Citas ziņas

Līdz pat trešdaļai kompensāciju tērē krāpnieku dēļ

Jānis Lasmanis, 16.11.2010

Jaunākais izdevums

Līdz pat 30 % no aptuveni 4 miljoniem latu, kas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem tiek izmaksāts kompensācijās par invalīdu pārvadāšanu ar atlaidēm, iespējams, tiek izmaksāti nepamatoti.

Šādu iespēju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pieļāva Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Uzmanību problēmai pievērsa parlamentārietis Māris Dzelzskalns (ZZS), kurš arī ir invalīds. Viņš norādīja, ka regulāri izmanto sabiedrisko transportu un, ja ATD aprēķini, ka gadā I un II grupas invalīdiem, kā arī personām, kas pavada invalīdus tiek pārdoti aptuveni 4 miljoni biļešu, tad viņam vajadzētu katru reizi vilcienā vai autobusā redzēs vismaz vairākas šādas personas, bet tā nenotiekot.

«Satiksmes ministrija piekrīt šīm bažām, bet situācija ir tāda, ka šoferiem primārais ir rūpēties par pasažieru drošību, nevis pārliecināties par dokumentu (invalīda apliecības) autentiskumu, bet tie bieži ir viltoti,» teica A. Lubāns. Turklāt, lai neradītu lieku spriedzi, ATD rekomendējusi šoferiem netaisīt skandālus pat tad, ja rodas aizdomas, ka invalīda apliecība ir viltota.

Veicot izlases veida aptaujas un kontroles ATD sadarbībā ar pārvadātājiem ir secinājusi, ka viltoti Latvijā varētu būt 5 līdz 30 % invalīdu apliecību. Lai novērstu situāciju, ka valsts līdzekļi tiek tērēti nepamatoti, SM esot nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, taču tālāku virzību tie nav guvuši.

A. Lubāns uzskata, ka pareizākā metode šādu nepamatotu tēriņu nepieļaušanai būtu pārtraukt praksi, kurā biļete ar atlaidi tiek pārdota jau transporta līdzeklī vai biļešu kasēs. Viņaprāt, lietderīgāk būtu likt invalīdiem biļeti iegādāties par pilnu samaksu, bet viņiem pienākošos kompensāciju atgūt, izmantojot kādu no sociālajiem dienestiem. Šādas izmaiņas sistēmā gandrīz pilnībā likvidētu iespēju, ka nauda tiek tērēta viltotu dokumentu īpašnieku labā.

Tomēr šādai sistēmai nepiekrita M. Dzelzskalējs, kurš norādīja uz liekām rūpēm, kas tērētu invalīdu laiku, staigājot pa sociālajiem dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Terešku ciems pamazām izmirst

Dienas Bizness, 30.03.2015

Tukšās Terešku ciema mājas atgādina par to, ka šajās vietās sen neviens vairs nedzīvo, un liek nojaust, ka tik drīz neviens šīs teritorijas arī nepārņems.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Bankas vēlas Tere bankrotu; konkurenti gatavi Igaunijas piena pārstrādātāju pārpirkt

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju krāpnieki vilina ar lielu peļņu un "medī" investorus iesācējus

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki kļuvuši izsmalcinātāki, darbības – pārdomātākas. Kā pasargāt savus datus?

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas eksperiments: Kas slēpjas aiz viltus Īlona Maska aicinājuma investēt?

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: airBaltic sistemātiski nemaksā kompensācijas

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensāciju nemaksāšana par atceltiem avioreisiem ir kā dadzis acīs lidsabiedrību publiskajā tēlā. Atcelti lidojumi ir jebkurai kompānijai, taču Dienas Biznesa redzelokā ir nonācis mūsu pašu airBaltic kārtējais darvas piliens nacionālās lidsabiedrības veiksmes stāstā.

