Privatizācijas aģentūrai (PA) līdz šā gada vasarai jāveic padziļināta izpēte par iespējamajiem SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) turpmākajiem daļu pārvaldīšanas modeļiem, to plusiem un mīnusiem, lēmusi īpaši izveidotā darba grupa.
Lēmums pieņemts atjaunotās darba grupa pirmajā tikšanās reizē, kur tika spriests par jautājumiem, kas saistīti ar valstij tieši un netieši piederošo kapitāla daļu pārvaldību SIA Lattelecom un LMT. Ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā darba grupa, kuras sastāvs tika atjaunots šā gada 27.martā, uzklausīja PA ziņojumu par uzņēmumu valsts kapitāla daļu atsavināšanas procesa vēsturi, kas formāli tika sākts vairākus gadus iepriekš, līdz šim veiktajām darbībām, kā arī pašreizējo statusu, informē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.
Uzsākot diskusijas par SIA Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļu pārvaldību un potenciālās atsavināšanas galvenajiem mērķiem, darba grupa vienojusies, ka PA līdz šā gada vasarai veiks padziļinātu izpēti par iespējamajiem turpmākajiem daļu pārvaldīšanas modeļiem, to plusiem un mīnusiem, ieguvumiem un īstenošanas riskiem, kā arī sniegs priekšlikumus par nepieciešamību procesam piesaistīt starptautiskus konsultantus un ekspertus.
«Valsts patlaban ir kapitāla daļu īpašnieks vairāk nekā 140 uzņēmumos, no kuriem daļa darbojas tikai saskaņā ar komerciāliem mērķiem un brīvas konkurences apstākļos. Pie šādiem uzņēmumiem pieskaitāmi arī LMT un Lattelecom, par kuru privatizāciju diskusijas notiek jau ilgu laiku,» skaidro D. Pavļuts, norādot, ka situācija gan Latvijā, gan arī pasaulē kopš procesa sākuma gan ir būtiski mainījusies.
SIA Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļi un potenciālie atsavināšanas varianti jāvērtē rūpīgi un bez steigas, ņemot vērā arī Ekonomikas ministrijas virzītās reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā, uzsver D. Pavļuts. «Tas jādara, vadoties gan no sasniedzamajiem mērķiem un rezultātiem, gan ietekmes uz telekomunikāciju nozares turpmāko attīstību, ekonomiku kopumā un patērētāju interesēm. Valsts mērķiem jābūt plašākiem kā tikai ieņēmumi valsts budžetā. Mums šī situācija būtu jāizmanto arī kā iespēja attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, veicināt konkurenci nozarē, radīt labvēlīgāku vidi privātā kapitāla darbībai,» tā viņš.
Darba grupas vadītājs ir D. Pavļuts, bet tās sastāvā ir arī satiksmes ministrs Aivis Ronis un finanšu ministrs Andris Vilks.
SIA Lattelecom valstij PA personā pieder 51% daļu, bet AS Tilts Communications (TeliaSonera) – 49%. Savukārt LMT 24,5% daļu turētājs ir Sonera Holding B.V., 24,5% - TeliaSonera Aktiebolag, 23% - SIA Lattelecom, 23% - VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, 5% - PA.