Ražošana

Lielzeltiņi ražošanas apjomus audzē par 36%

Žanete Hāka, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem Latvijā SIA Lielzeltiņi pērn saražoja 6,267 tonnas svaigas broileru gaļas un subproduktus, liecina Lursoft dati.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmumam izdevās kāpināt broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 36%, tiem sasniedzot teju divas tonnas.

Uzņēmuma ražoto produktu sortimentā ietilpst svaiga broileru gaļa, marinēti un grilēti broileru gaļas izstrādājumi, kā arī ātri pagatavojamo broileru gaļas izstrādājumi.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pagājušajā gadā Lielzeltiņi apgrozīja 22,953 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā bija mērojama ar 1,429 miljoniem eiro. Jānorāda, ka Lielzeltiņi aizvadītajā gadā ar darbavietām nodrošināja 401 darbinieku.

Turpmāk uzņēmums turpinās iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas ļaus kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. Kā arī Lielzeltiņu plānos ietilpst kāpināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktu, t.sk, arī ātri pagatavojamo produktu sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 11 miljonus eiro putnu gaļas produktu ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, liecina Linas Agro paziņojums Nasdaq Vilnius.

AS Putnu fabrika Ķekava saņems aizdevumu 9,48 miljonu eiro apmērā, bet SIA Lielzeltiņi – 1,91 miljona eiro apmērā.

Finansējums, pēc Linas Agro teiktā, tiks izmantots putnu turēšanas vietu un infrastruktūras renovācijai, gaļas apstrādes rūpnīcas modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei.

Investīciju programmu plānots īstenot nākamo trīs gadu laikā.

«Investīcijas mums palīdzēs palielināt produkcijas apjomus, palielināt produktu kvalitāti un pievienoto vērtību, paaugstināt efektīvu un videi draudzīgu ražošanas procesu, kā arī palielināt produktu skaitu portfelī,» saka AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots uzņēmuma pārstāves komentārs.)

No SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāja amatu pametis Māris Adijāns, liecina Lursoft dati.

M. Adijāns uzņēmumu vadīja kopš pērnā gada oktobra. Viņa vietā valdes priekšsēdētāja amatā sākot ar 2. aprīli ievēlēts AS Putnu fabrika Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers.

Zīmolu Ķekava un Bauska mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Misiņa skaidro, ka pēc līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Māra Adijāna lēmuma neturpināt darbu uzņēmumā, par SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētāju kļuvis Andris Vilcmeiers, kurš līdz šim bija uzņēmuma valdes loceklis. Kopā ar A.Vilcmeieru darbu SIA Lielzeltiņi valdē turpinās līdzšinējie valdes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs Lielzeltiņi šogad plāno palielināt pārdošanas apmērus Skandināvijas tirgū, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Adijāns.

«Mēs eksportējam uz Zviedriju, Somiju. Zviedrija ir viens no mūsu lielākajiem klientiem ar augstākajām kvalitātes prasībām. Eksportējam produkciju arī uz Nīderlandi un Franciju, attiecīgi, eksporta valstu loks ir diezgan plašs. Taču pamata lieta, uz ko mēs pašlaik koncentrējamies, ir Skandināvija. Sekojam līdzi Latvijas tirgus tendencēm un vēlamies piedāvāt pašreiz eksportam ražotos produktus - ceptu vistas gaļu - arī vietējiem pircējiem,» sacīja Adijāns, piebilstot, ka nākotnē uzņēmums ir iecerējis ieiet arī jaunos eksporta tirgos, piemēram, sākt produkcijas realizāciju Norvēģijā.

Viņš norādīja, ka Lielzeltiņi šogad plāno realizēt arī vairākus investīciju projektus, tostarp rekonstruēt putnu novietnes, uzlabojot labturības un vides prasības. «Esam plānojuši investīcijas pārstrādes cehā - augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, iegādājoties jaunas iekārtas, lai paplašinātu produktu sortimentu. Faktiski, plānojam arī pakāpenisku autoparka nomaiņu. Investīciju projekti kopumā ir diezgan daudz, strādājam pie tā, lai mēs tos varētu pakāpeniski īstenot,» sacīja Adijāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, viens no Latvijā vadošajiem putnu gaļas ražotājiem SIA Lielzeltiņi veic izmaiņas ražošanā, informē uzņēmums.

Izmaiņu rezultātā tiks nodalītas broileru audzēšanas un produktu ražošanas funkcijas, un SIA Lielzeltiņi darbību nākotnē plānots pakāpeniski koncentrēt uz broileru audzēšanu.

Pārmaiņu ietvaros Lielzeltiņi kautuves un sadales funkcijas, kas līdz šim tika veiktas ražotnē Bauskā, tiks pakāpeniski pārnestas uz AS Putnu fabrika Ķekava ražotni Ķekavā. Pārejas process tiks uzsākts augustā.

«Pārmaiņas ražošanas struktūrā ir mērķtiecīgs solis, kas ļaus mums būtiski uzlabot abu uzņēmumu darbību un koncentrēt investīcijas, vienlaikus pilnībā izmantojot uzņēmumu ilgo pieredzi un zināšanas putnu gaļas ražošanā. Tas savukārt sniegs nozīmīgu labumu ražošanas procesu efektivitātē, darba vides uzlabošanā un veicinās iespējas attīstīt jaunus produktus. Tādējādi varēsim daudz veiksmīgāk konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū,» saka SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts - Ķekava un Bauska mītam par hormoniem vistas gaļā liek pretī jaunu zīmi

Lelde Petrāne, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016. gada 1. jūlijam līdz 2017. gada 30. jūnijam, strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas ir 12 reizes vairāk, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā SIA Lielzeltiņi saražoja 13 068 tonnas broilerus, 3 516 tonnas broileru gaļas pārstrādes produktu, kā arī 65 633 tonnas kombinētās lopbarības.

Uzņēmums eksportēja produkciju aptuveni 27% apmērā no kopējā apgrozījuma, un tas investēja vairāk kā 965 tūkstošus eiro pamatlīdzekļos.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas tam ļautu kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. SIA Lielzeltiņi arī plāno palielināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktus, un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, Lielzeltiņu apgrozījums bija 31,894 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 85 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Prezentēs atpazīstamības zīmi, kas norādīs uz 100% Latvijā audzētu un ražotu vistas gaļu

Lelde Petrāne, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas tirgū nopērkamās vistas gaļas ap 46% jeb 16 tūkstoši tonnu tiek importēts no ārvalstīm. Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi izveidojuši atpazīstamības zīmi.

Tā apliecināšot vistas gaļas «vietējo izcelsmi, kvalitāti, uzturvērtību un vistu audzēšanā ievēroto augstāko biodrošību».

Plašāka informācija par šo ieceri gan tikšot sniegta tikai 12. janvārī plānotajā preses konferencē.

AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi Latvijas tirgū 2013.gadā pārdeva 21 tūkstoti tonnu vietējās produkcijas, kas ir vairāk nekā puse no kopējā patēriņa.

PF Ķekava šobrīd strādā 600 darbinieki. Uzņēmums ražo vairāk nekā 240 dažādus vietējas izcelsmes produktus. SIA Lielzeltiņi nodrošina darbu 430 darbiniekiem, ražojot vairāk nekā 50 dažādus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmuma SIA Lielzeltiņi pārdošanas apjoms 2014.gadā pieaudzis par aptuveni 2%. Pašlaik notiek intensīvs darbs, lai modernizētu uzņēmuma ražotni un uzlabotu ražošanas efektivitāti, kas ļaus veicināt produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, informē uzņēmumā.

SIA Lielzeltiņi valdes loceklis Edgars Godmanis norāda, ka tiek aktīvi strādāts arī pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas. «Būtiskas investīcijas tuvāko piecu gadu laikā paredzētas kombinētās lopbarības rūpnīcas attīstībai, palielinot ražošanas jaudu. Veiksmīgam attīstības procesam kombinētās lopbarības ražotnei īpaši svarīga ir apkārtējās vides infrastruktūras attīstība Bauskas novadā,» norāda E.Godmanis.

Pirmdien, 14.septembrī SIA Lielzeltiņi kombinētās lopbarības ražotni Bauskā apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš iepazinās ar uzņēmuma darbību un tikās ar tā vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos gados ārzemju kompānijas iegādājušās vairākus nozīmīgus Latvijas pārtikas nozares uzņēmumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējo rokās, tā kapitāla kustību nozarē rezumē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atbalsta lielo kompāniju ienākšanu Latvijā, jo «tas dod pozitīvu efektu ekonomikai no investīcijām un uzņēmumu attīstības».

Ne visus uzņēmumus var attīstīt tikai ar vietējo kapitālu, jo tas ir ļoti dārgi, pamato I. Šure. Tā abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija. 2013. gada nogalē Konkurences padome lauksaimniecības nozares uzņēmumam AB Linas Agro Group atļāva iegādāties 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akcijas un daļas. Kopējā darījuma summa bija 12,5 miljoni eiro. Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Savukārt 2014. gada augustā norvēģu kompānija Orkla, kuras īpašumā jau bija augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva, čipsu ražotājs Latfood un igauņu saldumu fabrika Kalev, kļuva par uzņēmuma NP Foods un tam piederošo ražotāju Laima, Staburadze, Gutta un Lietuvas ātro uzkodu ražotāja Margiris īpašnieku. Līdz tam šie Latvijas uzņēmumi pastarpināti piederēja uzņēmējam Daumantam Vītolam. Šajā darījumā, kura summa netika atklāta, Orkla iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kā īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Food Ltd. 51% akciju īpašnieks ir Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners, kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielzeltiņiem jāmēra energoefektivitāte

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotajā sarakstā starp lielajiem uzņēmumiem, kam līdz šā gada 5. decembrim obligāti jāveic energoaudits, ir Bauskas novada uzņēmums «Lielzeltiņi». Uzņēmumiem ar nozīmīgu enerģijas taupīšanas potenciālu energoaudits jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par energoefektivitāti, pamato EM. «Lielzeltiņi» uz laikraksta Bauskas Dzīve jautājumu par plāniem, kā izpildīs šo prasību, atbildi vēl nav snieguši.

EM skaidro, ka energoauditu rezultāti ļaus uzņēmumiem noteikt, kā samazināt enerģijas patēriņu un izdevumus par to. EM mājaslapā em.gov.lv publicēts 272 dažādu nozaru uzņēmumu saraksts, kam energoaudits ir obligāts, kā arī sniegti ieteikumi tā izpildei.

Energoaudits obligāts uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro vai gada bilance kopumā pārsniedz 43 milj. eiro. Apstrādes uzņēmumi varēs saņemt valsts atbalstu ēku siltumnoturības uzlabošanai. Plānotais kopējais finansējums ir 32 milj. eiro.

Tuvu norādītajiem kritērijiem ir Iecavas novada ražotne «Balticovo». Tās valdes priekšsēdētājs Andris Platais Bauskas Dzīvei paskaidroja, ka darbinieku skaits ar filiālēm Madonā un Daugavpilī ir tuvu 250, taču uzņēmums saglabā vidējā statusu, jo tas ļauj saņemt lielāku atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām tikai 10 no 124 Bauskas putnu fabrikas Lielzeltiņi darbiniekiem piekrituši pāriet darbā uz putnu fabriku Ķekava. Šādu informāciju laikrakstam Latvijas Avīze sniedzis Lietuvas uzņēmumam Linas Agro Group piederošo SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs An­dris Vilcmeiers.

Viņš gan ir neizpratnē par baušķenieku mazo aktivitāti, jo uzņēmumam darbinieki ir vajadzīgi gaidāmās paplašināšanās dēļ.

Laikraksts atgādina, ka jūlija beigās kļuva zināms – lai samazinātu izmaksas saistībā ar novecojušo putnu kautuvi Bauskā, augustā tiks veikta abu uzņēmumu reorganizācija, no darba atlaižot 124 Lielzeltiņu darbiniekus. Izmaiņas Vilcmeiers pamato ar to, ka Bauskas kautuves jauda ir 2000 putnu stundā, bet Ķekavā šis rādītājs ir 6000 putnu, turklāt plānots to palielināt. Turklāt Bauskas kautuve ir fiziski novecojusi, tehnoloģijas ir novecojušas un iekārtas vairs neļauj saglabāt tikpat labu temperatūras režīmu, kā tas ir Ķekavas kautuvē, kas ir jaunāka – uzbūvēta 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāles izveidē Rīgā investē 150 000 eiro

Dienas Bizness, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 150 tūkstošus eiro laboratorijas izveidē, šonedēļ Rīgā darbu sākusi SIA J.S. Hamilton Baltic, kas ir neatkarīgās testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāle Baltijas valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Uzņēmuma piedāvātais izejvielu, pārtikas, kosmētikas un iepakojuma materiālu testēšanas veidu klāsts ir lielākais Latvijā un Baltijas valstīs. SIA J.S. Hamilton Baltic mērķis ir būt pieejamākai laboratorijai Baltijā, nodrošinot plašu un patiesu testēšanu, kas nepieciešama produkcijas eksportam un importam Latvijā, Baltijā.

Starptautiskās laboratorijas J.S. Hamilton Poland pārstāvniecība Latvijā darbojas kopš 2012. gada, taču pamatojoties uz pieprasījumu pēc ātrākām un daudzveidīgākām analīzēm, pieņemts lēmums veidot pilnībā aprīkotu mikrobioloģijas laboratorijas filiāli Baltijas valstīs, iekārtojot to Rīgā. Līdzšinējās J.S. Hamilton Poland laboratorijas pārstāvniecības Rīgā lielākie klienti ir uznēmumi Lielzeltiņi, Putnu fabrika Ķekava, Rāmkalni, Silvanols, Food Union, Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne, Iecavnieks&Co, Rēzeknes gaļas kombināts un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) šogad plāno 10% apgrozījuma pieaugumu, kā arī mērķtiecīgi strādā uz eksporta palielinājumu no līdzšinējiem 28% līdz 40% no saražotā, akcentu liekot uz Skandināvijas tirgiem, atzina jaunieceltais Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičus.

«Tuvākajos gados plānots Ķekavas, kā arī Lielzeltiņu attīstībā investēt 11 miljonus eiro. Tas attaisnosies, jo putnu gaļas patēriņš pasaulē līdz 2022.gadam pieaugs par aptuveni 9%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes - attiecīgi 3-4%. Investīciju prioritāte būs iekārtu modernizācija un eksportspējīgu produktu attīstība,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts, uz kādiem tirgiem tiks likti akcenti, viņš atzina, ka tā būs Skandināvija.

«Patlaban 28% no kopējā saražotā produkcijas apjoma tiek eksportēti. Mūsu plāns ir jau tuvāko gadu laikā eksporta apjomu palielināt līdz 40%. Galvenie mērķa tirgi mums ir Skandināvija, kur jau šobrīd Ķekavas ražotā produkcija ir augstu novērtēta. Tāpat svarīga arī Rietumeiropa. Galvenās produktu kategorijas, ko redzam eksportam, ir produkti ar pievienoto vērtību, tostarp gan svaigā vistas gaļa, gan pārstrādātā produkcija,» sacīja Pranckevičus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava prezentē jauno eksporta zīmolu starptautiskajā pārtikas izstādē

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais putnu gaļas ražotājs AS Putnu fabrika Ķekava prezentē jauno eksporta produktu zīmolu Top Choice Poultry šonedēļ notiekošajā pārtikas produktu izstādē SIAL Parīzē, informē uzņēmumā.

SIAL izstāde ir viens no vērienīgākajiem nozares notkumiem un pulcē vadošos pārtikas industrijas pārstāvjus no visas pasaules. PF Ķekava tajā prezentē šogad izveidoto ekporta zīmolu Top Choice Poultry, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu vistas gaļu.

«Eiropas tirgū konkurence ir ļoti sīva, jo īpaši ar ražotājiem no Centrāleiropas, Dienvideiropas un Skandināvijas. Nīderlandē un Zviedrijā, kur Top Choice Poultry produktu līnija jau šobrīd ir pieejama, tā ir augstu novērtēta, un ļoti drīz plānojam paplašināt eksporta tirgu,» saka Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius), AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru