Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus tērētu ceļojumiem

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem salīdzinoši visbiežāk norādījuši, ka ikmēneša brīvos naudas līdzekļus labprāt tērētu ceļojumiem un izbraucieniem (55%), kā arī mājas labiekārtošanai (48%).

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

Salīdzinoši bieži iedzīvotāji norādījuši, ka ikmēneša brīvos naudas līdzekļus labprāt tērētu arī vaļaspriekiem, hobijiem (35%), kultūras pasākumiem, izklaidei (34%), kā arī apģērba un apavu iegādei (26%). Salīdzinoši retāk iedzīvotāji ikmēneša brīvos naudas līdzekļus tērētu interešu izglītībai, kursiem (18%) un skaistumkopšanas pakalpojumiem (13%).

2% iedzīvotāju savus ikmēneša brīvos naudas līdzekļus labprāt tērētu kādā citā veidā. Vēl 2% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa jautājumā, kam tērētu ikmēneša brīvos naudas līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naudas uzkrājumu veidošana joprojām notiek pasīvi

Ģirts Kurmis - Bigbank Latvija vadītājs, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.

Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada beigām finanšu tehnoloģiju kompānija "Twino" plāno sākt kreditēšanas operācijas Vjetnamā

"Plānojam ieviest arī pašu izstrādātu naudas atmazgāšanas draudu novēršanas sistēmu klientu un sadarbības partneru izvērtēšanai, tā ejot pa priekšu nozares tendencēm un regulatorajām prasībām," teic Anastasija Oļeiņika, "Twino grupas" izpilddirektore

2019. gada laikā lielāko izaugsmi kreditēšanā "Twino grupa" piedzīvoja mājas tirgū. Latvijā grupā ietilpstošās kompānijas "Moneza" patēriņa kredītu portfelis pieauga par 30%, sasniedzot astoņus miljonus eiro pēc uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem. "Moneza Business" mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu portfeļa vērtība aug vidēji par 25% mēnesī. "Investīciju platforma turpina demonstrēt spēcīgus darbības rezultātus – tajā finansēto aizdevumu apjoms šogad sasniedzis teju 200 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties starp vadošajām platformām kontinentālajā Eiropā. Lielākais investoru īpatsvars saglabājas no tādām valstīm kā Vācija (33%), Lielbritānija (12%), Latvija (10%) un Nīderlande (9%)," stāsta A. Oļeiņika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

VIA SMS Group un TWINO izveido jaunu kreditēšanas zīmolu

Anda Asere, 05.02.2020

Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja un Deniss Šerstjukovs, "VIA SMS Group" valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Triljonus vērtais tirgus eksperiments

Žanete Hāka, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu finansiālo neatkarību jādomā ik brīdi, un arī periodos, kad finanšu tirgos ir lielākas svārstības, var atrast pievilcīgus ieguldījumus, stāsta bankas “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.

Finanšu tirgi pēdējo mēnešu laikā bijuši kā amerikāņu kalniņi - piedzīvots kritums un pēc tam atkal kāpums, turklāt dažādu starptautisko analītiķu prognozes par turpmāko tirgus virzību atšķiras. Tas gan nenozīmē, ka brīvie līdzekļi jāglabā neieguldīti, līdz pienāks stabilāki laiki.

“Krīzes laikā tirgi gāzās tā, it kā pasaule ietu uz galu, svārstības martā bija nežēlīgas, un tās bija pat lielākas nekā 2008.gada krīzes laikā, taču pēc tam gan tirgi atkal pieauga, neskatoties uz to, ka ekonomikas dati vēl uzrādīja pesimistisku ainu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu,” uzsver P. Miklaševičs. “Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja skaties tikai uz to, kas ir acu priekšā. Tirgus vienmēr skatās uz nākotni, tādēļ ieguldot jābūt pacietīgam. Mēs izmantojām krīzi un akciju tirgus kritumu, lai iegādātos tādas kompānijas, kuras var turēt desmit gadus,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

TWINO Grupas aizdevumos izsniegtais apjoms sasniedz miljardu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 09.10.2019

TWINO Grupas dibinātājs un īpašnieks Armands Broks un izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu tehnoloģiju kompānija TWINO Grupa oktobri uzsākusi sasniedzot vairāk nekā miljardu eiro izsniegtajos aizdevumos kopš tās darbības uzsākšanas 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Puse no šī apjoma jeb 500 miljoni eiro izsniegti tieši pēdējo trīs gadu laikā, apliecinot kompānijas izaugsmi pēdējo gadu laikā.

Desmit gadu laikā uzņēmums apkalpojis vairāk nekā 1,5 miljonus klientu, piedāvājot dažādus finanšu produktus Polijā, Krievijā, Gruzijā, Latvijā, Kazahstanā u.c. 2015.gadā izveidotā savstarpējo aizdevumu platforma TWINO šobrīd kļuvusi par vienu no lielākajiem spēlētājiem kontinentālajā Eiropā, piesaistot finanšu līdzekļus jau 560 miljonu eiro apmērā.

«Sekojot tirgus un tehnoloģiju attīstībai, kā arī klientu vajadzībām, laika gaitā produktu klāstu nemitīgi pilnveidojam un paplašinām. Nesenākais produktu klāsta papildinājums ir aizdevumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā, plānojam arī aktīvi turpināt iesākto darbības paplašināšanu. Kā tuvākos attīstības virzienus redzam jaunu tirgu apgūšanu Āzijā, kā arī es lielu potenciālu saskatu Latvijā tieši attīstības projektu finansēšanā,» ar nākotnes redzējumu dalās TWINO Grupas dibinātājs un īpašnieks Armands Broks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Indexo izdosies pārveidot pensiju tirgu?

Līga Leitāne, Larisa Bule LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes lektores, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu izsniegt licenci uzņēmumam AS Indexo ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, primāri valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Latvijas tirgū ir parādījies vēl viens spēlētājs, kas pretendē uz pensiju investīciju pārvaldīšanu. Uzņēmuma pieteikums un plāni ir ļoti ambiciozi – radīt zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Konkurence ir vajadzīga, jo mūsu valstī ir vienas no augstākajām pensiju līdzekļu administrēšanas komisijas maksām starp attīstītajām valstīm. Savukārt jebkādas papildu izmaksas ir mīnuss dalībnieka kapitālā, turklāt fondu vidējais ienesīgums bieži atpaliek pat no inflācijas. Tas nozīmē, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji ne vienmēr nodrošina līdzekļu saglabāšanu, nerunājot jau par kapitāla pieaugumu.

Vai Indexo projektam izdosies panākt iecerēto? Sāksim ar klientu piesaistīšanu. Latvijas nodokļu maksātāji pašlaik pensiju sistēmas 2. līmeni vienkārši ignorē. Ja sistēmas ieviešanas brīdī tās finansēšanai tiktu piemērots jauns nodoklis, cilvēkam atmiņā paliktu ideja, ka šī nauda tiek novirzīta pensijām. Tāpēc daudziem pensiju sistēmas pārveides fakts vispār ir paslīdējis garām, milzīgam cilvēku skaitam nav priekšstata, kādi ir pensiju sistēmas līmeņi un līdzekļu fondēšana. Līdzekļu pārvaldītājs tiek izvēlēts mehāniski, nevērtējot izdevīgumu un risku, un parasti tā ir tā pati banka, kurā, piemēram, tiek pārskaitīta alga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Labākie Banku augstskolas maģistri saņēmuši LKA prēmijas

Lelde Petrāne, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci Banku augstskolas maģistra studiju programmas absolventi, kas par maģistra darbu bija saņēmuši augstākos novērtējumus, augstskolas izlaidumā sestdien, 13. februārī saņēma tradicionālās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) finansētās naudas prēmijas.

Atzinību par ļoti labu vai izcilu maģistra darbu, beidzot Banku augstskolu, saņēma:

- Santa Zvaigzne par darbu «Finanšu pratība kā iesācējuzņēmumu veiksmes faktors» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

- Zigurds Kublickis par darbu «Iespējamie cenu veidošanas sistēmu uzlabojumi Latvijas kokapstrādes industrijas pirmapstrādes uzņēmumos» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

- Natalya Kolnogorova par darbu «Privātie bankas pakalpojumi un ieguldījumu pārvaldība Eiropā» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas

Lelde Petrāne, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot aktualitātes nodokļu jomā Latvijā, biznesa portālam db.lv norāda, ka «nodokļu reformas gaitu ļoti labi var raksturot ar neskaitāmiem epitetiem. Sākotnēji reforma tika pieteikta ļoti cēli, taču noslēgums, šķiet, būs ierasts – sasteigts un nekonsekventu lēmumu pavadīts».

Eksperta komentārs:

«Pašreizējā gaita tika nolemta jau tad, kad tika pieteikti galvenie uzstādījumi un pieņemts, ka ir iespējams tik īsā laikā veikt tik būtiskas izmaiņas un ignorēt tendences publiskajā sektorā. Turklāt jāpiezīmē, ka visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas. Rezultātā radās nopietnas grūtības atrast veidus, kā pārlikt samazināto nodokļu slogu.

Steigā tapušais IIN piedāvājums ir neviennozīmīgs, jo nav optimālākais, taču varēja būt arī sliktāks. Piedāvātā progresivitāte tomēr prasītos pēc plašākām diskusijām. Šobrīd mēs redzam, ka šajā, nelielajā sabiedrības daļā, uz kuru attiektos lielākā progresivitāte, ir liela pretestība. Tas nozīmē, ka pastāvēs interese un iespējas no uzliktā nodokļa nomaksas izvairīties un neveicinās reformas ilgtermiņa mērķa sasniegšanu. Tajā pašā laikā pat, ja tas šobrīd netiktu ieviests, tas tomēr būtu laika jautājums, kad mēs pie tā nonāktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28. jūlijā Saeima apstiprināja nodokļu reformas likumu paketi – kopā 11 likumprojekti. Tāpēc ar 2018. gada 1. janvāri tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.

Raksta galerijā aplūkojama infografika par būtiskākajām izmaiņām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Ļaus strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Kučinskis un Reizniece-Ozola sola stabilu nodokļu politiku vismaz tuvākajos gados

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID neturpinās nozaru pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā; bizness norāda, ka pārbaudes nav neko mainījušas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastiprinātus nodokļu kontroles pasākumus konkrētām nozarēm, cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizsāka 2014. gadā. Pastiprinātām pārbaudēm tika pakļauti autoservisi, zobārstniecības un skaistumkopšanas nozare, tomēr, kā DB norāda iesaistītās asociācijas, pieeja bijusi neveiksmīga. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Edīte Alksne, kura reizē ir arī Starptautiskās Kosmētikas koledžas direktore, teic, ka VID nav vērsies pie asociācijas ar lūgumu palīdzēt un iesaistīties tā sauktajā nozaru pieejā. Pašā nozarē fakts, ka notiek pastiprinātas pārbaudes, nav radījis nedz nelegālo pakalpojumu sniedzēju piesardzību, nedz sakārtojis sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank skolēnu izglītošanai atklājusi finanšu laboratoriju ar izlaušanās spēles elementiem

Žanete Hāka, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, Swedbank centrālajā ēkā radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.

Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību. Aptuveni 1,5 stundu garais Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bez maksas.

«Mūsu bērni ir nākotnes valsts veidotāji, un tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par efektīvu finanšu pārvaldību, turklāt parādīt, ka finanses un ekonomika nav nedz garlaicīgas, nedz abstraktas jomas, kas noderīgas vien ekonomikas stundās skolā. Ar Finanšu laboratorijas palīdzību sniedzam skolēniem iespēju izkāpt ārpus skolas sola, lai iegūtās vērtīgās teorētiskās zināšanas savienotu ar iespējām tās pielietot reālajā dzīvē, uzlabojot, pilnveidojot un nodrošinot veiksmīgāku nākotni gan sev, gan sabiedrībai kopumā,» par Finanšu laboratorijas izveides aktualitāti stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: nodokļu sistēma jāpilnveido, tautsaimniecības attīstību bremzējoši nodokļi jāatceļ

Latvijas Darba devēju konfederācija, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēc vakar, 26. maijā notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdes aicina Finanšu ministriju un valdību nevis daļēji, bet konsekventi veikt būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā.

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas pozīciju par vairākiem darba devēju izteiktajiem konkrētiem priekšlikumiem LDDK pozitīvi novērtēja ministrijas gatavību meklēt risinājumu nodokļu iekasēšanas uzlabošanai taksometru pārvadājumu nozarē, kas pēdējā laikā Latvijā atrodas mediju uzmanības centrā. Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību ieviest fiksētu maksājumu, kas vienlaikus nosedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus. 2017. gadā patentmaksai ir jākļūst par vienīgo nodokļu režīmu taksometru pārvadājumu nozarē.

Pozitīvi, ka pēc vairāku gadu skaidrošanas beidzot esam vienojušies par koplīgumu labumu (ēdināšana, transports, izglītība) regulējumu, 2017. gadā kā pirmos ieviešot atvieglojumus darbinieku ēdināšanai. Diemžēl sākotnēji tikai privātajiem uzņēmumiem, bet ne valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā bija iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cilvēki visbiežāk ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros

Žanete Hāka, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plāns Indexo Izaugsme dažu dienu laikā piesaista 6,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu dienu laikā pensiju plānam Indexo Izaugsme jau uzticēti 6,5 miljoni eiro, piesaistot dalībniekus ar augstāko vidējo uzkrājumu tirgū informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Pensiju plāns Indexo Izaugsme dažās pirmajās darbības dienās piesaistījis gandrīz tūkstoti dalībnieku un 6,5 miljonus eiro. Īpašu atsaucību tas guvis starp cilvēkiem ar lielāku pensijas kapitālu. Dalībnieku uzkrājums (7060 eiro) gandrīz 3 reizes pārsniedz 2. pensiju līmeņa vidējo uzkrājumu. Tas ir arī augstākais vidējais uzkrājums starp visiem tirgū pieejamajiem pensiju plāniem.

Faktu, ka pirmie, kas piesakās Indexo, ir cilvēki, kuri labi orientējas finanšu jautājumos, kompānijas vadība uztver kā komplimentu.

Indexo projekta aizsācēju vidū ir vairāk nekā 30 veiksmīgi un sabiedrībā zināmi Latvijas uzņēmēji, tostarp kādreizējais bankas Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi (SAF Tehnika, Mobilly), Svens Dinsdorfs (Elko), Elmārs Gengers (Tieto), Juris Grišins (Capitalia), Deniss Kairāns (Colliers), Bank M2M Europe vadītājs Roberts Idelsons, ķirurgs Kaspars Feldmanis, zvērināti advokāti Filips Kļaviņš un Raimonds Slaidiņš, un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru