Smagākie burbuļi esot tie, kas radīti uz parāda rēķina. Plašāk par šo tematu lasāms 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/6
Nīderlandes tulpju sīpolu burbulis 1630-tajos gados
Apmātība ar tulpju sīpolu iegādi noved pie tā, ka dažu to cena pārsniedz pat veselu mājokļu vērtību. Šajā laikā attīstījās fjūčeru tirgus un pārdošana uz parāda.
Par pārējiem ekonomikas un finanšu burbuļiem lasāms tālāk galerijā!
#2/6
Dienvidjūras burbulis 1720. gadā
Globālajai tirdzniecībai solot nepārtrauktu strauju pieaugumu, ar to saistīto kompāniju daļu vērtība skrien debesīs. Mūžīgi tas neturpinās un cenu krahs noved pie ekonomikas krīzes.
#3/6
ASV akciju burbulis 1920-tajos gados
Pēckara optimisms palīdz radīt sajūtu, ka ekonomika un akciju cenas tikai augs. 1929. gada oktobrī ballīte beidzas, kas ievada tā saucamo Lielo Depresiju.
#4/6
Japānas nekustamā īpašuma un akciju burbulis 1980. gados
Japānas varas iestādes pārāk ilgi īsteno ekonomiku stimulējošu politiku. Rezultātā dažu gadu laikā akciju un nekustamā īpašuma cena pilsētās trīskāršojās. 1980. gadā zeme ap Japānas Imperiālo pili Tokijā bija tikpat vērta, cik viss nekustamais īpašums ASV Kalifornijas štatā kopā. Burbuļa plīšana ievada Japānas «zaudēto desmitgadi».
#5/6
Dot-Com burbulis šīs tūkstošgades sākumā
Interneta tehnoloģiju attīstības aptrakums noved pie tā, ka šādu uzņēmumu akcijas (jeb - «jaunās ekonomikas» vērtspapīri) tiek pirktas ļoti dārgi, neskatoties uz to, ka daudzos gadījumos to ieņēmumi ir apšaubāmi (nemaz nerunājot par peļņu). Kādā brīdī rodas atklāsme, ka daudziem šādiem ieguldījumiem faktiski nav vērtība.
#6/6
ASV hipotekāro cenu burbulis
ASV mājokļu cenas skrien uz augšu, kas nāk komplektā ar dažādām inovācijām kredītu tirgū. Valda pārliecība, ka investīcijas nekustamajā īpašumā ir ļoti drošas, un cenas ies tikai uz augšu. Dzīvošana uz arvien jaunu parāda instrumentu radīšanas rēķina neturpinās mūžīgi, un burbuļa plīšana bezdibeņa priekšā nostāda bankas.