Pie laikraksta vērsās kāds pasažieris, kuram kompānija atteicās izmaksāt kompensāciju. Tapa publikācija, un saņēmām vēl kāda pasažiera pieredzes stāstu un ieteikumu visiem pārējiem pakalpojuma saņēmējiem. Pasažiera novērojums – airBaltic masveidā un sistemātiski nemaksā kompensācijas. Taču ir iespēja saņemt Eiropas Savienības regulā paredzēto kompensāciju. «Ir jātiesājas,» iesaka pasažieris, kurš izmantoja kādu starpniekkompāniju aviokompensāciju piedzīšanas lietās. Rezultāts – gandarījums par tiesas lēmumu, kas bija pasažiera pusē. Ar to gandarījuma sajūta nebeidzās.

Neilgi pēc tiesas lēmuma tieši tajā pašā maršrutā atkal nenotika reiss, un uzvarētā tiesa bija pamats, lai cerētu, ka šī pati starpniekkompānija atkal panāks vēlamo rezultātu jau citam klientam. Taču tik vienkārši viss nenotika. Reisa atcelšanas iemesls bija klasiskais – tehnisks defekts. Sekoja pasažiera sarakste ar kompāniju airBaltic, kura paziņoja, ka kompensāciju nemaksās, norakstot to uz tehnisko defektu. Nākamajā etapā airBaltic vēstuli jau sūtīja tā pati starpniekkompānija kompensāciju lietās, un airBaltic savu nostāju mainīja. Klientam bez tiesāšanās kontā tika ieskaitīta nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikraksts: Igaunijas uzņēmējs interesējas par investīcijām Tukuma Pienā un Tere

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Atbalsts mājokļu kredītņēmējiem sagaidāms no 200 līdz pat 1200 eiro apmērā

Db.lv, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Latvijas gāzes reorganizācija – nejaušs «špikeris» negodprātīgiem vairākuma akcionāriem

Alise Eljašāne, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vecākā juriste, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc mēnešiem ilgušām debatēm Latvijas gāzes (LG) akcionāru sapulce pagājušajā piektdienā ir radījusi Latvijas kapitāla tirgū nebijušu precedentu. LG akciju īpašnieki kļūs par īpašniekiem jaundibināta uzņēmuma akcijām, kuras, visticamāk, netiks kotētas biržā. Diemžēl ir arī tādi akcionāri, kas nesaņems neko un zaudēs daļu no pašreizējās akciju vērtības, jo nav piedalījušies reorganizācijā.

Ņemot vērā prasību sadalīt LG uzņēmējdarbības virzienus, kopumā šo situāciju var uzskatīt par pamatotu un likumsakarīgu, un nav šaubu, ka LG ir ievērojusi piemērojamos normatīvos aktus. Tajā pašā laikā šis gadījums var kļūt par neplānotu iedvesmas avotu citiem, kā organizēt uzņēmuma aiziešanu no biržas, ļaunprātīgi apejot likumā iestrādātās mazākuma akcionāru tiesības. Tā kā lielākā daļa uzņēmumu ir kļuvuši par Nasdaq Riga biržas akciju sarakstu dalībniekiem piespiedu kārtā privatizācijas ietvaros, potenciālie kandidāti, kuriem varētu būt vēlme pamest biržu, lai izvairītos no papildu prasībām un uzraudzības, ir ne viens vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Visvaldis Lācis savā dzīvoklī Rīgā, par kuru no Saeimas saņem ik mēnesi 388 latu lielu kompensāciju, uzturas reti, jo 300 metru attālumā no viņa īrētā dzīvokļa Imantā atrodas Lāča dzimtas māja, vēstīja LTV raidījums De facto.

Lācis raidījumam skaidrojis, ka šo māju savulaik iegādājušies viņa vecāki, tajā viņš dzīvojis kopā ar sievu, tur piedzimuši viņa bērni un mazbērni, un māja pieder viņa meitai Dacei Krikšānei. Tāpēc Lācis daļu laika dzīvojot savā dzimtas mājā pie meitas. Lācis skaidrojis, ka uzturoties dzīvoklī tik, cik viņam patīk, un, kad nepatīk, tad ejot dzīvot uz dzimtas māju. Uz De facto jautājumu, vai Saeimai vajadzētu deputātam maksāt dzīvokļa kompensāciju teju 400 latu katru mēnesi, lai deputāts varētu darīt, kā viņam tīk, Lācis atbildējis apstiprinoši.

