Par veļas ražotņu degšanas faktu, pieļaujot ļaunprātīgi dedzināšanu, Liepājā sākts kriminālprocess.

«Apstiprinām, ka Kurzemes reģionā, policijā, konkrēti Liepājā, reģistrēti trīs gadījumi par šūšanas firmu darbnīcu degšanu marta mēneša laikā,» Db.lv informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze

Jolanta Knīse. Pēc notikuma vietu apskates secināts, ka, iespējams, notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Policija veiks izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.

Neoficiāla informācija liecina, ka divas no cietušajām firmām ir SIA Novella un SIA Lokis, turklāt SIA Lokis bijis ugunsgrēks arī pirms policijas minētā perioda.

Db.lv rakstīja, ka biežie ugunsgrēki mazajās šūšanas ražotnēs izsaukuši satraukumu gan Latvijas veļas ražotāju asociācijā (LATVERA), gan pašvaldībā. Par pastiprinātu ēku apsardzi vienojušies vairāki lielie veļas ražotāji. Ne uzņēmēji, ne LATVERA pārstāvji notikušo nekomentē, tomēr uzņēmumu darbinieki pieļauj, ka dedzināšanai ir kāds sakars ar nodokļu shēmām un skaidras naudas darījumiem.

Liepājā nedēļas nogalē, iespējams, ļaunprātīgi izraisītā ugunsgrēkā cietis veļas šūšanas uzņēmums Lokis, kas ražo zīmola Orhideja veļu.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas nodaļas priekšniece Vita Kalote aģentūrai BNS pavēstīja, ka ugunsgrēks uzņēmuma šūšanas cehā Krūmu ielā izcēlies svētdienas naktī. Kopumā šūšanas cehs dedzis aptuveni 40 kvadrātmetru liela platībā.

Policija sākusi kriminālprocesu par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu.

Uzņēmuma direktors Andrejs Prijma, kamēr notiek izmeklēšana, atturējās minēt iespējamos ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Viņš arī norādīja, ka uzņēmumam nodarītie zaudējumi vēl nav aprēķināti. Ugunsgrēka dēļ veļas ražošana netikšot pārtraukta, informēja Prijma.

Līdz 2013. gadam Liepājai no Eiropas Savienības fondiem jāapgūst 15,7 miljoni latu.

Par šādu summu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) no 2009. līdz 2011. gadam apstiprināti 82 projekti, ko iesnieguši Liepājas uzņēmumi un iestādes. Projektu realizācija pašreiz ir dažādās stadijās, Db.lv informēja LIAA. Liela daļa šajā plānošanas periodā atbalstīto projektu jau pabeigti un atbalsta nauda izmaksāta. Visvairāk ir finansiāli nelielu projektu uzņēmumu mārketinga aktivitātēm ārpus Latvijas, darbinieku apmācībai, kā arī ēku energoefektivitātes uzlabošanas projekti.

Ārējo mārketinga aktivitāšu projektiem naudu saņēmuši vai gatavojas saņemt vairāki Liepājas tekstilražotāji (Lauma Lingerie, Lauma Fabrics, V.O.V.A., Lokis, Stefi L un citi), kā arī transporta uzņēmumi dalībai starptautiskajā izstādē Trans Russia. Ārējās aktivitātes ar ES fondu atbalstu realizējuši arī zivju pārstrādes SIA Roņu 6, poligrāfijas a/s Liepājas papīrs, koģenerācijas staciju ražotāja SIA UPB Energy. Ražošanā lielākie apstiprinātie projekti ir tekstilrūpnīcai Lauma Fabrics – mežģīņu un adīšanas ceha rekonstrukcijai, kur noslēgts līgums par gandrīz 1,46 miljoniem latu. Gāzu ražotājs Elme Messer Metalurgs noslēdzis līgumu par 2,07 miljonu latu investīcijām, bet siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija gatavojas apgūt vairāk nekā deviņus miljonus latu, gan rekonstruējot siltumtīklus, gan būvējot biokoģenerācijas staciju.

Liepājā pēdējo mēnešu laikā reģistrēti vairāki ugunsgrēki mazajos veļas šūšanas uzņēmumos. Tiek pieļauta ļaunprātīga dedzināšana.

Naktī uz 27.martu ugunsgrēks bija izcēlies SIA Lokis šūšanas darbnīcā Liepājā, Krūmu ielā, kur dega pirmais stāvs. Aizvadītajā naktī degušas vēl viena šūšanas uzņēmuma administratīvās telpas pirmajā stāvā, bet aptuveni pirms pāris mēnešiem bijis vēl kāds ugunsgrēks citā veļas šūšanas uzņēmumā. Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA), tāpat kā Db.lv aptaujātie uzņēmēji, pagaidām komentēt situāciju atsakās. Taču to, ka tā ir mērķtiecīga rīcība, apliecina policijas pieļautā versija par ļaunprātīgu dedzināšanu. Lai apspriestu radušos situāciju un lemtu par profilaktisku rīcību, šodien uz kopēju apspriedi pulcēsies LATVERA dalībnieki, aicināti arī pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija. Neoficiāli tiek pieļauts, ka degšana saistīta ar negodīgu konkurenci, kā arī ar iespējamām nodokļu shēmām.

Desmit Latvijas veļas ražotāji ar kopīgu Latvijas stendu piedalīsies tekstilražošanas izstādē Salon International de la Lingerie Parīzē.

Izstāde notiks no 21. līdz 23. janvārim. Dalību tajā pieteikušas deviņas Liepājas firmas un viena Rīgas firma, Db.lv informēja Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs. Uz Franciju plāno doties New Rosme, Elli, Glora, Grācija-RIM, Nikol Djumon, Novella, Orhideja, Regina N, Roksa un Stefi L. Dalību izstādē atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no programmas, kas paredzēta nacionālo kopstendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs. Veļas ražotāji saņēmuši atbalstu trim Parīzes izstādēm gandrīz 90% apjomā no izmaksām, kas ir ap 90 tūkstošiem eiro.

Desmit Latvijas apakšveļas ražošanas uzņēmumi piedalījušies vienā no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē Salon International de la Lingerie 2012, kas notiek Parīzē.

Izstādē ik gadu piedalās ap 500 apakšveļas zīmolu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā Latvijas Nacionālajā stendā piedalījās uzņēmumi Elli, Gracija-RIM, Orhideja, Regina N, Roksa, Novella, Stefi L, Nikol Djumon, Rosme, Glora.

Starptautiskā konsultāciju aģentūra Nelli Rodi visiem izstādē pārstāvētajiem apakšveļas modeļiem rīkoja trendu halli - jaunāko veļas paraugu vērtēšanu, kur katrs uzņēmums varēja nosūtīt 3 paraugus. No Latvijas firmām vērtēšanai tika izvēlēts viens paraugs Nikol Djumon un viens NEW ROSME, kuri kopā ar citiem jau Eiropā atzītiem zīmoliem tika prezentēti speciālā modes mākslinieku un profesionāļu forumā.

Ar nacionālo stendu nozīmīgākajā apakšveļas nozares izstādē Parīzē (Francijā) sevi pieteiks Latvijas ražotāji. Starptautiskā izstāde Mode City 2012 notiks no 7. līdz 9.jūlijam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Veļas ražotāju asociāciju organizētajā Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi: Gracija-RIM, Orhideja, Stefi L, Novella, Roksa, Glora, Nikol Djumon.

Izstāde Mode City ir viena no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 27 tūkstoši iepircēju, no kuriem 75% ir ārvalstu iepircēji, bet 25% pārstāv Franciju.

Šogad izstādē piedalās aptuveni 500 apakšveļas zīmolu no visas pasaules, kas tiek pārstāvēti 4 izstādes specializētajās sadaļās: augstākās klases zīmolu korsetes un apakšveļa; dizaina un sporta apģērbu zīmoli; luksusa apakšveļa un peldkostīmu zīmoli; jaunie ražotāji un pludmales apģērba dizaineri.

No 21. līdz 24. septembrim Liepājas veļas ražotāji Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) sastāvā plāno piedalīties starptautiskā tekstila izstādē Maskavā, lai apgūtu jaunus noieta tirgus, palielinātu ražošanas apjomus un radītu jaunas darba vietas.

Liepājas domes deputāti nolēmuši finansiāli atbalstīt veļas ražotāju dalību izstādē, piešķirot no budžeta rezerves fonda biedrībai Latvijas veļas ražotāju asociācija finansējumu Ls 1500 apmērā. Kopējā dalības maksa izstādē ir 18,5 tūkstoši latu.

Latvijas veļas ražotāji šajā vērienīgajā izstādē Maskavā piedalīsies jau otro reizi, jo tas ir attaisnojies – reklāma austrumu tirgū pēc tam strādājot vairāk nekā pusgadu, apgalvo LATVERA valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadorovičs. Tā kā Liepāja ir Latvijas veļas ražošanas centrs, izstādē piedalīsies pavisam 16 liepājnieku uzņēmumi, piemēram, Lauma Lingerie, SIA V.O.V.A., SIA Orhideja, SIA Tonus Elast, SIA Regīna N un citi, informēja Hadorovičs. Katram uzņēmumam izstādē būs savs stends, bet visi Latvijas uzņēmumi kopā plāno piedalīties defilē skatē – šovā, lai pievērstu lielāku uzmanību Latvijas produkcijai.

Kosmētikas gatavošana skaistumkopšanas salonā pārtop dabīgās kosmētikas ražotnē.

Piesakoties viesos, uzņēmuma Afrodite SR īpašniece Sarmīte Kauliņa par savu atrašanās vietu teic – pagaidām. Ražošana paplašinās, tāpēc tiek meklētas lielākas telpas.

Patlaban uzņēmums – skaistumkopšanas salons un kosmētikas ražotne – darbojas Lielvārdes centrā. Par klientēm Sarmīte pārliecināta, ka viņas sekos arī uz jauno vietu.

Pateicoties darbam skaistumkopšanas salonā, Sarmīte pievērsusies ražošanai: «Vispirms gatavoju krēmus salona vajadzībām, jo nopērkamie neapmierināja. Tā dabīgi nonācu pie dabīga.» Viņa dabīgos līdzekļus kosmētiskajā salonā gatavo jau gadus desmit, bet plašākā tirgū tos piedāvā trešo gadu.