar interesi novēro arī Baltijas tūrisma tirgu. Krievijas tūrisma nozares dalībnieki raugās uz šo TUI soli vairāk ar ziņkāri, nekā ar bažām. Eiropas lielākā tūrisma koncerna spējas, iekarot Krievijas tirgu, būs atkarīgas no vairākiem faktoriem. Jāatzīmē, ka Krievijas tirgū jau darbojas viens no TUI konkurentiem – trešais Vācijas lielākais tūroperators LTU Touristik, kurš jau 2003. gada martā uzsāka savu tūrisma biznesa darbību zem ITS markas. LTU ir atvēris Maskavā tūrisma firmu Itours, kura darbojas kopā ar lidsabiedrību Avialinii-400. Taču pusotra gada laikā Krievijas firma ITS nav spējusi ieņemt ievērojamu pozīciju valsts tūrisma tirgū. TUI AG sastāvā ietilpst 84 tūrisma firmas no visas Eiropas, kuras gadā piedāvā ceļojumus apmēram 18 miljoniem cilvēku. Koncerna sastāvā ir apmēram 3 600 tūrisma biroji, 32 aģentūras, kas ir specializējušās uz kādu noteiktu valsti un 100 lidmašīnu parks. Tūrisma koncerns ir iesaistījies ar savu kapitālu 290 viesnīcu darbībā, kuras vienlaicīgi spēj izmitināt apmēram 157 000 klientu.

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Lietuviešu zemo cenu sporta klubu ķēde Lemon Gym šogad Rīgā plāno atvērt četrus sporta klubus, investējot 1,5 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurenti jauna tirgus dalībnieka parādīšanos vērtē pozitīvi, taču piebilst, ka tā piedāvātā koncepcija katram sportotgribētājam nederēs.

Pērn UAB Impuls LTU atvēra pirmos zemo cenu sporta klubus Lemon Gym Viļņā un gada nogalē to dalībnieku skaits sasniedza 6000. Redzot, ka Lietuvā ir pieprasījums pēc šādiem sporta klubiem, kompānija saskatīja biznesa potenciālu arī Latvijā, stāsta Vidmants Šugždinis (Vidmantas Šiugždinis), UAB Impuls LTU un SIA Gym LV vadītājs.

Rietumeiropā un ASV attīstās zemo cenu sporta klubu koncepcija; to cena ir vismaz divreiz zemāka nekā vidēji tirgū. «Vidējā cena tirgū ir 40 līdz 50 eiro, mūsu piedāvājums – 19 līdz 29 eiro. Šādu cenu piedāvāt mums ļauj tas, ka zemo cenu sporta klubos nav baseina, saunas un grupu nodarbības, pamatpakalpojums ir trenažieru zāle. Šobrīd lielākā daļa mūsu biznesa ir premium sporta klubi, bet ievērojami attīstās zemo cenu bizness. Šajā virzienā redzam plašas iespējas,» stāsta V. Šugždinis.

Ziemassvētku eglīšu audzēšana vienā no Amerikas Savienoto Valstu štatiem Ziemeļkarolīnā ir nopietns bizness ar vairāk nekā 1600 aktīviem audzētājiem, savā blogā raksta fotogrāfs Kriss Kīns.

Vairākus gadus viņam bijusi vēlēšanās doties kalnos, lai nofotografētu Ziemassvētku eglīšu audzētavu. Šogad viņš uzzinājis, ka arī Baltā nama Ziemassvētku kociņš tiks cirsts tieši Ziemeļkarolīnā. Šogad Peak Farms ticis gods piegādāt šo svarīgo koku. Tā fotogrāfam bijusi lieliska iespēja īstenot ilgi plānoto braucienu.

Sestdien pirms rītausmas viņš devies prom no savām mājām, lai pavadītu dienu kalnos, pirmkārt, lai redzētu kā tiek nozāģēta Baltā nama egle, otrkārt, lai fotogrāfijās iemūžinātu Ziemeļkarolīnas eglīšu biznesu.

Ja saglabāsies līdzšinējās interneta pirātisma tendences, tad līdz 2015. gadam radošajās nozarēs nodarbināto skaits saruks par 1,2 miljoniem, bet ieņēmumi samazināsies par 240 miljardiem eiro.

Pētījumā par interneta pirātisma ietekmi uz radošajām nozarēm Eiropas Savienībā, DB iepazīstināja biedrības AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.

Tas pēc AKKA/LAA domām ir nepārprotams brīdinājums Latvijas radošajām nozarēm un tajās nodarbinātajiem cilvēkiem.

2008. gadā ES radošo nozaru – izdevējdarbības, kino ražošanas, mūzikas izdošanas un producēšanas, datorprogrammēšanas u.c. - ieņēmumi bija 860 mljrd. eiro, kas ir 6,9% no 27 ES dalībvalstu IKP. Tās arī nodrošina lielu skaitu darba vietu, piemēram, šobrīd ir nodarbināti 14 milj. cilvēku, kas ir 6,5% no kopējā nodarbināto skaita. Tomēr salīdzinājumā ar 2007.gadu, 2008. gadā minētajās nozarēs darba vietu skaits sarucis par 185 tūkst.

Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.