Jaunākais izdevums

Palielināsies pasažieru skaits, kompāniju apgrozījums un peļņa, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas prognozes par nozares attīstību 2018. g. nule kā izteikusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA). Kopējais jomas kompāniju apgrozījums pasaulē pieaugs par 9,4% līdz 824 miljardiem USD, bet peļņa palielināsies par 11,3% līdz 38,8 miljardiem USD. Savukārt pasažieru skaits augs par 6% līdz 4,3 miljardiem, bet vidējā peļņa par vienu pasažieri palielināsies no 8,45 USD līdz 8,90 USD.

Arī kravu šogad tiks pārvadāts vairāk nekā pērn, proti, šajā ziņā kāpums par 4,5% līdz 62,5 milj. t. Tai pašā laikā izaugsme abos sektoros šogad nav paredzama tik strauja kā aplēses par pērno gadu, kad pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2016. g. palielinājās par 7,5%, bet kravu apjomi par 9,3%.

Kaut arī šogad augs izmaksas, spēcīgs pieprasījums, efektivitāte un samazināti procentu maksājumi palīdzēs lidsabiedrībām uzlabot rentabilitāti. Tiek lēsts, ka tā jau ceturto gadu būs augstāka par vidējo rādītāju nozarē, kas ir 7,4%, 2018. g. sasniedzot 9,4%. «Šie ir labi laiki globālajai gaisa transporta nozarei,» norādījis IATA ģenerāldirektors Aleksandrs de Žuniaks (Alexandre de Juniac).

Viņš atzīmē, ka šobrīd ceļo vairāk cilvēku nekā jebkad, kravu gaisa pārvadājumu pieprasījums ir augstākais pēdējos 10 gados, aug nodarbinātība, tiek atvērti jauni maršruti, un lidsabiedrības sasniedz ilgtspējīgu rentabilitāti. Tai pašā laikā nozarei netrūkst arī izaicinājumu, proti, aug degvielas cenas, darbaspēka un infrastruktūras izmaksas.

Visu rakstu Lidsabiedrības turpinās pelnīt lasiet trešdienas, 10.janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku «Investbank» Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt «airBaltic» lidmašīnas, ir maza, atzīst «airBaltic» bijušā konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. «Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,» piebilda Gorodcovs.

Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt «airBaltic» lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.

«Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,» teica Gorodcovs.

Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Grantu programmas (ie)dvesma sešas perspektīvākās biznesa idejas

Lelde Petrāne, 16.11.2017

SEB bankas grantu 10 000 EUR apmērā no bankas vadītājas Ievas Teteres saņem uzņēmums Genecie - Krista Krūmiņa un Ieva Rozentāle no Mārupes. Biznesa ideja: elegants sieviešu naudas maks ar īpašu nodalījumu, kurā iestrādāta ietilpīga auduma iepirkumu soma. Bez naudas maka mēs neizejam no mājas, bet auduma iepirkumu somu aizmirstam paņemt. Genecie to atrisina – līdz ar naudas maku, iepirkumu soma vienmēr būs līdzi. Tādējādi bez īpašas paradumu maiņas palīdzēsim cilvēkiem kļūt videi draudzīgākiem, atsakoties no vienreiz lietojamiem plastmasas maisiņiem. Maka dizains ir veidots tā, lai no ārpuses nekas neliecinātu, ka tajā slēpjas iepirkumu maisiņš.


Par pārējām labākajām idejām lasi raksta galerijā!

Organizatoru foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma pirmajai sezonai, izvēlētas sešas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems finansējumu to īstenošanai.

Par biznesa idejām lasāms raksta galerijā!

Grantu programmas (ie)dvesma pirmajā sezonā tika saņemts 31 biznesa projekts, no kuriem otrajā un trešajā vērtēšanas kārtā iekļuva 25 biznesa idejas. Tās vērtēja žūrijas komisija, kurā darbojās gan uzņēmējdarbības profesionāļi, gan pašvaldību pārstāvji.

Saņemtie pieteikumi tika atlasīti trīs kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Granta maksimālais apmērs noteikts 10 tūkstošu eiro apjomā, un kopējais gada laikā programmā pieejamo līdzekļu apmērs ir 40 tūkstoši eiro. Šo finansējumu vienādās daļās nodrošina visi četri grantu programmas partneri. Granta līdzekļus programmas uzvarētāji varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem sava esošā biznesa attīstīšanai vai jauna uzņēmuma izveidei savas biznesa idejas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic investēs vairāk nekā piecus miljonus eiro Pilotu akadēmijā, kurā bez priekšzināšanām par attiecīgo jomu kandidāti varēs iegūt nepieciešamo sertifikāciju darbam par komercpilotu, pastāstīja lidsabiedrības lidojumu vadības viceprezidents Pauls Cālītis.

Viņš norādīja, ka ideja par šādu akadēmiju uzņēmumam bijusi jau vairākus gadus. «Plāns ir tāds - mēs veidojam pilotu skolu sākotnējai apmācībai. Šī būs profesionāla pilotu skola. Neapmācīsim tikai tā sauktos privātpilotus, kas to dara prieka pēc, bet jau komercpilotus. Mēs gatavosim pilotus tieši aviokompānijas vajadzībām ar domu, ka šie piloti pēc apmācību beigšanas būs sagatavoti darbam aviokompānijā. Nodoms ir, ka viņi tālāk strādā pie mums airBaltic,» klāstīja Cālītis.

Akadēmija tiks veidota uz esošās airBaltic mācību organizācijas bāzes. «Mums jau kopš 2010.gadā ir atsevišķs meitasuzņēmums airBaltic Training. Līdz šim šīs mācības bijušas jau sagatavotiem aviācijas profesionāliem, jau esošiem pilotiem. Tāpat apmācām pilotus un arī citus aviācijas jomas speciālistus. Tagad mēs paplašināsim mācību darbības jomu. Mēs ņemsim nesagatavotus kandidātus un no nulles apmācīsim tādā līmenī, lai pēc skolas pabeigšanas viņi atbilstu darbam aviokompānijā,» skaidroja aviokompānijas lidojumu vadības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

British Airways draud 200 miljonu eiro sods par klientu datu zādzību

LETA--REUTERS, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas nacionālās lidsabiedrības «British Airways» māteskompānija «International Airlines Group» (IAG) pirmdien paziņoja, ka Lielbritānijas informācijas komisāra birojs (ICO) gatavojas noteikt «British Airways» 183,4 miljonu Lielbritānijas mārciņu (204,5 miljonu eiro) naudassodu par pērn notikušo klientu datu zādzību no lidsabiedrības interneta vietnes.

«British Airways» septembrī pavēstīja, ka hakeru uzbrukumā tās mājaslapai un lietotnei nozagta tūkstošiem tās klientu kredītkaršu informācija.

IAG pirmdien paziņoja, ka ICO licis saprast, ka nodomājis sodīt lidsabiedrību ar summu, kas atbilst 1,5% tās 2017.gada apgrozījuma.

«Esam pārsteigti un vīlušies par šo sākotnējo ICO secinājumu,» atzina «British Airways» vadītājs Alekss Kruss.

«»British Airways» ātri reaģēja uz noziedzīgām darbībām, kad tika zagti klientu dati. Mēs neesam atraduši pierādījumus par krāpniecisku darbību ar zādzību saistītajos kontos,» viņš sacīja un atvainojas klientiem par sagādātajām neērtībām.

IAG vadītājs Vilijs Volšs sacīja, ka «British Airways» informēs ICO par saviem iebildumiem attiecībā uz iespējamo sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prezidents: Jautājums par investoru piesaisti airBaltic jāskata kompleksi

LETA, 25.10.2017

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Ministru prezidents Māris Kučinskis

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir pilnvarojusi Ņujorkā bāzētu globālo investīciju banku Greenhill novērtēt turpmākās finansēšanas iespējas lidsabiedrības attīstībai nākotnē, kas ietver arī potenciālā investora meklēšanu, informē airBaltic.

«Pēdējos gados airBaltic ir spējusi uzlabot savu darbību tirgū, no kura vairākas lidsabiedrības ir aizgājušas. Lai sekotu biznesa plānā Destination 2025 noteiktajiem soļiem, airBaltic nepieciešams papildu finansējums lidsabiedrības attīstībai nākotnē. Mēs esam priecīgi sadarboties šajā jautājumā ar tādu pieredzējušu finanšu konsultantu kā Greenhill,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pirmdien prezentēja Valsts prezidentam Egilam Levitam uzņēmuma ekonomiskos rādītājus un nākotnes plānus, pastāstīja Gauss.

Gauss šodien tikās ar Levitu, lai iepazīstinātu ar aktuālo situāciju un pastāstītu par «airBaltic» ekonomisko nozīmi Latvijā.

Viņš stāstīja, ka prezentācijā parādījis, cik nozīmīgs ir «airBaltic» transporta nozares attīstībā Latvijā un arī Baltijā. Turklāt Levits iepazīstināts ar uzņēmuma ekonomisko situāciju, pasažieru skaita rādītājiem, kā arī uzņēmuma paveikto un plānoto, lai lidsabiedrības floti pilnībā nomainītu ar «Airbus» lidmašīnām.

«Devu ieskatu «airBaltic» darbībā un uzņēmuma nozīmē valsts ekonomikai,» teica Gauss, piebilstot, ka Levits sniegto informāciju novērtēja atzinīgi un neizrādīja nekādas bažas.

«airBaltic» peļņa pagājušajā gadā pieauga par 46%, sasniedzot 5,4 miljonus eiro, bet kompānijas ieņēmumi palielinājās par 18% un bija 408,7 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lidsabiedrības pamatkapitālā otrdien, 4.augustā, reģistrēta iemaksa 250 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta, valstij līdzdalību aviokompānijas kapitālā palielinot no 80,05% līdz 91%.

Iepriekš "airBaltic" pamatkapitāls bija 256,473 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tehnisku iemeslu dēļ šodien atcelti daži airBaltic reisi uz Gdaņsku, Vīni un Helsinkiem

LETA, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tehnisku iemeslu dēļ atcelti daži Latvijas lidsabiedrības «airBaltic» ienākošie un izejošie Gdaņskas,Vīnes un Helsinku reisi, aģentūru LETA informēja «airBaltic» pārstāvji.

Lidsabiedrība «airBaltic» informē, ka tehnisku iemeslu dēļ šodien atcelti reisi uz Gdaņsku (BT465/466), Vīni (BT431/432) un Helsinkiem (BT301/302). Savukārt reisus BT303/304, BT 305/306, BT 307/308, BT325 uz Helsinkiem un BT433/434 uz Vīni plānots veikt pēc grafika.

««airBaltic» atvainojas pasažieriem par izmaiņām ceļojumu plānos. Situācijās, kad tiek atcelts reiss, »airBaltic« dara visu iespējamo, lai par to personīgi paziņotu klientiem,» norādīja lidsabiedrības pārstāvji.

Lidsabiedrība laicīgi apzināja visus lidojumu pasažierus, lai pēc iespējas ātrāk piedāvātu alternatīvas ceļošanas iespējas. Jau šobrīd lielākā daļa pasažieru ir pārreģistrēti uz tuvākajiem iespējamajiem reisiem. Tāpat, pasažieriem tika izdalīti maltīšu kuponi, atzīmēja «airBaltic» pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīnas valsts kontrolēts uzņēmums kļūst par lielu Norwegian akcionāru

LETA--AFP, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valsts kontrolēts lidmašīnu nomas uzņēmums "BOC Aviation" kļuvis par ievērojamu Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") akcionāru, teikts trešdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi, "Norwegian" maija sākumā pieņēma glābšanas plānu, kas paredz vienošanos ar kreditoriem, lai pārvērstu daļu lidsabiedrības finanšu saistību kapitālā.

Šis plāns nodrošināja iespēju aviosabiedrībai stiprināt savu kapitāla stāvokli un ievērot Norvēģijas valsts noteikumus, lai iegūtu garantijas 2,7 miljardu norvēģu kronu (247 miljonus eiro) vērtu aizdevumu saņemšanai.

Uzņēmumi, no kuriem "Norwegian" nomā daļu lidmašīnu, iegūs ievērojamas lidsabiedrības akciju daļas.

Īrijas "AerCap Holdings" ar 15,9% akciju kļūs par lielāko akcionāru, bet "BOC Aviation" iegūs 12,67% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai airBaltic ir paredzētas līdz gada beigām, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Nevienu brīdi nav runa par pilnu vai nepilnu privatizāciju. Runa ir par investora atrašanu, kas ilgtermiņā nodrošinās airBaltic pastāvēšanu,» sacīja Kučinskis, taujāts, vai valdība atbalstītu airBaltic pilnīgu privatizāciju.

Valdība regulāri saņem informāciju par investora meklēšanas gaitu, piebilda Kučinskis. Premjers norādīja, ka jaunākā informācija par procesu būs pieejama tuvākajās valdības sēdēs.

«Valdībai nav vēlēšanās no kaut kā atbrīvoties, bet tiek meklēts labākais risinājums,» pauda Kučinskis. Viņš skaidroja, ka nevar no konteksta izraut «vienu vai otru piedāvājumu».

Ministru prezidents piebilda, ka valdība var izšķirties arī nepiesaistīt investoru, bet tādā gadījumā nākamā valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc diviem, trīs gadiem. Taču šī valdība ir stratēģiski pieņēmusi lēmumu piesaistīt investoru, un pašlaik potenciālajiem investoriem ir dažādi piedāvājumi, kas tiks izskatīti, sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviokompānijas iesniedz sūdzības par Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streikiem

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības «Norwegian Air Shuttle» («Norwegian») vadītājs Bjerns Kjoss piektdien paziņoja, ka šobrīd nav plānu aviokompāniju pārdot.

«Es neplānoju jebkādu [lidsabiedrības] pārdošanu,» preses brīfingā pēc tikšanās ar akcionāriem norādīja Kjoss. «Man ir jāuzsver, ka pie mums ar piedāvājumiem vērsušās dažādas aviosabiedrības.»

Šāds komentārs izskanējis dienu pēc tam, kad Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» un Spānijas nacionālās lidsabiedrības «Iberia» holdingkompānija «International Airlines Group» (IAG) pavēstīja, ka iegādājusies 4,61% «Norwegian» akciju.

Vienlaikus IAG paziņoja, ka apsver iespēju izteikt piedāvājumu pārņemt «Norwegian».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu nacionālās lidsabiedrības airBaltic apgrozījums un peļņa turpina kāpt, pasažieru skaits palielinās, floti papildina arvien jaunas modernās Airbus A220-300 lidmašīnas.

Kompānija saņem prestižas starptautiskas balvas, turpina izvērsties Baltijā, kaļ plānus par jaunu tirgu iekarošanu Eiropā, un tās vadītāja Martina Gausa vārdiem izsakoties ‒ ir īsta zvaigzne. Lai uzņēmuma biznesa plāna Destination 2025 ieceres īstenotu pilnībā, tostarp palielinātu gaisa kuģu skaitu līdz 80 vienībām, ar saviem ienākumiem un no bankām aizņemtiem līdzekļiem gan nepietiek.

Pēc tam, kad ar Krieviju saistīto investoru vācieti Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu (par 52 milj. eiro ieguva teju 20% airBaltic akciju) nomainīja dānis Larss Tūsens, politiķi daudz runāja par to, ka nākamais solis ir stratēģiskā investora atrašana. Kad ar vecākā brāļa – globālas lidsabiedrības izskatā – atrašanu nevedās, netika smādēts arī finanšu investors. Precinieka meklētāju – finanšu konsultantu Lazard Freres – nu ir nomainījusi Ņujorkā bāzētā investīciju banka Greenhill, bet airBaltic roku pagaidām neviens publiski nav lūdzis. Līdz ar to nākas domāt par citiem naudas piesaistes veidiem, jo tirgū potenciāls lidotgribētāju izskatā esot un tādēļ nebūtu prātīgi samazināt uzņēmuma izaugsmes tempus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru