Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Līdz šī gada 1. maijam dažādu amatu pratēji un amatniecības darinājumu tirgotāji var pieteikt savu dalību amatniecības un etnomūzikas festivālā Līvas ciems, kas notiks 26. un 27. maijā Liepājas promenādē.

Festivāls savulaik tika iedibināts kā Līvas tirgus ar mērķi popularizēt latviešu nemateriālo kultūras mantojumu un tam raksturīgās amatu prasmes.

Viens no vērienīgākajiem latviešu nemateriālā kultūras mantojuma popularizējošiem pasākumiem Latvijā – festivāls Līvas ciems - apvieno amatnieku tirgu, dažādu arodu un prasmju demonstrēšanu, kā arī etnomūziku. Ik gadu pasākumā piedalās vairāk nekā 200 amatnieku, kas ne tikai piedāvā iegādāties savus darinājumus, bet arī apmeklētājus iesaista dažādu arodu apguvē.

Šā gada īpašais piedāvājums būs podniecība, cepļa kurināšana un desmitgades draudzības rokassprādžu gobelēna darināšana.

Tirdziņu organizatoru mērķis nav gūt milzu peļņu

Mājražotāji un amatnieki, kas gadu gadiem piedalījušies gadatirgos, aizvien biežāk norāda, ka izvēlas citu produkcijas realizēšanas veidu. Izmaksas, lai piedalītos šādos pasākumos, ar katru gadu aug, bet atdeve sarūk. Ienākumus nekad nevar prognozēt, tie ir atkarīgi no daudziem apstākļiem.

Cenas būtiski atšķiras

Divi gada lielākie pasākumi, pēc amatnieku teiktā, ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus Rīgā un Līvas ciema svētki Liepājā. Par divu dienu piedalīšanos muzeja rīkotajā sarīkojumā jāmaksā nepilni simt eiro, plus vēl jāpierēķina ceļa un uzturēšanās izdevumi, stāsta dalībnieki. Savukārt Līvas ciema svētkos par divu dienu pasākumu lielākā daļa maksā gandrīz 40 eiro.

Amatniecības un etnomūzikas festivāla Līvas ciems organizētāji aicina amatniekus no visas Latvijas un arī citām valstīm piedalīties ikgadējā gadatirgū, kas Liepājas promenādē notiks 20., 21. un 22. maijā.

Ik gadu šajā pasākumā piedalās vairāk nekā 100 amatnieku un dažādu arodu pratēju. Īpaši tiek aicināti amatu demonstrētāji, kuriem tiks piedāvātas atlaides maksai par tirdzniecības vietu. Pieteikuma anketa un papildu informācija atrodama mājas lapā www.liepajaskultura.lv.

Līvas tirgus iepriekšējos gados bijis visvairāk apmeklētais sarīkojums Liepājā, liecina Kultūras pārvaldes dati. Tāpēc šogad tradiconālo tirgu nolemts paplašināt par amatniecības un etnomūzikas festivālu.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu, sociālajā tīklā Facebook informē «Valmiermuižas alus darītava».

Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu. Pirmās depozītglāzes būs pieejamas no 15.jūnija.

«Depozītglāzes radījām rūpēs par vidi, kas Valmiermuižā mums vienmēr bijis svarīgi. Esam radījuši īpašā dizaina Valmiermuižas klasisko alus glāzi, no kuras piedāvājam baudīt mūsu brūvējumus restorānos, tādējādi nodrošinot vispilnīgāko garšas un aromāta buķeti. To nodrošināt brīvdabas pasākumos bija izaicinājums, tamdēļ arī depozītglāze tika radīta tādā pat dizainā kā Valmiermuižas klasiskā tulpes formas glāze,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Depozītglāzes būs pieejamas visos brīvdabas pasākumos Valmiermuižā, kā arī mūsu izbraukuma pasākumos, kur citkārt tika izmantotas vienreizējās lietošanas plastmasas glāzes. Pats nosaukums vēsta, ka lai pasākuma laikā varētu alu baudīt no šīs glāzes, būs jāiemaksā depozīts. «Tas tādēļ, lai alus baudītājs glāzi tiešām atgrieztu, nevis tā nonāktu atkritumos. Depozīts nebūs liels, vien 3 eiro, kurus, viesim dodoties prom, atgriezīsim,» skaidro A.Ruņģis.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.