Jaunākais izdevums

Liepājā tiek apsvērta pašvaldības rīcība gadījumam, ja sāksies straujš atkusnis un plūdi. Plūdu draudi Liepājā iestāsies tad, ja sakritīs Bārtas upes pali ar rietumu vēju, kas iepludinās palu ūdeņus Liepājas ezerā, Db skaidroja domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas plūdi nodarīs milzīgus zaudējumus – pēc tam gaidāmi atjaunošanas darbi, kas var stimulēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu .

Šonedēļ jaunas lietusgāzes mazinājušas cerības, ka ātrāk atkāpsies plašākie plūdi Centrāl­eiropā pēdējos 10 gados. Lai gan plūdi vēl ir aktuāli, ekonomisti sākuši rēķināt šīs dabas stihijas ietekmi uz ekonomiku. Pašlaik Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku. Valdot šādam fonam, daudzas kompānijas bijušas spiestas pārtraukt ražošanu, kas plūdu dēļ ir apgrūtināta, bīstama vai pat neiespējama.

Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no lielākajiem Ungārijas eksportētājiem Suzuki aizvēra savu ražotni netālu no Budapeštas. Arī citas kompānijas plūdu skartajos reģionos ziņojušas par līdzīgiem lēmumiem. Cietuši arī lauksaimnieki – Čehijā plūdi izpostījuši lauksaimniecības zemes aptuveni 50 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt Vācijā izpostītas lauksaimniecības zemes aptuveni 335 tūkstošu hektāru platībā. Pagaidām gan analītiķi norāda, ka jāsagaida plūdu atkāpšanās, lai novērtētu to ietekmi uz ražu. Tiek lēsts, ka plūdos nodarīto postījumu apmērs varētu pārsniegt 16,5 miljardus ASV dolāru, ziņo The Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaug Centrāleiropas plūdos bojā gājušo skaits; zaudējumi miljardos eiro

Jānis Rancāns, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.

Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.

Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.

Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt vēlēšanās dzīvot skaistā vietā pie ūdens ir daudzkārt stiprāka par brīdinājumiem un racionāliem apsvērumiem, komentējot šā gada plūdu postījumus, biznesa portālam db.lv norādīja nekustamo īpašumu eksperti. Tādēļ šāgada plūdiem liela ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu neesot paredzama.

«Situācijas ar applūdušiem īpašumiem ir ļoti dažādas, tādēļ kādā gadījumā var vainot vienīgi dabu, citā pašvaldību, bet citā arī pašu īpašuma būvetāju vai pircēju. Ja runājam par gadījumiem, kad īpašums ūdens tuvumā tiek pirkts, tad mēs kā nekustamā īpašuma darījuma starpnieki pircēju informējam par visiem ar applūšanu saistītajiem riskiem, tomēr gala lēmumu pieņem pircējs pats,» vaicāta, kas vainojams pie tā, ka cilvēki, pērkot īpašumus, piemēram, zemi, mājas, «iegrābjas» ar šīm applūstošajām vietām, stāstīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta – Plūdu dēļ Centrāleiropā tūkstošiem cilvēku pamet savus mājokļus

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Amūras upes reģionu piemeklējuši pēdējos 120 gados lielākie plūdi, kas var prasīt aptuveni 100 tūkstošu cilvēku evakuāciju.

Plūdu skartajā reģionā dzīvo aptuveni 32,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 17 tūkstoši jau pametuši savas mājas. Krievijas Tālo Austrumu ministrs Viktors Išajevs atzinis, ka, ja ūdens līmenis turpinās palielināties, tad, ļaunākā scenārija gadījumā, evakuācija būs nepieciešama aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Amūras un Habarovskas novados, kā arī Ebreju autonomajā apgabalā, vēsta kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.

Habarovskas pilsētas apkārtnē ūdens līmenis sasniedzis 6,57 metrus un prognozējams, ka tas varētu palielināties līdz septiņiem metriem, apdraudot pilsētu. Ūdens aizskalojis arī vairākus tiltus, kas apgrūtina glābēju darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Plūdi Eiropai līdz 2050. gadam varētu izmaksāt 23 miljardus eiro

Gunta Kursiša, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Ogrē aizvadītā nakts bijusi kritiska; plūdi skāruši pilsētas teritoriju, daudzviet atslēgta elektrība

LETA, Db.lv, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

ASV vidieni piemeklējuši «lielākie plūdi zināmajā vēsturē»

Jānis Rancāns, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ar plūdiem atnācis ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Plaši plūdi piemeklējuši ASV vidienes un dienvidu štatus, ar pavasara paliem cīnās arī kaimiņvalsts Baltkrievija.

ASV Misūri štatā Sentluisas pilsētas ziemeļos no krastiem izgājusi Misisipi un Ilinoisas upes, appludinot plašas teritorijas, kur notikusi iedzīvotāju evakuācija. Misisipi upes daļas arī slēgtas atpūtas kuģu braucieniem, jo ASV varas iestādes nobažījušās par spēcīgajām straumēm, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Ar plūdu draudiem saskaras arī citi ASV vidienes štati – Aiova, Indiana, Ziemeļdakota, Mičigana u. c.

Plūdi ASV appludinājuši vairāku mazpilsētu ielas, un tas licis vietējām varasiestādēm tos jau nodēvēt par «lielākajiem, kurus reģions piedzīvojis zināmās vēstures laikā».

Baltkrievijā plūdi skāruši plašas teritorijas Gomeļas, Moģiļevas, Grodņas un Brestas apgabalos. Varasiestādes norāda, ka atsevišķi ciemati nošķirti no ārpasaules un zem ūdens palikuši arī vairāki ceļi, kas apgrūtina piekļūšanu pie plūdu skartajām teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgi plūdi piemeklējuši Krieviju un Indiju. Krasnodaras reģionā Krievijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 170 cilvēki, bet Indijas ziemeļaustrumos lietusgāžu izraisītos plūdos bojā gājis vairāk nekā 121 cilvēks.

Pēc traģiskajiem plūdiem Krievijā pirmdien izsludināta sēru diena, bet valsts prezidents Vladimirs Putins, pastāvot aizdomām par nolaidību un varas iestāžu lēno reakciju, licis sākt kriminālizmeklēšanu.

Krasnodaras reģionu plūdi piemeklēja pēc ilgstošām lietusgāzēm un vietējie iedzīvotāji neesot saņēmuši brīdinājumus, vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Aculiecinieki stāsta, ka plūdu skartajos reģionos pirms dabas katastrofas tikusi atslēgta elektrība un gāze, kas neļāvis uzzināt jaunāko informāciju, bet brīdinājuma sirēnas skanējušas jau pēc plūdiem.

Lielākā daļa bojā gājušo dzīvojuši Krimskas pilsētas apkaimē. Plūdu dēļ bez pajumtes Krasnodarā palikuši 24 tūkstoši cilvēku, informēja reģiona gubernators Aleksandrs Tkačevs. Tikmēr Krievijas sinoptiķi brīdinājuši par spēcīgu lietusgāžu turpināšanos, kas var izraisīt zemes nogruvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija gatavojas tālākam ūdens līmeņa kāpumam, ko izraisa nerimstošās spēcīgās lietusgāzes, kas jau vairākās valsts vietās izraisījušas pamatīgus plūdus.

Lielbritānijas vides aģentūra dažādās valsts vietās izdevusi 208 plūdu brīdinājumus un 277 plūdu trauksmes. Plūdi skāruši apdzīvotas vietas gandrīz visā Lielbritānijā - Anglijā, Velsā un Skotijā. Ziemeļvelsā mājokļus pamest ieteikts aptuveni 500 cilvēkiem, vēsta BBC. Līdz šim plūdi prasījuši divu cilvēku dzīvības.

Spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi Lielbritānijā likuši slēgt vairākas šosejas. Ūdens līmeņa celšanās valstī appludinājusi aptuveni 1000 mājokļu.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons situāciju Lielbritānijas dienvidrietumos bija raksturojis kā šokējošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvīnslendas plūdiem varētu būt nozīmīga ilgtermiņa ietekme uz pasaules tērauda rūpniecību, vēsta BBC.

Trīs ceturtdaļas no valsts ogļu atradnēm nespējot darboties un apgādāt tirgus, jo ir applūdušas. Applūdušas esot arī dzelzceļa līnijas, pa kurām ogles tiek transportētas uz ostām eksportam.

Situāciju Kvīnslendā cieši vērojot pasaules tērauda rūpniecībā strādājošie, jo štats eksportē pusi koksa ogļu apjoma, kas nepieciešams metāla ražošanai.

Analītiķi gan pauduši viedokli, ka vēl ir pāragri veikt plūdu ietekmes aprēķinus. Viss esot atkarīgs no tā, cik ilgi plūdi turpināsies, kā arī no tā, cik apjomīgi ir tērauda ražotāju koksa ogļu krājumi.

Kvīnslendas koksa ogļu cena jau pakāpusies līdz 253 ASV dolāriem par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pērn dabas katastrofas pasaulē radījušas rekordlielus zaudējumus

Gunta Kursiša, 05.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas zemestrīces, cunami un plūdi 2011. gadā radījuši visvairāk izmaksu pasaules vēsturē, ja ņem vērā dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas ekspertu teikto, vēsta thelocal.de.

Kopumā aizvadītajā gadā dabas katastrofas radījušas 380 miljardu ASV dolāru zaudējumus, kas ir par 150 miljardiem ASV dolāru lielāki nekā 2005. gadā, kad tika uzstādīts iepriekšējais «nelaimju izmaksu rekords».

Aizvadītajā gadā radītie zaudējumi naudiskā izteiksmē nav salīdzināmi ar dabas katastrofās bojā gājušo cilvēku skaitu. 2011. gadā zemestrīcēs, cunami, plūdos un citās dabas katastrofās gājuši bojā vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku.

Divas trešdaļas no kopējā mirušo skaita veido gada sākumā notikušajās zemestrīcēs Japānā un Jaunzēlandē paņemtās cilvēku dzīvības.

«Par laimi tik daudzas viena pēc otras sekojošas dabas katastrofas pasaulē ir retums,» norādīja pētījuma veicēja Munich Re valdes loceklis Torstens Jevoreks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Balta: plūdi radījuši jau vairāk nekā 50 tūkstošu latu zaudējumus; summa noteikti pieaugs

Jānis Rancāns, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada plūdi un pali radījuši zaudējumus vairāk nekā 50 tūkstošu latu apmērā, kas lielākoties saistīti ar plūdiem Ogrē, aplēsusi apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Līdz šim apdrošinātājs no šī reģiona saņēmis 24 atlīdzību pieteikumus, gatavojoties arī pieteikumu skaita pieaugumam no citām apdraudētajām teritorijām Latvijā.

Apdrošinātājs savus ekspertus, lai apsekotu plūdu radītos postījumus un sniegtu operatīvu palīdzību klientiem, uz Ogri nosūtīja jau 17. aprīlī. Tie klientus, kuru mājokļi plūdos bija stipri cietuši un kuros nebija iespējams uzturēties, tika izmitināti viesnīcā. Šādu iespēju izmantojuši seši klienti. Tāpat klientiem piedāvāta iespēja izmantot avansa maksājumu par nodarītajiem zaudējumiem.

Balta arī norāda, ka patlaban saņem zvanus no klientiem Ogrē par ūdens atkāpšanos, tāpēc pašā tuvākajā laikā plāno doties otrreizējā apskatē un veikt postījumu apmēru apzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dabas stihijas var ietekmēt apdrošināšanas nozari?

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.

Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.

Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto: Palos cietušie ogrēnieši gatavojoties tiesāties

Lelde Petrāne, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tādi plūdi vēl nav bijuši,» telefonsarunā vēlā sestdienas vakarā laikrakstam Diena teicis ogrēnietis Latvijas Televīzijas operators Ivans Milovs.

Jau kopš pērnā rudens viņš gatavojia savu māju palu laikam. «Piektdien, kad Ivana māja nonāca pilnīgā ūdens ielenkumā, ar savu izgudrojumu - aptuveni metru augstu tentu, kas ierakts pie pamatiem un apjozts visapkārt ēkai, - viņš māju spēja noturēt sausu 36 stundas. Taču sestdienas vakarā, kad ūdens līmenis Ogres upē sasniedza trīs metru atzīmi, māju nosargāt neizdevās,» raksta Diena.

Plūdi dārzkopības sabiedrības Ogre teritorijā sākušies piektdienas pēcpusdienā, ūdens līmenim Ogres upē īsā laikā paaugstinoties par pusotru metru un applūdinot ap 40 ēku.

Daži vietējie iedzīvotāji norādot uz Ogres HES iespējamo saistību ar plūdu postījumiem. Proti, 2002. gadā uzceltā HES nepildot solījumu atvērt slūžas vižņu veidošanās laikā. Tādējādi postoši plūdi rodoties nu jau vairākus gadus pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānija Honda iznīcinās vairāk nekā tūkstoš automašīnu, kas cieta nesenajos plūdos Taizemē.

Tādējādi ražotājs cenšas pārliecināt klientus, ka plūdos cietušie transportlīdzekļi nenonāks tirdzniecībā.

Līdz šim izplatījās baumas, ka Japānas autobūves uzņēmums varētu plūdos cietušos automobiļus remontēt un pēc tam pārdot. Šie pieļāvumi izsauca paniku Honda klientu vidū, kuri nevēlējās, lai to rīcībā nonāktu automašīnas, kas zināmu laika periodu pavadījušas zem ūdens.

Paredzēts, ka automašīnu iznīcināšanas process ilgs vienu mēnesi, vēsta AFP.

«Lai gan mums izdevās lielu daļu automašīnu pārvietot uz drošu vietu, tomēr 1 055 transportlīdzekļi palika ražotnē un cieta plūdos,» sacīja Honda Automobile Thailand viceprezidents. «Mēs netirgojam un neizmantojam bojātas mašīnas vai to daļas, kā arī nedāvinām tās nekādām organizācijām. Tas sagrautu mūsu ilggadīgo reputāciju,» piebilda Honda pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ledus spridzināšanas sekas nevar paredzēt

Vēsma Lēvalde, 24.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ledus spridzināšanai Lielupē rezultāts būtu, ja ledum pēc tam būtu, kur aizplūst, bet ir skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiktu,» plūdu situāciju Jelgavas rajonā portālam jelgavnieki.lv komentē «PSI Grupas» valdes priekšsēdētājs Andris Maurāns, kura vadībā izstrādāti plāni par iespējamiem plūdu draudiem Jelgavā.

«Ja spridzinātu Staļģenē, tad aiz tās upe ir brīva, bet aiz Jelgavas atkal ir ledus. Plūdi ap Jelgavu ir posmos un katrā konkrētā vieta situācijā ir jāvērtē atsevišķi, jāparedz ledus tālākā kustība, jāaprēķina sprādziena jauda. Katrā gadījumā, ja tehniski tas ir iespējams, Lielupe pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no ledus. Rūpīgi jāseko situācijai, jo iespējams, ka daba visu sakārto pati,» atklāj A.Maurāns, uzsverot, ka ledu spridzināt nedrīkst emociju iespaidā, vispirms ir nepieciešami speciālas komisijas izstrādāti aprēķini. Ja uzspridzinātu ledu Staļģenē, tad tur mazinātos plūdi un situācija uzlabotos, bet nav zināms, kas pēc tam notiks Jelgavā. «Iespējams, spridzināšana radītu jaunus sastrēgumus, jo skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiks. Nav zināms, kādi aizsprostojumi izveidotos un kur aizplūstu ūdens,» konkrētu situācijas risinājumu eksperts nepiedāvā. «PSI Grupa» izstrādājusi Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada Riska vadības informatīvo sistēmu, ar kuras palīdzību notiek mērķtiecīga gatavošanās dabas stihijai, kas jau sākusies. Tiešraidē «Latvijas Radio 1» arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ainārs Pencis atklāja, ka ledus spridzināšana Lielupē nav risinājums. Savukārt Daugavā 25.martā plānots spridzināt ledu Pļaviņu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par plūdu nodarītiem postījumiem atlīdzību pieteikumi vairāku simtu tūkstošu latu apmērā

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieprasījumus par plūdu postījumiem vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, portāls db.lv uzzināja, aptaujājot apdrošinātājus.

AAS Gjensidige Baltic patlaban ir saņēmusi 11 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, informēja uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. No visiem pieteikumiem četri ir reģistrēti par applūdušiem objektiem Ogrē, divi Jelgavas novadā, viens Daugavpilī, viens Līvānos, viens Valkas novadā, viens Viļakas novadā un viens Rēzeknes novadā.

Provizoriskās izmaksas par pieteiktajiem objektiem varētu būt 40 tūkstošu latu apmērā, taču šobrīd vēl notiek plūdos bojāto īpašumu apsekošana un zaudējumu izvērtēšana, informēja Gjensidige pārstāve.

Līdz šim brīdim AAS Balta ir saņēmusi 59 pieteikumus par atlīdzībām saistībā ar plūdiem vai paliem, pastāstīja Baltas īpašumu atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Jelgavas tuvumā radījuši skādi arī uzņēmējiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam SIA Viesu līči applūdusi konditorejas ražotne un tā tuvumā esošais atrakciju un rotaļu laukums. Kā novēroja Db, zem ūdens jau ir daļa no dārza mājiņām, soliņi, rožu stādījumi, šūpoles un patlaban ūdens jau appludinājis daļu tuvumā esošo dzīvojamo ēku.

Uzņēmuma vadītājas vietniece Zanda Tīlena pastāstīja, ka naktī ūdens cēlies strauji un ja vēl līmenis paaugstināsies par 5 – 10 cm, applūdīs arī restorāns. Tāpat daļēji bijis elektrības pārrāvums, jo plūdu dēļ nogāzies elektrības stabs. Tik lieli plūdi neesot pieredzēti jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, piebilda Z. Tīlena. Par situāciju uzņēmumā un tā apkārtnē interesējies arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražotāji visā pasaulē gatavojas jaunam kokvilnas cenu kāpumam, jo iespaidīgie plūdi Pakistānā krietni papostījuši šīs valsts kokvilnas industriju, vēsta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Pakistāna ir pasaulē ceturtā lielākā kokvilnas ražotāja un eksportētāja, un par cenu kāpumu jau ir brīdinājušas tādas apģērbu kompānijas kā Levi Strauss un Next. Lielveikalu tīklam Rimi, kas no Pakistānas ieved mājas tekstilijas, kokvilnas ražas samazināšanās, ko ietekmējuši arī plūdi, jau radījusi cenu pieaugumu par 30%.

Lai gan LD aptaujātie Latvijas eksperti uzsver, ka no Pakistānas taisnā ceļā pie mums tiek importēts maz, norises šajā valstī viennozīmīgi ietekmēšot pasaules tirgu un cenas noteikti augs. «Pakistānas kokvilnas produkcijas apjoma samazinājums neapšaubāmi radīs spriedzi globālajā piegādes ķēdē, turpinot dzīt uz augšu cenas,» laikrakstam Financial Times (FT) apstiprinājis Icap Futures pārstāvis Luiss Rangels.

Komentāri

Pievienot komentāru