Citas ziņas

Lielbritānijā lielāka iespēj nopirkt Latvijā ražoto čedara sieru nekā oriģinālo

, 16.11.2009

Jaunākais izdevums

Latvijā ražotajam čedara sieram gūstot pārsvaru Lielbritānijas veikalu plauktos, vietējie britu siera ražotāji ir ļoti nobažījušies un pieprasa, lai uz valstī importētās produkcijas iepakojumiem skaidri un redzami tiktu parādīta tās izcelsmes valsts.

Patlaban pat no Latvijas importētie čedara siera apjomi pārsniedz šīs siera šķirnes ražošanas apjomus Čedarā, Lielbritānijā, kur tas ieguvis savu nosaukumu, vēsta Telegraph.

Cheddar Gorge Cheese Company, kas ir pēdējais čedara siera ražotājs Čedarā, vadītājs Džons Spensers (John Spencer) uzskata, ka Lielbritānijas siera ražošanas industrija būtu lieli ieguvēji, ja uz siera iepakojumiem veikalos būtu norādīta tā izcelsmes valsts, jo pircējiem lielākoties izvēlētos vietējo produkciju, proti, čedaras sieru no Somersetas reģiona, nevis, piemēram, Latvijas.

Patlaban Lielbritānijas normatīvo aktu kopums neparedz, ka uz siera iepakojuma obligāti jānorāda tā izcelsmes valsts. Ierasts, ka importētais siers Lielbritānijā nonāk lielos 20 kilogramu smagos klučos, kas tālāk tiek sadalīti un iesaiņoti sīkākos iepakojumus, kuri, savukārt, tiek pie uzlīmes «Packaged in the UK» (Iepakots Apvienotajā Karalistē).

Lielākie tirdzniecības veikalu tīkli Lielbritānijā gan apgalvo, ka kopumā siers, kas tiek tirgots viņu veikalos, vairumā gadījumu ir vietējais, turklāt uz iepakojumiem arī esot skaidras norādes, kas pircējam ļauj uzzināt produkta izcelsmes valsti.

Patlaban Lielbritānijas piena produktu ražotāji ļoti aktīvi pamet industriju. Palikušie uzskata, ka nozari valstī ievērojami varētu stiprināt valdības izstrādāti noteikumi, kas liktu importētā siera tirgotājiem uz iepakojuma skaidri norādīt tā izcelsmes valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stark Naked Foods ir ģimenes uzņēmums, kas līdz šim saņēmis vairākas atzinības, taču tagad tā nākotne nav skaidra, jo atklājies, ka Itālijas siera vietā, ko uzņēmums norādīja savas svaigās pesto mērces sastāvā, patiesībā izmantots daudz lētākais Latvijā ražots siers, raksta dailymail.co.uk.

Lielbritānijas lielveikala piegādātājs Stark Naked Foods mānījis savus pircējus, apgalvojot, ka to sastāvdaļās atrodams pašu audzēts baziliks, Itālijas Grana Padano siers un augstākā labuma olīveļļa, taču atklājies, ka patiesībā svaigās pesto mērces sastāvā ir lēta saulespuķu eļļa, Izraēlā audzēts baziliks un daudz lētākais Latvijas siers.

Stark Naked Foods savas svaigās pesto mērces pārdevis augstas klases lielveikalos, ieskaitot, piemēram, Waitrose veikalus. Turklāt mērce nemaz neesot bijusi svaiga, kā tika apgalvots iepriekš, bet gan sasaldēta lielos apjomos.

Uzņēmuma dibinātāji Viktorija un Markuss Starki atzina savu vainu 14 apgalvojumos, bet 16 tika noraidīti. Kompānijas dibinātāji noliedz, ka būtu apzināti darījuši kaitējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Starp sirds un asinsrites sistēmu slimību zāļu ražotājiem pastāv spēcīga konkurence

Žanete Hāka, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp sirds un asinsrites sistēmu slimībām paredzēto zāļu ražotājiem pastāv spēcīga konkurence, un nav vērojama liela tirgus dalībnieku mainība.

Pēdējo trīs gadu laikā palielinājies arī zāļu vairumtirgotāju skaits, un 2013. gada nogalē Latvijā bija izsniegtas licences 63 zāļu vairumtirgotājiem.

Tā liecina Konkurences padomes (KP) noslēgtā asinsrites sistēmas slimību ārstēšanai paredzētā zāļu tirgus izpēte. Tās laikā KP aplūkoja tirgus struktūru un tendences, kā arī izvērtēja cenu noteikšanu ietekmējošos faktorus, oriģinālo un ģenērisko zāļu pieejamību un to savstarpējo ietekmi.

Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu ražošanu vai tirdzniecību, jārēķinās ar zāļu ražošanas un izplatīšanas tirgiem raksturīgajām administratīvajām un finansiālajām barjerām, kas saistītas ar reģistrācijas un pārreģistrācijas maksājumiem, ražošanas uzsākšanas un zāļu izplatīšanas izdevumiem. Ģenērisko zāļu ražošanas uzsākšanu un izplatīšanu ietekmē oriģinālo zāļu patentaizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas iedzīvotāju siera izvēles topa augšgalā puscietie nogatavinātie sieri

Gunta Kursiša, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 83% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju visvairāk iecienījuši puscieto nogatavināto sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, Čedaras).

Ievērojami atpaliekot no līdera, iecienītāko sieru topa otrajā vietā ir kausētais siers (47%), bet trešajā vietā (33%) - mīkstais negatavinātais siers (piemēram, krēmsieri, Riccota, Mozarella). Šādu ainu atklāj Trikātas Siera akadēmijas veiktais pētījums.

Vīrieši vairāk uzturā lieto kausēto sieru (53% vīriešu, 41% sieviešu), savukārt sievietes izteikti biežāk izvēlas mīksto nenogatavināto sieru (46% sieviešu, tikai 19% vīriešu).

Visbiežāk siers kā uzkoda kombinēts ar maizi – divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka tā ir iecienītākā piedeva sieram. Bieži sieru lieto kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, vīnu un alu (42%), savukārt nedaudz mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju sieru ēd bez jebkādām piedevām, liecina aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?:Ievas siers zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Ievas siera ritulis

Db.lv šoreiz piedāvā ieskatīties, kāVecsiljāņos top šis siers - no gotiņas līdz gatavam, nogatavinātam sieram.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot Latvijas čedara siera panākumus Lielbritānijā, tā ražotāja a/s Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts uzsvēra, ka turpmāk «tas vairs nebūs iespējams».

Šis siers ir jānogatavina 6 mēnešus, taču bankas vairs nefinansē ne investīciju projektus, ne apgrozāmos līdzekļus, taču zemniekiem par iepirkto pienu jāmaksā, tā J. Šņepsts.

Preiļu siers ir Latvijā lielākais siera eksportētājs. Uzņēmums pērn strādājis ar 31.9 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Jau vēstīts, ka Latvijā ražotajam čedara sieram gūstot pārsvaru Lielbritānijas veikalu plauktos, vietējie britu siera ražotāji ir ļoti nobažījušies un pieprasa, lai uz valstī importētās produkcijas iepakojumiem skaidri un redzami tiktu parādīta tās izcelsmes valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem – lielveikalu tīkls Maxima – atteicies no Food Union grupas sastāvā esošā a/s Rīgas piena kombināts (RPK) piedāvātā Krievijas šķirnes siera. Iemesls – augstā cena un cenšanās pasniegt citā valstī ražoto produktu par Latvijas ražojumu, tā maldinot pircējus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Notikušais ar Igaunijā ražoto Krievijas sieru pievērsis ražotāju un pircēju uzmanību tāpēc, ka jaunie RPK īpašnieki, sākot darbību Latvijā, pozicionēja sevi kā vietējo ražotāju, zemnieku atbalstītājus un godīgus partnerus, norāda laikraksts. Z/s Robežnieki saimniece, Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga norādījusi, ka ar šādu politiku pircējiem, zemniekiem un tirgotājiem vajadzēja rēķināties, kopš uzņēmumu nopirka Krievijas investori.

«Siers, ko mums piedāvāja Rīgas piena kombināts, bija labas kvalitātes, tomēr tā nosaukums – Krievijas siers – liek pircējam domāt, ka viņš pērk Latvijas produktu. Vispārzināms, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien ir gatavi maksāt par mūsu valstī ražoto produktu dārgāk nekā par ievesto preci. Mēs tādas pašas kvalitātes Igaunijas sieru varam Igaunijā nopirkt jūtami lētāk, nekā piedāvāja Rīgas piena kombināts. Tas ir biznesa ētikas jautājums,» aizvadītajā nedēļā izteikto atteikumu Rīgas piena kombinātam pamatojis Maxima veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstiprina finansējuma piešķiršanu piena produktu uzglabāšanai

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Komisijas veiktajiem pretpasākumiem Krievijas embargo, otrdien, valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, lai paplašinātu to produktu klāstu, uz kuriem var attiecināt atbalstu privātai uzglabāšanai.

Tradicionāli privātā uzglabāšanā ES dalībvalstīs var likt tādus ilgstoši uzglabājamus piena produktus kā sviests, vājpiena pulveris un sieri ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, skaidro Zemkopības ministrija. Taču eksportā uz Krieviju lielākā nozīme bija citu sieru (tai skaitā, svaigo sieru) eksportam. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) lēma atvērt ārkārtas atbalstu arī dažādu sieru, un - pēc Latvijas īpaša pamatota lūguma - arī saldēta biezpiena privātai uzglabāšanai.

Pašreiz regulas paredz, ka atbalstu piešķirs par produktu izņemšanu no tirgus (privātu uzglabāšanu) uz laiku no 2 mēnešiem (sieriem) vai 3 mēnešiem (sviestam un vājpiena pulverim) līdz 7 mēnešiem. Atbalstu produktu ražotājam izmaksā pēc uzglabāšanas perioda beigām, savukārt iesniegumus privātai uzglabāšanai varēs iesniegt līdz šā gada 31.decembrim. Tādējādi, var secināt, ka produktu privātās uzglabāšana shēma darbosies maksimāli līdz 2015.gada jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par bezmaksas sieru slazdā un dārgiem eksperimentiem

Ričards Fomrats BSA (Business Software Alliance) Latvijas organizācijas valdes loceklis SIA LatInSoft IT pakalpojumu nodaļas vadītājs, 07.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā izcēlusies diskusija, vai valstij vajadzētu optimizēt izmaksas un pāriet uz bezmaksas atvērtā koda datorprogrammām. Neapšaubāmi, valsts pāriešana uz atvērtā koda datorprogrammām ir Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, kas ir šīs diskusijas aizsācēja, interesēs, jo tas ir viņu biedru uzņēmējdarbības pamatojums. Tas šiem uzņēmējiem ir ļoti spēcīgs stimuls.

Tomēr patiesībā, ja mēs vērtējam valsts intereses, tas nemaz nav tik izdevīgs risinājums, kā to apgalvo iepriekšminētā organizācija. Gan no izmaksu un tehniskā viedokļa, gan pasaules pieredzes, gan dažādiem citiem aspektiem.

Otrkārt, jāņem vērā licencēšanas funkcionālais aspekts. Par komerclicencēm lietotājs samaksā uzreiz, pircējam ir zināma darījuma summa, pēc tam ir pieejams profesionāls atbalsts, ko ražotājs garantē par licences maksu. Gadījumā ar atvērto kodu ir otrādi. Sākumā nav jāmaksā nekas, bet atbalsts un ieviešana vairumā gadījumu pēc tam pārsniedz komerclicenču izmaksas, jo šo atbalstu tomēr nodrošina komercorganizācijas, kas loģiski ir ieinteresētas gūt peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Jāņos šašliks izkonkurējis cepamdesas

Sandra Dieziņa, 28.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu laikā visa veida šašliku pārdošanas apjomi auguši par 189 %, savukārt cepamdesiņu pārdošana – par 73 %, salīdzinot ar maija trešo nedēļu.

Par to liecina Maxima Latvija sniegtā informācija.

Cilvēki Jāņus svinējuši ar tradicionālajiem cienastiem – sieru, desiņām, šasliku, alu, kvasu apmēram tādos pat apmēros kā pērn. Iespējams, ka citkārt mēs būtu gaidījuši lielākus pirkumus, taču krīzes apstākļos tirgotājiem jāpriecājas kaut vai par to, ka nav sliktāk nekā pērn, tā kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš.

Jāņos audzis arī sieru pārdošanas apgrozījums - par 28.9 %, salīdzinot ar līdzīgu nedēļu maija nogalē. Pēc sieru realizācijas izpētes, uzņēmums secinājis, ka Jāņu siera apgrozījums no visiem sieriem 2008.gadā bija 33.6%, 2009.gadā tas nokritās līdz 27,7%, bet 2010.gadā līdz 25,2% . Tātad kopumā sieru uz Jāņiem pērk jūtami vairāk nekā parasti, taču pircējiem vairs nav tik svarīgi, lai tie būtu specifiskie Jāņu sieri, norāda I. Andiņš. Alus apgrozījums Jāņu nedēļā palielinājies par 169% jeb 2,7 reizes, bet kvasu apgrozījums palielinājies par 39.7%

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cesvaines piens sāk ražot mazos siera Cesvaine rituļus

Gunta Kursiša, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Cesvaines piens sācis mazā, 300 gramu, izmēra vaskoto sieru – Cesvaine 2 mēneši un Cesvaine 4 mēneši – gatavošanu, inoformē uzņēmuma pārstāvji.

Mazo Gouda tipa puscieto sieru ražošana sākta, jo patērētāji vēlējušies iegādāties sieru nevis sagrieztu, bet veselā ritulī, norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Cesvaines pienotava dibināta 1921. gadā, sākotnēji ražojot sviestu un sieru Bakšteinu. 1997. gadā izveidota akciju sabiedrību Cesvaines piens. Uzņēmuma apgrozījums pērn veidoja vairāk nekā 6,14 milj. Ls, bet peļņa bija 125 tūkst. Ls. Vidēji 2012. gadā uzņēmumā strādāja 103 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā ideja par siera ražošanu radās sen, ap 2002.gadu, kad mēs sava restorāna apmeklētājiem tepat Ogrē svētku reizēs sākām piedāvāt svaigi sietu sieru. Redzējām, ka cilvēki sieru labprāt lieto uzturā, un tur pastāv biznesa iespēja – sava biznesa pirmsākumus atceras SierŠtelles dibinātājs un vadītājs Māris Legzdiņš.

Mūsu izvēle ir ražot augstas kvalitātes sieru no maksimāli dabiskām un Latvijā ražotām izejvielām. Pirms 10 gadiem paplašinājām savu ēdināšanas biznesu, uzbūvējot jaunas ražošanas telpas. Pirmajā gadā sākām ar pāris simtiem kilogramu mēnesī, nu jau esam izauguši līdz vairākām tonnām mēnesī.

SierŠtelles veiksmes un izaugsmes pamatā, pirmkārt, ir cilvēki – speciālisti, sava darba meistari. Otrkārt, savu produktu jau bijām tirgū notestējuši, sapratām, kas cilvēkiem garšo, zinājām savu pircēju. Ja cilvēks ar savām garšas kārpiņām sajūt, ka tas ir īstais produkts, ko viņš grib redzēt savā ledusskapī, tad mēs viņu varam sev piesaistīt.

Šobrīd mums ir 33 dažādi sieri. Cilvēki nāk uz mūsu veikaliem un izsaka savas vēlmes, jautā, vai varam uzražot viena vai otra veida sieru. Mēs šīs idejas krājam, un tad kādā atbilstošā mirklī izmēģinām. Viens no produktiem, kas tapa pēc mūsu pašu pircēju lūguma, ir siers, kurā ir vairākas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Svētku cienasta sarūpēšanā palīgā nāk šefpavāri: Siera fritatta ar spinātiem

Sagatavojusi Linda Zalāne, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rihards Frīdenbergs-Kalniņš restorāna EcoCatering šefpavārs

Siera fritatta ar spinātiem

Sastāvdaļas:

8 olas

80 g Fontina siera (kubiciņos)

50 g spinātu

1 ēdamkarote Parmezāna siera (svaigi rīvēta)

pannas ietaukošanai olīveļļa

sāls

Pagatavošana:

Viegli sakuļ olas ar šķipsniņu sāls un iemaisa Fontina sieru, Parmezāna sieru un spinātus. Uzsilda cepampannu un viegli iesmērē ar eļļu. Ielej olu maisījumu un gatavo uz lēnas uguns, līdz apbrūninātas abas puses. Kad omlete gatava, tai būtu jābūt mīkstai, bet sieram pa vidu vajadzētu veidot stīgas. Pasniedz uz silta servējamā trauka.

Klāt var pasniegt romāņu maizi.

Romāņu maize

Sastāvdaļas:

75 g pilngraudu miltu

390 g kviešu miltu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens turpina eksportēt produkciju uz Ukrainu, tas neesot riskanti, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Cesvaines piena produkcijas loģistikas nodrošinātāja Siera nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola.

«Uzsākt eksportu nav viena gada darbs, tie ir aptuveni pieci gadi, kamēr izveidojas sadarbība. Ne pusgada, ne gada laikā nevar sasniegt nopietnus apjomus. Kontaktus ar Ukrainas potenciālajiem partneriem nodibinājām izstādē Sial,» sacīja Ozola, piebilstot, ka uz Ukrainu eksportēt nav riskanti, jo valsts ir pietiekami liela, lai notikumi Krimā neskartu tās lielāko daļu.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums nelielu daudzumu, apmēram pāris tonnas no saražotā, patlaban eksportē uz tādām valstīm kā Francija, Ukraina un Izraēla, kurp Cesvaines piens sāka eksportu pērn. «[Pērn] oktobrī guvām pirmos kontaktus eksporta uzsākšanai, tās bija ilgas sarunas, elektroniskā sarakste un tamlīdzīgi. Francija bija pirmā valsts, uz kuru sākām eksportēt. Pēc tam sekoja Izraēla, uz kuru eksportējam vien pāris mēnešus, kopš [pagājušā gada] vasaras beigām,» norādīja Ozola, piebilstot, ka uzņēmums veic pārrunas par eksporta sākšanu arī ar Spāniju, Igauniju un dažām citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Estover, kas nodarbojas ar piena produktu ražošanu un pārdošanu, nolēma uzsākt standartizētas transporta taras izmantošanu, lai ražošanas procesu padarītu ātrāku un efektīvāku. Estover OÜ izpilddirektors Hanness Pritss stāsta, ka investīcijas ir pilnībā atmaksājušās.

Analizējot tirgus piedāvājumu, tika izvēlēts Bepco risinājums, un pēc tuvākas izpētes šķita, ka tieši tas varētu kļūt par Baltijas jauno standartu. “Redzējām, ka šis risinājums ir patiesi piemērots piena produktu transportēšanai, ir ērti izmantojams ikvienā situācijā, un iepakošanas un transportēšanas laikā varētu uzņēmumam nodrošināt laika un līdz ar to arī finansiālu ekonomiju. Bez tā ļoti nozīmīgs faktors bija tas, ka arī tirdzniecības ķēdes bija gatavas pieņemt jauno risinājumu atplestām rokām,” atzina Pritss. “Turklāt tā kā esam nopietni nolēmuši papildus cieto sieru ražošanai attīstīt ne tikai mājas siera, ber arī citu tā dēvēto īsa dzīves cikla piena produktu ražošanu, būtisks aspekts bija arī nākotnē nepieciešamā iepakojuma standartizēšana.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Riga Food medaļas saņem labākie pārtikas produkti

Sandra Dieziņa, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Komentāri

Pievienot komentāru