Jaunākais izdevums

Tie, kas izlemj atgriezties no ārzemēm Latvijā, biežāk nekā vietējie uzdrīkstas dibināt savu uzņēmumu.

Vajag paburzīties pa pasauli, izrauties no rutīnas un vides, kurā cits citu zina vismaz «pēc deguniem». Dzīve svešumā atraisa uzdrīkstēšanos un ļauj novērtēt lietas, kas iepriekš šķitušas pašsaprotamas vai pat nevajadzīgas, atzīst jaunatvērtās Liepājas kafejnīcas Darbnīca īpašniece Inta Šoriņa.

2008.gadā, kad nobira daudzi vērienīgi projekti, Inta vairs nevarēja iedomāties, ka varētu sēdēt pie kāda darba devēja un spīdošām acīm teikt – jā, es darīšu jūsu labā visu, celšu jūsu uzņēmuma peļņu ar savu darba rezultātu. «Biju drausmīgi pārgurusi. Un tad sanāca tā, ka no darba pārnāca vīrs un teica – atkorķē pudeli vīna, man kaut kas jāsaka… Mēs abi aizbraucām tāpēc, ka bijām no visa pārguruši. Vajadzēja paburzīties pa pasauli, jo Latvija bija tik maziņa – ja arī nepazīsti visus, tad zini tos, kas strādā vienā nozarē,» aizbraukšanas iemeslus skaidro I. Šoriņa. Kad Šoriņu ģimenei bija jāizlemj, vai palikt ārzemēs vai atgriezties, viņi izšķīrās par labu Liepājai, kaut arī pirms aizbraukšanas no Latvijas desmit gadu bija rīdzinieki. «Liepāja visu laiku elpoja pakausī kā tāda maza idille,» atceras Inta, kura ir dzimusi liepājniece. Savukārt viņas vīra vecāki ir bijušie liepājnieki. Tāpēc tad, kad, strādājot Londonā, pieteicās meitiņa, viņi nolēma atgriezties. «Tas bija tāds lielais Sprīdīša lēmums – nu, kur tad tu dosies, kad bērniņš būs? Skaidrs, ka atpakaļ, mājās. Tāpēc Liepāja,» viņa skaidro. Jau brīvdienās, atbraucot ciemos pie vecākiem, viņa sapratusi – patiesībā te ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs. Kas tieši? Visas nepieciešamās iestādes – Ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, medicīnas un izglītības iestādes, viņa uzskaita. Vismaz pa vienai ir, un dažās jomās pat pastāv izvēle, viņa piebilst. Galvenais – bērnudārzs aiz stūra un pāris minūšu gājienā – jūra. «Liepājā ir vairāk svaiga gaisa un mazāk stresa,» viņa piebilst. Kad no dzimtās pilsētas aizgājusi mācīties uz Rīgu, staigājusi pa Vanšu tiltu no viena gala uz otru, lai dabūtu vēju sejā. Pēc atgriešanās no ārzemēm bijusi doma palikt Liepājā tikai vienu gadu, kamēr metiņa pavisam maza. «Pat bērnudārzu pieteicām Rīgā,» atzīstas Inta. Nu jau meitiņai ir divi gadi, bet mamma kopš šā gada sākuma ir kafejnīcas Darbnīca īpašniece un darba devēja trim cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā nopērkams pilsētas jaunais, «lieliskais mārketinga instruments» - Liepājas Dāvanu kartes 5, 10, 20 un 50 eiro vērtībā. Tās izmantojamas dažādās atpūtas vietās Liepājā – naktsmītnēs, restorānos un kafejnīcās, teātrī, aktīvās atpūtas centros, SPA un citur.

