Pašlaik arī Latvijā tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss").

Saistībā ar to ASV Nacionālā transporta drošības pārvalde ir uzsākusi izmeklēšanu, lai konstatētu «Swiss» gaisa kuģu dzinēju darbības atteikumu iemeslu. Aviokompānija «Swiss» lidojumus ar «Airbus A220» gaisa kuģiem veic pēc to rūpīgas pārbaudes.

Vienlaikus CAA norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tika izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Šveices aviokompāniju Swiss International Air Lines (SWISS) no 2024. gada 31. janvāra.

Šīs vienošanās laikā SWISS pievienos savu lidojumu kodu airBaltic reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot klientiem lielākas ērtības un elastību, ceļojot uz Latviju.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “SWISS ir stabila, atpazīstama premium klases lidsabiedrība. Pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem tiks nodrošinātas vēl ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu, kas ir airBaltic mājas bāze.”

Sadarbības lidojumu vienošanās ļaus SWISS izmantot savu lidojumu kodu LX airBaltic maršrutā no Cīrihes uz Rīgu un otrādi, nodrošinot airBaltic papildu pasažieru plūsmu no tās plašā maršrutu tīkla ar vairāk nekā 100 galamērķiem, tostarp Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Šveices nacionālā aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss")trešdien paziņoja, ka pēc dzinēju pārbaudēm tās flotē esošās lidmašīnas «Airbus A220» pakāpeniski atsāk lidojumus.

Lidsabiedrība norāda, ka 17 lidmašīnas jau tikušas pārbaudītas un to dzinēji ir nevainojamā stāvoklī. Savukārt jau 12 lidaparāti atsākuši regulāro lidojumu veikšanu.

«Swiss» skaidro, ka trešdien atļauja turpināt lidojumus tiks dota vēl piecām lidmašīnām, bet ceturtdien visas lidmašīnas pilnībā atsāks reisus.

«Swiss» otrdien steigšus apturēja lidojumus ar visām 29 «Airbus A220» lidmašīnām, lai tajās veiktu dzinēju pārbaudes pēc piedzīvotajām tehniskajām problēmām.

Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad otrdienas rītā lidojums no Londonas uz Ženēvu tika novirzīts uz Parīzi saistībā ar incidentu, kas radījis bažas par šo lidmašīnu dzinējiem, norāda lidsabiedrība.

Šveices satiksmes tīkla kartes dod tā īpašniekiem iespēju apmeklēt vairākus simtus valsts muzeju par brīvu. Tādejādi kartes “Swiss Pass“, “Swiss Youth Pass“, “Swiss Flexi Pass” darbojas vairāk kā 400 tūristu piesaistēs kā ieejas kartes. Bez tam kartes īpašnieks saņem 50% atlaidi braucienam ar kalnu gaisa vagoniņiem. Transporta kartes vilcieniem, autobusiem un kuģiem iespējams iegādāties vēl pirms došanās uz Šveici valsts oficiālajā tūrisma mājas lapā www.myswitzerland.com. “Swiss Pass“ otrās klases kartes cena četrām dienām izmaksās 161 eiro, savukārt “Swiss Flexi Pass” otrās klases karte 154 eiro, bet bērni līdz 16 gadiem varēs braukt līdzi bez maksas.

Viens no pasaulē lielākajiem pārapdrošinātājiem Swiss Re ceturtajā ceturksnī strādājis ar zaudējumiem, jo atmaksājis ārkārtas aizdevumu Vorenam Bafetam (Warren Buffet), ziņo The Wall Street Journal.

Cīrihē bāzētais pārapdrošinātājs informējis, ka ceturksnī, kas noslēdzās 31.decembrī, tas cietis 725 miljonu ASV dolāru tīros zaudējumus. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā Swiss Re strādāja ar 394 miljonu ASV dolāru peļņu.

Analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā.

Swiss Re lēš, ka plūdi Austrālijā decembrī izmaksājuši tam apmēram 100 miljonus ASV dolāru. Pārapdrošinātājs prognozē, ka prasības par papildu 225 miljoniem ASV dolāru nākušas klāt janvārī.

Swiss Re, kas ir pasaulē otrs lielākais pārapdrošinātājs aiz Munich Re, novembrī piekrita pirms termiņa atmaksāt aizdevumu Bafeta kompānijai Berkshire Hathaway Inc., kas tika piešķirts kredītu krīzes laikā.

Swiss koncernam arī pagājušajā gadā nācās iegrāmatot zaudējumus. Swiss tīrie zaudējumi 2005.gadā ir apmēram 113 miljoni eiro no 2,4 miljardu eiro apgrozījuma (+2,5%). Tomēr Swiss vadītājs Kristofs Francs komentē šo rezultātu ar vārdiem, ka restrukturācijas programma darbojas un sāk parādīt rezultātus. Daudz labāk Swiss International Air Lines klājās ekspluatācijas rezultātos, kuri bija tikai - 9 miljoni eiro, par spīti 135 miljonu eiro lielajām degvielas izmaksām un reģionālo lidmašīnu, kā arī ēku uzturēšanai kārtībā, kas prasīja 73 miljonus eiro. Bilanci mazināja valūtas noteiktās korekcijas 41 miljonu eiro apmērā un restrukturācijas izdevumi 26 miljonu eiro apmērā. 2005.gadā iekšējā tirgū Swiss uzlaboja savas pozīcijas ar konkurētspējīgām cenām. Par spīti intensīvai konkurencei zemo izmaksu lidsabiedrību starpā, salīdzinoši ar 2004.gadu tirgus daļa palielinājās par 2,5 procentpunktiem, sasniedzot 50,6%. Bez tam uz 2005.gada 31.decembri neto finansiālais parāds sasniedza tikai 224 miljonus eiro.

Šveices nacionālā aviokompānija «Swiss International Air Lines» paziņoja, ka steigšus apturējusi lidojumus ar visām «Airbus A220» lidmašīnām, lai tajās veiktu dzinēju pārbaudes pēc nesen piedzīvotajām tehniskajām problēmām.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad otrdienas rītā lidojums no Londonas uz Ženēvu tika novirzīts uz Parīzi saistībā ar jaunu incidentu, kas radījis bažas par šo lidmašīnu dzinējiem, norāda lidsabiedrība.

«Swiss» flotē ir 29 «Airbus A220» lidmašīnas. Šo modeļu lidaparāti pēdējā gada laikā piedzīvojuši vairākus ar dzinējiem saistītus incidentus.

ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) pagājušajā mēnesī izdeva rīkojumu veikt pārbaudes «Pratt & Whitney» ražotājiem dzinējiem, ar kuriem aprīkotas «Airbus A220» lidmašīnas.

«Swiss» otrdien skaidroja, ka lēmums apturēt lidojumus spēkā stājas nekavējoties, un lidmašīnas gaisā atgriezīsies vien tad, kad tām būs veiktas pienācīgas pārbaudes, ziņo aģentūra LETA.

Šveices lidsabiedrība Swiss International Air Lines plānojusi pārtraukt lidojumus no lidostas Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Lidosta Rīga ir saņēmusi informāciju par lidojumu pārtraukšanu līdz ar 2016.gada vasaras lidojumu saraksta ieviešanu.

Lidsabiedrība aģentūrai LETA skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz attiecīgajiem tirgus nosacījumiem un tā potenciālu. Uzņēmums regulāri izvērtējot un pārvērtējot savus galamērķus. Ņemot vērā ar pieprasījumu saistītās korekcijas lidsabiedrības tīklā, nolemts pagaidām apturēt pakalpojumus Rīgā.

Kā ziņots, Šveices lidsabiedrība Swiss International Air Lines pērn martā sāka reisus starp Cīrihi un Rīgu un abas pilsētas savienoja trīs reizes nedēļā.

Toreiz Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks skaidroja, ka Šveices lidsabiedrības Swiss International Air Lines ienākšana Rīgas lidostā ir ilgstošu pārrunu rezultāts, jo Latvijas puse ir vairākkārt mēģinājusi šo lidsabiedrību piesaistīt lidostai, un tagad tiek prognozēts, ka lidsabiedrība veiksmīgi startēs. Viņš iezīmēja potenciālos lidsabiedrības klientus - slēpotgribētājus, tūristus un uzņēmējus.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Pasaulē otrajam lielākajam pārapdrošinātājam Swiss Reinsurance peļņa otrajā ceturksnī samazinājusies par 53%, vēsta Bloomberg.com.

Swiss Reinsurance neto ieņēmumi samazinājās no 1.19 miljardiem Šveices franku pērn, līdz 564 miljoniem franku šogad. Ieņēmumi cetursknī bija mazāki nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

Lai palielinātu ieņēmumus, Swiss Reinsurance paziņojis, ka iegādāsies Barclays dzīvības apdrošināšanas vienību par 753 miljoniem Lielbritānijas mārciņu.

Šogad kopumā Swiss Reinsurance akciju cena samazinājusies par 19%, kopumā samazinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz 24.2 miljardiem franku. Savukārt lielākajam pārapdrošinātājam pasaulē Munich Re akciju cena šogad nokritusies par 20%.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» pagājušā nedēļā veikusi dzinēju ražotāja «Pratt & Whitney» rekomendētās lidmašīnu «Airbus A220-300» pārbaudes, problēmas nav konstatētas.

Jau ziņots, ka ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) pagājušajā mēnesī deva rīkojumu veikt pārbaudes «Pratt & Whitney» ražotajiem dzinējiem, ar kuriem aprīkotas «Airbus A220» lidmašīnas.

Savukārt Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs 16.oktobrī informēja, ka arī Latvijā pašlaik tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings. Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» («Swiss»).

CAA gan norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tiek izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Karstums negatīvi ietekmē lopkopības nozari - piena izslaukums krīt, govīm trūkst lopbarības un jau patlaban lopiņiem tiek izbaroti ziemai paredzētie krājumi. Lauku uzņēmēji atzīst, ka situācija ir saspringta un, ja karstums nemitēsies, tā var pārvērsties par smagu krīzi. Jau tagad vidēji piena izslaukums krities par 10 - 15 % un lielākais vairums saimnieku sākuši izbarot ziemai sagatavotos krājumus, stāsta Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ilze Aizsilniece. Ja karstums nemitēsies un lietus nebūs ilgstoši, tad var prognozēt smagu ziemu, kas var draudēt pat ar lopu izkaušanu, tā viņa. Lai arī pēdējās dienās atsevisķās vietās nedaudz lijis, tas ir nepietiekoši, lai ataugtu atāls un būtu iespējams nodrošināt zaļbarības sagatavošanu. To, ka govīm krities izslaukums, jo brūnaļas smagi pārcieš 30 grādu karstumu, Db uzsvēra arī z/s Delles vadītāja Inta Bērziņa. Saimniecībā ir ap 500 lopu, no tiem 300 slaucamās govis, kam šobrīd jānodrošinās bez zaļās masas piebarojuma, jo atāls neataugot. Lai gan lielais ganāmpulks visu gadu atrodas kūtī un ganībās netiek laists, līdzšinējos gados vasarās tam papildus dots āboliņs, taču šogad esot jāiztiek bez tā, jo platības esot izkaltušas. «Kādam laikam lopbarība ir sagatavota, bet ja lietus nebūs, nebūs arī ko gatavot,» tā I. Bērziņa. Par to, ka patlaban lauksaimnieki izbaro lopiem ziemas krājumus, Db stāstīja teju vai visi aptaujātie zemnieki. «700 kg smagais siena rullis manām 10 govīm pietiek divām dienām. Ja pērn pavasarī viens siena rullis maksāja ap vienu latu, tad šobrīd tā vērtība pieaugusi astronomiski,» stāsta Rušonas pagasta saimniecības Sendienas īpašnieks Jāzeps Kotāns. Tiesa gan, situācija novados esot atšķirīga - ja Latgalē un daļa Vidzemes cena par sienu esot kardināli kāpusi, tad kāds Kurzemes zemnieks klāstīja, ka labprāt to uzdāvinātu, bet neesot kas ņem. Sendienu saimnieks atzīst, ka savām govīm barību gan ziemai spēšot sagatavot, taču tas notikšot nevienādas konkurences apstākļos ar lielajām saimniecībām. Patlaban noteikts, ka uz 3,5 ha ir gan jāizgana govs, gan jāsapļauj ziemai siens visam gadam, pretējā gadījumā nesaņemšu mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, bet tas taču ir genocīds pret mazajiem saimniekotājiem un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, sašutis stāsta Sendienu īpašnieks. Lauksaimnieki sakarā ar zaļbarības trūkumu dod papildus piebarojumu lopiņiem, kas sadārdzina piena ražošanas pašizmaksu, taču piena iepirkuma cenas palikušas iepriekšējā līmenī un tas nozīmē, ka zemnieku izdevumi pieaug, kā rezultātā var rasties problēmas ar kredītu atmaksu. Lopkopībā karstuma dēļ ir vissmagākā situācija un ir domāts lūgt kompensācijas valdībai, atzīst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes(LOSP) valdes priekšsedētāja Dzidra Kreišmane. Cerība varētu būt uz budžeta grozījumiem rudenī, taču vienlaikus tiek strādāts pie lauksaimniecības risku apdrošināšanas modeļa izstrādes, kuram jābūt gatavam septembrī un tas varētu būt viens no risinājumiem, jo «vienreizējas kompensācijas - tā nevar kļūt par sistēmu», piebilst LOSP vadītāja.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu (no 29.marta) darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas - atgriezīsies SAS, darbu uzsāks Ukraine International Airlines un Swiss International Air Lines, informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Star Alliance dalībniece SAS lidojumus no Stokholmas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 29.martā, veicot 18 reisus nedēļā.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu arī tiks veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā.

Savukārt Swiss International Air Lines, arī Star Alliance dalībniece, reisus no Cīrihes uz Rīgu sāks izpildīt 31.martā un abas pilsētas savienos trīs reizes nedēļā.

Lidostā atzēmā, ka nacionālā aviosabiedrība airBaltic vasaras sezonā atklās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Šveices aviokompānija "Swiss International Air Lines" ("Swiss") no šodienas uzsāks sadarbības lidojumus, informēja "airBaltic".

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka sadarbības lidojumu vienošanās laikā "Swiss" pievienos lidojumu kodu "airBaltic" reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot "airBaltic" papildu pasažieru plūsmu no tās maršrutu tīkla.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka, pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem būs nodrošinātas ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu.

"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Savukārt 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Starptautiskajā lidostā Rīga otrdien, 31.martā darbu sāka aviosabiedrība Swiss International Air Lines. Lidojumus no Rīgas uz Cīrihi aviokompānija veiks trīs reizes nedēļā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Līdz ar Swiss International Air Lines darbības uzsākšanu Rīgā ceram piesaistīt pasažierus, kuriem līdz šim Rīga nav bijusi ceļojumu galamērķis,» norādīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Līdz ar vasaras saraksta spēkā stāšanos 29.martā, starptautiskajā lidostā Rīga atgriezies SAS un darbu uzsākusi arī Ukraine International Airlines.

Kopumā vasaras sezonā no starptautiskās lidostas Rīga iespējams doties uz 87 galamērķiem, ko nodrošina 21 aviopārvadātājs – airBaltic, Aeroflot, Belavia, Brussels Airlines, Ellinair, Finnair, LOT, Lufthansa, Nesma Airlines, Norwegian, Uzbekistan Airways, Ryanair, Transaero, Turkish Airlines, Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Onur Air, SAS, Swiss International Air Lines, Wizz Air, Smartlynx.

2005.gadā lidsabiedrība Swiss ir sasniegusi reisu noslogojuma gada vidējo rādītāju 78,1% līmenī. Tas ir apmēram par 3,2% vairāk salīdzinājumā ar 2004.gadu. Turklāt lielais noslogojums bija raksturīgs gan starpkontinentāliem reisiem (84%, par 2,7% vairāk nekā 2004.gadā), gan arī reisiem Eiropas robežās (65,9%, par 5,1% vairāk nekā 2004.gadā). Kopā iepriekšējā gadā lidsabiedrība pārvadāja apm. 9,6 miljonus pasažieru, kas arī pārsniedz iepriekšēja gada rezultātus. Visu lidojumu noslogojuma rādītājs 2005.gada decembrī ir sasniedzis 74,9% līmeni, kas par 1,4% vairāk nekā 2004.gadā. Pozitīvu ietekmi uz reisu noslogojuma rādītājiem 2005.gadā ir atstājušas izmaiņas maršrutu tīklā un lidmašīnu parkā, kā arī lidojumu laiku uzlabojumi. Lidmašīnu izmantošana ar lielu vietu skaitu un atbilstoša izdevumu samazināšana uz vienu pasažierkilometru lidsabiedrībai Swiss ir radījusi papildus iespējas konkurences cīņā Eiropas tirgū. Šī enerģiskā darbība ir atspoguļojusies Eiropas reisu noslogojuma rādītājos, kuri ir palielinājušies par 6,7% salīdzinājumā ar 2004.gadu.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

Lielākie Latvijas mazumtirgotāji tuvāko gadu laikā iecerējuši būvēt vērienīgas ražotnes gatavo ēdienu pagatavošanai.

Tirgotāji uzskata, ka pašreizējās jaudas nespēj nodrošināt strauji augošo pieprasījumu pēc gatavās pārtikas, tāpēc nolemts paplašināties. Savukārt gatavo pārtikas produktu ražotāji šo soli nosauc par iešanu pret straumi, jo tirgotājam ir jātirgo, bet ražotājam - jāražo.

Audzēs apjomus

Maxima Latvija loģistikas kompleksa - Abru - trešajā kārtā, kas varētu būt gatava nākamā gada beigās vai 2009. gada sākumā, būs gan svaigo produktu noliktavas un, visticamāk, arī ēdienu fabrika jeb liela kulinārijas un konditorejas ražotne, klāsta Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. Viņš uzsver, ka jaudas nespēj nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc gatavajiem ēdieniem, tāpēc tiek domāts par atsevišķas ražotnes būvniecību. Maxima Latvija neslēpj, ka tās mērķis ir audzēt apjomus un palielināt apgrozījumu, tomēr konkrēti cerētā pieauguma apjomi netiek atklāti. Patlaban konsultanti no Austrijas Econsult BgmbH. projektē loģistikas risinājumus Abru 3. kārtai, taču precīza investīciju summa tās realizācijai un tostarp arī ēdienu fabrikas būvniecībai vēl nav aprēķināta. Abru otrajā kārtā, kas nodota šogad, jau investēti 9 miljoni latu, stāsta J. Stakens. Pašlaik Abrās ir 40 tūkstoši kvadrātmetru loģistikas platības, bet 3.kārtā paredzēts vēl līdz papildu 16 tūkstošiem kvadrātmetru.