Jaunākais izdevums

Notiek pirmie iepirkumi topošās Kurzemes koncertzāles telpu iekārtošanai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim iepirkumus organizēja Liepājas pašvaldība, taču 16. aprīlī dome nolēma slēgt deleģēšanas līgumu ar SIA Lielais dzintars. Pašvaldība nodod tiesības veikt visu nepieciešamo pakalpojumu iepirkšanu un darbu uzraudzību, kā arī iznomāt telpas ilglaicīgiem nomniekiem – Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai. Tāpat apsaimniekotājs drīkstēs iznomāt telpas vidējā un īsā termiņā, patstāvīgi vai ar partneriem nodrošināt sarīkojumu norisi, kā arī slēgt līgumus ar viesmāksliniekiem un producentiem.

Trūkst piedāvājumu

Līdz šim pašvaldība sludinājusi divus iepirkumus, no kuriem tikai viens daļēji noslēdzies, DB informēja Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāja Eva Ciekurze. Bez rezultāta noslēdzās iepirkums par restorāna pakalpojumu sniegšanu daudzfunkcionālajā centrā Lielais dzintars. «Uzņēmējam nepieciešami diezgan lieli ieguldījumi tukšā telpā, bet līguma termiņš tika paredzēts pārāk īss – pieci gadi,» pretendentu trūkumu pamato E. Ciekurze.

Šobrīd atrasta iespēja līguma termiņu paredzēt garāku, ļaujot cerēt, ka restorāns koncertzālē tomēr būs. Daļēji noslēdzies iepirkums par kamerzāles krēslu un koristu solu piegādi. Solus par 8730 eiro piegādās SIA BDF, taču krēslu piegādei nav pretendentu. Problēma ir tāda, ka Latvijas mēbeļu ražotāji un piegādātāji nepiedāvā produkciju, kas būtu sertificēta izvirzītajām akustikas prasībām. Tagad izlemts mīkstināt šīs prasības, lai iepirkumi noslēgtos pirms koncertzāles atklāšanas. «Laiks vairs nav mūsu sabiedrotais – iepirkums prasa aptuveni divus mēnešus,» skaidro E. Ciekurze. Interjera vadlīnijas izstrādā arhitekts Mārtiņš Pīlēns, ar kuru līgums slēgts sarunu procedūrā, jo tā vērtība ir neliela – mazāk nekā 4000 eiro.

Visu rakstu Lielā dzintara būve tuvojas finišam lasiet 17. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā tiek veidota dzintara birža, cerot, ka tā palīdzēs liberalizēt neapstrādāta dzintara tirgu un atvieglot sadarbību starp tā dalībniekiem.

Šai iniciatīvai aicināts pievienoties arī Krievijas Kaļiņingradas dzintara kombināts, kura vadība ideju gan vērtē diezgan piesardzīgi, tomēr pilnībā nenoraida.

Kā izteicies starptautiskās juvelierizstrādājumu un dzintara izstādes Amber Trip rīkotājs Ģiedrjus Guntorjus, iespēja veidot biržu radusies, noplokot Ķīnas radītajai dzintara deficīta situācijai un stabilizējoties cenām.

«Tirgus vairs nav tik pārkarsis, ķīnieši tagad ir vieni no dalībniekiem, bet vēl pirms dažiem gadiem bija pirmie (..). Izveidojies [dzintara] pārpalikums, tādēļ tiek veidota šāda platforma. (..) Gribam nedaudz normalizēt tirgu. (..) Tie, kuriem ir dzintars, tiek gaidīti mūsu biržā,» viņš sacījis žurnālistiem šonedēļ Viļņā notiekošajā izstādē Amber Trip 2018.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzintara nodokļu parāds valstij kopš 2017.gada ir divkāršojies

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ražo bērnu drēbes un aksesuārus ar dzintara diegu

Daiga Laukšteina, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs dzintara pavediens bērnu modes zīmolam Forgaminnt kids pavēris durvis uz atšķirīgu piedāvājuma pasauli.

Dzintara diegs tekstilizstrādājumu ražošanā vēl pagaidām izmantots visai maz, tāpēc tas rada bažas. Proti, cilvēki pret kaut ko jaunu un nezināmu izturas rezervēti. Līdz ar to patērētājs par produktu jāizglīto dubultā, nemitīgi jāiegulda reklāmā. Tai pat laikā inovatīvā tehnoloģija ir teju vienīgais zīmola radītājas Zitas Bauzes trumpis, lai izceltos. Ieiet tirgū vienkārši ar kokvilnas, organiskās kokvilnas vai merino vilnas izstrādājumiem bērniem nav nekas sevišķs. «Tad esi tāds pats kā citi bērnu preču ražotāji, jo konkurence ir milzīga,» saka Z. Bauze.

Mazāk ir vairāk

SIA Forgaminnt ražo bērnu drēbes un aksesuārus, savā produkcijā izmantojot kokvilnu ar dzintara diegu attiecībā viens pret viens. Nākamā gada rudens kolekciju plānots papildināt arī ar termoregulējošās, bērna ādai patīkamās merino vilnas izstrādājumiem. Arī to efektu vēl vairāk pastiprinās dzintara diegs. Tā klātbūtne labi redzama ar neapbruņotu aci, kā arī apģērbs ir vairāk kā zīds. Kā stāsta Z. Bauze, dzintara diegu radījusi Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece, inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko, un tas nu ir pārvērsts biznesa projektā. Arī dzintara diegs saglabā dzintara bioloģiskās un dziedinošās īpašības. Diegam piemīt termoregulācija, tas aiztur UV starus, saglabā ķermeņa dabisko siltumu, neizraisa ādas kairinājumu vai citas reakcijas. Veiksmīgi apvienojot augstas kvalitātes kokvilnu ar dzintara pavedienu, tiek iegūts mīksts, elpojošs, staipīgs audums, kas uzlabo asinsriti, neizraisa alerģiju, nomierina, saglabā ķermeņa dabisko siltumu. Ja reiz inovatīvais dzintara pavediens parūpējas par kvalitatīvu izejmateriālu, tad Z. Bauzes un viņas uzticamās komandas uzdevums vēl bija noorganizēt ražošanu, kā arī izstrādāt dizainu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd netiek vērtēts, vai un kā grūtībās nonākušu vietējo uzņēmumu atbalstīt, tomēr Dzintara gadījums liek aizdomāties par vairākiem aspektiem

Aptuveni pirms nedēļas DB rakstīja, ka leģendārajam Latvijas kosmētikas ražotājam AS Dzintars ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP). Tas, ka šim uzņēmumam ģeopolitiskās situācijas dēļ ir radušās finansiālas grūtības, nebija noslēpums arī pirms tam. Dzintara ilggadējais vadītājs Iļja Gerčikovs par to intervijā ar DB atklāti runāja jau šī gada sākumā. Interesantāk bija pavērot Latvijas sabiedrības reakciju pēc TAP ierosināšanas, cilvēkiem sadaloties divās nometnēs. Viena daļa aktīvi sāka apmeklēt uzņēmuma veikalus un iepirkt Dzintara produkciju, tādējādi ievērojami kāpinot šo veikalu apgrozījumu, otra daļa drīzāk iesmīkņāja par šīm sabiedrības iniciatīvām, kritizējot līdzšinējo Dzintara vadību un gudri pamācot, ka uzņēmuma lielākais īpašnieks I. Gerčikovs esot savu biznesu «pārturējis» jeb nepraties īstajā laikā pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pagarināts kosmētikas ražotāja Dzintars TAP termiņš

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto - Skonto būve skaidro papildus naudas nepieciešamību gudrona dīķu izsmelšanai

LETA, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD neredz pamatojumu palielināt finansējumu sanācijas darbiem Inčukalnā; Skonto Būve prasa 11 miljonus

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parfimērijas un kosmētikas ražotāja AS Dzintars patlaban turpina izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, vienlaikus attīstot produkcijas eksportu uz Ķīnu, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Lūgts komentēt Ķīnas tirgus apgūšanu, Gerčikovs atgādināja, ka septembrī uz Ķīnu nosūtīta krava ar ādas kopšanas līdzekļiem, bet 2017.gada pirmajā ceturksnī plānots nosūtīt arī Dzintara ražotu kosmētikas līdzekli, kas paredzēts specifiski Ķīnas klimatā dzīvojošiem cilvēkiem. «Tā būs antismoga kosmētikas līnija,» viņš atklāja.

Ieguldīto investīciju apjomu Dzintara valdes priekšsēdētājs neatklāja, bet pastāstīja, ka uz antismoga produktu līnijas izplatīšanu Ķīnā uzņēmums liek lielas cerības. «Esam šo produktu Ķīnā jau pārbaudījuši. Paredzam tam labus panākumus, jo pagaidām viss liecina, ka tas varētu būt ļoti pieprasīts Ķīnas iedzīvotāju vidū. Tā kā tas nebūs premium segmenta produkts, tas noteikti kļūs par ikdienā lietojamu produktu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ražots produkts saņēmis starptautisku dizaina balvu

Lelde Petrāne, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Latvijas balzams ražotais degvīns Amber Gold™ Vodka šogad ieguvis otro dizaina balvu.

Nupat saņemta Red Dot 2017 balva disciplīnā Komunikācijas dizains. Iepakojums, kura autors ir Ēriks Šulcs no dizaina aģentūras BrandBox, tapis, iedvesmojoties no Baltijas jūras un dzintara, kas ir arī degvīna Amber Gold vadmotīvs.

Red Dot balva ir viens no starptautiski pazīstamākajiem dizaina apbalvojumiem, kuru organizē Vācijas Ziemeļreinas–Vestfālenes Dizaina centrs. Šogad organizatori disciplīnā Komunikācijas dizains saņēma vairāk nekā 8000 pieteikumus no 50 pasaules valstīm. Visus darbus vairāku dienu garumā vērtēja 24 neatkarīgi nozares profesionāļi.

«Produktu mēs «pērkam arī ar acīm». Katra šāda starptautiska balva veicina arī Latvijas atpazīstamību un paver jaunus eksporta tirgus ražotājiem,» komentē Dana Hasana, Amber Beverage Group un Latvijas balzams komunikācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas uzņēmums McDonald's plāno celt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Juglas ielā Rīgā netālu no topošā Ikea veikala, informē Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns apstiprināja, ka Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ātrās ēdināšanas restorāna McDonald's jaunbūvei Juglas ielā bez numura.

«Pašlaik izdotā būvatļauja neparedz būvdarbus, bet gan atļauj turpināt projektēšanu, izstrādājot pilno būvprojektu,» skaidroja Butāns.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ieceres pasūtītāju sniegtajai informācijai pēc svētkiem objektā plānots izvietot būvtāfeli par būvatļaujas saņemšanas faktu.

McDonald's pārstāvji aģentūrai LETA pagaidām ieceres attiecībā uz šo investīciju projektu nekomentēja.

Informācija Firmas.lv liecina, ka McDonald's pārvaldītājs Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia 2016.gadā strādāja ar 31,841 miljona eiro apgrozījumu un 1,135 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKEA Latvija tuvāko mēnešu laikā meklēs desmitiem darbinieku dažādu slodžu amatiem – pārdošanā, ēdināšanā, darbam noliktavā un citiem, informē uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītāja Elīna Kalniņa.

Jau vēstīts, ka pirmo veikalu Latvijā atklās 2018. gada rudenī, un tajā strādās vairāk nekā 200 darbinieku.

2018. gada pavasarī un vasarā IKEA Latvija meklēs vairāk nekā 30 darbinieku pārdošanā, vairāk nekā 30 – klientu apkalpošanā, vairāk nekā 20 – ēdināšanā, vairāk nekā 20 – darbam noliktavā un vairāk nekā 20 – telpu uzkopšanā. Darba iespējas būs gan pilnas, gan nepilnas slodzes darbiniekiem. IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova norāda, ka uzņēmums rūpējas par patīkamu mikroklimatu, lai cilvēki nāktu uz darbu ar prieku, kā arī par ilgtermiņa perspektīvām –, lai neatkarīgi no nostrādātajiem gadiem, vienmēr būtu iespēja attīstīties, piemēram, turpinot izaugsmi kādā citā interesējošā nodaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls «Depo» Viļņā atklājis savu Baltijas valstīs lielāko veikalu, kas būs jau trešais «Depo» veikals Lietuvā.

Saskaņā ar ziņu aģentūras BNS rīcībā esošo informāciju jaunajā veikalā investēti aptuveni 20 miljoni eiro.

«Depo» veikalu Viļņā būvējusi SIA Velve. Būvniecība tika uzsākta 2017. gada 23. janvārī, ēka nodota ekspluatācijā 2018. gada 6. aprīlī. Būvniecības periodā, nodarbinot teju 700 cilvēkus, tika izbūvēta ne tikai veikala ēka un jauna iela, bet arī rekonstruēti siltumtīkli un veikta ārējo inženiertīklu izbūve. SIA Velve jau veikusi un veic vairāku Depo veikalu būvniecību gan Latvijā, gan Lietuvā.

Veikals, kura platība ir 30 800 kvadrātmetru, atrodas pie Viļņas ārējā dienvidu un rietumu apvedceļa un Viļņas-Kauņas autostrādes, netālu no pazīstamā Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Dreiliņos, vietā, kur šīs vasaras beigās atklās IKEA veikalu, uzsliets 35 metrus augsts IKEA navigācijas tornis, kas norāda precīzu jaunā veikala atrašanās vietu.

«Ar torni mēs iezīmējam kartē precīzo IKEA veikala atrašanās vietu, kur jau vasaras izskaņā sagaidīsim pirmos pircējus. Tornis būs redzams jau no tālienes, dodot braucējiem laiku sagatavoties pagriezienam uz veikalu. Šāds tornis ir izteiksmīgs komunikācijas līdzeklis un veicina zīmola atpazīstamību jaunā tirgū,» stāsta IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova.

Līdz veikala atvēršanai vēl jāpaveic vairāki svarīgi darbi: jānodod ekspluatācijā veikala ēka, jāpabeidz ekspozīcijas telpu izbūve, kā arī jāpiepilda plaukti ar precēm un jāsagatavo apmeklētājiem restorāns.

Veikala vadītāja arī informēja, ka IKEA pašlaik meklē vairāk nekā 100 speciālistus pārdošanas, klientu apkalpošanas, ēdināšanas, loģistikas un citās jomās, pārsvarā nepilnas slodzes darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būve: Bruņota apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzusies objektā pie Inčukalna gudrona dīķa; VVD to noliedz

Žanete Hāka, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Komentāri

Pievienot komentāru