Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Jelgavā reģistrētā mazumtirgotāja SIA Kanclers plus 2012. gadā apgrozīja 1,6 milj. Ls, tādejādi saglabājot apgrozījumu aptuveni 2011. gada līmenī, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā veidoja 7070 Ls.

Kopumā pērn SIA Kanclers plus nodarbināja vidēji 56 darbiniekus. Uzņēmuma valdē darbojās tās priekšsēdētājs Edmunds Barkāns un valdes locekle Ilva Mieze.

Patlaban 2000. gadā reģistrētajai SIA Kanclers plus Jelgavā ir četras tirdzniecības vietas, kurās tiek pārstāvēts plašs preču sortiments, sākot ar saimniecības precēm, beidzot ar sadzīves tehniku.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā visaugstāko klientu apmierinātības novērtējumu uzņēmēju vidū šogad ieguvušas bankas DnB NORD un SEB, savukārt zemāko novērtējumu ieguvusi Nordea.

Tā liecina EPSI Baltic ikgadējai pētījums par klientu apmierinātību banku nozarē.

Salīdzinot ar 2010. gadu, šogad par 2,9 punktiem palielinājusies uzņēmēju apmierinātība ar DnB NORD, par 4 punktiem – SEB, par 2,2 punktiem «citu banku» grupai, par 2,5 punktiem Swedbank. Tajā pat laikā uzņēmēju apmierinātība ar Nordea banku pasliktinājusies par 3,8 punktiem līdz 69,7 punktiem no 100.

Tikmēr Igaunijā uzņēmēji visvairāk apmierināti ar SEB bankas darbu, kamēr Lietuvā uzņēmēji labākās atsauksmes izsaka par «citām bankām», kuru vidū neietilpst lielās bankas.

Privātpersonu vidū Latvijā vislielākā apmierinātība izteikta «citu banku» grupai, savukārt otrajā un trešajā vietā ierindojas attiecīgi DnB NORD un SEB banka.

Latvijā šogad ir samazinājusies klientu apmierinātība ar bankām un tā ir zemākā, salīdzinot ar klientu apmierinātību Lietuvā un Igaunijā.

EPSI Reitings (the Pan European Performance Satisfaction Initiative – Eiropas Darbības Apmierinātības Indekss) veiktajā pētījumā kopumā secināts, ka nesenā finansiālā nestabilitāte ir atstājusi lielu negatīvu iespaidu uz klientu apmierinātību ar banku darbību Latvijā un Lietuvā, mazāk skārusi klientu apmierinātību Igaunijā.

Latvijā apmierinātība ar bankām B2C sektorā (bankas attiecībā pret patērētāju) 2009. samazinājusies līdz 75.2 punktiem iepretim 78.1 punktam 2008. gadā (no 100 punktiem).

Latvijā šogad viszemāko apmierinātību izrādījuši Nordea bankas klienti (70.5 punkti), tomēr apmierinātības līmenis, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaudzis par pāris punktiem. Nedaudz lielāku apmierinātību izrādījuši Swedbank un SEB bankas klienti (attiecīgi 76.1 un 76.5 punkti), tiesa, šogad apmierinātības līmenis ar Swedbank Latvijā nedaudz samazinājies, bet ar SEB Banku – pieaudzis par aptuveni 3 punktiem. Vislielākā apmierinātība šogad ir ar citām bankām – 79.3 punkti – salīdzinot ar 2008. gadu šis līmenis Latvijā ir nedaudz pieaudzis. EPSI norāda, ka vislielāko apmierinātības kritumu - par 14 punktiem Latvijā šogad piedzīvojusi Parex banka.

Papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords.

Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Otrdien Lielbritānijas banku sektorā notika ievērojamas pārmaiņas: divi no valsts vadošajiem aizdevējiem bija spiesti pieņemt drakoniskus noteikumus attiecībā uz prēmijām un aizdevumiem. Tāpat nācās pieņemt lēmumu, ka to biznesi tiks sadalīti un to daļa tiks pārdota konkurentiem.

A. Dārlings arī paziņojis par jaunu kapitāla iepludināšanu 5.7 miljardu sterliņu mārciņu apmērā Lloyds Banking Group.

Līdz ar to kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā valdības paveikto pirmo 100 dienu laikā novērtē pozitīvi (19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju valdības paveikto 100 dienu laikā novērtējuši drīzāk pozitīvi un 1% - valdības paveikto novērtējuši ļoti pozitīvi).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvārī veiktais pētījums.

Pretējās domās ir vairāk nekā puse (55%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri kopumā valdības paveikto 100 dienu laikā novērtējuši negatīvi. Trešdaļa (35%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā novērtē drīzāk negatīvi valdības paveikto 100 dienu laikā, savukārt piektā daļa (21%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju novērtē ļoti negatīvi valdības paveikto šajā laika periodā.

Ceturtajai daļai (25%) aptaujāto respondentu nav konkrēta vērtējuma par valdības paveikto šajā laika periodā.

Centienos ierobežot koronavīrusa omikrona paveida izplatību Vācija nākamo nedēļu laikā noteiks ierobežojumus attiecībā uz privātu pulcēšanos un slēgs klubus, bet lieli publiski pasākumi notiks bez skatītāju klātbūtnes, pavēstīja kanclers Olafs Šolcs.

Par pasākumiem zemju un federālās valdības vienojās sanāksmē otrdien, un tie stāsies spēkā ne vēlāk kā 28.decembrī.

Vienkopus privātos pasākumos varēs sanākt ne vairāk kā desmit cilvēki, neieskaitot par 14 gadiem jaunākus bērnus, un tas attieksies arī uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem.

Vīrusa jaunā paveida dēļ Vācijai jārēķinās ar Covid-19 gadījumu jaunu vilni, sacīja Šolcs.

"Tā nebeigsies tik drīz, kā mēs cerējām," izsakoties par pandēmiju, norādīja kanclers.

"Es īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām labprātāk jums sniegtu pozitīvākas ziņas," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Šolcs. "Mēs visi esam trausli un noguruši. Bet tas nepalīdz. Mums atkal ir jābūt kopā un daudzos gadījumos jāievēro distance."

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Lielbritānijas premjers Gordons Brauns (Gordon Brown) atzinis, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, neieviešot stingrāku banku regulējumu laikā, kad viņš bija kanclers, vēsta BBC.

G. Brauns, kurš bija kanclers no 1997. līdz 2007.gadam, sacījis, ka deviņdesmito gadu beigās visas bankas aicināja mīkstināt regulējošos noteikumus. «Deviņdesmitajos gados bankas - visas kā viens - nāca pie mums un teica:

«Redziet, mēs nevēlamies tikt regulētas, mēs gribam būt brīvas»,» stāstījis G. Brauns.

«Un patiesība ir tāda, ka globāli un nacionāli mums vajadzēja tās regulēt vairāk,» viņš sacījis intervijā televīzijā, piebilstot, ka tagad ir mācījies no šīs pieredzes.

Arī Eds Bols (Ed Balls), kurš strādāja ar G. Braunu, kad viņš bija kanclers, atzinis, ka viņiem būtu bijis jādara vairāk, lai kontrolētu finanšu sektoru: «Atskatoties pagātnē, mums vajadzēja būt stingrākiem attiecībā uz dažām investīciju bankām, kuras neapzinājās riskus. Tā bija problēma valdībām visā pasaulē.»

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Šī gada vācu automobiļu kluba ADAC veiktajā aptaujā AutoMarxX 2009 japāņu autoražotājs Subaru ir saņēmis virkni augstāko godalgu dažādās kategorijās.

Visvairāk Subaru pārstāvju sirdis silda iegūtā godalga kategorijā Vispārējā apmierinātība ar marku. Šajā elementā Subaru ir apsteidzis Jaguar un Porsche. Subaru ir bijis nepārspēts arī kategorijā Klientu apmierinātība ar auto servisu, kur otrajā un trešajā vietā ir atstāti britu Jaguar un japāņu Toyota.

AutoMarxX aptauju ADAC veic kopš 2001. gada. Tās mērķis ir novērtēt 33 Vācijā darbojošos autoražotāju reputāciju un ietekmi tirgū.

Vērtējums sastāv no vairākiem atsevišķiem kritērijiem, kā, piemēram, auto markas imidžs, ietekme tirgū, klientu apmierinātība un produkta ietekme. Tāpat tiek iesaistīti vides aizsardzības un drošības jautājumi.

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Lielbritānijas Royal Bank of Scotland Group, kuras 70% pieder nodokļu maksātājiem, paziņojusi par pirmsnodokļu zaudējumiem 2.2 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, kas tai radušies trīs mēnešu laikā (līdz septembra beigām), ziņo BBC.

Tajā pašā periodā pērn banka strādāja ar 1.9 miljardu mārciņu peļņu.

RBS ir norakstījusi vēl 3.3 miljardus mārciņu tā saukatjos sliktajos parādos un citās sliktajās investīcijās. Iepriekšējo trīs mēnešu periodā norakstītā summa bija 4.7 miljardi mārciņu.

Banka savā paziņojumā norādījusi, ka apstākļi pēdējo trīs mēnešu laikā ir uzlabojšies, bet «tie joprojām nav stabili».

RBS pēdējo trīs mēnešu laikā esot palielinājusi mazo uzņēmumu kreditēšanu.

Db.lv jau rakstīja, ka papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords. Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Royal Bank of Scotland (RBS) varētu vajadzēt vēl vairāk nodokļu maksātāju naudas, neilgi pēc tam, kad bija paziņojis par 33.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu lielu bankas glābšanas paketi, pavēstīja Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling).

Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) direktori draud atkāpties, ja valdība liegs prēmiju 1.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā izmaksāšanu darbiniekiem investīciju vienībā, ziņo BBC.

Pēc kanclera Alistēra Dārlinga (Alistair Darling) sacītā, ka valdībai varētu būt veto tiesības attiecībā uz prēmiju summām, direktori konsultējušies ar juristiem.

Bankas juristi norāda, ka vadītājiem bija pienākums padarīt uzņēmumu, kura 70% pieder nodokļu maksātājam, konkurētspējīgu un tas var nozīmēt prēmiju līmeņa paaugstināšanu.

Savukārt Valsts kase paziņojusi, ka tā varētu iejaukties, ja tas būtu nodokļu maksātāju interesēs.

RBS par sniegumu 2009.gadā vēlas visas grupas ietvaros izmaksāt prēmijās līdz pat 2 miljardiem sterliņu mārciņu.

Pagājušajā gadā RBS prēmijās investīciju vienībā izmaksāja 900 miljonus sterliņu mārciņu un tagad tā vēlas palielināt šo summu līdz aptuveni 1.5 miljardiem. Investīciju baņķieriem esot nepieciešamas lielākas prēmijas, lai tie paliktu uzņēmumā un radītu tam lielāku peļņu. Ja bankas lielākie talanti aizies pie konkurentiem, tā kļūs mazāk pelnīt spējoša un nodokļu maksātājiem būs mazāka atdeve no tās investīcijām, norāda bankas vadība.

Cīnoties ar lejupslīdes sekām, valdībai vajadzēs sākt «samazināt izmaksas». Tā norādījis Lielbritānijas kanclers Alistērs Dārlings (Alistair Darling), ziņo BBC.

Lielbritānijas kanclers uzņēmumu vadītājiem paziņos, ka ministri nav «nolaiduši rokas» un joprojām turpina veikt smagus lēmumus attiecībā uz valsts izdevumiem. Taču Leiboristu partijai joprojām ir jābūt «taisnīgai» savos lēmumos, A. Dārlings teiks savā runā uzņēmējiem Lielbritānijas Tirdzniecības kameras rīkotajā Biznesa nedēļā.

Viņš prognozē, ka valsts šogad aizņemsies aptuveni 175 miljardus sterliņu mārciņu. Tieši jautājums par valsts parādu kļuvis par vienu no galvenajiem strīdu objektiem, tuvojoties nākamajām vispārējām vēlēšanām.

Konservatīvās partijas pārstāvji norāda, ka ekonomikas atbalsta programmas izmaksā pārāk daudz un tādējādi kaitē valsts finansēm. Viņi arī apgalvo, ka valdība nav veikusi pietiekamus budžeta samazinājumus, lai sabalansētu finanses.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lielbritānija paredzējusi investēt gandrīz vienu miljardu britu mārciņu (aptuveni 790 miljoni latu) 100 dažādos rūpniecības projektos, kas izveidotu 35 tūkstošus jaunu darba vietu un palīdzētu atgūties valsts ekonomikai, pavēstījis Lielbritānijas Ministru prezidenta vietnieks Niks Klegs.

«Mēs centīsimies investēt valsts naudu, nodokļu maksātāju naudu, kompānijās, kuras var radīt jaunas darbavietas, un mēs ceram, ka katra mārciņa, kura tiks investēta, atmaksāsies seškārtīgi,» sacīja N. Klegs.

«Tādējādi mēs cenšamies dažādot Lielbritānijas ekonomiku, lai būtu mazāk atkarīgi no Londonas, kā arī attīstīsim tos reģionus, kas jau ilgāku laiku bijuši atkarīgi no valdības finansējuma,» norādīja politiķis.

Britu valdība ar jaunāko ekonomikas stimulēšanas plānu nāks klajā pirmdien. Pēdējā laikā Lielbritānijas valdošā koalīcija ir tikusi asi kritizēta par to, ka tā nav centusies veicināt ekonomikas izaugsmi, bet ir koncentrējusies uz valsts budžeta deficīta samazināšanu.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Latvijā ir salīdzinoši visaugstākais darbinieku skaits, kas uzskata, ka saņem adekvātu atalgojumu pret ieguldīto darbu – 39% Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veikta aptauja.

Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms 3 gadiem, 2013. gada rudenī, Latvijā par 13% , bet Igaunijā par 14% pieaudzis ar atalgojumu apmierināto skaits, taču Lietuvā tas samazinājies par 2 %.

Lai arī trīs gadu laikā novērojama pozitīva tendence darbinieku apmierinātībā ar atalgojumu, joprojām ir ļoti liels skaits strādājošo, kas uzskata, ka saņemtais atalgojums pret ieguldīto darbu ir neadekvāti zems. Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā vairāk nekā 65%, bet Lietuvā to atzinuši vairāk nekā 80% darba ņēmēju. Katrā Baltijas valstī mazāk par 1% ir tādu strādājošo, kas atzina, ka viņu darbs tiek pārvērtēts un saņemtais atalgojums tomēr ir pārāk augsts pret viņu ieguldīto darbu.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.