Dzīvokļa kompensācija, kuru Lācis saņem no Saeimas nav maza. Lācis par, kā izskanējis iepriekš, nedaudz vairāk nekā 30 kvadrātmetru lielā divistabu dzīvokļa īri saņem 388 latu kompensāciju. Jau iepriekš nekustamā īpašuma eksperti medijos izteikušies, ka maksimālā īres maksa divistabu dzīvoklim aptuveni 30 kvadrātmetru platībā Rīgas mikrorajonā patlaban nevarētu pārsniegt 250 latus mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu noziegumu apkarošanā nepieciešama cieša nozares sadarbība un sabiedrības izglītošana

Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties 2022. gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk kā 8 miljoni eiro, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.

Ar dažāda veida krāpniecības shēmām un pašu apstiprinātiem maksājumiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada septembra beigām izkrāptais naudas apjoms mērāms 8,1 miljona eiro apmērā, kamēr līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst, liecina apkopotā statistika.

Laika posmā no 1. jūlija līdz septembra beigām, proti, šī gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izkrāpti 3,2 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā krāpnieki pamanījušies kopumā izkrāpt 11,1 miljonu eiro.

“Pieredze rāda, ka vispopulārākais finanšu krāpšanas gadījums Latvijā joprojām ir investīciju krāpšanas, uz kurām aicina gan paši krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai banku darbiniekiem, kā arī internetā izvietotas reklāmas, kas ved uz mājaslapām ar sevišķi pievilcīgām investīciju iespējām. Tāpat pietiekami izplatīta krāpšanas shēma ir telefonkrāpšanas, kurās noziedznieki cenšas veiklos dialogos pārliecināt tevi autorizēt kādu maksājumu vai dalīties ar sensitīvu informāciju, lai it kā novērstu kredīta formēšanu tavā vārdā,” iecienītākās krāpnieku metodes raksturo Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji lietotnē "Whatsapp" saņem ziņas no krāpniekiem, kuri uzdodoties par "WorkingDay Latvia" darbiniekiem, informē par neeksistējošiem darba piedāvājumiem.

Ziņas tiek sūtītas no telefona numuriem, kas reģistrēti dažādās pasaules valstīs.

Sākumā ziņas tika sūtītas angļu valodā, bet pēdējā laikā tās ar tulkošanas aplikāciju tiek tulkotas uz latviešu valodu. Ziņās ir aicinājums sazināties ar sūtītāju. Tālākie krāpnieku nolūki pagaidām nav zināmi.

"WorkingDay Latvia" aicina katru, kurš saņem šādu "Whatsapp" ziņu, neatbildēt uz to, bet ziņot par to, spiežot pogu "Report" un bloķēt sūtītāja telefona numuru.

"WorkingDay Latvia" valdes priekšsēdētājs komentē: "Mēs ikdienā komunicējam ar saviem klientiem un darba kandidātiem pēc stingri reglamentētiem standartiem un saziņa nekad nesākas ar nosūtītu īsziņu. Krāpnieku sūtītās ziņas par vakancēm ir izveidotas ļoti ticami, tāpēc šādu ziņu saņēmējiem ir jāuzmanās un pirmkārt jāpārliecinās, vai ziņa ir sūtīta no Latvijā reģistrēta numura un vai tas ir atrodams "WorkingDay Latvia" interneta vietnē: www.workingday.lv/kontakti."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Krāpnieki uzbrūk PayPal lietotājiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PayPal lietotājiem uzbrūk pikšķerētāji (angl. phishing), kas e-pastā paziņo par it kā apturētu lietotāja kontu un aicina atjaunot datus. Tas viss ved uz krāpnieku sagatavotām lamatām, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji.

Sekojot e-pastā norādītajai saitei, lietotājs nokļūst nevis oficiālajā PayPal vietnē, bet krāpnieku izveidotā lapā. Lai gan neīstajā lapā tiek izmantots PayPal logotips un pievienots pieraksts par ražotāja autortiesībām, krāpniekus nodod vietnes adrese, kurai nav nekā kopīga ar PayPal nosaukumu, kā arī drošus sakarus nodrošinošā HTTPS neesamība.

«Lietotāji, kas saņēmuši negaidītu e-pastu, šajā gadījumā – ka viņu PayPal konts ir bloķēts vai ierobežots, vēlas pēc iespējas ātrāk novērst šīs neērtības un nepamana tādas nozīmīgas detaļas kā vietnes adresi. Taču nedrīkst akli uzticēties e-pastā vai ļaunatūras vietnē ievietotam uzticama uzņēmuma logotipam, jo to var izmantot gan oficiālie pārstāvji, gan arī kibernoziedznieki,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

No Latvijas uzņēmuma izkrāpti 78 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vidē novēroti krāpniecības gadījumi, kad ļaundari, pārtverot uzņēmumu sūtītos e-pastus, kuri satur informāciju par rēķiniem un maksājumu rekvizītus, veic šajos rekvizītos izmaiņas, norādot krāpnieku bankas kontu. Tā rezultātā uzņēmuma sūtītā nauda nenonāk sadarbības partnera uzņēmuma kontā, bet gan krāpnieku bankas kontā. Par tāda veida krāpniecības upuri kļuvis arī kāds Latvijas uzņēmums, kurš zaudējis 78 tūkstošus eiro.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki jau aprīlī ziņoja, ka ir ieguvuši informāciju par krāpniekiem, kuri, izmantojot ārzemju uzņēmumu e-pasta sistēmu zemo drošības līmeni, uzņēmumiem izkrāpuši naudu.

Krāpnieki, uzlaužot dažādu uzņēmumu e-pastu serverus, iegūst informāciju par reāli notikušu darījumu rēķiniem. Pēc tam, kad krāpnieki pārtvēruši cietušo uzņēmumu sūtītos e-pastus ar pavadzīmēm un rēķiniem, viņi izmaina tajos maksājuma rekvizītus pret saviem bankas rekvizītiem. Tā rezultātā cietušie, nepārliecinoties par rekvizītu precizitāti, pārskaita konkrēto naudas summu uz krāpnieku bankas kontu, tādējādi radot zaudējumus savam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieki joprojām turpina ar mobilo tālruņu īsziņu palīdzību censties apkrāpt lētticīgos Latvijas iedzīvotājus. Ar dažu dienu intervālu portālam par šādām īsziņām sūdzējušies divi lasītāji, turklāt viens ar krāpniekiem arī sazinājies.

Kāda sieviete rādīja, ka no numura 27421569 saņēmusi īsziņu ar sekojošu tekstu: «Apsveicam! Jusu numurs akcija laimeja 300Ls.Lai sanemtu laimestu zvaniet 5min.laika pec SMS atversanas INFO-27578963.Ar cienu LMT,Tele2,ZZ.Okarte.» Viņai gan nav bijušas nekādas šaubas, ka tā ir ziņa no krāpniekiem, bet smieklus izraisījis tas, ka īsziņas beigās uzrādīti divi konkurējoši operatori - LMT un Tele2. Viņa teica, ka uz nevienu no numuriem noteikti nezvanīs.

Savukārt kāds vecāka gadagājuma vīrietis, kurš arī saņēmis īsziņu ar iepriecinošu vēsti par 300 latu laimēšanu, noticējis un steidzies to pavēstīt savai dzīvesbiedrei, kura gan bija dzirdējusi par šādu krāpnieku uzdarbošanos un brīdināja «neiekrist viņu nagos». Vīrietis tomēr ziņkārības pēc nolēmis piezvanīt uz norādīto numuru. Tur viņam laipni atbildēts, ka jādodas iegādāties divas, kā stāstīja vīrietis, dārgas Zelta Zivtiņas, bet pēc tam uz norādīto numuru jānosūta īsziņa ar atjaunošanas kodiem un konta numuru. Tad, kad vīrietis sacījis, ka viņš pēc naudas aizbrauks pats, lai pasaka adresi, saruna pārtrūkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru