Jaunākais izdevums

Lielākais izaicinājums nozarei šobrīd ir pieaugušās enerģijas projektu izmaksas un kapitāla lielā cena, tādēļ daudzu projektu īstenošana ir aizkavējusies un daži pat ir atcelti, jo vairs nav ekonomiski izdevīgi, intervijā sacīja Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs.

Viņš norādīja, ka šī situācija ne tikai palēnina darbu tur, kur vajadzētu to paātrināt, bet arī rada spiedienu uz elektrības cenām nākotnē, jo projektu izmaksas galu galā nonāks pie patērētājiem.

"Pašlaik mēs no laikmeta, kad tīra enerģija bija ārkārtīgi lēta un kad kapitāls bija gandrīz par brīvu, esam nonākuši laikā, kad vairāki faktori ir palielinājuši tīras enerģijas projektu izmaksas. Tas attiecas uz transporta izmaksām, izejvielu, tērauda izmaksām, ir redzams pusvadītāju, elektronisko iekārtu trūkums. Visi šie faktori ir paaugstinājuši tīras enerģijas ražošanas izmaksas," uzsvēra "Eurelectric" ģenerālsekretārs.

Tāpat Rubijs atzīmēja, ka papildus tam ir palielinājušās kapitāla izmaksas. Līdz ar to iepriekšējā laikmetā ieviestie konkursu un izsoļu modeļi vairs nedarbojas, un projektu īstenotāji nevar pamatot iepriekš izveidoto biznesa modeļu dzīvotspēju saviem akcionāriem vai investoriem.

Viņš uzsvēra, ka savukārt politikas veidotāju atbildes uz jaunajiem apstākļiem nāk pārāk lēni.

Kā piemēru Rubijs minēja to, ka konkursos paredzamās līgumcenas bieži vien ir noteiktas pārāk zemas. Rezultātā pašlaik ir redzami konkursi par atjaunojamās enerģijas projektu izveidi, kuros tiek saņemts pārāk maz pieteikumu vai tādi netiek saņemti vispār.

Kā vēl vienu problemātisku tendenci Rubijs minēja tā sauktās neierobežotās negatīvās solīšanas (uncapped negative bidding) izsoles, kurās netiek izvirzīti papildu kritēriji un uzvar tas, kurš sola augstāko cenu. Piemēram, tādas mēdz būt teritoriju nomas izsoles atkrastes vēja parku ierīkošanai. Rubijs uzsvēra, ka ir tikai viena vieta, kur šo naudu var atgūt - no klientiem. Tādēļ šādas izsoles veicinās elektrības cenu pieaugumu laikā, kad elektrības cenas ir jāsamazina.

"Ir uzņēmumi, piemēram, naftas kompānijas, kuriem ir ļoti dziļas kabatas, un tie var piedalīties šādās izsolēs. Taču tādi vadošie atkrastes vēja parku uzņēmumi kā "Orsted", "Iberdrola", RWE aizvien biežāk atturas no dalības šādās izsolēs, jo tās neattaisnojas," minēja asociācijas ģenerālsekretārs.

Eiropas energouzņēmumi pilnībā nav apmierināti arī ar jauno elektroenerģijas tirgus modeli, kuru pašlaik izskata Eiropas Padome un Eiropas Parlaments. Tomēr tas esot labāks nekā sākotnējā versija, pauda Rubijs.

"Vēl joprojām ir arī būtiskas iespējas uzlabojumiem, bet kopumā es teiktu, ka glāze ir līdz pusei pilna, nevis līdz pusei tukša. Un pirms mēs redzējām priekšlikumus uzlabojumiem, bija brīdis, kad mēs baidījāmies, ka glāze tiks nomesta uz grīdas pavisam," reformu raksturoja Rubijs.

Viņš norādīja, ka energokompāniju organizācijas joprojām cīnās pret vairāku nepārbaudītu elementu ieviešanu. Kā piemēru viņš minēja tā saucamās vienību izsoles. Līdz šim vairumtirdzniecības elektrības tirgus darbojās tādējādi, ka, piemēram, elektroenerģijas uzņēmums, kuram pieder tūkstošiem vēja turbīnu noteiktā izsoles zonā, konkrētā laikā piesaka iegādei noteiktu saražotās enerģijas daudzumu. Jaunās vienību izsoles nozīmē, ka izsolei individuāli ir jāpiedāvā katras vēja turbīnas saražotā enerģija.

Rubijs pauda, ka šādas sistēmas darbība praksē nav pārbaudīta, un arī datorsistēmu, kas šādu sistēmu varētu pārvaldīt, šobrīd nepastāv.

"Jau atkal mēs atgriežamies pie jautājuma, ja tas prasīs simtiem miljonu vai pat miljardu eiro lielas izmaksas visā sistēmā, lai izstrādātu jaunas IT sistēmas, kur šī nauda radīsies? Galu galā šīs izmaksas nonāks pie patērētājiem augstu elektroenerģijas cenu veidā. Šādas izmaksas nav kur citur novirzīt. Tas ir viens no piemēriem, kuru mēs nevēlētos redzēt jaunā modeļa galīgajā redakcijā," sacīja "Eurelectric" pārstāvis.

Viņš atzina, lai gan elektrības cenas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā lēciena tagad ir stabilizējušās, joprojām ir jāpanāk, lai tās laika gaitā samazinās vēl. Tādēļ arī visi ierosinājumi par izmaiņām enerģētikas tirgū jāvērtē no šī aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.

Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads – enerģētiskās neatkarības stiprināšanas zīmē

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pārpilni, tomēr 2023. gadu varam dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu.

Saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā – līdz 2023. gada beigām, kā iepriekš prognozēts, "Sadales tīklam" pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 MW, kas atbilstošos laikapstākļos ļauj saražot ap 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu. Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis ap 700, bet mikroģeneratoru – ap 19 000.2023. gads parādīja arī to, cik būtiski ir stiprināt elektroapgādes infrastruktūras drošumu.

Šogad saskārāmies ar vairākām pamatīgām dabas stihijām – plūdiem janvārī, vētru oktobrī un snieglieci decembrī, ko veiksmīgi pārvarējām, un divu pēdējo dabas stihiju seku likvidēšanā varējām pat doties palīgā saviem kaimiņiem igauņiem. Vēl pirms pieciem gadiem arī Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Šogad, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai, elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas. Tas ir arī apliecinājums, ka savulaik izvēlētā elektrotīkla apkalpošanas stratēģija – savas Remontu un būvniecības daļas izveide – ir bijusi pareiza.

Komentāri

Pievienot komentāru