Lauksaimniecība

Lielas skādes pēc ugunsgrēka Lielzeltiņos nebūšot

Sandra Dieziņa, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Ugunsgrēks Lielzeltiņos lielus zaudējumus, visticamāk, neradīs, pēc notikušā postošā ugunsgrēka Bauskas novada Ceraukstes pagasta saimniecībā Lielzeltiņi, kas prasīja ap 6000 vistu dzīvību, DB pauda Lietuvas kompānijas Linas Agro Group valdes loceklis Andrius Pranckevičius.

Šobrīd tiek apzināti ugunsgrēka cēloņi un aplēsti radītie zaudējumi. «Ugunsgrēks ir nepatīkama lieta un zaudējumi būs, bet cerams, ka tie nebūs lieli. Jo ugunsgrēkā cieta viena ferma no vairāk nekā 30 putnu novietnēm un labi, ka necieta neviens no darbiniekiem,» viņš pauda. Turklāt novietne bijusi apdrošināta.

Linas Agro Group valdes loceklis arī atzina, ka notikušais neietekmēs abu pušu darījumu un nekādā veidā nemainīs lietuviešu uzņēmuma stratēģiskos plānus.

Db.lv jau rakstīja, ka ugunsgrēkā Bauskas novada Ceraukstes pagasta saimniecībā Lielzeltiņi bojā gājuši aptuveni 6000 putnu, un nevienu vistu ugunsdzēsējiem nav izdevies izglābt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 11 miljonus eiro putnu gaļas produktu ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, liecina Linas Agro paziņojums Nasdaq Vilnius.

AS Putnu fabrika Ķekava saņems aizdevumu 9,48 miljonu eiro apmērā, bet SIA Lielzeltiņi – 1,91 miljona eiro apmērā.

Finansējums, pēc Linas Agro teiktā, tiks izmantots putnu turēšanas vietu un infrastruktūras renovācijai, gaļas apstrādes rūpnīcas modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei.

Investīciju programmu plānots īstenot nākamo trīs gadu laikā.

«Investīcijas mums palīdzēs palielināt produkcijas apjomus, palielināt produktu kvalitāti un pievienoto vērtību, paaugstināt efektīvu un videi draudzīgu ražošanas procesu, kā arī palielināt produktu skaitu portfelī,» saka AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ķekavas putnu fabrika pošas apgūt Ķīnas tirgu

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 23.09.2014

a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots uzņēmuma pārstāves komentārs.)

No SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāja amatu pametis Māris Adijāns, liecina Lursoft dati.

M. Adijāns uzņēmumu vadīja kopš pērnā gada oktobra. Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā sākot ar 2. aprīli ievēlēts AS Putnu fabrika Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers.

Zīmolu Ķekava un Bauska mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa skaidro, ka pēc līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Adijāna lēmuma neturpināt darbu uzņēmumā, par SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Vilcmeiers, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. Kopā ar A.Vilcmeieru darbu SIA Lielzeltiņi valdē turpinās līdzšinējie valdes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Atļauj AB Linas Agro Group iegādāties vistas gaļas ražotnes

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības uzņēmumu holdingkompānijai AS Linas Agro Group iegādāties AS Putnu fabrika Ķekava, SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova un SIA Broileks. Atļauja dota, jo apvienošanas rezultātā uzņēmumi varēs stiprināt konkurētspēju Baltijas un Skandināvijas tirgū, tomēr neiegūs tādu tirgus varu, kas ļautu ietekmēt cenas Latvijā.

Holdingkompānijā AB Linas Agro Group ietilpst 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi, kas darbojas tādos tirgos kā lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu tirdzniecība un izejvielu piegāde, kā arī loģistikas pakalpojumi, tomēr neviens no tiem nenodarbojas ar vistu audzēšanu vai gaļas pārstrādi.

AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi ir vistas gaļas pilna cikla ražotāji. SIA Lielzeltiņi nodarbojas arī ar kombinētās lopbarības ražošanu, lielāko daļu saražotās produkcijas patērējot sava uzņēmuma vajadzībām. Savukārt SIA Cerova un SIA Broileks ir SIA Lielzeltiņi saistītie uzņēmumi, kas nodarbojas ar olu inkubāciju un vistu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, viens no Latvijā vadošajiem putnu gaļas ražotājiem SIA Lielzeltiņi veic izmaiņas ražošanā, informē uzņēmums.

Izmaiņu rezultātā tiks nodalītas broileru audzēšanas un produktu ražošanas funkcijas, un SIA Lielzeltiņi darbību nākotnē plānots pakāpeniski koncentrēt uz broileru audzēšanu.

Pārmaiņu ietvaros Lielzeltiņi kautuves un sadales funkcijas, kas līdz šim tika veiktas ražotnē Bauskā, tiks pakāpeniski pārnestas uz AS Putnu fabrika Ķekava ražotni Ķekavā. Pārejas process tiks uzsākts augustā.

«Pārmaiņas ražošanas struktūrā ir mērķtiecīgs solis, kas ļaus mums būtiski uzlabot abu uzņēmumu darbību un koncentrēt investīcijas, vienlaikus pilnībā izmantojot uzņēmumu ilgo pieredzi un zināšanas putnu gaļas ražošanā. Tas savukārt sniegs nozīmīgu labumu ražošanas procesu efektivitātē, darba vides uzlabošanā un veicinās iespējas attīstīt jaunus produktus. Tādējādi varēsim daudz veiksmīgāk konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū,» saka SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016. gada 1. jūlijam līdz 2017. gada 30. jūnijam, strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas ir 12 reizes vairāk, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā SIA Lielzeltiņi saražoja 13 068 tonnas broilerus, 3 516 tonnas broileru gaļas pārstrādes produktu, kā arī 65 633 tonnas kombinētās lopbarības.

Uzņēmums eksportēja produkciju aptuveni 27% apmērā no kopējā apgrozījuma, un tas investēja vairāk kā 965 tūkstošus eiro pamatlīdzekļos.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas tam ļautu kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. SIA Lielzeltiņi arī plāno palielināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktus, un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, Lielzeltiņu apgrozījums bija 31,894 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 85 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielzeltiņi peļņa pārsniegusi pusmiljonu

Žanete Hāka, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā finanšu gadā broileru gaļas ražotājs un realizētājs SIA Lielzeltiņi strādājis ar 14,97 miljonu latu apgrozījumu, vēstīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 542,9 tūkstošus latu.

Lielzeltiņi pagājušajā gadā realizējuši 6,97 tūkstošus tonnu broileru gaļas, 1,93 tūkstošus tonnu pārstrādes ceha produkcijas un 4,34 tūkstošus tonnu kombinētās lopbarības. No saražotās produkcijas 74% uzņēmums realizējis Latvijā, bet atlikušo daļu – ES valstīs.

Plānojot turpmāko attīstību, šogad SIA Lielzeltiņi iecerējis turpināt tirgus paplašināšanu, palielinot sortimentu un pārdošanas apjomus ES teritorijā, tāpat arī plānots palielināt pārdošanas apjomus tirdzniecības vietās visā Latvijā. Uzņēmums īpašu uzmanību pievērš arī kvalitātes uzlabošanai, tādēļ norisinās darbs pie kombinētās lopbarības receptes uzlabošanas, savukārt, pateicoties iepakošanas tehnoloģisko iekārtu modernizācijai, plānots palielināt produkcijas realizācijas termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielzeltiņu apgrozījums audzis par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lielzeltiņi apgrozījums pērn sasniedzis 26,3 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 23,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu augusi arī Bauskas pievārtē esošā uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas salīdzinājumā ar aizpagājušā gada rādītāju palielinājusies pat vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 2,443 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā SIA Lielzeltiņi saražojusi 7,742 tūkstošus tonnu svaigas broilera gaļas un subproduktus un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpinājusi broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 16,4%.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pagājušajā gadā arī būtiski kāpināti kombinētās lopbarības ražošanas apjomi, sasniedzot 40,05 tūkstošus tonnu.

Uzņēmums šogad arī iecerējis kāpināt eksporta tirgus daļu, palašināt broileru gaļas produktu, tai skaitā arī ātri pagatavojamo produktu, sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielzeltiņi ražošanas apjomus audzē par 36%

Žanete Hāka, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem Latvijā SIA Lielzeltiņi pērn saražoja 6,267 tonnas svaigas broileru gaļas un subproduktus, liecina Lursoft dati.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmumam izdevās kāpināt broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 36%, tiem sasniedzot teju divas tonnas.

Uzņēmuma ražoto produktu sortimentā ietilpst svaiga broileru gaļa, marinēti un grilēti broileru gaļas izstrādājumi, kā arī ātri pagatavojamo broileru gaļas izstrādājumi.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pagājušajā gadā Lielzeltiņi apgrozīja 22,953 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā bija mērojama ar 1,429 miljoniem eiro. Jānorāda, ka Lielzeltiņi aizvadītajā gadā ar darbavietām nodrošināja 401 darbinieku.

Turpmāk uzņēmums turpinās iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas ļaus kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. Kā arī Lielzeltiņu plānos ietilpst kāpināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktu, t.sk, arī ātri pagatavojamo produktu sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmuma SIA Lielzeltiņi pārdošanas apjoms 2014.gadā pieaudzis par aptuveni 2%. Pašlaik notiek intensīvs darbs, lai modernizētu uzņēmuma ražotni un uzlabotu ražošanas efektivitāti, kas ļaus veicināt produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, informē uzņēmumā.

SIA Lielzeltiņi valdes loceklis Edgars Godmanis norāda, ka tiek aktīvi strādāts arī pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas. «Būtiskas investīcijas tuvāko piecu gadu laikā paredzētas kombinētās lopbarības rūpnīcas attīstībai, palielinot ražošanas jaudu. Veiksmīgam attīstības procesam kombinētās lopbarības ražotnei īpaši svarīga ir apkārtējās vides infrastruktūras attīstība Bauskas novadā,» norāda E.Godmanis.

Pirmdien, 14.septembrī SIA Lielzeltiņi kombinētās lopbarības ražotni Bauskā apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš iepazinās ar uzņēmuma darbību un tikās ar tā vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linas Agro Group parakstījis vienošanos ar privātpersonām un juridiskām personām par 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akciju un daļu iegādi.

Linas Agro plāno uzņēmumu akciju un daļu iegādei tērēt 12,5 miljonus eiro. Kā teikts uzņēmuma paziņojumā, darījumu plānots noslēgt līdz šī gada decembrim, un tā noslēgšana ir atkarīga no vairāku nosacījumu izpildes, tostarp atļaujas saņemšanas no Latvijas Republikas Konkurences padomes. AB Linas Agro Group finanšu konsultanti darījuma ietvaros bija Porta Finance, kamēr juridiskās konsultācijas sniedza Raidla Lejiņš & Norcous.

AB Linas Agro Group valdes loceklis Andrius Pranckevičius komentē: «Putnu fabrika Ķekava, SIA Broileks, SIA Cerova un SIA Lielzeltiņi ir uzņēmumi, kas darbojas putnkopības jomā. Uzņēmumu pamatdarbība ir broileru audzēšana un putnu gaļas ražošana. Mēs plānojam iegādāties visus uzņēmumus kopā. Uzskatām, ka putnkopība ir perspektīva un potenciāli peļņu nesoša nozare, neskatoties uz to, ka daļu no uzņēmumiem, kurus plānojam iegādāties ir nepieciešams restrukturizēt. Mūsuprāt, šis darījums ļaus mums paplašināt un diversificēt savu darbību, piedāvājot tirgū augstākas pievienotās vērtības produktus. Pēc darījuma noslēguma mēs plānojam vertikāli integrēt iegādātos uzņēmumus, nodrošinot lopbarības ražošanu, olu inkubāciju, putnu audzēšanu, kaušanu un gaļas tālāko pārstrādi. Iegādājamo uzņēmumu darbības jomas zināmā mērā pārklājas ar AB Linas Agro Group operācijām, tādējādi nodrošinot papildus sinerģijas. Mēs ik gadu pārdodam aptuveni 1,5 miljonus tonnu graudu un citu lauksaimniecības produktu, daļu no kuriem varēsim izmantot kombinētās lopbarības ražošanā Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu holdings Linas Agro Group pēc Latvijas putnu pārstrādes uzņēmumu a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) un a/s Lielzeltiņi iegādes plāno palielināt to jaudu par 20%, kā arī investēt uzņēmumos ap miljonam latu ik gadu, pievēršoties Baltijas un pasaules eksporta tirgiem, atzina kompānijas valdes loceklis Andrius Pranckevičus.

Jautāts, kā Linas Agro Group plāno panākt iegādāto uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu līdz 70 miljoniem eiro jeb 49 miljoniem latu, viņš norādīja, ka gan a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava), gan a/s Lielzeltiņi esot pietiekami daudz neizmantotu rezervju.

«Joprojām pastāvam uz šādiem aprēķiniem. Visos nopirktajos uzņēmumos ir ļoti laba tehniskā bāze, vienlaikus ir ļoti ievērojama jaudu palielināšanas rezerve. Daudzas iekārtas netiek darbinātas, putnu fermās daudz brīvu vietu, tātad noteikti krietni var palielināt putnu skaitu, arī pārstādē ir rezerves. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, jaudas varētu palielināt par vismaz 20%,» sacīja A. Pranckevičus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava kaļ plānus Rietumeiropai

Sandra Dieziņa, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10 miljonus eiro

Lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) šobrīd gatavo investīciju plānu turpmākajiem gadiem ražošanas apjomu palielināšanai. To atklāj PF Ķekava jaunā īpašnieka – Lietuvas lauksaimniecības holdingkompānijas AB Linas Agro Group – pārstāvis Gintars Maželis. Sarunā ar DB viņš atzina, ka turpmāko trīs gadu laikā atkarībā no biznesa plāna gan PF Ķekava, gan SIA Lielzeltiņi tiks investēti 5–10 milj. eiro. Investīcijas plānotas iekārtu modernizācijā abos uzņēmumos, kas dos pamatu turpmākai attīstībai nākamajos gados.

Redz potenciālu

PF Ķekava eksporta apjomi šobrīd veido ap 30% no saražotā. Pērn uzņēmumam izdevies saražot 17,4 tūkst. tonnu vistas gaļas, kas ir par 1600 t vairāk nekā gadu iepriekš. Linas Agro Group pārstāvis nenoliedz, ka mērķis ir stiprināt pozīcijas eksporta tirgos. «Šobrīd Ķekavai un Bauskas uzņēmumam ir labas pozīcijas Latvijas tirgū, bet vajag, lai tos labāk zinātu arī Baltijā un plašākā mērogā – Skandināvijā, Vācijā un citur Rietumeiropā,» uzsver G. Maželis. Tieši saskatot potenciālu un iespējas vertikālajai integrācijai, Linas Agro Group, kura galvenais darbības veids ir graudu tirdzniecība un sadarbība ar vietējiem graudu ražotājiem, pērn iegādājās abus Latvijā lielākos putnkopības uzņēmumus, kā arī vēl divas saistītās kompānijas – SIA Cerova un SIA Broileks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Prezentēs atpazīstamības zīmi, kas norādīs uz 100% Latvijā audzētu un ražotu vistas gaļu

Lelde Petrāne, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas tirgū nopērkamās vistas gaļas ap 46% jeb 16 tūkstoši tonnu tiek importēts no ārvalstīm. Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi izveidojuši atpazīstamības zīmi.

Tā apliecināšot vistas gaļas «vietējo izcelsmi, kvalitāti, uzturvērtību un vistu audzēšanā ievēroto augstāko biodrošību».

Plašāka informācija par šo ieceri gan tikšot sniegta tikai 12. janvārī plānotajā preses konferencē.

AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi Latvijas tirgū 2013.gadā pārdeva 21 tūkstoti tonnu vietējās produkcijas, kas ir vairāk nekā puse no kopējā patēriņa.

PF Ķekava šobrīd strādā 600 darbinieki. Uzņēmums ražo vairāk nekā 240 dažādus vietējas izcelsmes produktus. SIA Lielzeltiņi nodrošina darbu 430 darbiniekiem, ražojot vairāk nekā 50 dažādus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada putnu gaļas ražošanas uzņēmuma SIA Lielzeltiņi valdē notikušas izmaiņas, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Māri Adijānu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Igora Zolotarjova vietā, kas turpmāk pildīs valdes locekļa amata pienākumus. Tāpat valdes locekļa amatā turpina darboties Leonids Dvorkins, savukārt valdi pametusi Anita Mišina.

SIA Lielzeltiņi savu saimniecisko darbību uzsāka 1994. gadā, un putnu gaļas pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma juridiskā adrese ir Bauskas novada Ceraukstes pagasta Janeiku «Mazzeltiņi». Kompānijas pamatkapitāls ir 756 tūkst. Ls.

2011. gadā kompānija apgrozīja 17,49 milj. Ls, un gads tika noslēgts ar 2,7 milj. Ls peļņu. Vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, SIA Lielzeltiņi Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 250. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par Lielzeltiņu vienīgo kapitāldaļu turētāju kļuvis AB Linas Agro Group

Žanete Hāka, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA Lielzeltiņi dalībnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

Par uzņēmuma vienīgo kapitāldaļu turētāju kļuvis Lietuvas AB Linas Agro Group, kuram iepriekš piederējuši 14,5% uzņēmuma daļu.

Aizvadītā gada oktobrī Konkurences Padome pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības uzņēmumu holdingkompānijai AB Linas Agro Group iegādāties AS Putnu fabrika Ķekava, SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova un SIA Broileks. Atļauja dota, jo apvienošanas rezultātā uzņēmumi varēs stiprināt konkurētspēju gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgū.

SIA Lielzeltiņi dibināts 1994.gadā un šo gadu laikā kļuvis par vienu no vadošajiem putnu gaļas ražotājiem Baltijā. 2013.gadā uzņēmumā strādājuši 380 darbinieki un tas apgrozījis 26,335 miljonus eiro, palielinot peļņu pēc nodokļu nomaksas līdz 2,443 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – Putnu fabrikai Ķekava

Žanete Hāka, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 127 komercķīlas, bet 268 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261,8 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 173,6 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi AS Putnu fabrika Ķekava, kā parādnieku norādot SIA Lielzeltiņi. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 24 miljoni eiro. Komercķīlu 23,66 miljonu eiro apmērā reģistrējusi SIA Cerova, SIA Broileks un SIA Lielzeltiņi, kā parādnieku norādot AS Putnu fabrika Ķekava. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 10,37 miljonu eiro vērtībā devusi slēgtā akciju sabiedrība TKB Leasing Tajikistan. Ķīlas ņēmējs bijusi SIA TKB Līzings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – SIA Belam Rīga

Žanete Hāka, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 80 komercķīlas, bet 130 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu reģistrējusi elektroinstalācijas ierīkošanas SIA Belam Rīga – 38,35 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Danske Bank. Savukārt otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi nekustamā īpašuma kompānija AS Linstow un SIA Elizabetes Centrs – 24,9 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi DNB Bank ASA.

Aizvadītajā nedēļā 13,02 miljonu eiro vērtu komercķīlu devusi AS Putnu fabrika Ķekava. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru