Meža īpašnieku kooperatīvi ir plaši izlatīta parādība Eiropā, turklāt vairāku Ziemeļvalstu meža īpašnieku kooperatīvu atvases strādā arī Latvijā.

To liecina Zemkopības ministrijas pētījums par mežu īpašnieku kooperāciju ārzemēs. Dati rāda, ka Somija, Zviedrija un Norvēģija ir tās trīs valstis, kurās meža īpašnieku kooperācija ir sasniegusi vislabākos rezultātus. Tiesa, katrā no šīm valstīm kooperatīvi ir izvēlējušies samērā atšķirīgu darbības startēģiju.

Saskaņā ar Starptautiskās Kooperatīvu alianses datiem, visā pasaulē kooperatīvu kustībā ir iesaistījušies vairāk kā 800 miljoni cilvēku. Kooperatīvu kopējais gada apgrozījums sastāda ap 500 miljardiem latu. No 300 pasaulē lielākajiem kooperatīviem 62 atrodas ASV, 45 Francijā, 33 Vācijā un 28 Itālijā. Eiropā darbojas ap 160 tūkstošiem kooperatīvo sabiedrību, kurās ir 123 miljoni biedru. Eiropā kooperatīvi nodrošina 5,4 miljonus darba vietu. Kooperācijai vislielākā nozīme ir Somijā, kur 2008. gadā 4100 kooperatīvos bija iesaistījušies četri miljoni (84%) iedzīvotāju. Somijā 21 piensaimnieku kooperatīvs aizņem 96 % piena tirgus, 5 gaļas kooperatīvi – 82 % gaļas tirgus, 34 patērētāju kooperatīvi – 44 % pārtikas preču tirgus, bet 263 kooperatīvās bankas – 35 % depozītu tirgus.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Sākusies balsošana par labāko lauksaimniecības kooperatīvu, kas ilgs līdz 9. janvārim.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotā konkursā Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

Balsošanas anketas ir pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu interneta mājas lapā balso.llka.lv. Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2012. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā Gada kooperatīvs izaugsmē.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.

75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā paredzēts sākt būvēt 2021. gadā. Tiks radītas 65 jaunas darbavietas rūpnīcā, un pie pilnas noslodzes uzņēmuma apgrozījums būs aptuveni simt miljoni eiro gadā.

Jauno uzņēmumu ASNS Ingredient iniciējuši divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS. Vaicāts par sadarbību šajā projektā, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atbild vienkārši: “Laba iespēja Latvijas lauksaimniekiem būt pasaules tirgū ar inovatīvu produktu.”

SIA ASNS Ingredient vadītājs Raivis Zabis teic, ka tad, ja ir globāls mērķis, ko var īstenot šeit, ir tikai normāli un pareizi, ka nozares spēlētāji apvieno savu pieredzi un zināšanas, lai radītu kaut ko paliekošu. Ideja par šādu projektu radās aptuveni pirms gada. “Lai saprastu, vai mēs to varam un kas mums sanāk, ir veikti pietiekami lieli priekšdarbi – esam pārbaudījuši tehnoloģisko procesu gan laboratoriski, gan uz rūpnieciskām iekārtām reālā ražošanas ciklā, iegūstot vēlamos gala rezultātus, ko dodam testēt lielajām pārtikas grupām. Process ir sācies. Ja viss notiks, kā plānots, 2022. gada otrajā pusē varētu palaist pirmo zirņu proteīna ražošanas līniju. Šī būs pirmā šāda veida ražotne Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks ir neliels uzņēmums Dānijā, kas arī atrodas attīstības stadijā,” saka R. Zabis.

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

No š.g. 1.-3.jūnijam Rīgā notika Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA Prezidija sēde, uz kuru ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas Eiropas Savienības (ES). COPA-COGECA ir lielākā profesionālā lauksaimnieku organizācija Eiropā, kura apvieno vairāk nekā 76 organizācijas no 26 ES dalībvalstīm. Kā svarīgākie temati tika apspriesti piena nozares smagā situācijā, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība, teikts paziņojumā medijiem.

Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA-COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja COPA-COGECA dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas, un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, norādot, ka «tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu.» Runājot par tā saukto Junkera investīciju plānu, L.Straujuma norādīja par iespēju dalībvalstīm sadarbībā ar valstu attīstības finanšu institūcijām radīt īpašas platformas, lai spētu tādā veidā piesaistīt finanšu līdzekļus.

Lai veidotu kopīgu stratēģiju sarežģītajā situācijā saistībā ar Krievijas embargo pārtikas produktiem, šonedēļ notiks Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu pārstāvju tikšanās, aicinot valdības vērsties pie Briseles ar aicinājumu veidot Baltijā īpašu buferzonu, tikmēr Latvijā jāapsver doma būvēt savu piena pulvera rūpnīcu, informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un kooperatīva Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, asociācijas vadība tiksies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai pārrunātu kopīgu stratēģiju, cīnoties par ES kompensācijām piena ražotājiem, intervences pasākumiem, kā arī soda naudas neiekasēšanu par pārtērētajām piena kvotām.

Tā kā lēmumus, kas izraisījuši abpusējas sankcijas no ES un Krievijas puses, ir pieņēmuši politiķi, lauksaimnieki un ražotāji sagaida atbildību par šo lēmumu radītajām sekām, norādīja Aizsilniece.

«Ņemot vērā Krievijas pierobežu un padomju mantojuma atstātās sekas, bagātajai Eiropai ir jāsolidarizējas un Baltijas valstīm un jāparedz īpašas buferzonas nosacījumi, kas paredzētu nodokļu atvieglojumus piensaimniekiem. ES būtu jāsamaksā par saražoto produkciju, kuru politisku lēmumu dēļ uzņēmēji nevar realizēt, līdz ar to Baltijas lauksaimniecības kooperatīvi sagaida ES budžeta pārdali, lai risinātu Krievijas sankciju radīto krīzi,» sacīja Aizsilniece.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.