«Dāvanu karte ir Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja ideja, ņemot par piemēru lielveikalu modeli, kas piedāvā iegādāties noteiktu tirgotāju - lielveikalu apakšnomnieku - preces un pakalpojumus. Dāvanu karte kalpo gan kā atpazīstamības veicināšana pašam lielveikalam, gan kā apgrozījuma palielināšanas rīks apakšīrniekiem. Šajā gadījumā Liepājai, protams, interesē atpazīstamība, un dāvanu karte ir kā lielisks mārketinga instruments, popularizējot pašu pilsētu. Tajā pašā laikā dāvanu karte kalpos būtiskākajam - tūrisma uzņēmēju apgrozījuma palielināšanai,» biznesa portālam db.lv stāsta Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Apgūt mūzikas instrumentu spēli māca arī pieaugušajiem

Linda Zalāne, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi aizvien naskāk sāk iestaigāt taciņu uz Karameļu darbnīcu, kuru Tallinā pirms trim mēnešiem atvēra Latvijas uzņēmums SIA Karameļu darbnīca.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirmo atvērtā tipa darbnīcu, kurā regulāri notiek karameļu gatavošanas meistarklases, kā arī ražotni, uzņēmums izveidoja 2016. gada martā Jelgavā.

Tallinas veikala izveidē investēti 30 tūkst. eiro.

«Igaunijā veicas interesanti. Pirmajā mēnesī visvairāk apmeklētāju bija krievu publika, bet pēdējā laikā līdz mums atnāk aizvien vairāk igauņu, kuri labprāt iepazīstas ar mūsu gatavoto produkciju un piedalās karameļu gatavošanas šovā. Patīkami, ka pie mums atgriežas atkārtoti un redzu, ka mūsu vārds Igaunijā lēnām kļūst populārs. Par to liecina ekskursiju rezervācijas, kas kļūst intensīvākas, kā arī mūs sāk uzrunāt sadarbības partneri, kuri vēlas savos veikalos realizēt mūsu produkciju,» stāsta SIA Karameļu darbnīca valdes locekle, līdzīpašniece Ilze Priževoite. Tallinas veikalā nopērkamas ne tikai karameles, bet arī jaunie uzņēmuma produkti: putotās konfektes, želejkonfektes, pistāciju halva un šerberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Efektīva noliktava – investīcija uzņēmuma attīstībā. AJ Produkti ieteikumi un padomi noliktavas darba optimizācijai.

Sadarbības materiāls, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai piekrīti, ka efektīvi izplānots un pārdomāts darba process noliktavā var palielināt Tava uzņēmuma peļņu? “AJ Produkti” var palīdzēt izveidot Tavām vajadzībām pielāgotu noliktavas risinājumu, kas ir optimizēts gan kapacitātes un loģistikas, gan ergonomikas un drošības ziņā.

Balstoties uz mūsu ilggadējo veiksmīgo pieredzi šajā jomā, esam sagatavojuši nelielu padomu un ieteikumu apkopojumu, kas palīdzēs uzsākt arī Tavas noliktavas optimizācijas procesu.

“Daudzi cilvēki, iekārtojot telpas, domā tikai par attiecīgā brīža vajadzībām. Mēs skatāmies tālāk nākotnē un iekļaujam savos plānos klienta varbūtējās turpmākās vajadzības, lai nodrošinātu pietiekami lielas iespējas pielāgot esošo noliktavas telpu ilgtermiņa vajadzībām.”Johans Elamsons, “ ''AJ Produkti'' projektu pārdošanas vadītājs Zviedrijā

Jautā padomu AJ Produkti ekspertiem

Vai Tev vajadzīga palīdzība noliktavas optimizēšanā? AJ Produkti ir pieredzes bagāta profesionāļu komanda, kas palīdzēs izplānot un iekārtot noliktavas telpas, ņemot vērā Tava uzņēmuma specifiskās prasības. Mums ir viss nepieciešamais noliktavu aprīkojums un kompetenti projektu vadītāji, kas optimizācijas procesu veiks soli pa solim kopā ar Tevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. - 10. decembrim Liepājā pirmo reizi norisināsies Liepājas Restorānu nedēļa. Visas nedēļas garumā liepājniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja baudīt ēdienus, kā arī piedalīties ēst gatavošanas meistarklasēs, klausīties lekcijas un muzikālus priekšnesumus.

Kopumā Liepājas Restorānu nedēļā durvis visiem gardēžiem vērs 28 ēdināšanas uzņēmumi Liepājā un Liepājas apkārtnē. Restorāni un kafejnīcas būs sarūpējuši īpašu piedāvājumu, kas atšķirsies no uzņēmumu ikdienas ēdienu klāsta, tādējādi sniedzot ekskluzivitātes sajūtu. Ēdienkartēs iekļautie ēdieni raksturos dažādu pasaules valstu gastronomisko piedāvājumu, tajā skaitā Latvijas, Vidusāzijas, Japānas, Meksikas, Itālijas, Francijas, Amerikas, Krievijas, u.c.

Iniciatīva veidot Liepājas Restorānu nedēļu ir nākusi no pašiem uzņēmējiem un guvusi necerētu atsaucību, tajā iesaistījušies teju visas Liepājas kafejnīcas un restorāni. Apzinot ēdienkartes, ko uzņēmumi piedāvās saviem klientiem šajā īpašā nedēļā, secinām, ka laikā no 4. - 10. decembrim būs iespēja baudīt pasaules garšu Liepājā! Ēdienkartēs ir iekļauti ēdieni no dažādām pasaules valstīm, īpaši uzsverot latvisko un ēdienus ar vietējās izcelsmes produktiem, atzina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas laikā biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» dienas aprūpes centrā izgatavo dažus desmitus sveču

Biedrība «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Jau četrus gadus centrā ir sveču darbnīca, kas ir dienas aprūpes centrā integrēta nodarbinātības aktivitāte. «Sveču gatavošana ir ļoti piemērota centra apmeklētājiem, jo šo aktivitāti var sadalīt nelielos posmos, līdz ar to ir iespējams piemeklēt katram cilvēkam darbiņu, kuru viņš spēj veikt. Sveču gatavošanā mēs izmantojam īpašu tehnoloģiju, kas ietver arī terapeitisku efektu,» saka Inga Šķestere, biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes priekšsēdētāja.

Viņas skatījumā sveču darbnīca ir lieliska aktivitāte cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, jo to iespējams sadalīt dažādos posmos, lai ikviens spētu darboties savu iespēju robežās. Apmeklējot darbnīcas, jaunieši piedalās dažādos sveču tapšanas procesos – lauž parafīna plāksnes, pilda sveču formas utt. «Jaunieši darba procesā strādā, lai sniegtu patīkamas emocijas sveču saņēmējiem. Katrs jaunietis rada unikālas sveces, kas sniedz mīlestību, neviltotu prieku un lepnumu par paveikto,» teic I. Šķestere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pils kompleksa rekonstruētajā staļļa ēkā ikviens interesents aicināts apmeklēt rotkaļu, tekstila, ādas un tradicionālo Siguldas spieķu darbnīcas, kā arī izstāžu galeriju, kurā būs skatāmas oriģinālas amatniecības un mākslas izstādes.

Šobrīd galerijā iespējams skatīt John Neeman Tools rokām darināto kokapstrādes darbarīku izstādi.

Amatnieku darbnīcā Baltu rotas apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja vērot, kā rotaslietas darina Siguldas rotkaļi Inita un Vitauts Straupes, kuri ar šo arodu nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu. Darbu pamatā ir seno Baltu tautu rotu bagātības – forma, raksti un stāsts. Darbnīcā apmeklētāji tiks iepazīstināti ar rotu kolekcijām, kā arī paši varēs iesaistīties radošos procesos, izgatavojot sev nelielu suvenīru.

Mājas tekstila darbnīcā apmeklētāji varēs piedalīties kopējā paklāja aušanā un vērot, kā audums tiek austs vairāku gadsimtu senā tehnikā. Darbnīcā varēs iegādāties dažādus tekstila mākslinieces Gundegas Vanagas-Janbergas mājas tekstila izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 105 tūkstošus eiro aizdevumu Jelgavas konditorejas izstrādājumu un saldumu ražotājam SIA Karameļu darbnīca jaunu iekārtu iegādei.

Tās uzņēmumam sniegs iespēju paplašināt saražotās produkcijas klāstu, radot jaunus produktus.

SIA Karameļu Darbnīca ražotne atrodas Jelgavā, kur uzņēmums ražo karameles, putotās konfektes, marmelādes, cepumus u.c. saldumus. Ražotnē notiek arī karameļu veidošanas paraugdemonstrējumi, meistardarbnīcas un ekskursijas.

“Uzskatu, ka aizņēmums bankā ir bijis viens no pareizākajiem biznesa lēmumiem, kādu savulaik esmu pieņēmusi, jo sakrāt tik lielus līdzekļus telpu remontam, ražotnes iekārtošanai un iekārtu iegādei īsā laikā nebūtu iespējams, taču bizness prasīja attīstību. Tas palīdzēja uzreiz sākt aktīvu darbību, kā arī pārdzīvot ekonomiskos satricinājumus. Aizdevums palīdzēs īstenot sapni par jaunu un veselīgu produktu izstrādi. Pabeidzot jauno iekārtu un iespēju testēšanu, plānojam iegādāties papildus tehnoloģijas, kas nodrošinās iespēju ne tikai pārstrādāt ogas, bet arī dārzeņus un citus pārtikā izmantojamos produktus,” uzsver SIA Karameļu darbnīca īpašniece Ilze Priževoite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Tukumā tukšus salmus nekuļ, bet gan iegulda tos biznesā

Ilze Žaime, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Montas Nāburgas uzņēmuma "Radada" firmas zīme ir modernizēts tautumeitas tēls, kas sietspiedes tehnikā attēlots uz dažādiem apģērbiem.

Šobrīd ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš M. Nāburga apdrukāja pirmo T-kreklu. Ātri vien "Radada" produkciju pamanīja veikaliņi, kas tirgo Latvijā radītas lietas, un patlaban uzņēmuma produkcija ir pieejama 17 tirdzniecības vietās dažādās Latvijas pilsētās. Tāpat ir izveidots savs interneta veikals "radada.lv", kur iegādātie pasūtījumi ceļo arī ārpus Latvijas – uz Ameriku, Angliju, Vāciju u.c. valstīm.

"Kad no Rīgas pārcēlos uz savu dzimto Skrīveru novadu, sapratu, ka nevēlos atgriezties biroja darbā. Radošas nodarbes man vienmēr ir patikušas un bijušas sirdij tuvas, bet, kad vajadzēja izvēlēties augstāko izglītību, izvēlējos eksaktās zinātnes un uzņēmējdarbību, kas man padevās skolas laikā," stāsta M. Nāburga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Karamelēm – ar mājražošanu vien nepietiek

Anda Asere, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karameles pircēji izvēlas gan pēc garšas, gan izskata, tomēr latviešiem patīk karameles ar dārzā augušu augļu garšām; eksotisku ogu karameles ir mazāk populāras, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā novērojusi Ilze Priževoite, SIA Karameļu darbnīca valdes locekle. Savulaik Ilzes māsa Inga Zagdaja bija aizbraukusi uz Poliju, kur apmeklēja atvērtā tipa darbnīcu, tajā rādīja, kā top karameles. Viņa aizrāvās ar ideju par karameļu ražošanu un, tā kā Latvijā nebija pieejamas informācijas par šo procesu, plānoja braukt mācīties uz Poliju tās gatavot. Tomēr prasītā mācību maksa bijusi augsta un šo ieceri nācās atmest. Tā vietā Inga sākusi eksperimentus mājas apstākļos. Lai iemācītos, kā gatavot karameles, un atklātu visus knifus, pagājis gandrīz gads. Tagad Ilze spriež, – tas bijis liels pluss, ka karameļu izgatavošanu mācījās pašas, jo ir zināms, kas var noiet šķērsām. Turklāt mācoties pašām, radusies viņu pašu izpratne un rokraksts. «Ja mācītos pie kāda cita, pieļauju, ka kaut kas tiktu pārņemts un mūsu karameles vairs nebūtu unikālas,» spriež Ilze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Britu eksperte bezmaksas seminārā stāstīs par sociāla biznesa radīšanu

Gunta Kursiša, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmas Brigāde ietvaros nākamās nedēļas nogalē notiks sociālās uzņēmējdarbības ekspertes Sjūzenas Aktemelas bezmaksas darbnīca «Kā vadīt veiksmīgu sociālo uzņēmumu kultūras nozarē?».

S. Aktemela ir ieguvusi pieredzi biznesa un nekustamā īpašuma jomā, kā arī mākslas un kultūras sfērā. Viņa saņēmusi Skotijas Sociālās uzņēmējdarbības gada līderes titulu, Ernst and Young Gada uzņēmēja balvu (2011) un Social Leader of the Year titulu 2012. gada Women’s Social Leadership Awards. Šobrīd S. Aktamela vada sociālo uzņēmumu Homes for Good Ltd un ir nodibinājuma Glasgow Social Enterprise Network valdes priekšsēdētāja.

Savā darbnīcā S. Aktemela stāstīs par metodēm, kā mākslas aktivitātes pārvēst sociālā biznesā, kā arī pievērsīs uzmanību tām raksturiezīmēm, ko iemieso sociāls uzņēmums ar mākslas ievirzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Kardāni uzņēmumā Auto Cardan

Žanete Hāka, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Auto Cardan Aizkrauklē, kas ražo un remontē autodetaļas – kardānus.

Uzņēmums ir dibināts pirms 15 gadiem, taču pirms pieciem gadiem tā nosaukums tika mainīts no Auto Kardāns uz Auto Cardan, stāsta Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš. Kad krīzes laikā uzņēmums domāja par turpmākajiem plāniem, Latvijas tirgus bija apstājies un kļuva par mazu, tādēļ kompānija nolēma neapstāties pie vietējā tirgus apgūšanas vien, bet paplašinājās, sākot darbu Igaunijā. Patlaban divus gadus strādā uzņēmuma darbnīca Igaunijā.

Pērn kompānijas apgrozījums bija nedaudz virs diviem miljoniem eiro un uzņēmumā strādā 15 darbinieki.

Pagājušajā gada septembrī Auto Cardan ievācās jaunajās telpās, kas uzbūvētas ar LAD un DNB bankas finansējuma palīdzību. Pirms tam uzņēmums īrēja telpas Aizkrauklē citā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā durvis vērusi koprades darbnīca "DARE", kurā ikvienam interesentam sniegta iespēja bez papildus maksas izmantot modernas iekārtas, instrumentus, telpas un tehnisko atbalstu, lai varētu strādāt pie jauniem produktiem, to prototipiem un dažādiem radošiem projektiem.

"DARE" telpās pieejams arī ražošanas līnijas simulācijas rīks, esošo ražošanas procesu analīzei.

Šobrīd darbnīcā pieejamas divas telpas, kur katrai dots īpašs koprades nosaukums – "Siltumnīca" un "Garāža".

"Garāžā" notiks radoši grafikas un dizaina eksperimenti. Tur pieejama grafikas prese, sietspiede, gaismas galds topošajiem un esošajiem dizaineriem.

Savukārt "Siltumnīcā" pieejami 3D printeri, 3D skeneris, 3D pildspalvas, šujmašīnas, overloks, lodēšanas stacijas un aprīkojums, kā arī foto laboratorija, lai kvalitatīvi iemūžinātu savu jaunāko realizēto ideju. Tāpat pieejams aprīkojums kokapstrādei un metālam. Tuvākajā laikā DARE telpas tiks aprīkotas ar CNC frēzi, kā arī lāzergriezēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Ādažu desu darbnīca» plāno ieguldīt krietni vairāk nekā trīs miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē Muižas ielā, Ādažos un tam nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādē ar mērķi apmēram piecas reizes palielināt ražošanas jaudas, aģentūrai LETA teica uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Sauka.

Viņš pastāstīja, ka galvenais investīciju projekta īstenošanas mērķis ir palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, jo kompānija nespēj saražot tik daudz produkcijas, cik varētu pārdot. «Mūsu ražošanas telpu platība patlaban ir 280 kvadrātmetru, bet topošās ražotnes platība būs 1300 kvadrātmetri. Ražošanas jaudas palielināsim apmēram piecas reizes,» sacīja «Ādažu desu darbnīcas» īpašnieks.

Viņš piebilda, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā kompānijai pavērsies iespējas produkciju realizēt arī ārvalstu tirgos. Pagaidām visu saražoto produkciju uzņēmums realizē vietējā tirgū ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Taču pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums cer sākt realizēt auksti kūpinātu gaļu Skandināvijā un Igaunijā. Tāpat uzņēmums apsver iespēju mēģināt atvērt veikalu Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA A-Z darbnīca īpašnieks Ainars Zingniks nopietni apsver iespēju rudenī pārcelt ražošanu no Pāvilostas uz Grobiņu. Galvenais iemesls ir lielais pasūtījumu skaits no Liepājas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kursas Laiks šā gada sākumā jau rakstīja, ka slavenais vikingu laivu būvnieks Ainars Zingniks nosolījis nomas tiesības uz telpām Celtnieku ielā 29, Grobiņā, kas atrodas stadiona teritorijā. Telpu ģeogrāfiskais novietojums ir vairāk piemērots uzņēmējdarbībai, jo atrodas daudz tuvāk pasūtītājiem nekā Pāvilostas darbnīca Sēņu ielā 1. «Mums praktiski visi pasūtījumi ir no Liepājas, tādēļ materiālus nākas vest 50 kilometrus tālu. Tas pats attālums jāpārvar, lai veiktu uzmērīšanas darbus un pasūtījumu pieņemšanu,» skaidro A. Zingniks.

Lai arī A. Zingniks slavens kļuva tieši ar koka vikingu laivu izgatavošanu, šobrīd laivu pasūtījumu nemaz nav. «Tas ir dārgs prieks, un laivas pēdējā laikā neviens nav pasūtījis. Toties ir ļoti daudz restaurācijas pasūtījumu Liepājā,» pastāsta meistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Stikla galerija iedzīvotāju pirktspējā izmaiņas uz labo pusi vēl nemana

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaisti trauki nav jātur skapī īpašām reizēm, bet gan jālieto ikdienā, lai krāšņa būtu katra diena, uzskata Katrīna Kalniņa, Katrīnas keramikas dizainere.

«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijis svarīgi, lai viss ir estētiski, – skaists galda klājums, mājas iekārtojums,» saka Katrīna. Tāpēc viņa nonāca Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), tobrīd vēl īsti nezinot, kas būs tas, ar ko nodarbosies, bet viņai bija vēlme radīt. Katrīna izvēlējās keramiku, bet tā bija visai pēkšņa ideja, jo bērnībā māls un veidošana patiesi nepatika. «Trešajā kursā, kad sākās darbs ar porcelānu, es sapratu – tas ir mans! Mani piesaista šī materiāla cimperlīgums un iespēja to savaldīt. No porcelāna var izveidot jebko – var uztaisīt jebkādu formu un izliet to porcelānā. Man patīk porcelāna smalkums. Neviens cits keramikas materiāls nav tik eleganti viegls,» raksturo Katrīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm netraucē attīstībai

Vēsma Lēvalde, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iepriekšējā Brigādes konkursa uzvarētāji darbnīcā dalīsies savā pieredzē

Gunta Kursiša, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā programmas Brigāde darbnīcā, kas norisināsies otrdien, 18. decembrī, piedalīsies iepriekšējā gada Brigādes konkursa uzvarētāji.

«Darbnīcā uzstāsies un uz interesentu jautājumiem atbildēs pārstāvji no uzņēmumiem Mammu, ZoFa, Hopp, Buteljons u.c. Vakara gaitā paredzēti arī muzikāli pārsteigumi no Miera ielas,» informē pasākuma orgaizētāji.

Dalība Brigādes darbnīcu cikla noslēguma pasākumā ir bezmaksas, iepriekš piesakoties mājas lapā brigade.lv. Pēdējā programmas darbnīca notiks 18. decembrī, plkst. 19.00, kafejnīcā Taka Miera ielā 10. «Brigadieru vakara» ietvaros būs iespējams uzdot jautājumus arī konkursa organizētājiem.

Programmu Brigāde organizē Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nodrošina ziemotni velosipēdiem, kuriem nav vietas saimnieku mājās

Linda Zalāne, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru