Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Topošā ekociemata Putinka nosaukums, kas dots par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nav apstiprināms, Db.lv informēja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietnieks Agris Timuška.

Šāda nosaukuma izvēle neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām par oficiālo vietvārdu piešķiršanu ģeogrāfiskajiem objektiem, proti, Ministru kabineta 10.01.2012. noteikumiem Nr. 50 - Vietvārdu informācijas noteikumi, tādēļ šāds nosaukums nav apstiprināms, norādīja VVC.

Tāpat VVC atzīst, ka arī pēc būtības šajā gadījumā notiek potenciālo klientu maldināšana, jo gandrīz nekas no reklāmās minētā neatbilstot patiesībai.

Jau izskanējis, ka kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

Lai paplašinātu tūristu ģeogrāfiju un veicinātu tūristu skaita pieaugumu, Jūrmalas pilsēta nākamnedēļ pirmo reizi piedalīsies divās izstādēs Kazahstānā – rudens tūrisma izstādē Astana Leisure un Astana Zdorovie, kas veltīta veselības tūrismam, informēja Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļa.

Astana Leisure ir lielākā Kazahstānas tūrisma rudens izstāde, kuras galvenie apmeklētāji ir tūrisma firmu pārstāvji un potenciālie tūristi. Šajā izstādē Jūrmalai būs kopīgs informatīvais stends ar galvaspilsētu. Tajā varēs saņemt tūrisma informatīvos materiālus par Jūrmalu, Rīgu un Latviju, kā arī noskatīties videoklipus par Latvijas galvaspilsētu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Izstādes laikā Astanā tiek rīkots Latvijas – Kazahstānas biznesa forums, kurā notiks arī Jūrmalas kūrorta prezentācija. Foruma kontaktu biržā ir paredzētas tikšanās ar Kazahstānas tūrisma nozares profesionāļiem, lai apspriestu tūrisma attīstības iespējas.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja Ugunsdzēsēju laukuma nosaukuma piešķiršanu laukumam starp Hanzas un Strēlnieku ielām pie Emiļa Melngaiļa ielas sākuma. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas izveidots 20.gadsimta sākumā. Patlaban ēkā darbojas VUGD struktūrvienības – Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, Operatīvās vadības pārvalde un Rīgas reģiona pārvaldes 9.daļa, informē Rīgas dome.

Laukumā pie ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 gadsimta garumā notika intensīvas praktiskās nodarbības un treniņi, kur ugunsdzēsēji ieguva iemaņas darbā ar ugunsdzēsības aprīkojumu un iekārtām, kā arī paaugstināja profesionālo meistarību. Gadu gaitā laukums pieredzējis zirgu vilktu ugunsdzēsības tehniku, pirmos tvaika sūkņus pašgājējus, laikam atbilstošus modernus pagājušā gadsimta un šodienas ugunsdzēsības automobiļus, kā arī vairāku ugunsdzēsēju paaudžu soļus.

Rīgas dome atbalstīja priekšlikumu šomēnes satiksmei atklāto pārvadu Sarkandaugavā pār Saulkrastu virziena dzelzceļu nosaukt par Daudersalas pārvadu.

Kā ziņots, nosaukuma došanu rosinājusi Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Šāds ierosinājums esot tapis, jo komisija uzskata, ka pretējā gadījumā cilvēki sajauks pārvadu ar tiltu pār Sarkandaugavu uz Ganību dambja pirms Tilta ielas.

Dome arī nolēma par trīs jaunu ielu nosaukumu piešķiršanu.

Iela gar dzelzceļa uzbērumu no Elizabetes ielas līdz Dzirnavu ielai nosaukta par Kļavu ielu.

Sarkanajām līnijām bez nosaukuma Jaunciemā piešķirts Belteskakta ielas nosaukums. Jaunā iela krustosies ar Jaunciema 5. līniju.

Savukārt jaunai ielai Skanstē, kas stiepjas no Pulkveža Brieža ielas iepretī lielveikalam "Rimi" līdz Mihaila Tāla ielai, piešķirts arhitektes Martas Staņas ielas nosaukums.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Valsts vides dienests (VVD) konstatējis nelikumību Talsu novada Kolkas pagasta pludmalē, kur izvietotas divas laivas, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām viesu izmitināšanai pielāgotas konstrukcijas.

VVD aicina iedzīvotājus neizmantot nelikumīgās tūrisma mītnes “laivas-mājas”, kas starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com. tiek izīrētas ar nosaukumu “Baltic Maldives”.

VVD devis pārkāpējam, kurš šajā pludmalē nodarbojas ar tūristu izmitināšanu zvejai paredzētās, bet patvaļīgi tūrisma pakalpojumu sniegšanai pielāgotās laivās, termiņu līdz 17.augustam pārvietot tās normatīvajos aktos atļautā vietā, vienlaikus brīdinot, ja norādījumi netiks pildīti, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā un izņems prettiesiski novietotās konstrukcijas. Visi ar izņemšanu saistītie izdevumi būs jāsedz pārkāpējam.

16.augustā no Rīgas līča pludmales Kolkā aizvestas nelikumīgi izvietotās tūrisma mītnes "laivas-mājas", novēroja aģentūra LETA.

No transporta nozarei domātajiem ES fondu līdzekļiem reģionālajām ostām netiek nekā; lielajām ostām un pilsētām jāgatavojas konkurencei 1,3 mljrd. apguvē.

Pēc šā gada jūnija, kad tika apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, nākamais solis ir darbības programma. Eiropas Komisijai (EK) pret to būtisku iebildumu vairs neesot, sarunā ar DB norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča. Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā 2020 (NAP) reģionālajām ostām bija paredzēti līdzekļi ledlaužu iegādei, šobrīd tās ir palikušas tukšā. Atliek vien finansējuma piesaistīšana jahtu tūrismam vai zvejniecībai, taču tas nav risinājums, kas varētu būtiski palielināt kravu apjomu ostās vai radīt jaunas darbavietas reģionā.

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Tūrismam – gan ienākošajam, gan izejošajam – ir lielas attīstības perspektīvas, SIA Baltijas ceļojumu grupa tuvākajos gados sagaida vēl straujāku izaugsmi

Tā DB saka SIA Baltijas ceļojumu grupa valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins, norādot, ka Baltijas reģions vēl tikai sāk attīstīties.

Viņš uzsver, ka Latvijai valstiskā līmenī būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot politiku, kā piesaistīt ārvalstu biznesa tūristus. Latvijā tūristi vidēji dienā tērē 75 eiro, bet Eiropā biznesa tūristi – aptuveni 500 eiro. Pavisam Eiropā gada laikā notiek vairāk nekā divi tūkstoši dažādu starptautisku konferenču un kongresu. Tā kā tūrismam Latvijā ir sezonāls raksturs, pārējā laikā ir jāmeklē iespējas Latvijā organizēt starptautiskus pasākumus. «Tūrisms ir nozare, kas, īstenojot pareizu politiku, var sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību,» uzsver V.Korjagins. SIA Baltijas ceļojumu grupa šī gada pirmajā pusgadā bija Latvijas prezidentūras ES padomē oficiālā aģentūra, kas palīdzēja organizēt vairāk nekā 20 tūkstošu viesu uzņemšanu un izmitināšanu. Rudenī uzņēmums rīkos Baltijas Neiroloģijas kongresu Balcone 15 un Baltijas galvassāpju konferenci.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis saņemt uzņēmumu pieteikumus nodokļu brīvdienām, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Dienās šobrīd saņemam ap 100 iesniegumu, bet vakar bija jau ap 200 iesniegumu," informēja VID vadītāja.

Jaunzeme arī atzīmēja, ka nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums ir viens no kopumā trim atbalsta pasākumiem, ko piedāvā VID, lai uzņēmēji spētu pārvarēt krīzi.

VID piedāvā arī paātrinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu - ja ierasti nodokļa atmaksu var saņemt reizi gadā, šobrīd VID atmaksās nodokli katru reizi, kad tiks saņemts pieteikums. "Ja uzņēmums līdz šim ir bijis risku sarakstā, tad mēs šos riskus turpināsim pārbaudīt, lai negodīgie uzņēmumi nevarētu iedzīvoties uz krīzes rēķina," uzsvēra Jaunzeme.

Savukārt trešais un apjomīgākais atbalsta pasākums ir dīkstāves kompensāciju izmaksa. "Aicinu uzņēmējus sekot līdzi "Latvijas Vēstnesim", jo tuvākajā laikā tiks publicēti noteikumi un arī saraksts ar nozarēm, savukārt mums jau ir sagatavotas speciālas formas, kas būs jāaizpilda Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS)," minēja VID vadītāja.

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei 12.novembrī Ķīnā parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019.gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.

Memorandu parakstīja Bites tehniskais direktors Gints Butens un «Huawei» pārstāvis Ross Čens (Ross Chen).

Ņemot vērā, ka «Huawei» ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.

Šodien mobilais internets vairs nenozīmē tikai ātru datu apmaiņu – visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek runāts jau par lietu internetu un viedajām pilsētām. Tāpēc, gatavojoties tā dēvētajai «5G ērai», Bite 2016.gada nogalē parakstīja saprašanās memorandu ar «Huawei» par stratēģisko partnerību uzņēmuma mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.