Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Tiek veidota elektroniskā Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kurai būs jānodrošona elektroniska būvniecības dokumentācijas apkopošana un aprite starp būvniecības pārvaldes un kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem. Tāpat sistēmas mērķis ir informēt sabiedrību par būvniecības procesiem.

No pirmdienas, 13. janvāra, ir publiski pieejami bis.gov.lv pirmie trīs reģistri - Būvkomersantu reģistrs, Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistru un Būvinspektoru reģistrs.

Portālā publiski nav pieejami dati, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību. Piemēram, publiski nebūs pieejama būvkomersanta, sertificētā speciālista vai būvinspektora kontaktinformācija, ja vien minētās personas nebūs piekritušas informācijas publiskošanai.

Nākotnē sistēma automātiski izsūtīs atgādinājuma paziņojumus būvkomersantiem par nodarbinātā sertificētā speciālista būvprakses un arhitekta prakses sertifikāta derīguma termiņa tuvošanos, kā arī par ikgadējās informācijas iesniegšanas nepieciešamību, ja būvkomersantu reģistrā būs pieejama būvkomersanta elektroniskā pasta adrese.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Ministru kabinets atbalstījis publisko testamentu reģistra izveides koncepciju. Ja viss ritēs, kā plānots, publisko testamentu reģistrs varētu sākt darbību 2012. gada otrajā pusē, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka pērn pie Latvijas notāriem tapuši gandrīz 1,5 tūkst. publisko testamentu, bet glabāšanā nodoti seši privātie testamenti.

.

DB jau rakstīja, ka testamentu reģistrs ļaus pēdējās gribas rīkojuma akta atstājējam reģistrēt savu testamentu un mazināt risku, ka tas varētu tikt ignorēts vai par to uzzinātu pārāk vēlu. Reģistrs arī atvieglos testamenta atrašanu pēc testatora nāves, uzsvēra V.Piziča. Testamentu reģistrs top sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

Vienota un centralizēta testamentu uzskaite pašreiz Latvijā nepastāv. Trūkstot centralizētai testamentu uzskaitei valstī, mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām, lai noskaidrotu mantojuma atstājēja testamenta esamību un tā atrašanās vietu.

Uzņēmumu reģistrs iecerējis bez maksas publiskot daļu informācijas par uzņēmumiem, taču, tā kā paralēlas datu vietnes jau eksistē, šis draud izvērsties par kārtējo «ķeksīša» pasākumu

Saistībā ar to, ka Latvijā pieņemts lēmums par atteikšanos no uzņēmumu reģistrācijas apliecībām papīra formātā, ko gan atsevišķas iestādes joprojām turpina spītīgi pieprasīt, Uzņēmumu reģistrs sper solīti situācijas sakārtošanas virzienā. Apzinoties, ka cilvēkiem un jo īpaši visādām valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kas finanšu taupības dēļ nevar atļauties lietot komerciālās uzņēmumu datu bāzes, tomēr varētu būt vajadzība reizi pa reizei pārliecināties, vai konkrētā juridiskā persona vispār eksistē, Uzņēmumu reģistrs nolēmis šādu informāciju savā mājaslapā turpmāk piedāvāt bez maksas. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī informācija tiešām būs diezgan minimāla un neietvers, piemēram, amatpersonas, dalībniekus un citas interesantas lietas. Lai izzinātu šos jautājumus, interesentiem joprojām būs jāapmeklē kāda no maksas datu bāzēm, ko privātie komersanti Latvijā izveidojuši un uztur jau vairākus gadus, par šo iespēju maksājot valstij solīdu nodevu gandrīz 90 tūkstošu eiro apmērā. Te nu rodas jautājums – kāds labums būs no Uzņēmumu reģistra visai ierobežotā satura datu vietnes, ja paralēli publiski jau šodien ir pieejama daudz plašāka informācija Latvijas Vēstneša mājaslapā?

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Šogad vienkāršotā veidā Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no reģistra (likvidējis) 2165 neaktīvos uzņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekš reģistru attīrīšanai no reāli nestrādājošiem uzņēmumiem kalpoja kādas obligātas prasības, piemēram, pārreģistrācijai Komerclikumā tagad gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Uzņēmumu reģistram, konstatējot noteiktus pārkāpumus, ir tiesības izbeigt uzņēmuma darbību un uzsākt vienkāršotu likvidācijas procedūru, kas noslēdzas ar Uzņēmumu reģistra lēmumu par konkrētā uzņēmuma izslēgšanu no reģistra. Pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres sacītā šogad Uzņēmumu reģistrs ir veicis ierakstus par 8560 (gan pēc UR, gan pēc VID lēmumiem) kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. Tie ir uzņēmumi, kuri reģistrēti, bet nav sasniedzami norādītajā juridiskajā adresē, tiem nav valdes locekļu, tie nekomunicē ar nodokļu administrāciju vai arī nav nekādu ziņu par to saimniecisko darbību. «Tas ir tikai šā gada deviņos mēnešos, bet līdz gada beigām šādu sabiedrību skaits tikai pieaugs,» secina G. Paidere. Viņa atgādina, ka 2014. gadā lēmumi par darbības izbeigšanu tika pieņemti par 10 071 sabiedrību. Tomēr šāda ieraksta izdarīšana vēl nenozīmē likvidāciju, un tā notiek pēc attiecīga lēmuma par izslēgšanu no reģistra pieņemšanas. Šogad šādā vīzē likvidētas 2165 sabiedrības, bet pērn 941. «Tā ir vienkāršotā likvidācija bez tiesas starpniecības,» uzsver G. Paidere. Viņa atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri darbojas, bet, piemēram, neatrodas reģistrētajā juridiskajā adresē, tad pret tiem ir sagatavoti un iesniegti pieteikumi tiesai par šādu kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. «Šogad sagatavoti pieteikumi pret 162, bet pērn pret 124 kapitālsabiedrībām,» norāda G. Paidere. Viņa nenoliedz, ka piespiedu likvidācija notiek par nodokļu maksātāju naudu, ko tērē Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

Aizvadītajā gadā firmas, kas izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai valstij nav samaksājušas 142 miljonus pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Šogad vien policija jau saņemusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocresa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.

Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9 ir visvairāk fiktīvo firmu – vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz finanšu policiju un ieņemumu dienestu.

Raidījums atgādina, ka nu jau gadu kā mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses - Uzņēmuma reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu uzņēmumu reģistrs nepārbauda.

Eiropā top jauna direktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kurā tiks skarti kriptovalūtu un trastu jautājumi, iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu uzraudzības centralizācija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ sāks skatīt valdības akceptētos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuri paredz liegumu sadarboties ar tā dēvētajām čaulas kompānijām. Savukārt Eiroparlamentā jau šonedēļ paredzētas debates saistībā ar naudas atmazgāšanu un jaunām direktīvas prasībām. Šāda risinājuma ieviešanā Latvija varot būt sava veida pioniere visā ES. DB jau 11.04.2018. vēstīja, ka iecerētā tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošana tikai ar normatīvo aktu izmaiņām, bez katra konkrēta uzņēmuma faktisko apstākļu noskaidrošanas un pārbaudes, var radīt papildu problēmas godīgajiem uzņēmējiem.

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Trešdien deputāti balsojumā apstiprināja priekšlikumu apvienot Eiropas Parlamenta (EP) un Komisijas lobētāju reģistrus. Informācija par lobētāju sadarbību ar EP deputātiem būs jāapkopo sarakstos, kurus pievienos likumdošanas ziņojumiem. Parlaments pauda cerību, ka arī Eiropas Savienības (ES) Ministru padome pievienosies reģistra izveidei.

Debatēs par ziņojumu atbildīgais deputāts Carlo Casini (EPP, Itālija) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis aktivitāšu atklātības un pārredzamības veicināšanai, un šie principi ES ir svarīgi. Abu institūciju apvienotais reģistrs veicinās pārredzamības uzlabošanu, uzskata EP deputāti. Tas nodrošinās iespēju iedzīvotājiem iegūt informāciju par personām un organizācijām, kuras lobēšanas nolūka uzrunā ES institūcijas. Deputāti norāda, ka šāda «vienas pieejas» sistēma arī atvieglos interešu pārstāvju darbību. Mainot nosaukumu no «lobētāju» uz «pārredzamības» reģistru, tiks vienkāršota pievienošanās reģistram organizācijām un personām, kas pārstāv arī izpētes institūtus vai baznīcas/reliģiskās organizācijas.

Veselības ekonomikas centra (VEC) iepirkumā par centra reģistru uzturēšanu un izmaiņu veikšanu ir uzvarējis AS Datorzinību centrs, līguma plānotā summa ir 86,5 tūkst. Ls, liecina IUB dati.

Šāds iepirkums ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts informācijas sistēmu, kuru pārzinis ir VEC, uzturēšanu un izmaiņu veikšanu – tiek uzturētas tādas valsts informācijas sistēmas kā «Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs,» «Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze», «Latvijas iedzīvotāju genoma valsts reģistrs», «Jaundzimušo un bērnu slimību valsts reģistrs», DB skaidroja VEC sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Lapiņa.

Kopumā VEC iepirkumā par centra reģistru uzturēšanu un izmaiņu veikšanu, piedāvājumus bija iesnieguši trīs pretendenti.

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

Saeima otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Šķīrējtiesu likumā ar mērķi veicināt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kvalitāti, stiprinot uzraudzības mehānismus, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā.

Šķīrējtiesu likumā paredzēts noteikt pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Šī adrese arī izmantojama saziņai ar pastāvīgo šķīrējtiesu, tādējādi novēršot tos gadījumus, kad šķīrējtiesa nav sasniedzama un atrodama. Savukārt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai, izņemot gadījumu, ja telpas pieder šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja pārreģistrācijas periodā netiks izpildītas likuma prasības vai šķīrējtiesa nebūs sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietas adresē, tas būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra.

Otrdien, 26. novembrī tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja jauna Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, lai regulētu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību.

Vienota un kvalitatīva profesionālās darbības uzraudzība no valsts puses ir ļoti vērtīga gan nozarei, gan sabiedrībai kopumā. Godīgi nekustamo īpašumu starpnieki ir ļoti ieinteresēti, lai šī nozare kļūtu arvien sakārtotāka un caurspīdīgāka, padarot konkrētos profesionāļus konkurētspējīgākus. Tieši negodprātīgo nozares censoņu dēļ, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz nekvalitatīvi un bieži vien nelegāli, cieš visas nozares reputācija kopumā. Kopējs starpnieku reģistrs, kurā var iekļūt un palikt, izpildot konkrētas prasības, palīdzēs arī patērētājiem, palīdzot pieņemt pareizo izvēli, uzsākot sadarbību ar starpnieku.

Tomēr ir jāapzinās, ka katru labu ideju var sabojāt nepareizs tās izpildījums. Ir ļoti svarīgi, lai ar konkrētā likuma ieviešanu praksē netiktu kultivēta nozares "pelēkās zonas" attīstība. Attiecīgi, ja šis reģistrs rezultēsies apjomīga un neefektīva birokrātiskā sloga piešķiršanā aģentiem un aģentūrām un ja attiecīgā ministrija nespēs šo reģistru uzturēt ekonomiski efektīvi, tas rezultēsies lielos papildu izdevumos pakalpojuma sniedzējiem. Šādas sekas īpaši smagas var būt nozares jaunākajiem pārstāvjiem, mazākajiem uzņēmumiem.

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paredz ieviest studējošo un absolventu reģistru. Tajā apkopos ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.

Grozījumi nodrošinās studējošo un absolventu monitoringa sistēmas ieviešanu. Reģistrs būs nozīmīgs instruments, spriežot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. Tas ļaus izvērtēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot augstākās izglītības politikas plānošanu. Tas palīdzēs, spriežot par tādiem jautājumiem kā, piemēram, akreditācija un budžetu vietu sadale.

Reģistrs kalpos arī kā palīgs topošajiem studentiem, jo ļaus iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs noraidījis Anrija Lemberga sūdzību sakarā ar lieguma uzlikšanu viņam piederošajām kapitāldaļām un akcijām, sagaidāma tiesāšanās, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Jā, esmu saņēmis zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Šubrovskas vēstuli, izvērtējis visus aspektus un pieņēmis lēmumu noraidīt Anrija Lemberga sūdzību,» sarunā ar DB atzīst Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs nevar vērtēt zvērinātas tiesu izpildītājas, nedz arī tiesas lēmums, tos interpretēt. «Uzņēmumu reģistrs ir reģistrs, kurš pēc normatīvajos aktos noteiktās procedūras un pēc atbilstošu kompetentu iestāžu un personu lūguma reģistrē attiecīgus apgrūtinājumus, liegumus,» skaidro R. Balodis. Viņš uzsver, ka nav tiesīgs izvērtēt, kam pieder kapitāldaļas vai akcijas, kurām tiesas izpildītājs lūdzis uzlikt liegumu. Vēl vairāk, tiesu izpildītājs ir norādījis, ka Anrijam Lembergam ir tieša vai netieša vara rīkoties ar minētajiem īpašumiem - kapitāldaļām un akcijām.

Ja ierakstīšanai komercreģistrā tiks pieteikts fiktīvs uzņēmējs, Uzņēmumu reģistrs informēs Valsts ieņēmumu dienestu, kura negatīvs atzinums var būt reģistrācijas atteikums

To paredz sagatavotie grozījumi Uzņēmumu reģistra (UR) likumā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai tie stātos spēkā, vēl ir nepieciešama to izskatīšana valdībā, bet galīgais vārds jāsaka Saeimai. DB jau 24.08.2016. rakstīja – lai cīnītos ar blēžiem iecerēts ieviest risku vadības sistēmu UR, kas novērtētu īpašnieku patieso vēlmi nodarboties ar biznesu.

«Tas būs vēl viens drošības ventilis, kurš papildinās jau esošo,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa uzsver, ka nekāda papildu administratīvā sloga uzlikšana uzņēmējiem nav paredzēta. «Reģistram, izskatot iesniegtos pieteikumus, būs jāspēj arī identificēt gadījumus, kuros, iespējams, ierakstīšanai tiek pieteikts fiktīvs uzņēmums vai arī jau reģistrētam uzņēmumam tiek pieteiktas izmaiņas nolūkā pārkāpt nodokļu normatīvus. Šādos gadījumos reģistrs nodos informāciju kompetentai institūcijai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kurš sniegs savu atzinumu. Negatīva atzinuma gadījumā valsts notāram būs pamats atteikt ierakstu izdarīšanu komercreģistrā,» iecerēto mehānismu skaidro G. Paidere.

Vienotais publisko personu reģistrs varētu atrasties UR un sākt darbo­ties 2012. gadā kā informatīvs valsts iestāžu saraksts, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tāds ir Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes nozaru sēdes dalībnieku ieteikums.

Gala lēmumu šajā jautājumā pieņems Ministru kabinets, kurš vētīs sagatavoto koncepcijas projektu, kurā tiks piedāvāti trīs iespējamie risinājuma varianti - kādas ziņas būtu jāieraksta šajā reģistrā un kāds šīm ziņām būtu statuss. Lai arī juristi nebija vienisprātis par ierakstāmo ziņu apjomu un spēku, tomēr visi atzina, ka Uzņēmumu reģistrs ir vienīgā vieta, kur vajadzētu būt Vienotajam publisko personu reģistram. Koncepcijas projektā gan tikšot piedāvāts arī otrs risinājums, ka šis reģistrs varētu atrasties Valsts kancelejas pārziņā.

Uzņēmumu reģistrs atteicies izskatīt iesniegumu pēc būtības kādas privātpersonas iesniegumu, ar lūgumu atcelt Partiju apvienības «Par Labu Latviju» reģistrāciju, jo tās nosaukums esot nepārprotami līdzīgs un esot viegli sajaucams ar biedrības «Kustība Par Labu Latviju» nosaukumu.

Šāds lēmums pieņemts, jo iesniedzējs nav saistīts ne ar konkrēto partiju apvienību, ne biedrību. Tas nozīmē, ka Administratīvā procesa likuma izpratnē iesniedzējam nav tiesību apstrīdēt valsts notāra lēmumu.

Vienlaikus Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ja pat minētais iesniegums tiktu vērtēts pēc būtības, nebūtu nekāda pamata atcelt valsts notāra lēmumu par partiju apvienības reģistrāciju, jo abi nosaukumi nesakrīt.

Tā kā iesniedzējs izteicis pieņēmumu, ka partiju apvienība, iespējams, mēģina izvairīties no politiskajām partijām noteiktās uzraudzības un kontroles finansēšanas jautājumos, šo iesniegumu Uzņēmumu reģistrs nosūtījis KNAB iespējamo pārkāpumu izvērtēšanai.