Pirms vasaras un ziemas riepu maiņas svarīgs ir jautājums: kur iegādāties riepas? Bieži tas tiek darīts servisā, veicot riepu maiņu, tomēr arvien populārāka kļūst tendence iegādāties riepas internetā. Lai neiekristu krāpnieku nagos vai neizvēlētos nepareizās riepas, interneta veikals riepas1.lv aicina ņemt vērā dažādus ar riepu iegādi internetā saistītus ieteikumus.

Ko svarīgi zināt pirms iegādāties auto riepas internetā?

Laiks, kad riepu maiņa tika atlikta uz pēdējo brīdi, ir pagājis, jo šobrīd vari iegādāties riepas internetā, kas ir ērts veids, kā, ietaupot laiku un līdzekļus, vari tikt pie kvalitatīvām riepām. Internetā var iegādāties gan jaunas riepas, gan lietotas - atliek izvēlēties, kas tev nepieciešams. Tomēr ir jāņem vērā vairāki faktori, lai riepas internetā netiktu pasūtītas ne tādas, kādas vēlējies.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kura laikā tika pārbaudīts, vai veikalos nopērkamā fasētā saldējuma satura faktiskais daudzums iepakojumā, kā arī fasētās preces marķējums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, informē PTAC.

PTAC kontroli veica 17 uzņēmumos (12 ražošanas un 5 vairumtirdzniecības uzņēmumos) un pārbaudīja 72 fasēto preču partijas. Pārkāpumi saistībā ar fasēto preču satura faktisko daudzumu konstatēti 3 saldējuma ražošanas un 3 vairumtirdzniecības uzņēmumos, no kuriem 5 gadījumos konstatētas būtiskas neatbilstības – atsevišķām saldējuma fasējuma vienībām satura faktiskais daudzums pārsniedza pieļaujamo negatīvo novirzi no marķējumā norādītā nominālā daudzuma. Savukārt 18 fasēto preču partijām tika konstatēts normatīvo aktu prasībām neatbilstošs marķējums.

Tāpat PTAC konstatēja, ka no 12 pārbaudītajiem ražošanas uzņēmumiem tikai 3 bija ieviesta fasēto preču satura faktiskā daudzuma kontrole. Šiem uzņēmumiem doti norādījumi attiecībā uz kontroles sistēmas izveidošanu.

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim, 2013.gada laikā uzsākot pakāpenisku gāzes balonu, kuriem nav Π (pī) marķējums, nomaiņu un izņemšanu no aprites.

Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām) statuss tiek atzīts par nedrošu un neatbilstošu ES kvalitātes un drošuma prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana. Faktiski šāda situācija ir izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam.

Tāpēc 2011.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kvalitātes un ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. Noteikumos tika noteikts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez tiem veiktajām nepieciešamajām pārbaudēm un šīs pārbaudes apliecinošo Π (pī) marķējumu, kas norāda uz to, ka gāzes baloni atbilst ES izvirzītajām augstām drošuma prasībām.

Šosejas A7 posmu no Iecavas līdz Bauskai, kam pēc pērn atjaunotās virsmas šopavasar jāuzklāj horizontālais marķējums, ceļu būves uzņēmums SIA «Lemminkainen Latvija» sola pabeigt līdz Jāņiem, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Marķējums jeb baltās sadalošās joslu līnijas bija vienīgais darbs, kas ģenerāluzņēmējam šajā projektā bija palicis nepadarīts, Bauskas Dzīvei apstiprinājis firmas tehniskais direktors Andris Velmunsks: «Lai to uzklātu, ceļam bija jābūt sausam, taču, kaut arī rudens bija silts, tas tomēr bija visai lietains, tāpēc ar pasūtītāju vienojāmies līnijas uzlikt pavasarī.»

Tumšais ceļš bez līnijām bija slikti saredzams, tāpēc rudens vakaros šoferiem dzīvās satiksmes posmā bija apgrūtināta braukšana. Tika uzklāta pagaidu viduslīnija, kas tagad jau padzisusi. Posma no Iecavas līdz Zorģiem būvnieki marķējumu bija paguvuši salikt.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) divās tirdzniecības vietās Rīgā no tirdzniecības izņēmis nezināmas izcelsmes «Mencu aknu» konservus ar viltotu marķējumu.

«Mencu aknu» marķējums liecina, ka tās ražotas divos Latvijas uzņēmumos - SIA «Kuršu zeme» un SIA «SAIVA ANNO 1949», kas savu darbību beiguši aptuveni pirms diviem gadiem, un ar zvejas produktu ražošanu vairs nenodarbojas, liecina PVD sniegtā informācija.

Lai gan teorētiski tiem būtu jābūt diviem dažādiem, dažādos uzņēmumos ražotiem produktiem, gan vienam, gan otram ražojumam sakrīt gan uz konservu kārbas uzdrukātais partijas numurs - L338, gan derīguma termiņš - 24.04.2021. Tas nozīmē, ka, visticamāk, konservus ir ražojis viens ražotājs, bet vēlāk tie ir marķēti kā divos dažādos Latvijas uzņēmumos ražoti, informē PVD.

Preču pavaddokumenti liecina, ka konservi Latvijā ievesti no Igaunijas un Latvijas tirgotājiem tos piegādājis Igaunijā reģistrēts uzņēmums OU Caviar Hause (Caviar Hauce llc).

Igaunijas vides ministrs Mati Raidma plāno ieviest automašīnu enerģētiskā marķējuma sistēmu, kuras mērķis ir informēt pircējus par automašīnu degvielas patēriņu un ogļskābās gāzes izmešu apmēru.

Tādu marķējumu ierosināts noteikt katrai jaunajai automašīnai, bet lietotām automašīnām marķēšana tiks veikta, ja to izvēlēsies tās īpašnieks, teikts ministra rosinātā projekta paskaidrojumā. Raidmas vērtējumā jaunās sistēmas ieviešana veicinās automašīnu pārdošanas kāpumu.

Automašīnas enerģētiskajā marķējumā būs norādīti izdevumi degvielas patēriņam uz 10 tūkstošiem kilometru, degvielas cena tiks noteikta kā vidējais rādītājs iepriekšējā kalendārā gada laikā. Cenas rādītājus enerģētiskajam marķējumam ik gadu atjaunos Igaunijas autoceļu departaments.

Enerģētiskais marķējums tiks noteikts, pamatojoties uz degvielas patēriņu. A klases marķējumu saņems automašīnas, kuras tērē mazāk nekā 90 gramus uz kilometru ceļa, bet G klases marķējums tiks piešķirts automašīnām, kuru degvielas patēriņš pārsniedz 201 gramu uz kilometru.

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Sporta ielas atjaunošanā Rīgā, posmā no Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, pirmo reizi Latvijā izmantots zils krustojumu marķējums, pārņemot šo praksi no Skandināvijas valstīm.

Pēc atjaunošanas ieviesti arī mūsdienīgi satiksmes risinājumi - divvirzienu velo satiksme, kā arī satiksmes drošības nolūkos maksimālais braukšanas ātrums ir samazināts līdz 30 km/h, informē pašvaldībā.

“Sporta iela pēc seguma atjaunošanas ir atdzimusi jaunā un modernā veidolā, veiksmīgi apvienojot dažādas mobilitātes iespējas un vairāku grupu intereses. Šī iela ir paraugs tam, kā savienot apkaimi ar pilsētas centru, lietderīgi izmantojot pilsētas telpu. Turklāt ir svarīgi, ka šie ielas seguma atjaunošanas un labiekārtošanas darbi notiek tieši tagad, kad Skanstes apkaimē ir novērojama strauja izaugsme un dažādu nozīmīgu projektu īstenošana,” norādīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz veikto pārbaužu datiem, uzskata, ka izskanējušais apgalvojums par to, ka 90% tirdzniecībā esošās liellopu gaļas ir nezināmas izcelsmes jeb kontrabandas gaļa, ir nepamatots un maldina patērētājus, kā arī grauj ražotāju un tirgotāju prestižu, informē PVD.

Dienesta inspektori, pārbaudot tirdzniecības vietas, pievērš uzmanību pārtikas preču, t.sk. gaļas izsekojamībai: kas ir izcelsmes valsts, vai tas ir norādīts marķējumā un pavaddokumentos. Dokumentu izsekojamība liecina, ka liellopi ir kauti atzītās kautuvēs, kur katram dzīvniekam ar konkrētu identifikācijas numuru tiek piešķirts kaušanas kārtas numurs; katram liemenim tiek uzlikts veselības marķējums un gan liemeņiem, gan sadalītai, gan maltai gaļai pastāv īpašais liellopu gaļas marķējums.

2013.gadā dienesta inspektori ir pārbaudījuši 8685 tirdzniecības uzņēmumus: noliktavas, veikalus, tirgus un citas tirdzniecības vietas. Pastiprinātas pārbaudes veiktas gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, gan svētku un brīvdienu laikā. Pārkāpumi liellopu gaļas marķējumā un izsekojamībā konstatēti tikai atsevišķos gadījumos, derīguma termiņa norādēs. Tāpat pēdējo gadu laikā dienests nav saņēmis patērētāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem liellopu gaļas tirdzniecībā, norāda PVD.

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Pārtikas un veterinārais dienests SIA Delfa piederošajā noliktavā – saldētavā Rīgā, Mellužu ielā 13 – 11, konstatējis lielu apjomu - aptuveni 10 tonnas pārmarķētus, kā arī neatbilstoši marķētus gaļas un zvejas produktus. Daļa no produktiem ir nederīgi lietošanai uzturā, jo tiem ir beidzies derīguma termiņš.

Neatbilstoši marķētie produkti pieder diviem uzņēmumiem – pašai SIA Delfa un SIA Fris-L, kas no SIA Delfa nomā noliktavas telpas.

Pārbaudē konstatēta SIA Fris-L piederoša pārmarķēta (ražotāja oriģinālais marķējums aizstāts ar citu marķējumu) aptuveni 1 tonna saldētu produktu - putnu gaļa, laša fileja un cūkgaļa.

Cūkgaļai, apmēram 300 kg, derīguma termiņš beidzies jau pirms diviem mēnešiem – 2015. gada 16. septembrī, taču, pārmarķējot produktu, tas patvaļīgi pagarināts līdz 2016. gada februārim. Kā noskaidrojās pārbaudē, cūkgaļu pārmarķējusi SIA Agro Trans A, pēc tam to piegādājot SIA Fris-L.

Zirga gaļas skandāls aktualizējis jautājumu par Latvijas atbildīgo kontrolējošo institūciju darbu, kā arī norāda uz to, ka latviešiem patīk pašiem kaisīt «sev pelnus un galvas», savukārt ārvalstu uzņēmumu produkti netiek pienācīgi pārbaudīti, izveidojot situāciju, ka Latvijā netiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, pavēstījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācija nobažījusies par to, «cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm un cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas pietiekami kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti».

«Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja – tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā,» savā paziņojumā norādījuši LPUF pārstāvji.

Zaļā karotīte un Bordo karotīte jauc prātus kā ražotājiem, tā pircējiem; uzņēmēji vērš uzmanību uz lielākiem bonusiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā uzlabot esošo un vai nepieciešama konceptuāli jauna nacionālās pārtikas kvalitātes shēma – vērtē DB uzrunātie pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma un Zaļā karotīte izveidota 2001. gadā. Tā piešķirama produktiem, ja vismaz 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās. 2014. gadā izveidota Bordo karotīte, kuru lauksaimnieki kritizēja kā valsts naudas ieguldīšanu importa produktu reklamēšanā – to piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, bet izejvielas var būt ievestas. Produktiem, kuri tikuši pie karotītēm, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos (par zaļo iepirkumu DB plašāk rakstīja 29.01.) Kā informē Pārtikas produktu kvalitātes klasterī, strauji palielinās uzņēmumu interese par karotītēm, jo uzņēmēji sākuši novērtēt šo karotīšu sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Aizvadītā gada laikā par aptuveni 25% palielinājies Zaļo karotīšu un par 64% Bordo karotīšu produktu skaits. Shēmā iesaistījušies aptuveni 80 uzņēmumi.

SIA Delfa noraida šodien Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatīto informāciju saistībā ar izņemto produkciju no noliktavas, jo kompānija nekad nav tirgojusi gaļas produkciju un nepiegādā produktus skolām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma Delfa piederošajai produkcijai – saldētajām zivīm – derīguma termiņš ir spēkā līdz 2016.gada oktobrim. Problemātiskā produkcija piederēja vienam no SIA Delfa nomniekiem SIA Fris-L. Saskaņā ar likumdošanu telpu iznomātājs nav tiesīgs veikt pārbaudes nomniekam piederošai produkcijai, diemžēl notikušajā situācijā iznomātājs ir cietušais, jo netieši ticis iesaistīts PVD pārbaudē, kas attiecināta uz citu uzņēmumu.

SIA Delfa vērš uzmanību, ka šajā procesā ir cietušais, jo iznomājusi savas telpas apakšnomniekam SIA Fris-L, kas darbojusies pretēji Latvijas likumdošanā pieņemtajām prasībām. Uzņēmumam Delfa pieder lielas noliktavas, un tai ir vairāk nekā 10 nomnieku. SIA Delfa 19 gadu darbības laikā nekad nav tirgojusies ar cūkgaļu un neveic piegādes skolām. Ar to nodarbojas viens no tās nomniekiem SIA Fris-L, ar kuru uzņēmums sadarbojas mazāk nekā gadu.

SIA AK Products ražoto pankūku Zelmas piens marķējums maldina patērētājus – siera pildījuma vietā izmantots augu taukus saturošs produkts, nevis siers, kā norādīts marķējumā, konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Aizdomas par iespējamu pārkāpumu radās pēc tam, kad PVD inspektori pārbaudīja kādu citu pārtikas uzņēmumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu vairumtirdzniecību – no tā regulāri pildīto pankūku ražotājam ticis piegādāts augu tauku produkts Jurate.

Veicot pārbaudi uzņēmumā, PVD aizdomas apstiprinājās. Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Uzņēmumam uzdots atsaukt no realizācijas preces ar nosaukumiem Pankūkas ar sieru un kūpinātu gaļu un Pankūkas ar sieru, kuru pildījumā izmantots produkts ar augu taukiem Jurate.

Riepas ir viena no svarīgākajām automašīnas komponentēm – tās rada vienīgo saskarsmes laukumu ar ceļa segumu. Taču, tā kā riepas laika gaitā nolietojas (nodilst protektors, apkārtējo apstākļu ietekmē mainās gumijas izturība, rodas dažādi mehāniski bojājumi), tās laiku pa laikam jāmaina. Riepu iegādes procesā ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti, ar kuriem iepazīstināsim raksta turpinājumā.

Svarīgākais faktors – riepu izmēra saderība ar automašīnu

Lai pārvietošanās ar jaunajām riepām būtu droša un patīkama, tās jāizvēlas automašīnas ražotāja rekomendētajā izmērā. Šādu informāciju iespējams atrast automašīnas lietotāja rokasgrāmatā, kā arī uz uzlīmes durvju ailē vai degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē. Ja esi pārliecināts, ka arī šobrīd pārvietojies ar atbilstošām riepām, vari ieskatīties uz to sānu malām, kur redzami riepu izmēri.

Foto: Shutterstock.com

Vērā jāņem šādi izmēru parametri:

- riepas platums;

- riepas augstuma koeficients;

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 15 000 eiro sodu SIA "Memory Water" par negodīgas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

Uzņēmumam arī triju mēnešu laikā jānomaina produktu marķējums, izslēdzot no tā informāciju par ūdens apstrādes tehnoloģiju un kvalitātes zīmi "Bio Water", kā arī noteiktā laika periodā iesniedzot PTAC rakstveida pierādījumus un informāciju par šo darbību izpildi.

Komercprakse, par kuru PTAC uzņēmumu sodījis, īstenota, patērētājiem piedāvājot "Memory Water" ražoto fasēto dzeramo ūdeni "BIO ūdens" un citas preces, piemēram, uztura bagātinātājus, kosmētikas līdzekļus, tostarp, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus un veicot darbības, kuras saistītas ar patērētāju likumīgo tiesību un līgumu izpildi.

Lietā vērtētā komecprakse konstatēta kompānijas tīmekļa vietnēs "www.memorywater.com/lv", "www.shop.memorywater.lv", sociālajos tīklos izveidotajos "Memory Water" profilos, publiskā vidē izplatītajās "BIO ūdens" reklāmās, kā arī ūdens pudeļu marķējumā.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Kādā Rīgas saldētavā atklātas 65 paletes jeb 30 tonnas saldētu garneļu bez pavaddokumentiem. Kravas vērtība ir aptuveni 200 tūkst. eiro. Šobrīd uzsākts arī kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Marķējums uz preces norāda, ka saldēto garneļu izcelsme ir Vjetnama, bet izplatītājs, saskaņā ar norādīto informāciju uz preces, kāds Šveices uzņēmums. Saldētavas telpu īpašnieki nevarēja VID FPP darbiniekiem uzrādīt preces dokumentus, kas apliecina preces izcelsmi un kvalitāti. Saskaņā ar saldētavas īpašnieku noslēgto īres līgumu, krava pieder Igaunijas uzņēmumam, taču Igaunijas uzņēmuma pārstāvis nav uzrādījis nekādus īpašuma apliecinošus dokumentus.

Sākotnējā izmeklēšanas informācija liecina, ka garneles bija paredzētas izplatīšanai ārpus Eiropas Savienības, taču tiek pieļauta iespēja, ka preci faktiski bijis plānots izplatīt Latvijā. Minētā prece ir izņemta un pieņemts lēmums par tās nodošanu glabāšanā Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

«Tūdaļ sāksies augļu un dārzeņu sezona un droši vien atkal visi tirgos Latvijas gurķus, no kuriem liela daļa te nemaz nebūs audzēti,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Nesen tirdzniecībā maisiņos ar marķējumu Audzēts Latvijā bija skaisti burkāni – izrādās, ražoti Holandē. Taisnojās, ka vairumtirdzniecības bāzē kļūdījušies iesaiņojot,» stāstījis dienesta pārstāvis.

Jautāts, kas, viņaprāt, ir lielākās problēmas pārtikas produktu apritē, M. Balodis stāstījis: «Marķējums noteikti nav lielākā problēma. Patiesībā sabiedrībai vairāk būtu jāuztraucas par E vielām, kuras marķējumā gan piemin, bet nenorāda to koncentrāciju.»

«Jo tās ir ķīmiskas vielas, kas lielākā koncentrācijā var izraisīt dažādas blaknes, sākot ar īslaicīgiem nervu darbības traucējumiem līdz pat kancerogēnam efektam. Katrai vielai ir noteikts, kādā koncentrācijā to drīkst lietot. Izmantojot lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs konservējošam efektam, var iespaidot veselību,» norādījis PVD ģenerāldirektors.

ĢMO kultūru uzvaras gājiens pasaulē rada bažas par to ietekmi uz pašmāju lauksaimniecību.

Šī situācija var saasināties pēc tam, kad ES noslēgs Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ar ASV un ES tirgū ieplūdīs ASV ražotās lauksaimniecības preces. Pašmāju ražotāji saka kategorisku nē ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai, savukārt zinātnieki norāda, ka to kaitīgā ietekme nav zinātniski pierādīta.

Grib drošību

«Latvijas pozīcija ir, ka esam no ĢMO brīva valsts, bet jautājums – kā to spēsim nodrošināt? Kā pasargāsim 64 tūkstošus km2, lai ĢMO sēkla te neienāk? Mēs pasaulē nevaram konkurēt ar masveida produkciju, bet gan ar produkciju, kam ir pievienotā vērtība, un tas dotu mums priekšrocību pēc 10 gadiem, bet ar kādām metodēm noturēt Latviju kā brīvu no ĢMO?» to Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotajā diskusijā Vai ģenētiski modificēti organismi ir Latvijas lauksaimniecības nākotne? vaicāja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.