Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Krimināllietā par atkārtoti norādītām nepatiesām ziņām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs no pirmdienas devies atvaļinājumā un atbildi par to, vai pieņems finanšu ministra piedāvāto vecākā eksperta amatu Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamentā nav sniedzis.

To viņš solījis izdarīt, tiklīdz atgriezīsies no atvaļinājuma, Dienu informēja FM preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

V.Vaškevičam par ministra piedāvājumu bija jāizlemj, jo viņš aizvadītajā piektdienā noslēdzis slimības lapu. Amata viņa iepriekšējā darba vietā VID V.Vaškevičam vairāk nav, jo pērn oktobra beigās, īstenojot VID reorganizāciju, to likvidēja.

V.Vaškevičs ne uz Dienas zvaniem, ne īsziņām pirmdien neatbildēja. Laikraksts Diena iepriekš vēstīja, ka jau piektdien ieradies pie VID vadītāja pienākumu izpildītājas Nelijas Jezdakovas. V.Vaškevičs viņai apjautājies par savas karjeras tālākajām iespējām, kā arī interesējies, vai var doties atvaļinājumā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas rīcības plāna un jaunā nodokļu administrācijas reglamenta izstrādāšanu VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns uzticējis savam vietniekam, bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam.

Par to Db informēja avots Finanšu ministrijā.

VID reorganizācijas rīcības plānu un jauno reglamentu Finanšu ministrijā ir jāiesniedz vēl šonedēļ.

Lielas diskusijas saistībā ar VID reorganizāciju radīja iecere apvienot Finanšu policiju un Muitas kriminālpārvaldi, kuru savulaik vadīja tieši V. Vaškevičs, kam tagad uzdots izstrādāt VID reorganizācijas rīcības plānu un reglamentu.

Vaškeivčs jau ilgāku laiku atrodas tiesībsargājošo institūciju u zmanības lokā. Pagājušā gada nogalē prokuratūra uzrādīja viņam apsūdzību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Saskaņā ar krimināllikumu par šādiem nodarījumiem var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Pagaidām alkoholisko dzērienu ražotājam Istrenka ir tikai viena oficiāla samogona rūpnīca Istras ciemā, Latgalē, taču firmas valdes locekli Vladimirs Bičkovskis to raksturo vien kā pirmo sava vērienīgā plāna punktu. Nākotnē viņš plāno izveidot dažādu uzņēmumu tīklu, kam piesaistīt akcionārus.

«Samogons un samogonka - tās ir divas atšķirīgas lietas,» pat kritiskos patentu devējus izdevies pārliecināt azartiskajam Vladimiram. Tiesa gan, pārliecināšanai vajadzējis pusotru gadu. Samogons ir dzēriens, ko pilnīgi oficiāli ražo Vladimirs Istras ciemā, samogonku dzen vīri savā sētā pašu patēriņam ne tikai Latgalē, un tā tirgošana aizliegta ar likumu.

Sākotnēji aptaujātie eksperti bijuši skeptiski, nez vai precei būs noiets. Pašizmaksa augsta, konkurentu netrūkst, šaubas, vai pirks lielā tilpuma pudeles (pārsvarā dzērienu pilda 2 l tarā). Taču tas izrādījies tieši efekts - tādu trauku dzērienu plauktā nevar nepamanīt.

16. un 17. novembrī Rīgā notiks Baltijā lielākais starptautiskais forums, kas veltīts e-komercijas jomai – Rietumu eCom21.

Šogad foruma galvenā tēma ir E-Commerce HD² – Homo Digitalis in High Definition. Tā dalībnieku uzmanības centrā būs cilvēks – klients, kura intereses nosaka mūsdienu tiešsaistes industrijas attīstību.

Konferences eCom 21 patrons tradicionāli ir Rietumu Banka.

Kā human-based ecommerce maina biznesa modeļus

eCom21 tiek rīkots jau sesto reizi, un par tā galveno tēmu katru gadu tiek izvēlēti būtiskākie un aktuālākie tiešsaistes industrijas jautājumi. Šoreiz foruma rīkotāji piedāvā apspriest vienu no elektroniskās komercijas attīstības pamattendencēm, kas noteiks tās nākotnes virzienus un formas.

„2017. gada konferences centrālā līnija ir human-based ecommerce,” stāsta eCom21 programmas direktors Mihails Bode. „Ekosistēmas centrā mēs redzam cilvēku ar viņa izvēli un vēlmēm, ar visu, kas viņu veido, ar viņa uzvedību un drošības prasībām. Pasaule, tai skaitā digitālā pasaule, vienlaikus gan kļūst sarežģītāka, gan arī sadalās atomos. Piedāvāt un pārdot preces un pakalpojumus tiešsaistē bez personalizācijas kļūst aizvien grūtāk. Lai gūtu panākumus, ir jāņem vērā tas, kā uzvedas un ko grib ne tikai cilvēki kopumā, bet arī katrs indivīds, kuru, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, spējam ieraudzīt patiešām high definition – tātad ar augstu izšķirtspēju.”

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs devis skaidru mājienu, ka ir gatavs kandidēt 2012. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās uz otro termiņu.

«Ja man viss izdosies, ja man uzticēsies Krievijas tauta, kāpēc neizvirzīt [kandidatūru]?» izteicās D.Medvedevs, tiekoties ar studentiem Pitsburgā. Divu nedēļu laikā tas ir trešais D.Medvedeva izteikums par savu iespējamo kandidēšanu uz otro termiņu, ziņo Vedomosti.

Viņš gan izteicies, ka varētu strādāt dažādos amatos, piemēram, vadīt valdību. Publiski prezidenta pārstāvji izteikušies, ka tās ir tikai atbildes uz jautājumiem un divus gadus tas vēl nav aktuāli. Taču neoficiāli prezidentam tuvas amatpersonas apstiprinājušas, ka viņš ir stingri nolēmis palikt amatā.

Tas nebūtu nekas pārsteidzošs, ja vien bijušais prezidents un pašreizējais premjers Vladimirs Putins nebūtu publiski pieļāvis atgriešanos prezidenta krēslā. Pat ja abi Krievijas līderi vienosies par amatu sadali, tomēr nevar izslēgt divu vadošo nometņu izveidošanos Krievijas varas gaiteņos, pieļauj Vedomosti.

SIA Flexidea rada tiešsaistes platformu, kur uzņēmēji var pārdot savus rēķinus

«Principā tas ir kā faktorings, bet parasti šādos pakalpojumos bankas interesē viss līgums par visiem rēķiniem, bet pie mums var pārdot konkrētus rēķinus. Ja mūsu klients piegādā preces vai sniedz pakalpojumus ar pēcapmaksu, esam gatavi finansēt viņa rēķinus. Platforma ļauj to darīt attālināti, klientam nav nekur jāiet – var reģistrēties mūsu mājaslapā, augšupielādēt rēķinu un dienas laikā saņemt finansējumu,» skaidro Vladimirs Fogels, SIA Flexidea līdzīpašnieks.

Biznesa sākšanā uzņēmums ieguldījis īpašnieku līdzekļus. Summu Vladimirs neatklāj. Divos gados Flexidea vēlas kļūt par lielāko faktoringa pakalpojumu sniedzēju Baltijas tirgū. Tālāki plāni saistās ar Skandināvijas un Centrāleiropas valstīm. «Protams, lai attīstītos tālāk, būs nepieciešamas lielas investīcijas mūsu darbības finansēšanai. Pienāks brīdis, kas meklēsim investorus. Vispirms izdarīsim to, ko varam, ar saviem līdzekļiem,» saka Marija Sutirina, SIA Flexidea līdzīpašniece.

Pie moteļa Akva Jelgavā, Lielupes krastā, plānots atjaunot laivu un jahtu piestātni, piedāvājot vairākus ūdenstūristiem aktuālus pakalpojumus.

«Jau patlaban interesenti var noīrēt laiviņu vai piestāt pie mums ar savu, tāpat jau pieejams ir laivas stāvvietas pakalpojums,» portālam jelgavienieki.lv paudis viesnīcas pārstāvis Vladimirs Aksjonovs. «Pie mums diezin vai tiks turētās lielās buru jahtas, jo tām varētu traucēt tilti,» pieļauj Vladimirs Aksjonovs. Kā savus potenciālos klientus Vladimirs Aksjonovs redz dažādu izmēru motorlaivas, tai skaitā arī Lielupes krastos tik bieži sastopamās «kazankas», arī buru laivas un jahtas ar nolaižamiem mastiem. Kā vienu no priekšrocībām Vladimirs Akjonovs min blakus esošo angāru, kuru varētu izmatot arī kā noliktavu airiem, zvejas piederumiem un citām ūdens atpūtai vajadzīgām lietām.

Kompānija AvtoVAZ jau otro reizi pusgada laikā vērsies pēc finansiālas palīdzības pie Krievijas valdības. Kompānija lūdz, lai valsts piešķir garantijas 30 miljardu rubļu (468 milj. LVL) vērtībā aizdevuma iegūšanai, ziņo Vedomosti.

AvtoVAZ norāda, ka saņemto summu tā jau ir paguvusi iztērēt, samaksājot daļu parādsaistības, norēķinoties ar piegādātājiem un izmaksājot darbiniekiem algas. Laikraksts norāda, ka kompānijas parādsaistības šobrīd sasniegušas 37 miljardus rubļu (577 milj. LVL), no kuriem 14 miljardi rubļu kompānijai šā gada septembrī jāatmaksā bankai Sberbank.

Atsaucoties uz kompānijai tuvu esošu informācijas avotu, Vedomosti raksta, ka AvtoVAZ valsts garantijas nepieciešamas parādsaistību restrukturizēšanai un aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšana. Taču bankas šādus pasākumus gatavas īstenot tikai gadījumā, ja tiek piešķirtas valsts garantijas.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Maijā Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs plāno Rīgā ieviest automašīnu koplietošanas pakalpojumu

Skaidrojot, ko nozīmē šāds pakalpojums, Vladimirs teic, ka tā ir mašīnu īslaicīga noma – cilvēks paņem auto tur, kur to vajag, un lieto tik ilgi, cik nepieciešams, samaksājot par lietošanas laiku. Vairākās vietās Rīgā būs vieglās automašīnas, kurās jebkurš, kurš būs lejupielādējis Carguru mobilo lietotni, izgājis reģistrācijas procedūru un atbildīs lietošanas noteikumiem, varēs iznomāt auto uz konkrēto laiku, kas nepieciešams. «Viss process, sākot no reģistrācijas un beidzot ar mašīnas iznomāšanu un aizvēršanu, notiek caur aplikāciju,» viņš saka.

Testa fāzē uzņēmums sāks darbu ar 12 mašīnām. «Tās jau ir iegādātas un no maija sākuma tiks izvietotas Rīgas centrā. Līdz vasaras vidum plānojam mašīnu skaitu palielināt līdz 50, bet līdz gada beigām līdz 200, jo šī pakalpojuma atslēgvārds ir mašīnu blīvums. Auto koplietošana strādā tad, kad mašīna ir vajadzīga, tā ir viegli pieejama,» saka Vladimirs. Šobrīd braukšanas maksa ir 27 centi minūtē, bet stāvēšanas maksa – deviņi centi minūtē dienā un trīs centi minūtē naktī. Tarifā iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar mašīnas lietošanu – degviela, stāvvietas, OCTA, KASKO, nodokļi utt. Tarifu plāna galvenā ideja bija ekonomiskā pamatotība. «Tam jābūt rentablam un no biznesa viedokļa saprotamam. Man ir svarīgi, lai tas ir lētāk par pašu lētāko Rīgas taksometru, lai gan pasaulē šis pakalpojums netiek uzskatīts par konkurentu taksometru biznesam, bet gan par privātā transporta alternatīvu,» saka Vladimirs.

Ar Kremļa palīdzību miljardieris Oļegs Deripaska, visticamāk, nekļūs par finanšu krīzes upuri un saglabās lielāko daļu savas impērijas.

Miljardieris atbrīvojies no savām saistībām pret ārvalstu kreditoriem, raksta InoPressa.ru, atsaucoties uz Wall Street Journal.

Nojaušamas dīvainas simbiozes attiecības starp Krievijas oligarhu un premjeru, kurš iepriekš solījies oligarhus izskaust kā šķiru. Šis aspekts palīdz arī saprast, kā Putina naftas režīms noturējies finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, norāda WSJ.

Kad 2008. gadā sākās krīze, Krievijas biznesa eliti pārņēma bailes, ka Kremlis izmantos viņu grūto situāciju, lai sagrābtu galvenos aktīvus. Tomēr Krievijas varas struktūras rūpējās par miljardieru interešu aizstāvību, kuri kontrolē lielāko daļu rūpniecības. Bankrotu un nacionalizāciju vilnis, kuru daudzi gaidīja, novērtēts kā pārlieku bīstams, atzinis kāds anonīms valdības avots. Atbalstot miljardierus, valdība cerējusi izvairīties no masu atlaišanām. Deripaska ir viens no trim magnātiem, kas kontrolē rūpniecību Krievijā, tomēr sabiedrība viņu uzskatīja par galveno vaininieku smagajā ekonomiskajā situācijā. Krievijas TV pārraidīja sižetu, kurā Putins negaidītā vizītē apmeklē magnātu un liek viņam parakstīt līgumu par rūpnīcas darbības atjaunošanu, bet pēc tam miljardierim, kurš atgādinājis nogrēkojušos skolnieku, atprasījis savu pildspalvu. Vienlaikus šis grēkāzis ticis labi atalgots – tajā pašā nedēļā Kremlis akceptēja sava aizdevuma paplašināšanu virs 4.5 miljardiem dolāru, bet drīzumā atvēlēja vēl 600 miljonus dolāru lielas subsīdijas. Tikko Putins akceptējis 700 miljonus dolāru Rusala akciju IPO.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” vadības komandai, kas šobrīd strādā pie jaunas bankas dibināšanas, no 1.novembra pievienosies Vladimirs Bolbats, lai virzītu jaunās bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi.

V. Bolbats Indexo nodrošinās plašu pieredzi privātpersonu banku pakalpojumu jomā un finanšu nozarē kopumā, ko viņš ir uzkrājis, vairāk nekā desmit gadus strādājot Swedbank AS, kur viņš vadīja gan ikdienas banku pakalpojumu, gan uzkrājumu un apdrošināšanas nodaļas Baltijas valstu mērogā.

V.Bolbats strādās pie Indexo nākotnes bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izveides, kas ietvers jaundibināmās bankas privātpersonu apkalpošanas stratēģijas un ikdienas bankas produktu attīstību, tostarp maksājumus, uzkrājumus un citus finanšu pakalpojumus.

“Vladimirs mums pievienojas kritiski svarīgā brīdī, jo tieši šobrīd mēs būvējam nākotnes Indexo banku. Mēs jau esam panākuši būtisku progresu bankas IT sistēmu, darbības struktūras un finanšu pārvaldības pīlāru izveidē, bet Vladimira ieguldījums palīdzēs radīt INDEXO bankas ikdienas finanšu pakalpojumu klāstu. Mūsu stratēģija privātpersonu banku segmentā paredz balstīties uz pakalpojumu modernu vienkāršību, intuitīvu ērtību un patiesu, draudzīgu attieksmi servisā un produktu piedāvājumā,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Vidēja izmēra jeb handy tankkuģu īpašnieka un naftas produktu pārvadātāja a/s Latvijas Kuģniecība vadībā notikušas izmaiņas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Latvijas Kuģniecība padomi pametis tās priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Saimons Bodijs (Simon Boddy) un padomes priekšsēdētāja vietnieks Krievijas pilsonis Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak). No a/s Latvijas Kuģniecība padomes atbrīvota arī tās locekle Olga Pētersone.

S. Bodijs un M. Dvoraks turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa pienākumus, liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī.

Kompānijas padomē iecelti arī padomes locekļi Džaveds Ahmeds (Javed Ahmed), Sergejs Šutovs (Serguei Choutov), Vladimirs Egers, Ivars Girgensons, Kristofs Teofanis Matsakos (Christophe Theophanis Matsacos), Jāko Sakari Mikaels Salmelins (Jaako Sakari Mkael Salmelin), Oļegs Stepanovs, Marks Morels Vērs (Mark Morrel Ware) un Rubils Jilmazs (Rubil Yilmaz).

AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca» (DLRR) līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs atbrīvots no amata un šajā amatā iecelts Lietuvas pilsonis Antanas Žmejauskas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 26.aprīlī.

Vladimirs Kononovs par DLRR valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2017.gada 5.oktobrī, tādējādi viņš amatā pavadījis mazliet vairāk nekā sešus mēnešus. Līdz darbam DLRR Vladimirs Kononovs vairākus gadus vadīja valstij piederošo AS «Latvijas autoceļu uzturētājs».

«Lursoft» izziņa liecina, ka jaunajam DLRR valdes priekšsēdētājam Antanam Žmejauskas šis ir vienīgais amats, ko viņš ieņem Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

Uzņēmuma valdē turpina darboties valdes locekļi Gatis Kamarūts, Natālija Petrova un Kazimirs Steļmačenoks.

DLRR dibināta 1991.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 11 611 906,60 eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas uzņēmums «Skinest Rail AS» un patiesais labuma guvējs - Igaunijas uzņēmējs Oleg Ossinovski (Oļegs Osinovskis), kurš Latvijā apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu valsts amatpersonai, kā arī par kukuļa nodošanu lielā apmērā.

Pirmdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā paredzētas vairākas demonstrācijas, kurās piedalīsies gan Vladimira Putina atbalstītāji, gan arī viņa pretinieki.

Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrijas Maskavas nodaļas vadītājs Vladimirs Kolokoļevs pavēstīja, ka policija ir gatava visiem paredzētajiem pasākumiem, tomēr brīdināja protestētājus atturēties no iespējamām provokācijām, vēsta Newsru.

«Mūs uztrauc gatavošanās tām akcijām, kuru, kuru mērķis ir apstrīdēt vēlēšanu norises leģitimitāti. Mēs esam analizējuši informāciju sociālajos tīklos un nonākuši pie secinājuma, ka tādas darbības tiek plānotas,» klāstīja V. Kolokoļevs. Paredzēts, ka protesta akcijas notiks arī Sanktpēterburgā.

Politologi prognozē, ka protesti Krievijā pieņemsies spēkā. «Bez šaubām – protesta kustība pakāpeniski pieaugs. Svarīgi, ka parādītos kaut kas cits, nevis tikai ielu kustības. Uz ielām valsts likteņus nevar izlemt,» sacīja Efektīvās politikas fonda prezidents Gļebs Pavlovskis.

Kad Vladimirs Putins pirms teju 12 gadiem pirmo reizi nāca pie varas Krievijā, optimistiskākais arguments, kas runāja viņam par labu, bija, ka viņš kļūs par Čīles Augusto Pinočeta Krievijas versiju, veicinot ekonomisko izaugsmi un stingri turoties pie varas.

Krievijas ekonomika pēdējās desmitgades laikā ir dubultojusies, taču pārāk daudz no šīs bagātības ir nonākusi korumpētu ierēdņu kabatās un pārāk maz pie labuma tikuši cilvēki, kuri reāli strādā, turklāt, turpinoties valsts līdzšinējam režīmam, pastāv mazas iespējas, ka kaut kas varētu mainīties, raksta Bloomberg.

Krievijā uzņēmēji «kukuļiem» tērē milzīgas summas. Valsts kontrolē esošajās kompānijās «pazūd miljardi». Pēdējā Transperancy International veidotajā pētījumā secināts, ka situācija ar korupciju Krievijā ir graujošāka nekā Lībijā. Ne velti 53% Krievijas uzņēmēju, pēc aptaujas rezultātiem laikrakstā Novaya Gazeta, apgalvo, ka vēlas uz visiem laikiem pamest valsti.

Ņina un Vladimirs Mavrini par zemniekiem kļuva 1989.gadā, kad, atsakoties no dzīves Rīgā, iegādājās lauku māju Līgo pagastā.

«Piena cenas bija un ir ļoti svārstīgas. Tās nav adekvātas tiem izdevumiem, kas saistās ar piena ražošanu. Mēs jau daudzus gadus izmantojam iespēju aizbraukt pieredzes apmaiņā pie bioloģiskajiem zemniekiem ārzemēs. Arī šogad bijām Francijā un Vācijā. Kad runājām par piena cenu pie viņiem un pie mums, vācu zemnieks tik vien izsaucās, ka tas, ko par pienu saņem zemnieks Latvijā, līdzinās bankrotam. Esam Eiropas Savienības valsts, bet cenu atšķirības ir ļoti lielas. Nododot pienu pārstrādei, viena no saimniecībām Vācijā par piena litru saņēma 48 centus, bet otra – 50. Bija viens brīdis, kad mums par pienu maksāja 38,5 centus. Tad jau bijām priecīgi. Nodzēsām kredītus bankā un varējām atļauties kaut ko papildināt saimniecībā,» laikrakstam Dzirkstele stāsta Vladimirs.

Izmeklētāji nav atraduši nekādas kļūdas Maskavas Vnukovas lidostā avarējušās Francijas naftas uzņēmuma Total prezidenta Kristofa de Maržerī lidmašīnas pilotu rīcībā, vēsta telekanāls NTV, atsaucoties uz izmeklēšanai tuvu stāvošu avotu.

Melnajās kastēs ierakstītās pilotu sarunas liecina, ka viņi nav redzējuši uz skrejceļa sniega tīrāmo mašīnu un attiecīgi nav varējuši veikt manevru, lai izvairītos no sadursmes ar to.

Ceturtdien no amata atkāpās Vnukovas lidostas vadītājs Andrejs Djakovs un viņa vietnieks Sergejs Solncevs, šādi reaģējot uz notikušo traģisko lidmašīnas avāriju.

Trīs darbinieki, kas naktī uz otrdienu veica savus pienākumus, no amata atbrīvoti.

Vnukovas lidosta pieder valstij, un valdības pārstāvji to izmanto oficiālajiem lidojumiem.

Total prezidenta lidmašīnas avārijas lietā aizturēti četri Maskavas Vnukovas lidostas darbinieki, pavēstīja Krievijas Izmeklēšanas komiteja. Aizturētie nopratināti aizdomās turamo statusā.

Pēc Krievijas premjerministra Vladimira Putina pārstāvētās partijas ierosinājuma, premjerministra iecienītākā Krievijas roka zvaigzne ieguvusi vietu Krievijas parlamentā, šādu informāciju sniedza Valsts Centrālā vēlēšanu komisija, informē AFP.

Kremļa atbalstītājs, rokgrupas ЛЮБЭ solists Nikolajs Rastorgujevs (Николай Расторгуев ) stāsies Domes deputāta Sergeja Smetaņuka vietā, kurš pēc valdības rīkojuma atstāja savu amatu. Šādu lēmumu pēc partijas «Apvienotā Krievija» lūguma 27.janvārī pieņēma Vēlēšanu komisija.

N.Rastorgujevs kandidatūra tika izvirzīta no V.Putina partijas «Vienotā Krievija» puses parlamenta vēlēšanām jau 2007.gadā, taču viņš nesaņēma pietiekami daudz balsu, lai tiktu Domē. Jāpiebilst, ka Krievijas Domē jau šobrīd darbojas vairāki mūziķi un sportisti.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) no 15 bijušajiem un esošajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem tiesas ceļā vēlas panākt 9,88 miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu.

Patlaban LK prasības lieta nonākusi izskatīšanā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā, kas 25.oktobrī rakstveida procesā vērtēs Rīgas apgabaltiesas šā gada maija lēmumu par atteikumu piemērot prasības nodrošinājumu LK prasībā, kurā lūgts atlīdzināt 9 882 333 latu zaudējumus, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Prasībā atbildētāju statusā ir bijušie LK valdes locekļi Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.