Pēdējo vairāku desmitgažu straujākais pieaugums, ko pasaules finanšu tirgus flagmanim – ASV akciju tirgum izdevās demonstrēt šā gada pirmajos trijos mēnešos, var nebūt šķērslis tam, lai kaut kas līdzīgs notiktu arī gada otrajā ceturksnī.
No DB aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka, salīdzinot potenciālo investīciju atdevi dažādās finanšu aktīvu grupās, akcijas var būt ienesīgākās arī šā gada otrajā ceturksnī. Tiesa, investīciju riski ir ievērojami augstāki un būtiskas korekcijas iespējas daudz lielākas nekā līdz šim.
«Pie mēreni pozitīva notikumu attīstības scenārija, kas neparedz strauju makroekonomiskā un politiskā fona pasliktināšanos, akciju un augsta riska obligāciju tirgos varētu turpināties iepriekšējo ceturkšņu pozitīvās tendences. Ja īstenosies negatīvāks scenārijs, tad ieguvēji varētu būt investori valdību obligācijās, taču ne jau tāpēc, ka tur atrodama fundamentāla vērtība, bet gan tikai īstermiņa pūļa panikas rezultātā. Uz izejvielu tirgiem kopumā patlaban skatāmies diezgan piesardzīgi,» ieskatu dažādu finanšu aktīvu grupu potenciālajās cenu pārmaiņās ieskicē SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.
Līdzīgu viedokli izsaka arī Swedbank Vērtspapīru brokeru nodaļas vadītājs Jānis Spriņģis. Pēc viņa teiktā, salīdzinot dažādas aktīvu klases, var teikt, ka akciju tirgum pieauguma potenciāls 2013. gada otrajā ceturksnī ir vislielākais – visticamāk, investors ar ieguldījumiem obligācijās vai, piemēram, izejvielās un dārgmetālos nevarēs potenciāli nopelnīt tik daudz, cik to varētu izdarīt akciju tirgū.
Lai arī akciju tirgum nopsacīti aizvien ir zaļā gaisma, eksperti teiktais liecina, ka lieka uzmanība šobrīd nenāktu par ļaunu, gan saistībā ar peļņas fiksēšanas izraisītajiem korekcijas, gan arī vispasaules finanšu norišu riskiem.
«Manuprāt, Kipras notikumi un metodes, ar kādām tiek mēģināts risināt šīs valsts problēmas, atstās nozīmīgu iespaidu uz investoru uzvedību. Depozītu aplikšana ar nodokli Kiprā liek uzdot jautājumus par to, kas varētu notikt ar noguldījumiem citu eirozonas perifērijas valstu bankās, ja situācija krasi pasliktinātos. Daļa investoru varētu izlemt pārvietot savus aktīvus ārpus Eiropas, kas ietekmētu arī vērtspapīru un valūtu tirgus,» iespējamos riskus ieskicē J. Rozenfelds.