Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

Lielbritānijas «vismazāk integrētajā pilsētā» Bostonā austrumeiropiešu imigranti jūtas vairāk kā Lietuvā, nevis Lielbritānijā, apgalvo laikraksts The Daily Express.

«Mums šeit ļoti patīk. Jūtamies gandrīz, kā dzīvojot Lietuvā,» laikrakstam teikusi kāda ģimene.

Lietuvietis Emils Kovals, kurš kopā ar ģimeni uz Bostonu pārvācās pirms sešiem gadiem, dzīvo ielā, kur 85% iedzīvotāju ir imigranti. «Mēs respektējam britu kultūru, tomēr šeit ir pārāk daudz no mūsu valsts, lai pēc tās ilgotos,» viņš stāstīja.

Ģimenes, kas no Austrumeiropas pārvākušās uz Bostonu Linkolnšīrā, nejūt vajadzību integrēties. Sestā daļa pilsētas iedzīvotāju - 11 000 imigrantu - dzīvo nošķirtas dzīves.

Daudzi imigranti stāsta, ka var tikt galā, nerunājot angliski. Bostonā pieejami austrumeiropiešu bāri, veikali un pat dažādi darba piedāvājumi īpaši austrumeiropiešiem.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī, teikts LTRK paziņojumā medijiem.

LTRK veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.

«Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Ekonomiskās krīzes nomocīto Itāliju atstāj imigranti, kas valstī bija ieradušies darba meklējumos. Visvairāk no Itālijas aizbrauc ķīnieši, atgriežoties savā dzimtenē, kur ekonomiskā situācija tikmēr ir uzlabojusies, vai dodas meklēt labāku dzīvi citur, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Ķīniešu aizbraukšana visvairāk esot jūtama Romā un tekstilrūpniecības pilsētiņā Prato. Aizbraucēji sūdzoties ne vien par bezdarbu un nodokļu pieaugumu, bet arī par itāliešu rasismu.

Romas vēsturiskajā ķīniešu rajonā ap Vitorio laukumu daudzu veikalu žalūzijas paliekot nolaistas visu dienu. No turienes jau aizbraukuši vismaz 3000 vietējo ķīniešu, un visvairāk braucot prom tieši pirmie imigranti, kas nodzīvojuši Itālijā divdesmit un vairāk gadus. Daži aizbraucot pavisam, citi pieļaujot iespēju pēc laika atgriezties, ja situācija uzlabosies. Vismazāk tiek slēgti restorāni, bet visvairāk, pēc vietējās ķīniešu biedrības datiem, krīzi cieš apģērbu un saimniecības preču veikali, raksta laikraksts.

Šā gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 2,024 miljoni cilvēku, kas ir par 21 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Negatīva dabiskā pieauguma dēļ mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 11,9 tūkstošiem 2011. gadā, migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits saruka par 20,1 tūkstoti.

Divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits Pierīgas reģionā. Šajā reģionā iedzīvotāju skaita īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011.gada sākumā līdz 18,3 % šā gada sākumā, bet Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7% līdz 14,4%.

Pērn uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par 3,1 tūkstoti vairāk nekā 2011.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs pārcēlās 25,2 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Grieķija nosūtījusi policijas specvienību papildspēkus uz Kosas salu, kur palielinājusies spriedze lielā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ, trešdien paziņoja policija.

Kosas mērs Giorgs Kiritsis iepriekš tika brīdinājis par «asinsizliešanas» draudiem, ja situācija salā pasliktināsies.

«Kosā ieradušās divas vienības, 40 vīri. Citi papildspēki tiek sūtīti no citām Egejas jūras salām,» paziņoja policijas preses sekretārs.

Vietējie mediji ziņo, ka salā papildus tiks izvietoti 250 policisti.

Situācija trešdien kļuvusi «mierīgāka», tomēr spriedze, vairākiem tūkstošiem imigrantu gaidot reģistrāciju, saglabājās, sacīja mērs, kurš vēl trešdien brīdināja par «asinsizliešanas riskiem», ja situācija pasliktināsies.

«Kopš nedēļas sākuma uz Kosu ir nosūtītas papildu imigrācijas amatpersonas, lai paātrinātu administratīvās procedūras,» sacīja mērs. «Mēs ceram, ka līdz piektdienai imigranti būs piereģistrēti un varēs pamest salu.»

Grieķijas varasiestādes nolēmušas uz Kosas salu, kur šonedēļ izraisījās sadursmes policijas un nelegālo imigrantu starpā, nosūtīt kruīza kuģi, kurā tiks izmitināta daļa iebraucēju, piektdien pavēstīja amatpersonas.

Kuģis atradīsies galvenajā salas ostā. Tajā uz laiku varēs apmesties 2500 cilvēku.

Lainerī imigranti varēs piereģistrēties un saņemt dokumentus, kas viņiem ļaus turpināt ceļojumu pa Eiropu.

Grieķijas varasiestādes uz nelegālo imigrantu pārpludināto salu nosūtījušas arī policijas papildspēkus un paātrinājušas iebraucēju reģistrācijas procesu.

Kosā - salā ar 30 000 iedzīvotāju - pēdējā laikā ieradušies jau 7000 imigrantu.

Grieķijas policisti otrdien Kosā pielietoja spēku pret imigrantiem, kas tika izmitināti vietējā futbola stadionā.

Policisti izmantojuši stekus un pavērsuši pret imigrantiem ugunsdzēšamos aparātus. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs no notikuma vietas vēstīja, ka policisti par šādu soli izšķīrušies, lai nepieļautu bīstamu drūzmēšanos pie stadiona ieejas.

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Vismaz 1500 imigranti cerībā sasniegt Lielbritāniju naktī no otrdienas uz trešdienu atkal centušies iekļūt Lamanša tunelī Francijas ostas pilsētā Kalē, vēsta policija.

Viens cilvēks atrasts miris.

«Mūsu komanda no rīta atrada līķi, un ugunsdzēsēji ir apstiprinājuši cilvēka nāvi,» pavēstīja tuneļa apsaimniekotāja kompānijas Eurotunnel pārstāvis.

Tiek uzskatīts, ka sudāniešu izcelsmes imigrantu, kuram varētu būt 25 līdz 30 gadi, sabraukusi smagā automašīna, kas izbrauca no Lamanšu šķērsojuša prāmja.

Pēc šī nāves gadījuma bojāgājušo imigrantu skaits pie Lamanša tuneļa kopš jūnija sasniedzis deviņus.

«Viss notika naktī, un plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika) policijai joprojām ir daudz darba,» sacīja avots policijā, kurš pastāstīja, ka pie tuneļa ieejas joprojām atrodas 500 līdz 1000 imigranti.

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Plašu rezonansi medijos un sabiedrībā izraisījuši britu premjera Deivida Kamerona plāni saistībā ar imigrāciju Lielbritānijā. Saskaņā ar premjerministra imigrācijas ierobežošanas plānu, iebraucējiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm tiktu liegta iespēja iegūt jebkādus sociālos pabalstus, kamēr nav nostrādāti vismaz četri gadi, bet bezdarbnieki tiktu izraidīti no valsts, ja sešu mēnešu laikā neatrastu darbu, atsaucoties uz The Irish Times, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

D. Kamerons aicina ierobežot imigrācijas straumi, norādot, ka šajā gadā Lielbritānijā iebraukuši 280 tūkstoši cilvēku, kas vairāku gadu desmitu laikā ir lielākais skaits. Neskatoties uz to, viņš uzsvēra esošo imigrantu ieguldījumu un nozīmi sabiedrībā un ekonomikā, un teica, ka Apvienotās Karalistes spēks ir tās atvērtā ekonomika.

Saskaņā ar premjera plānu ES migranti nevarētu pretendēt uz tax credit jeb piemaksām, kas tiek piešķirtas zema atalgojuma saņēmējiem – līdz pat 700 £ mēnesī ģimenēm ar diviem bērniem, kas ir divreiz vairāk nekā tiek maksāts Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Francijā, informē Baltic Ireland.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Laikā, kad mūsu valsts uzņēmēji arvien biežāk sūdzas par darbaspēka trūkumu teju visās uzņēmējdarbības jomās, tikai neliela daļa no tiem ir gatavi pieņemt darbā tādu sabiedrības grupu pārstāvjus kā imigranti, bijušie ieslodzītie, jaunās māmiņas un citi. Tajā pašā laikā pasaules pieredze liecina, ka dažādības veicināšana sekmē ne tikai efektīvāku darbinieku piesaisti, bet arī sniedz konkrētajam biznesam finansiālu ieguvumu.

Ārvalstīs darba devēji par dažādību sāka rūpēties jau pirms vairākām desmitgadēm, bet tematam īpaša uzmanība tika pievērsta pēc tam, kad vairākas tiesas prāvas sakustināja globālo biznesu jaunās tūkstošgades sākumā. Cilvēki, kuri sūdzējās par dzimumu diskrimināciju savā darba vietā, saņēma kompensācijas daudzu miljonu ASV dolāru apmērā. Nav brīnums, ka ap to laiku visas lielās Volstrītas kompānijas sāka aktīvi strādāt pie dažādības sekmēšanas savos uzņēmumos.

Viena no pasaules ietekmīgākajām finanšu konsultāciju kompānijām McKinsey & Company 2015. gada sākumā publicēja pētījumu par darbinieku dažādības ietekmi uz uzņēmuma biznesa sniegumu. Eksperti norādīja, ka viens no dažādībai atvērta uzņēmuma ieguvumiem ir iespēja sekmīgāk piesaistīt izcilākos talantus. Arī tāds globālais milzis kā Procter&Gamble savā dažādībai veltītajā ziņojumā kā vienu no būtiskākajiem dažādības vadības īstenošanas ieguvumiem min tieši talantu piesaisti. Dažādības vadība ir izšķiroši svarīgs faktors, lai organizācija spētu pielāgoties strauji mainīgajā globālā tirgus vidē. Atslēga ir darbinieki, kuri, pateicoties savai pieredzei, spēj efektīvāk reaģēt uz daudzveidīgāku klientu grupu vajadzībām. Kādā Forbes pētījumā 85% globālo uzņēmumu piekrita apgalvojumam, ka daudzveidībai ir izšķiroša nozīme inovāciju veicināšanā.

Turpmākajos gados Latvijā izaicinājumu netrūks – ja šobrīd nerisināsim jautājumus, kas saistīti ar globalizāciju, izglītību, urbanizāciju un cilvēku darba gaitām uz ārvalstīm, aina rādās visai drūma, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc 30 gadiem Latvija būs ļoti integrēta Eiropas Savienības (ES) sistēmās, procesos. Būtiski būs pieaugusi tehnoloģiju loma, būs augstāka automatizācija, DB intervijā sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Savukārt daudzi no jautājumiem, par kuriem šodien notiek asas diskusijas, būs pagātnē. Piemēram, strīds par lauksaimniecības un meža zemēm, kur ainavu bojā «peldošās» lauksaimniecības zemes un pašlaik realitātē ir mežaudze. Zeme kā ražošanas līdzeklis tiks maksimāli izmantota. «Būtiski pieaugs cilvēku mobilitāte, respektīvi, ļaudis dzīvos vienā vietā, bet darbā dosies uz reģiona centru. Nevaru prognozēt migrācijas procesus un līdz ar to arī iedzīvotāju skaitu Latvijā. Pašā Eiropā ir pretrunas migrācijas dēļ – Lielbritānija vēlas apturēt ne tikai trešo valstu, bet pat ES cilvēku došanos uz šo valsti, savukārt citas aiz humāniem apsvērumiem vēlas turpināt imigrantu uzņemšanu,» turpināja J. Biķis. Eiropā daudzās valstīs ir vērojama depopulācija un šo iedzīvotāju nevēlēšanās strādāt vienkāršus darbus, piemēram, sētnieka, oficianta, šofera un celtnieka, kuros labprāt strādā imigranti.

Arī Zviedrija un Somija ir pret britu imigrācijas plāniem; imigrantu izcelsme gan ietekmē sociālo slogu

Šodien Helsinkos notiekošajā gadskārtējā Ziemeļu nākotnes forumā Lielbritānijas premjers tiek sagaidīts ar atvēsinošu ziņu no saviem Somijas un Zviedrijas kolēģiem. Abu valstu premjeri ar saviem paziņojumiem piebiedrojas Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ka nav pieņemams britu valdības plāns ierobežot darbaspēka brīvu kustību ES, izsūtot no valsts citu dalībvalstu iedzīvotājus, kas Lielbritānijā «sēž uz pabalstiem». Pirms šī Dauningstrītas iniciatīva tiek izsludināta, no tās apspriešanas ir kļuvis zināms, ka jaunākais pret imigrāciju vērstais plāns ir no Lielbritānijas deportēt citu ES valstu iedzīvotājus, kas trijos mēnešos kopš ierašanās nav spējuši sev nodrošināt dzīvei valstī nepieciešamos ienākumus. Arī «darba meklētāju» jeb bezdarbnieku pabalstu citu ES valstu pilsoņiem briti plāno sniegt vien trīs mēnešus.

Simtiem pasažieru aizvadītajā naktī un šorīt iesprostoti Eurostar pasažieru vilcienos vai palikuši gaidām stacijās, jo vairāki nelegālie imigranti sakāpuši uz sliedēm netālu no Francijas ostas pilsētas Kalē, aizkavējot vilciena satiksmi Lamanša tunelī, ziņo mediji.

Francijas valsts dzelzceļa uzņēmums SNCF ziņoja, ka uz sliedēm Lamanša tuneļa Francijas pusē manīti cilvēki, tādēļ vilcieni apturēti.

Tika apturēti vairāki vilcieni ar simtiem pasažieru, no kuriem daudzi sūdzējās par stundām ilgu sēdēšanu tumšos, smacīgos vagonos, kam atslēgta elektrība.

Pasažieri sociālajos medijos sūdzējās arī par informācijas trūkumu un neziņu par notiekošo.

Eurostar paziņoja, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pasažierus ar ūdeni un pārtiku, kamēr viņi gaida.

Pēc ilgas kavēšanās trīs vilcieni turpināja ceļu uz Londonu, bet divi bija spiesti atgriezties Parīzē.

Vēl viens vilciens tehnisku problēmu dēļ nespēja atgriezties Parīzē un pēc pasažieriem tika nosūtīts jauns vilciens.

Ekonomiskā krīze iezīmējusi strauju bezpajumtnieku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), vēsta laikraksts Diena.

Bez pajumtes palikušo cilvēku skaits palielinājies lielākajā daļā ES valstu, un tās nespējot palīdzēt tūkstošiem krīzes upuru, kuriem nepietiek vietu pārpildītajās patversmēs. Daudzi bez mājām palikušie tikmēr papildina skvoteru rindas, patvaļīgi apmetoties tukšos dzīvokļos, mājās un pat biroju ēkās. Risinājumu tam atradusi Francija - lai mazinātu bezpajumtnieku problēmas, valsts lēmusi legāli tiem atvēlēt neapdzīvotās platības, raksta laikraksts.

Strauji pieaugušās cenas nekustamo īpašumu tirgū esot novedušas Franciju pie bezpajumtnieku krīzes. Lai gan aplēses vēstot, ka ielās mitinās ap 190 tūkstošiem cilvēku, nevalstiskās organizācijas norādot, ka vēl ap 400 tūkstošiem bez mājokļa palikušo spiesti uzturēties pie radiem vai draugiem. Par dzīvojamās platības trūkumu valstī sūdzēties nevarētu, jo pērn vairāk nekā divi miljoni īpašumu Francijā bija tukši, taču krīzē cietušajiem nepietiek naudas, lai samaksātu par mājokli, skaidro Diena.