Finanses

Lielākais pamatkapitāls – SIA AFI Investīcijas

Žanete Hāka, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā reģistrēti 288 jauni subjekti, kas ir par 31 mazāk nekā pirms nedēļas.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 37 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 261 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 16 individuālie komersanti un 34 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 208 subjekti, kas ir par 20 mazāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija AS AFI Investīcijas, kuras pamatkapitāls ir viens miljons eiro.

Otrs lielākais uzņēmums, vērtējot pēc pamatkapitāla, bija SIA Skolas Apart – 513,4 tūkstoši eiro.

Trešajā vietā ierindojas SIA Pharmamax ar 300 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Tāpat starp aizvadītajā nedēļā reģistrētajiem lielākajiem uzņēmumiem bijusi SIA Magma Fonds ar 60 tūkstošu eiro pamatkapitālu un AS NordAgroGroup ar 35 tūkstošu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AFI Investīcijas: Šogad izaicinājums ir veidot stratēģiju tirgiem, kuros valda stabila izaugsme

Db.lv, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē jauni dalībnieki

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) paplašinās un uzņēmusi jaunus dalībniekus asociācijā. Par tās jaunajiem biedriem kļuvuši Rotermann Latvia un AFI Europe Latvia, informē NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. Apvienojoties lielākajiem nozares spēlētājiem, pērn augustā tika dibināta alianse, kas ir pirmā organizācija, kas vienkopus apvieno jauno projektu attīstītājus.

NNĪAA biedri ir vieni no vadošajiem nozares dalībniekiem: SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management, YIT Celtniecība, kā arī tagad arī Rotermann Latvia un AFI Europe Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansists: Kamēr bankas pelnīs no «burbuļiem» ekonomikā, nav izslēgtas turpmākas krīzes banku sfērā

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo procenta likmju ietekmi uz pasaules ekonomiku ilgtermiņā ir ļoti grūti prognozēt, intervijā aģentūrai LETA norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Viens no šiem blakus efektiem ir tas, ka zemās procentu likmes pilnībā demotivē veikt uzkrājumus. Piemēram, kādēļ pašlaik cilvēkiem noguldīt naudu depozītā, ja tā likme ir nulle komats kaut kas? Labāk kaut ko nopirkt! Ekonomikai īstermiņā tas pat ir labi. Taču, no otras puses, ļoti ilgu laiku ekonomikas galvenais virzītājspēks ir bijuši tieši uzkrājumi. Kā dzīvos ekonomika, kurā ir maz uzkrājumu? To mēs vēl nezinām. Turklāt šajā procesā pat nevar vainot tikai zemās procentu likmes, jo tas sākās jau pirms krīzes, kad ļaudis arvien aktīvāk ņēma kredītus un uzkrājumu ekonomika sāka kļūt par parādu ekonomiku,» norādīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju «AFI Investīcijas».

Komentāri

Pievienot komentāru