Ražošana

Lielzeltiņi peļņa pārsniegusi pusmiljonu

Žanete Hāka, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Aizvadītajā finanšu gadā broileru gaļas ražotājs un realizētājs SIA Lielzeltiņi strādājis ar 14,97 miljonu latu apgrozījumu, vēstīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 542,9 tūkstošus latu.

Lielzeltiņi pagājušajā gadā realizējuši 6,97 tūkstošus tonnu broileru gaļas, 1,93 tūkstošus tonnu pārstrādes ceha produkcijas un 4,34 tūkstošus tonnu kombinētās lopbarības. No saražotās produkcijas 74% uzņēmums realizējis Latvijā, bet atlikušo daļu – ES valstīs.

Plānojot turpmāko attīstību, šogad SIA Lielzeltiņi iecerējis turpināt tirgus paplašināšanu, palielinot sortimentu un pārdošanas apjomus ES teritorijā, tāpat arī plānots palielināt pārdošanas apjomus tirdzniecības vietās visā Latvijā. Uzņēmums īpašu uzmanību pievērš arī kvalitātes uzlabošanai, tādēļ norisinās darbs pie kombinētās lopbarības receptes uzlabošanas, savukārt, pateicoties iepakošanas tehnoloģisko iekārtu modernizācijai, plānots palielināt produkcijas realizācijas termiņu.

SIA Lielzeltiņi dibināts 1994.gadā un uzņēmuma lielākie kapitāldaļu turētāji ir Genadijs Gordons (24,83%), Boriss Doļinskis (24,83%) un AS Sortinvest (19%).

2011. gadā kompānija apgrozīja 17,49 miljonus, un gads tika noslēgts ar 2,7 milj. Ls peļņu. Vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, SIA LielzeltiņiLatvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 250. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

500 lielākās kompānijas nopelnījušas teju 89% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas

Dienas Bizness, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 11 miljonus eiro putnu gaļas produktu ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, liecina Linas Agro paziņojums Nasdaq Vilnius.

AS Putnu fabrika Ķekava saņems aizdevumu 9,48 miljonu eiro apmērā, bet SIA Lielzeltiņi – 1,91 miljona eiro apmērā.

Finansējums, pēc Linas Agro teiktā, tiks izmantots putnu turēšanas vietu un infrastruktūras renovācijai, gaļas apstrādes rūpnīcas modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei.

Investīciju programmu plānots īstenot nākamo trīs gadu laikā.

«Investīcijas mums palīdzēs palielināt produkcijas apjomus, palielināt produktu kvalitāti un pievienoto vērtību, paaugstināt efektīvu un videi draudzīgu ražošanas procesu, kā arī palielināt produktu skaitu portfelī,» saka AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots uzņēmuma pārstāves komentārs.)

No SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāja amatu pametis Māris Adijāns, liecina Lursoft dati.

M. Adijāns uzņēmumu vadīja kopš pērnā gada oktobra. Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā sākot ar 2. aprīli ievēlēts AS Putnu fabrika Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers.

Zīmolu Ķekava un Bauska mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa skaidro, ka pēc līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Adijāna lēmuma neturpināt darbu uzņēmumā, par SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Vilcmeiers, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. Kopā ar A.Vilcmeieru darbu SIA Lielzeltiņi valdē turpinās līdzšinējie valdes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ķekavas putnu fabrika pošas apgūt Ķīnas tirgu

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 23.09.2014

a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Putnu fabrika Ķekava apvieno uzņēmumus un maina nosaukumu

Db.lv, 24.10.2023

AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Centrālās un Austrumeiropas reģionā lielākie uzņēmumi atrodas Polijā, Ungārijā un Rumānijā

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Attēlā - Polijas gāzes nozares monopoluzņēmums Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiG.

Ekrānšāviņš: pgnig.pl

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Atļauj AB Linas Agro Group iegādāties vistas gaļas ražotnes

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 28.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības uzņēmumu holdingkompānijai AS Linas Agro Group iegādāties AS Putnu fabrika Ķekava, SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova un SIA Broileks. Atļauja dota, jo apvienošanas rezultātā uzņēmumi varēs stiprināt konkurētspēju Baltijas un Skandināvijas tirgū, tomēr neiegūs tādu tirgus varu, kas ļautu ietekmēt cenas Latvijā.

Holdingkompānijā AB Linas Agro Group ietilpst 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi, kas darbojas tādos tirgos kā lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu tirdzniecība un izejvielu piegāde, kā arī loģistikas pakalpojumi, tomēr neviens no tiem nenodarbojas ar vistu audzēšanu vai gaļas pārstrādi.

AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi ir vistas gaļas pilna cikla ražotāji. SIA Lielzeltiņi nodarbojas arī ar kombinētās lopbarības ražošanu, lielāko daļu saražotās produkcijas patērējot sava uzņēmuma vajadzībām. Savukārt SIA Cerova un SIA Broileks ir SIA Lielzeltiņi saistītie uzņēmumi, kas nodarbojas ar olu inkubāciju un vistu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, viens no Latvijā vadošajiem putnu gaļas ražotājiem SIA Lielzeltiņi veic izmaiņas ražošanā, informē uzņēmums.

Izmaiņu rezultātā tiks nodalītas broileru audzēšanas un produktu ražošanas funkcijas, un SIA Lielzeltiņi darbību nākotnē plānots pakāpeniski koncentrēt uz broileru audzēšanu.

Pārmaiņu ietvaros Lielzeltiņi kautuves un sadales funkcijas, kas līdz šim tika veiktas ražotnē Bauskā, tiks pakāpeniski pārnestas uz AS Putnu fabrika Ķekava ražotni Ķekavā. Pārejas process tiks uzsākts augustā.

«Pārmaiņas ražošanas struktūrā ir mērķtiecīgs solis, kas ļaus mums būtiski uzlabot abu uzņēmumu darbību un koncentrēt investīcijas, vienlaikus pilnībā izmantojot uzņēmumu ilgo pieredzi un zināšanas putnu gaļas ražošanā. Tas savukārt sniegs nozīmīgu labumu ražošanas procesu efektivitātē, darba vides uzlabošanā un veicinās iespējas attīstīt jaunus produktus. Tādējādi varēsim daudz veiksmīgāk konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū,» saka SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākās ķīlas pagājušajā nedēļā devis Rīgas Centrālais termināls, Rīgas Piena kombināts un Lielzeltiņi

Gunta Kursiša, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas uzņēmumi devuši vairākas apjomīgas komercķīlas, taču starp lielākajām reģistrētajām ķīlām ir SIA Rīgas Centrālais termināls, a/s Rīgas Piena kombināts un SIA Lielzeltiņi dotās ķīlas. Savukārt lielākais ņemto ķīlu apjoms pagājušajā nedēļā ir bijis ABLV Bank.

Viena no lielākajām stividorkompānijām Latvijā SIA Rīgas Centrālais termināls pagājušajā nedēļā a/s Swedbank devusi 11,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu. Jau iepriekš vēstīts, ka nesen uzņēmumā tika veiktas investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST. Kompānijas vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2007. gada ir Rīgas Tirdzniecības osta.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pagājušajā nedēļā devis desmit miljonus Ls lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir DNB banka. Jāatgādina, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016. gada 1. jūlijam līdz 2017. gada 30. jūnijam, strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas ir 12 reizes vairāk, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā SIA Lielzeltiņi saražoja 13 068 tonnas broilerus, 3 516 tonnas broileru gaļas pārstrādes produktu, kā arī 65 633 tonnas kombinētās lopbarības.

Uzņēmums eksportēja produkciju aptuveni 27% apmērā no kopējā apgrozījuma, un tas investēja vairāk kā 965 tūkstošus eiro pamatlīdzekļos.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas tam ļautu kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. SIA Lielzeltiņi arī plāno palielināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktus, un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, Lielzeltiņu apgrozījums bija 31,894 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 85 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru