Lielākoties jāpiekrīt bankai 

Bankai jābūt pamatotam iemeslam celt līgumā noteikto pievienoto kredīta procentu likmi, tomēr aizņēmējam to apstrīdēt ir grūti

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 02.5.2018

SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers

Foto: Edijs Pālens/LETA

Slēdzot līgumu ar banku, ne vienmēr klients piekrīt visiem tajā iekļautajiem nosacījumiem. Teorētiski klients var iebilst un prasīt mainīt kādu līguma punktu, taču ne vienmēr kredītiestāde akceptēs izmaiņas, turklāt tas prasīs papildu izdevumus.

Jau sagatavoti

Tēmai par iespēju mainīt bankas piedāvātā līguma nosacījumus DB pievērsās pēc kampaņas Uzņēmēj, neklusē! ietvaros saņemtas lasītājas vēstules. Viņa raksta, ka 2008.gadā noslēgusi hipotekārā kredīta līgumu. Toreiz banku, kurā saņemt kredītu, izvēlēties nevarēja, jo ciematiņu sponsorēja konkrētā kredītiestāde. Aizdevums tika izsniegts it kā uz 40 gadiem, kaut gan līgumā tika ielikts punkts, ka 2018.gada 15.aprīlī ir aizdevuma atdošanas gala termiņš, kam toreiz netika pievērsta uzmanība, jo bankas speciālisti teikuši, ka tā ir tikai formalitāte un pēc desmit gadiem līgumu pagarinās. Tuvojoties šim datumam, banka pieprasījusi iesniegt daudzus dokumentus un izziņas, kā ņemot jaunu hipotekāro kredītu, un paziņojusi, ka mainīs procentu likmi no 0,95% uz 3,5%. Ja aizņēmēja nepiekrīt, jāatdod visa atlikušā kredīta summa.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Kredītiestāžu pārstāvji uzsver – klientam ir brīva izvēle - parakstīt līgumu vai nē. Tomēr lielākoties klienti vēlas pēc iespējas ātrāk saņemt pakalpojumu, tādējādi ir gatavi samierināties arī ar ne visai vēlamajiem nosacījumiem, kas dārgi var atmaksāties nākotnē.

Kredītiestāžu nostāja attiecībā pret līguma izmaiņām ir dažāda, taču banku pārstāvji skaidro, ka līgumi veidoti tā, lai aptvertu pēc iespējas vairāk nianšu, kas varētu būt aktuālas gan kredītiestādei, gan tās klientam, lai nebūtu nekas jāpapildina un jāmaina, un ietaupītu laiku abām pusēm, taču ir gadījumi, kad pakalpojuma saņēmējs tomēr iebilst pret kādu no līgumā iekļautajiem punktiem. Pārsvarā izmaiņas tiek veiktas hipotekāro kredītu līgumos un aizdevumu līgumos juridiskajām personām.

Gan banku pārstāvji, gan juristi uzsver, ka par neapmierinošiem līguma nosacījumiem jārunā pirms tā slēgšanas, jo pēc tam mainīt līgumu ir gandrīz neiespējami. «Noslēdzot kreditēšanas līgumu, ir ieteicams jau uzreiz vienoties par abpusēji pieņemamiem pievienotās likmes maiņas noteikumiem,» atgādina AS IBS Amenda Markets juridiskās daļas vadītājs Edgars Veinbergs. Protams, arī kreditēšanas līguma darbības laikā patērētājs var izteikt pretenzijas kreditoram, tomēr tad papildus var tikt vērtēti arī dažādi citi juridiski aspekti. Tajā skaitā var tikt vērtēts un pierādīts, ka kreditēšanas līguma noteikumus par pievienotās likmes maiņu puses ir ne tikai parakstījušas, bet pirms tam arī apspriedušas, kam var būt nozīme lietas iznākumā, atzīst eksperts.

Līdzīgu viedokli pauž arī kredītņēmēju konsultāciju uzņēmuma SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers: «Būtiski izšķirt divus aspektus - līguma nosacījumu maiņa (procentu likme un citi) pirms aizdevuma līguma noslēgšanas un līguma izmaiņas (procentu likmes maiņa un citi), kad aizdevuma līgums jau ir noslēgts.» Pirmajā gadījumā, pēc ekspertu teiktā, ir iespēja kaut ko mainīt un uzlabot savu pozīciju, taču tas atkarīgs no paša cilvēka spējām pārliecināt jeb izcīnīt sev labvēlīgākus nosacījumus, nekā banka piedāvā standartā. «Lielākoties cilvēks ir vairāk ieinteresēts saņemt hipotekāro kredītu, aizdevumu dzīvokļa remontam vai līzingu un īpaši nepievērš uzmanību līguma saturam,» atzīst R. Kučers.

Visu rakstu Lielākoties jāpiekrīt bankai lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness.