Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Papildinot uzņēmumā ieviesto Vides pārvaldības sistēmas standartu ISO 14001, Sadales tīkls veiks energoauditus, lai paaugstinātu energoefektivitāti

Jau sākot juridiski patstāvīgu darbību 2007. gada 1. jūlijā, AS Sadales tīkls kā galveno mērķi izvirzīja būt efektīvam un dinamiskam elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniedzējam, līdztekus elektroapgādes drošumam, klientu apkalpošanas uzlabošanai un pakalpojumu pieejamībai rūpēties arī par vidi. Atbalstot atzītu kvalitātes standartu ievērošanu un resursu racionālu izmantošanu, 2008. gada februārī tika uzsākts process integrētās vadības sistēmas ieviešanai, bet 2010. gada februārī uzņēmums saņēma Vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001:2004.

«Neraugoties uz to, ka ir plānotas izmaiņas Energoefektivitātes likumā, ar ko reāli ieviesīs direktīvas 2012/27/ES prasības, jau šobrīd papildinām uzņēmumā ieviestā Vides pārvaldības standarta ISO 14001:2004 dokumentāciju, aprakstot procesus, kā veiksim energoauditu ar minimālajām prasībām. Uzņēmumiem, kas ir ieviesuši ISO 14001 standartu, nav jāveic obligātie energoauditi,» atklāj Sadales tīkla Procesu daļas vadītājs Jānis Slišāns.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu par uzņēmumu energoauditu, kuros noteikta kārtība, kādā veicams energoaudits uzņēmumos, informē ministrija.

Energoaudits ir procedūra, ko veic uzņēmumos, lai iegūtu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo uzņēmumu energoauditora sagatavotajā un izsniegtajā ziņojumā.

MK noteikumos noteikta kārtība, kādā veicams uzņēmuma energoaudits, uzņēmumu energoauditora atbildība, kā arī juridiskajām personām izvirzāmās kompetences prasības un kompetences prasību apliecināšanas kārtība uzņēmumu energoauditu veikšanai.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko energoauditu nosaka kārtību, kādā jāveic rūpnieciskais energoaudits lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos, kuru rūpnieciskā darbība atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, apstrādes rūpniecību, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, ūdens apgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju un būvniecību. Tomēr šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekams, lai pilnībā Latvijas nacionālajā normatīvajā regulējumā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti nosacījumus. Tāpēc Ministru kabineta noteikumu projektā precīzāk definēta kārtība, kādā uzņēmumiem regulāri jāveic energoauditi.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Lielākā daļa lielajos uzņēmumos strādājošo personāla daļas vadītāju nepiedalās uzņēmumu valdes darbā, viņiem tiek atvēlēta izpildītāja, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma .

Šādi secinājumi izriet no Cranet pētījuma, kuru Latvijā pirmo reizi veica Banku augstskolas (BA) un Rīgas Tehniskās (RTU) universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta pasniedzēji un studenti.

Nepielaiž 70% Pētījumā piedalījās 67 uzņēmumi jeb 21% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 200 darbinieku. BA un RTU sadarbība cilvēkresursu vadīšanas izpētē uzskatāma par unikālu, jo, pirmo reizi sadarbojoties divām konkurējošām izglītības iestādēm, tika iegūts vēlamais rezultāts – aptaujāts ievērojams skaits lielo uzņēmumu un iegūts priekšstats par cilvēkresursu vadīšanas tendencēm šādās Latvijas kompānijās, norāda BA studiju prorektore, asociētā profesore Līga Peiseniece. Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir fakts, ka Latvijā joprojām nepietiekami ir novērtēts personāla vadītāja ieguldījums uzņēmuma darbībā. «Lielākā daļa – 70% respondentu, lielo uzņēmumu personāla vadītāju – nepiedalās uzņēmuma valdes darbā, tas norāda uz to, ka personāla vadītājam joprojām tiek atvēlēta izpildītāja – administratora loma, nevis vadības komandas sadarbības partnera loma,» konstatē BA pētniece.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Valdības komiteja atbalstījusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Energoefektivitātes likumprojektu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Energoefektivitātes likumprojektā ir trīs lietas, kas to atšķir no iepriekšējās šīs likuma versijas. Pirmkārt, ar energoefektivitāti automātiski netiks saprasts energopatēriņa samazinājums, svarīga ir proporcionalitāte. Piemēram, ja ražotne izveido jaunu cehu, kurā ar to pašu energopatēriņu saražo 50% vairāk preču, tad energoefektivitātes mērķis arī ir uzskatāms par sasniegtu,» DB stāsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs Gatis Ābele. «Otrkārt, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura vadībā 2012. gadā tika sagatavots iepriekšējais Energoefektivitātes likuma variants, lika uzsvaru uz tā saukto obligātā pienākuma shēmu, kas paredzēja energouzņēmumu iemaksas speciālā fondā, no kura tad tiktu segtas energoefektivitātes pasākumu izmaksas. Taču, kā to apliecināja arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezentētais pētījums, daudzās citās valstīs, izpildot energoefektivitātes prasības, lielāks uzsvars ir likts nevis uz šādu pienākumu shēmu, bet gan uz alternatīvajiem pasākumiem, kas paredz jaunu politisko signālu došanu, lai patērētāji mainītu savu uzvedību un attieksmi pret energoresursu patēriņu. Jaunie Energoefektivitātes likuma grozījumi paredz, ka arī pie mums šie alternatīvie pasākumi būs prioritāte,» skaidro G. Ābele. Viņš piebilst – ja iedzīvotājs savā mājoklī ir veicis energoefektivitātes pasākumus, viņam nevarēs likt maksāt par visiem citiem iedzīvotājiem, kas nekādus taupīšanas pasākumus nav veikuši.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Vislētāk termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu uzņēmumā var iegūt Lietuvā, kur pietiek ar 14 tūkst. eiro; Latvija nav dārgākā valsts, tomēr iespējamie jauninājumi trešo valstu investoriem to var mainīt .

To rāda a/s BDO Latvia pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem. DB jau rakstījis, ka uzņēmēji Saeimas deputātus vairākkārt aicinājuši, vērtējot iespējamos grozījumus Imigrācijas likumā saistībā ar nosacījumiem – investīciju apmēru apmaiņā pret TUA, izvērtēt arī citu valstu nosacījumus šādiem potenciālajiem investoriem. Vēl jo vairāk, ja Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu darba vietu radīšanai, bet arī esošo saglabāšanai, jo īpaši pašreizējā valsts budžeta ieņēmumu kontekstā, kad naudas ir pārāk maz un kā risinājums tiek piedāvāta nodokļu likmju paaugstināšana un jauna nodokļa ieviešana.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā, informē ST.

Lieta ierosināta pēc SIA "Jysk Linnen’n Furniture" pieteikuma. Uzņēmums veic mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Tā savu komercdarbību galvenokārt veic tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju.

Uzņēmums lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 105.panta pirmais un trešais teikums, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētā norma pilnībā liegusi pieteikuma iesniedzējam veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Tai esot bijis aizliegts šajos tirdzniecības centros izsniegt arī ar distances līgumiem pārdotās preces. Tādējādi apstrīdētā norma, pēc uzņēmuma domām - nesamērīgi ierobežojusi uzņēmuma Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Tajā ietvertais aizliegums arī radījis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts mazumtirdzniecībai salīdzināmās situācijās.

ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 7. novembris.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Laikā no 13. līdz 17.aprīlim Latvijas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori veica 78 pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 54 uzņēmumos vai 69% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, no tiem uztura normu neievērošanā 37 uzņēmumos, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Pārbaužu laikā inspektori 20 ēdināšanas uzņēmumos konstatējuši, ka ir nepietiekama dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vai uztura vērtība, nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļauto produktu daudzums, galvenokārt augļu, dārzeņu, siera, biezpiena. Atsevišķos gadījumos ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas.

14 uzņēmumos konstatētas dažādas neatbilstības ēdienkartē – tā nav saskaņota ar iestādes vadītāju, tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, pasniegtie ēdieni neatbilst ēdienkartē norādītajiem, izmaiņas nav saskaņotas ar iestādes vadību.

Vēl 14 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums, kā arī nav informācijas par sāls saturu produktā; tāpat arī konstatēti gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji, augu eļļa, kas satur ĢMO, kā arī garšvielu maisījumi, kas satur sāli, cukuru un/vai garšas pastiprinātājus, un konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus vai arī nav informācijas par tauku hidrogenizācijas pakāpi.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

«Kā pilotprojekts ir šovasar atvērtais veikals Mārupē, kur viss veikala apgaismojums ir LED,» atklāj Rimi Latvia nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks

Vai enerģijas taupības pasākumi ir īpašs virziens Rimi Latvia darbībā?

Tas noteikti tā ir – no diviem skatupunktiem. Pirmkārt, ekonomējot energoresursus, esam draudzīgāki videi, kas ir svarīgi mūsu uzņēmumam. Otrkārt, energoresursu patēriņš ir būtiska kopējo izmaksu sastāvdaļa. Uzņēmums ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem valstī. Tāpēc ar vērību izturamies pret enerģijas taupību un īstenojam īpašas energoefektivitātes programmas.

Kurās saimnieciskās darbības jomās lielveikalu tīklam ir lielākais enerģijas patēriņš?

Līdzīgi kā citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem pārtikas sektorā elektroenerģijas patēriņam ir trīs galvenās grupas, kas ir diezgan līdzīgas. Viena ir aukstuma sistēmas, kuras ir īpaši svarīgas svaigas pārtikas tirdzniecībai, tās var sasniegt pat trešdaļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Otrs ir apgaismojums. Un pārējais – dažādas ražošanas iekārtas un citu veidu patēriņš. Lai optimizētu patēriņu un būtu efektīvi, mēs rūpīgi strādājam ar katru no šīm sadaļām.

Vīrusa radītā krīze visā pasaulē ir nākusi kā spēcīgs modinātājzvans, apturot ekonomikas procesus un liekot paraudzīties uz esošo sistēmu no malas. Līdz krīzei ekonomiskā sistēma darbojās kā smalks savstarpēji saistītu zobratiņu tīkls, kur katram elementam ir nozīmīga loma pārējo elementu balstīšanā. Imports, eksports, iekšējais patēriņš, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem – viss radīja darba vietas un sildīja ekonomiku. Tagad, kad daudzi procesi apstājušies, ir īpaši skaudri redzams, cik trausla ir bijusi šī sistēma.

Cīņa ar vīrusu nevilksies mūžīgi, tāpat arī ekonomika agri vai vēlu atsāks darboties vairāk vai mazāk ierastajā veidā. Savā ziņā šīs krīzes izraisītā dīkstāve ir īstais mirklis, kad būtu pārvērtējams uzņēmumu resursu patēriņš un veicams uzņēmumu energoaudits, kas palīdzētu identificēt tās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, ņemot vērā labākās ilgtspējības praksi, kā arī ieviešot videi draudzīgus un energoefektīvus risinājumus, tādējādi uzlabojot uzņēmuma efektivitāti un finanšu atdevi.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Aktualizējot Vides politikas jautājumus SIA "Demarsch" un SIA "Ekodoma" aicina uz bezmaksas semināru.

Laikā, kad Latvijā tikai vēl lemj par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, daudzviet pasaulē tā jau ir norma, kuru uzņēmumi īsteno, apzinoties savas darbības ietekmi uz vidi un vēloties dot sabiedrībai netiešu labumu. Uzņēmējdarbība ir lielākais resursu patērētājs (elektroenerģija, ūdens, siltumenerģija).

Latvijā vides politikas stratēģijas ir ieviestas tikai lielajiem uzņēmumiem, bet tā ir procentuāli mazākā uzņēmējdarbības forma, jo Mazais un Vidējais uzņēmumu sektors nodarbina aptuveni 79% no visiem privātā sektorā strādājošajiem.

Efektīva resursu pārvaldība un ilgtspējīga plānošana nav papildu vai kārtējie pienākumi, ko nosaka Eiropas un vietējās likumdošanas prasības uzņēmumiem, – tā ir jāuzskata par iespēju sakārtot savu uzņēmumu, gūstot finansiālu labumu un nodrošinot uzņēmuma konkurētspēju.

Rīgā pašlaik ir ap 6000 dzīvojamo māju, kam būtu nepieciešama neatliekama renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, konferencē Enerģijas ietaupījumi - jaunas iespējas tipveida daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā sacīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

Nepieciešamais finansējums šo ēku siltināšanai lēšams 1,8 miljardu eiro apmērā, pastāstīja Rubīna. Noslēdzot 2014.gadu, Rīgā pavisam tika renovētas 63 mājas, kas nesasniedz pat procentu no minētajām 6000 ēkām.

Rubīna skaidroja, ka pašvaldība var atbalstīt māju siltināšanu, atbalstot daudzdzīvokļu māju energoauditu un energosertifikātu izstrādi, piedaloties renovācijas procesa finansēšanā, veidojot pašvaldības Rotācijas fondu māju renovācijas atbalstam, kā arī samazinot nekustamā īpašuma nodokli renovētām mājām.

Rubīna uzsvēra, ka Rīgā kopš 2011.gada ar pašvaldības finansiālu atbalstu izstrādāti vairāk nekā 200 energoauditi dažādām ēkām, tomēr tie derot vien ievietošanai konkrētās mājas lietā un dzīvokļu īpašnieku mudināšanai izšķirties par mājas renovāciju. Renovācijai šos auditus izmantot nevar, jo nepastāv vienota forma to sagatavošanā. Līdz ar to auditos arvien veidojas jaunas izmaiņas - izmanto citas aprēķinu metodikas un atskaišu formas.

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.