Ziemeļkoreja uzsākusi daļu savu iedzīvotāju evakuāciju pazemes tuneļos, kas aprīkoti ar pārtikas rezervēm, kā arī uzsākusi autobusu un kravas automašīnu maskēšanu. Tajā pašā laikā komunistiskais režīms apstiprinājis pamiera, ar kuru 1953. gadā tika izbeigts Korejas karš, anulēšanu.

Dienvidkorejas varasiestādes šādu Ziemeļu rīcību nosaukušas par «kara drudzi» - taktiku, kuru Ziemeļkoreja piekopusi arī agrāk, lai saviem iedzīvotājiem liktu domāt, ka valsts pakļauta drīzam uzbrukumam, un tādējādi palielinātu to atbalstu režīma darbībām, raksta New York Times.

Dienvidkoreja arī noraidījusi Ziemeļu paziņojumu par pamiera līguma anulēšanu, uzsverot, ka, saskaņā ar tā noteikumiem, līgumu anulēt var tikai abas puses kopīgi. Neskatoties uz pēdējo dienu skaļajiem Ziemeļkorejas paziņojumiem, pagaidām neesot liecību, ka komunistiskais režīms būtu gatavs spert kādus dramatiskus soļus.

Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kims Minseoks laikrakstam norādījis, ka patlaban neesot nekādu liecību par agresīvām darbībām no Ziemeļkorejas puses. Viņš skaidroja, ka pēdējā laika Ziemeļkorejas «draudīgā retorika» paredzēta, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Dienvidkoreju, kas nesen sākusi ar ASV kopīgas militāras mācības. «Ar savām aktivitātēm Ziemeļkoreja cenšas pastiprināt savu iedzīvotāju solidaritāti un mēģina izdarīt spiedienu uz Dienvidkoreju un ASV. Ja viņi īstenos kādu provokāciju, mēs apņēmīgi atbildēsim un panāksim, ka viņi cieš daudz vairāk [nekā Dienvidkoreja],» sacīja Dienvidu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Ziemeļkoreja sadusmojusies par Japānas izsludinātajām papildus sankcijām pret tās galvaspilsētu Phenjanu, raksta Voanews.com.

Ziemeļkorejas oficiālā Korejas centrālā ziņu aģentūra izplatījusi Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka Japāna kļūdās, ja uzskata, ka tā atrastos drošā vietā, ja gadījumā karš izplatītos arī Korejas pussalā.

Tāpat paziņojumā teikts, ka Japānai nāktos saskarties ar spēcīgu triecienu, ja tā sadarbotos ar ASV.

Paziņojums izplatīts, ņemot vērā, ka Ziemeļkoreja ir aizkaitināta par jaunajām ANO sankcijām pēc tam, kad tā pagājušajā mēnesī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.

Db.lv jau vēstīja, ka marta sākumā Ziemeļkoreja paziņoja, ka atteiksies no 1953. gadā noslēgtā pamiera līguma ievērošanas, kā arī pārtrauks ievērot neuzbrukšanas paktus, tādējādi reaģējot uz stingrākām ANO sankcijām, kuru ietvaros paredzēts stingrāk vērsties pret komunistisko režīmu. ANO sankcijas pieņēma atbildot uz februārī notikušo Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu un iepriekš veiktajiem rakešu izmēģinājumiem.

Francijas kompānija, kas pārvalda Parīzes elektroauto koplietošanas shēmu Autolib, iesniegusi rūpnieciskās spiegošanas sūdzību pret BMW, jo vācu auto gigants esot iesūtījis spiegus, lai izpētītu shēmas automašīnas, raksta thelocal.fr.

Skandāls sācies 21. augustā, kad Autolib apkalpojošais personāls jeb vēstnieki, kā viņi tiek saukti, pamanījuši divus vīriešus - vāciešus - pie uzlādes stacijas Parīzē, pētot vienu no elektriskajām automašīnām. Vēlāk tajā pašā dienā tie paši vīrieši izlikušies par apkalpojošo personālu un darbojušies ar vienu no automašīnām.

Veicot nelielu izmeklēšanu Autolib esot secinājusi, ka vīrieši ir saistīti ar inženieru uzņēmumu, kas iesaistīts BMW elektriskās automašīnas tapšanā.

Iespējamie spiegi, ložņājam ap Autolib staciju, pamanīti arī nākamajā dienā.

Britu spiegi katru dienu izlasa tūkstošiem privātu e-pasta vēstuļu, teikts jaunā ziņojumā, kas saistīts ar Edvarda Snoudena nopludināto informāciju.

Lielbritānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komiteja norādījusi, ka vēstuļu pārtveršana nesasniedz kritiskus apmērus, tomēr aicinājusi ieviest šajā jomā lielāku caurskatāmību.

ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) un Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūra (GCHQ) ir galvenās institūcijas, kas iesaistītas skandālos par spiegošanu pēc Snoudena nopludinātās informācijas.

GCHQ pārtver lielu daudzumu informācijas, sekojot noteiktiem modeļiem un saistībām. Tā ir svarīga un atbilstoša taktika, ja to pareizi mērķē un kontrolē, atzīts ziņojumā.

Individuālus ziņojumus analītiķi pēta tikai tad, ja to atļāvis valdības ministrs. «Tikai nelielu daļu no tā, kas tiek savākts, ierauga cilvēka acs,» pavēstīja parlamenta komitejas pārstāve.

Divas desmitgades pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, un salīdzinoši neilgi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, valstī atkal pieaug Krievijas ietekme. Nelielā Baltijas valsts kļuvusi par Krievijas interešu spēļu laukumu, kur savijas biznesa, politikas un kriminālās intereses, raksta The Guardian.

Britu laikraksts pievērsies Krievijas ietekmes pētīšanai Latvijā. Avīze norāda, ka šāds Krieviju interešu sajaukums vislabāk novērojams ir Jūrmalā, mūzikas konkursa Jaunais Vilnis laikā. Pasākumu apmeklē Krievijas «superbagātnieki», lai socializētos un izklaidētos. Tiek jokots, ka pasākuma viesu kopējā bagātība pārsniedz Latvijas budžetu.

Jaunā Viļna viesi ir labi zināmas personas Krievijā – oligarhi, Krievijas Valsts domes deputāti, kā arī spiegi. Pirms dieviem gadiem pasākumu apmeklēja Romāns Abramovičs, Jaunajā Vilnī viesojies ir Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Akhmetovs, Krievijas miljardieris Mihails Fridmans un Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Vladimirs Proņičevs.

Izraēlas valdības spiegi uzlauzuši džihādistu grupējuma Islāma valsts bumbu izgatavotāju operācijas un atklājuši, ka tie izstrādā klēpjdatora bumbu pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanai, vēsta laikraksts The New York Times.

Avīze raksta, ka Izraēlas kiberdrošības ekspertu darbs bijis viens no retajiem Rietumu izlūkdienestu panākumiem pret nemitīgi mainīgajām; šifrētajām un uz sociālajiem medijiem orientētajām džihādistu kiberoperācijām.

Izraēlas hakeri pirms vairākiem mēnešiem ielauzušies mazā Sīrijā bāzētā bumbu izgatavotāju grupā, kā rezultātā ASV 21.martā aizliedza reisos no desmit lidostām Turcijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ienest par viedtālruņiem lielākas elektroniskās ierīces.

Izraēlas operācija bija avots ASV par to, kā grupējums izstrādā sprāgstvielas, kuras nevar pamanīt ar standarta pārbaudes metodēm, jo tās izskatās tā pat kā klēpjdatoru baterijas, raksta The New York Times.

Ķīnas un Krievijas izlūkdienesti regulāri noklausās ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunas, kuras viņš veic, izmantojot savu personīgo mobilo tālruni «iPhone», vēsta laikraksts «The New York Times».

Trampa padomnieki ir vairākkārtīgi brīdinājuši prezidentu, ka viņa sarunas, izmantojot personīgo telefonu, regulāri noklausās krievu un ķīniešu spiegi. Taču Tramps, uz kuru tiek izdarīts spiediens biežāk lietot aizsargātās Baltā nama fiksētās telefona līnija, joprojām nevēlas atteikties no saviem «iPhone». Pēc Baltā nama amatpersonu teiktā, viņi var tikai cerēt, ka Tramps sarunās neapspriež slepenu informāciju.

Tramps nav vēlējies atteikties no saviem diviem oficiālajiem «iPhone» un viena privātā. ASV Nacionālās drošības pārvalde (NSA) ir veikusi izmaiņas oficiālajos tālruņos, lai ierobežotu to spējas, taču personīgais telefons, kurā Tramps var glabāt kontaktus, vispār nav aizsargāts.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Kad Latvija pievienojās ekonomiskajām sakcijām pret Krieviju, tā labi zināja, ka būs sekas. Viss nebūtu tik skumji, ja mēs tam būtu gatavi, intervijā Деловые вести sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Viss šis stāsts par sankcijām nesākās šodien,» sacījis Lembergs, «Ja kāds nolemj rīkoties pret kādu, abas puses saprot, ka sekas būs. Ekonomiskās, politiskās, ģeopolitiskās, militārās. Tas viss būtu iepriekš jāanalizē un jāsaprot.»

Ventspils mērs uzskata, ka varēja rīkoties gudrāk. «Ja birojs, kuru pārvalda idiots Maizītis (Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis), labāk darītu savu darbu, tad viņiem būtu profesionāli spiegi, kas strādātu blakus Krievijas prezidentam un viņa darbiniekiem.» Tādā gadījumā būtu saņemta informācija par to, kādas konkrēti sankcijas Krievija plāno pret Eiropas Savienību un Latviju tai skaitā.

Dānija un Zviedrija trešdien paaugstinājušas draudu statusu par vienu pakāpi līdz otram augstākajam līmenim, kā pamatojumu minot paaugstinātu teroraktu risku pēc 13.novembrī notikušās asinspirts Parīzē.

Dānijas policija savu «iekšējās sagatavotības līmeni» palielinājusi līdz «ievērojami paaugstinātam», kā iemeslu minot neskaidro situāciju vairākās Eiropas valstīs.

Tomēr Dānijas izlūkdienests PET nav mainījis savu teroristu draudu novērtējumu, kurā draudi pret Dāniju atzīti par nopietniem.

Policija skaidroja, ka sabiedrība nekādas izmaiņas savā ikdienā nejutīs.

Arī Zviedrija trešdien paaugstinājusi terora draudu līmeni līdz otram augstākajam.

Zviedrijas izlūkdienests Sapo skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Nacionālā teroristu draudu izvērtēšanas centra novērtējumu.

Sapo norādīja, ka tas ir saņēmis konkrētu informāciju un uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties.

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) ielauzusies tādu interneta gigantu kā Google un Yahoo komunikāciju kanālos starp datu centriem, kas izmantoti e-pastu plūsmai.

Laikraksta The Washington Post rīcībā nonākuši bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludināti dokumenti, kas liecina par šādām NSA darbībām, vēsta Reuters. Dokumenti demonstrē, ka NSA daudz lielākos apmēros, nekā ticis uzskatīts līdz šim, izmantojusi likumdošanas trūkumus, kas regulē tās darbību ārvalstīs, lai veiktu ASV kompāniju izspiegošanu.

NSA darbību, kas vērsta attiecībā pret informācijas iegūšanu no Google un Yahoo, ASV regulē stingri noteikumi, taču, tā kā ievērojama daļa interneta gigantu datu centru atradusies ārvalstīs, noteiktā pārraudzība neattiekusies uz šīm darbībām. Lai veiktu e-pastu plūsmas novērošanu, NSA bija izveidojusi speciālu programmu, kurai ticis dots kodēts nosaukums MUSCULAR.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

ASV Nacionālās drošības aģentūra (Natinal Security Agency, NSA) viena mēneša laikā Spānijā slepeni moniturējusi aptuveni 60 miljonus telefonsarunu, citējot Spānijas mediju pausto, vēsta BBC.

Šādus faktus atklāja ASV bijušais izlūkdienesta aģents, kas pašlaik patvērumu no ASV guvis Krievijā, Edvards Snoudens (Edward Snowden). Spāņu mediju rokās nonākušie slepenie dokumenti liecina, ka NSA laikā no pērnā gada 10. decembra līdz šā gada 8. janvārim ir Spānijā vākusi ziņas par telefonu numuriem un zvanītāja atrašanās vietu, tomēr ne sarunu saturu. Tāpat tiek apgalvots, ka tikuši monitorēti Spānijas pilsoņu e-pasti un teksta ziņojumi.

Baltais nams pagaidām nav komentējis laikrakstos El Pais un El Mundo publicēto informāciju par spāņu telefonzvanu monitoringu.

Tajā pašā laikā Japānas ziņu aģentūra Kyodo vēsta, ka ASV izlūkdienests lūdzis Japānas valdībai 2011. gadā palīdzēt monitorēt datus, kas pārraidīti pa optisko šķiedru kabeļiem, proti, cilvēku personīgos datus, kas tiek raidīti cauri Japānai uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.

ASV prezidents Baraks Obama aicinājis izvērtēt valsts spiegošanas programmas, lai nodrošinātu kontroli pār tām, tādējādi reaģējot uz Eiropas valstu pārmetumiem, kuri izskanējuši, kad atklājies, ka amerikāņi veikuši plašas noklausīšanās operācijas.

B. Obama gan nav atklājis detaļas par to, cik daudz zinājis par ASV spiegošanas programmām, kuru vērienu atklājis bijušais specdienestu aģents Edvards Snoudens, nopludinot informāciju masu medijos, vēsta Euobserver.

«Mēs norādījām tām [spiegošanas programmām] virzienu, tomēr pēdējo gadu laikā attīstījās to iespējas un tādēļ es uzsākšu izvērtēšanas pasākumus, lai noskaidrotu, ko viņi spēj izdarīt,» sacījis B. Obama.

ASV prezidenta paziņojums sekojis pēc tam, kad Vācija, Francija un Spānija izsaukušas ASV vēstniekus saistībā ar atklājumiem, ka šīs valsts izlūkdienests NSA veicis plašu Eiropas iedzīvotāju izspiegošanu, tostarp noklausījies arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonu.

Turcijas izlūkdienests MIT pavēstījis, ka apvērsuma mēģinājums valstī ir atvairīts un situācija atgriežas normālajās sliedēs.

Kā paziņojis Turcijas premjerministrs Binali Jildrims, situācija lielā mērā tiek kontrolēta.

Ziņu aģentūra Anadolu vēsta, ka apvērsumu izplānojis nesen no amata atceltais armijas štāba priekšnieka juridiskais padomnieks Muharems Kose.

Tajā pat laikā televīzijā uzstājušies vairāki galvenie dažādu bruņoto spēku struktūru komandieri, noraidot apvērsumu, pavēstot, ka to sarīkojusi maza grupa armijas iekšienē.

Vienlaikus Ankarā un Stambulā turpinās sadursmes starp apvērsuma atbalstītājiem un prezidentam Radžepam Tajipam Erdoanam lojālajiem spēkiem. Virs galvaspilsētas Ankaras iznīcinātājs F-16 notriecis helikopteru ar apvērsumu atbalstošām militārpersonām.

Sagaidāms, ka ASV prezidents Baraks Obama liks Nacionālajai Drošības aģentūrai (National Security Agency , NSA) pārtraukt ievākt datus no amerikāņu telefoniem, vēsta BBC.

Šādas ziņas sekojušas pēc vairākiem skaļiem skandāliem, kuros iesaistīta NSA.

Iepriekš mediju rokās nonākuši dokumenti, kas liecināja, ka ASV izlūkdienests spiegojis vairāku pasaules valstu, tostarp Vācijas, līderu telefonsarunas, taču nesenākās ziņas liecina, ka ik dienas NSA ievācis ap 200 miljoniem īsziņu no mobilo telefonu lietotājiem. Turklāt izspiegoti arī tādi mobilo sakaru lietotāji, kas nekad iepriekš nav pārkāpuši likumu. Dokumentus, kas to apliecina, medijiem nopludināja bijušais NSA darbinieks Edvards Snoudens (Edward Sowden), kurš pašlaik patvērumu ir radis Krievijā.

Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu, kuru gaidot palielinājies sasprindzinājums Korejas pussalā, varētu veikt aprīlī vai arī jūlijā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī atklājis, ka komunistiskais režīms uz savu austrumu piekrasti pārvietojis jaunas balastiskās raķetes. Iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka Ziemeļkoreja veiks raķešu izmēģinājumu ap 15. aprīli – laiku, kad režīms svin valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu.

Pastāv arī bažas, ka Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu varētu veikt arī 25. aprīlī (armijas dibināšanas gadadienā), vai 30. aprīlī, kad noslēgsies ASV un Dienvidkorejas kopīgās mācības. Vēl viens iespējamais datums ir 27. jūlijs, kad 1953. gadā tika noslēgts pamiers, ar kuru tika izbeigts Korejas karš.

Laikraksti The Washington Post un The Guardian pirmdien apbalvoti ar prestižo Pulicera balvu par rakstiem, kas balstīti uz bijušā ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem dokumentiem.

Abi laikraksti apbalvoti visprestižākajā nominācijā «Par kalpošanu sabiedrībai».

Snoudens, kurš izpaudis Savienoto Valstu specdienestu noslēpumus, ASV apsūdzēts spiegošanā un valdības īpašuma zādzībā. Viņam piešķirts pagaidu patvērums Krievijā. Vašingtona atkārtoti aicinājusi Snoudenu atgriezties un stāties tiesas priekšā.

No Snoudena nopludinātajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Lielbritānijas specdienests Government Communications Headquarters (GCHQ) novērojis informācijas plūsmu zem jūras esošajos optiskās šķiedras komunikāciju kabeļos, tādējādi izveidojot novērošanas sistēmu, kas bijusi lielāka pat par ASV Prism.

Informāciju par Lielbritānijas izlūkdienestu programmu Tempora laikrakstam The Guardian atklājis ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snovdens, kurš iepriekš atklātībā nodeva arī ziņas par Prism un viņa atrašanās vieta šobrīd nav zināma.

Saskaņā ar E. Snovdena atklāto, Tempora programmas ietvaros tikusi ievākta un 30 dienas uzglabāta, lai vajadzības gadījumā analizētu, gandrīz visa veida informācija, kas ceļojusi pa britu specdienesta novērotajiem komunikāciju kanāliem.

Katru dienu Tempora ievākusi informāciju aptuveni divdesmit petabitu apmērā. Novērošanas programma kontrolējusi komunikāciju caur aptuveni 200 optiskās šķiedras kabeļiem un 600 miljoniem telefona zvanu dienā. Tempora ietvaros britu izlūkdienests varējis novērot komunikāciju arī pa 46 starpatlantiskiem kabeļiem.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?