Valsts SIA Piejūras slimnīca noslēgusi vairāk nekā 999,8 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par slimnīcas ēkas renovācijas darbiem, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju. Tā norisināsies Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti » ietvaros.

Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem priekšroka tika dota SIA UPTK, kas piedāvāja zemāko cenu. Iepriekš Piejūras slimnīca lēsa, ka līgumcena par slimnīcas ēku un savienojošā koridora atjaunošanas darbiem varētu būt aptuveni 1,045 milj. Ls.

SIA Piejūras slimnīca izsludinājusi iepirkumu par slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

20. jūnijā visi ieinteresētie būvnieki tiek aicināti iepazīties ar renovējamo objektu, kur būs iespējas saņemt papildu informāciju un novērtēt situāciju klātienē, informē Piejūras slimnīca.

13. jūlijā pulksten 11.00 paredzēts atvērt iesniegtos pieteikumus būvniecībai, tos izvērtēt un slēgt līgumu par būvdarbu veikšanu. Būvniecību plānots realizēt četrās kārtās, pakāpeniski nododot ekspluatācijā renovētās telpas. Tas nepieciešams, lai slimnīca spētu nodrošināt pacientu apkalpošanu, nepārtraucot nevienu no sniedzamajiem pakalpojumiem.

Objekts pilnībā jānodod ekspluatācijā līdz 2013. gada 30. augustam.

SIA Piejūras slimnīca iepirkumu komisija saņēmusi astoņus piedāvājumus konkursā par slimnīcu ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

No pretendentiem četri iekļāvušies prognozētajā līgumcenā - aptuveni viens miljons latu bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt pārējiem piedāvājuma summas to pārsniedz, informē Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks.

Patlaban turpinās piedāvājumu izvērtēšana, lai noteiktu, vai tie atbilst nolikumam. Rezultātus plānots paziņot augusta sākumā.

Pieteikumus būvdarbu veikšanai iesniedza sekojoši uzņēmumi:

SIA Vega 1, kas piedāvāja līgumcenu 959,7 tūkst. Ls bez PVN; SIA UPTK (999,8 tūkst. Ls); a/s UPB (1,2 milj. Ls); personu grupa SIA PRODEV, SIA Arco Constuction (1,19 milj. Ls); personu grupa EBS-Modus būve (1,0 milj. Ls); SIA AB Build (1,065 milj. Ls); piegādātāju apvienība SIA Dzintars AB, SIA DanSan (1,0 milj. Ls); SIA Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks (1,1 milj. Ls).

Liepājā Piejūras slimnīcā noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts, vērienīgs rekonstrukcijas projekts, faktiski pilnībā pārbūvējot pshiatrijas klīniku.

Būvdarbus sāka pirms gada - 2012.gada septembrī. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem būvniecības ģenerāluzņēmējs bija Liepājas būvfirma SIA UPTK, projektu izstrādāja SIA Ozola&Bula arhitektu birojs.

Pilnībā no jauna izveidota Gerontoloģijas nodaļa bijušajā Bērnu patversmes ēkā, pārplānojot un renovējot telpas atbilstoši psihiatrisko pacientu aprūpes un drošības prasībām. Renovētas arī citas psihiatriskās klīnikas nodaļas.

Valsts SIA Piejūras slimnīca apvieno onkoloģijas un psihiatrijas klīnikas.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, no kuriem 84,21% līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Gandrīz 211 tūkstoši latu visa projekta realizācijai ir slimnīcas līdzfinansējums, ko nodrošināja tās 2011.gada peļņa, ko ministrija atļāva neieskaitīt Valsts kasē, bet novirzīt rekonstrukcijai.

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Ziemeļkoreja, kas bieži tiek saistība ar nabadzību un badu, atklājusi luksusa slēpošanas kūrortu, taču tā apmeklētība līdz šim neesot tāda, kā cerēts, vēsta CNN.

300 miljonus ASV dolāru vērtā viesnīca un kūrorts Masik Pass darbu sāka 1. janvārī. Tas jau uzņēmis vairākas slavenības, tai skaitā Denisu Rodmenu un Ziemeļkorejas popgrupu Moranbong Band.

Saimons Kokerels, kurš strādā Pekinā bāzētā tūrisma kompānijā, kas organizē ceļojumus uz Ziemeļkoreju, bijis starp pirmajiem kūrorta apmeklētājiem. Viņš bijis pārsteigts par vietējo iedzīvotāju skaitu kūrortā, jo, pēc viņa domām, lielākā daļa to nespētu atļauties. Vienas dienas biļete maksā 34 ASV dolārus, neskaitot nomu.

Plāni gan paredz, ka slēpošanas kūrortu apmeklēs 5000 viesu dienā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Zem Liepājas ir vērtīgi termālie ūdeņi, kas nākotnē ļautu jūras piekrastē izvērst ar dziedniecību saistītu uzņēmējdarbību.

Joprojām par izmantojamu resursu tiek uzskatītas arī Liepājas ezera dūņas, ko līdz neatkarībai intensīvi izmantoja Liepājas sanatorijā. Tikko pabeigtajā Liepājas teritorijas plānojumā iezīmēta zona, kurā būs iespējams attīstīt ar dziedniecisko tūrismu, atpūtu un rehabilitāciju saistītu uzņēmējdarbību. Neatkarības gados unikālos dabas resursus tikai pavisam nedaudz izmantojusi Liepājas Reģionālā slimnīca – no padomju laikos ierīkotā dziļurbuma izmantojot nelielu termālā ūdens apjomu dziednieciskajām procedūrām. Privāto uzņēmēju projekti līdz šim gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ nav realizēti.

Zem Liepājas ir termālie ūdeņi ar augstu – 123 -135 g/l – mineralizācijas pakāpi, liecina vēl PSRS laikos ierīkotā, 1710 m dziļā sanatorijas urbuma pase. SIA Liepājas ūdens pēc pašvaldības pasūtījuma veic urbuma inventarizāciju, lai noskaidrotu gan urbuma stāvokli, gan ūdens izmantošanas iespējas kūrorta izveidē. Rezultāti būs zināmi tikai pēc pāris mēnešiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka pazemes ūdens ir aptuveni 35 – 37 grādus silts, tas satur bromu, kalciju, magniju. To var izmantot sirds un asinsvadu slimību, kustības un balsta aparāta saslimšanu, nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. «Grūti pateikt, tieši pirms cik gadiem dzima ideja par to, ka pašvaldībai jāiesaistās dziednieciskā tūrisma attīstībā, bet noteikti to kā prioritāti iestrādāsim jaunajā pilsētas attīstības stratēģijā,» sola G. Ansiņš. Attīstības stratēģiju pašvaldība cer izstrādāt jau šogad. Teritorijas plānā ar kurortoloģiju saistītai darbībai iezīmētas vairākas zonas – Jūrmalas parka ziemeļu daļa, kur pirms vairākiem gadiem grandioza SPA kompleksa iecere bija uzņēmējam Andrim Griģim, bijušās Kūrmājas teritorija, kur blakus atrodas minerālūdens urbums, bet ko pašreizējie īpašnieki pametuši novārtā. Tāpat šai darbībai paredzēta Piejūras slimnīcas teritorija, ko valsts atvēlēja pašvaldībai. Plāns paredz atvērt mazās ieliņas, veidojot vairākas izejas pie jūras.Lielākiem projektiem teritorijas plānā paredzēta zeme pie Dienvidu fortiem – vietā, kur tagad Dānijā apsūdzētais Bents Iversens solīja uzbūvēt brīvdienu ciematu ar plašu ūdens atrakciju parku. Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Portāla irliepaja.lv rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama sētniece uzņēmuma Liepājas tramvajs vestē, kura slauka ietvi pie privātmājas.

Kā vēsta portāls, attēlā redzamā nav ne ietve pie tramvaja pieturas, ne arī ietve SIA Liepājas tramvajs teritorijā. Sētniece uzkopj ietvi pie kāda privātīpašuma Dzintaru un Palangas ielas stūrī.

«Nav nekāds noslēpums, ka šajā namā mīt divi Liepājā labi zināmi cilvēki – Aigars un Ieva Puki, turklāt mājas saimnieks ieņem valdes priekšsēdētāja amatu pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs,» raksta medijs.

Fotogrāfijas esot tapušas apmēram tajā pašā laikā, kad pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs laikrakstam Kurzemes Vārds žēlojas, ka uzņēmumā «tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta».

Vietējie iedzīvotāji un arī tūristi aizvien biežāk izvēlas apmeklēt Rīgai tik tuvo Vecāķu pludmali un līdz ar to arī Vecāķu centrālo – Pludmales – ielu, tomēr uzņēmēji norāda uz neattīstīto infrastruktūru, kas liedz piesaistīt vēl vairāk atpūtnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vilcienu Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Skulte brauciens no Rīgas stacijas līdz pieturai Vecāķi ilgst 15 minūtes, bet brauciens ar automašīnu no pilsētas centra aizņem aptuveni pusstundu. Saulainās vasaras dienās no vilciena Vecāķu stacijā izbirst vesels bars atpūtnieku, kas, apbruņojušies ar somām, saulessargiem, piepūšamajiem riņķiem un citām nepieciešamajām lietām, bērnu priecīgo smieklu pavadīti, dodas pa Pludmales ielu, lai nokļūtu līdz platākajai pludmalei Baltijā. Pludmales iela stiepjas no pašas dzelzceļa stacijas līdz jūrai, un tās abās pusēs izvietojušās kafejnīcas un restorāniņi, kur izsalkumu un slāpes veldzē gan atpūtnieki, gan vietējie iedzīvotāji.

Aizvadītajā nedēļā starptautiskajā tūrisma izstādē MITT 2012 Jūrmala saņēma Krievijas tūrisma un ceļojumu portāla Travel.ru prestižo balvu «Zvezda Travel.ru» («Zvaigzne Travel.ru) kā labākais Baltijas jūras reģiona kūrorts.

Krievijas tūrisma portāls nominācijas dažādās tūrisma kategorijās iedibinājis 2003. gadā un, pēc portāla lietotāju balsojuma internetā, Jūrmala jau devīto gadu atzīta par labāko Baltijas jūras kūrortu.

Titulu Labākais Baltijas jūras kūrorts 2011 un balvu Zvezda Travel.ru Jūrmalas kūrortpilsēta ieguvusi sacenšoties ar 27 citiem Baltijas jūras reģiona kūrortiem Vācijā, Skandināvijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

«Piešķirtais apbalvojums ir mērķtiecīga darba un pašvaldības, pilsētas komersantu un Latvijas un Krievijas tūrisma uzņēmumu veiksmīgas sadarbības rezultāts, un ceļotāji no Krievijas ar savu balsojumu atzinīgi novērtējuši mūsu pūliņus pastāvīgā pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un jaunu piedāvājumu izstrādē,» uzskata Jūrmalas pilsētas dome.

Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam.

Stratēģiskie mērķi paredz, ka Jūrmala ir starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populāra kūrortpilsēta Baltijas jūras krastā. Tā ir Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā, kā arī kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.

«Šodien pieņemtā Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija ir pamatdokuments visai tālākajai plānošanai un dod ievirzi turpmāko piecu domes sasaukumu darbam. Tas ir visnozīmīgākais pašvaldības dokuments, kas pieņemts šī sasaukuma laikā un kas izstrādāts, sadarbojoties gan speciālistiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan valsts un pašvaldības struktūrām. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajos 20 gados pilsētas attīstība balstīsies uz trim vaļiem – kūrorts (sanatorijas, viesnīcas utt.), videi draudzīga un daudzpusīga uzņēmējdarbība un labvēlīga dzīves vide jūrmalniekiem un viesiem,» stāsta Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Jūrmala kā kūrorts patlaban mirst. Tā nefunkcionē atbilstoši kūrorta mērķiem un prasībām.

Bijušais Jūrmalas mērs un arhitekts Leonīds Alksnis Neatkarīgajai norāda, ka vajadzētu radīt likumu par Latvijas kūrortiem un jāpanāk valsts atbalsts, kā arī jālauž privatizācijas līgums ar Ominasis Latvia, jo tas neesot izpildāms. Tāpat esot jālauž līgumi ar minerālūdens dziļurbumu un dūņu lauku privatizētājiem, jo esot jāsaprot, ka kūrorts Ķemeros var atdzimt tikai tad, ja sāks strādāt jauna poliklīnika.

Savukārt, lai maksimāli izmantotu Jūrmalas dabas vērtības, arī Lielupes – Dubultu zonā būtu nepieciešama kūrorta poliklīnika.

«Vajadzētu norādīt gājēju ceļus uz pludmali un upi, pie šiem ceļiem paredzot sabiedriskās apkalpošanas objektus. Beidzot ir jāsaprot, ka pludmalē un kāpās neko kapitālu būvēt nedrīkst. Nebūtu slikti izbūvēt starptautisku jahtu ostu,» norāda L.Alksnis.

Francijas nelielais Noeux-les-Mines slēpošanas kūrorts ir ļoti neparasts. Tajā nav augstu kalnu, nav sniega, bet tas darbojas visu gadu un izvietots uz izdedžu kaudzes, vēsta AFP.

Kūrorts, kas atklāts 1996. gadā, atrodas bijušajā ogļu ražošanas reģionā.

Tā nogāzes tiek uzturētas slidenas, pateicoties smidzināšanas iekārtām. Baltās nogāzes būtībā ir mākslīgi paklāji.

Trases augstums ir 129 metri - līdz ar to tā ir zemākā Francijā.

Patlaban trase piesaista vairāk nekā 30 tūkstošus apmeklētāju gadā. Viņus vilina pievilcīgā cena - pieci līdz astoņi eiro par stundu, ieskaitot aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Ziemeļkorejas plāni par slēpošanas kūrorta būvniecību saskārušies ar jauniem šķēršļiem pēc tam, kad Šveice atteikusies komunistiskajam režīmam pārdot pacēlājus.

Oficiāli Šveices valdība norādījusi, ka pacēlāju pārdošanu tai liedz pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas, kuru ietvaros aizliegts valstij piegādāt luksusa preces, vēsta BBC. Tomēr Šveices Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (Seco) topošo Ziemeļkorejas slēpošanas kūrortu nosaucis par «prestižu režīma propogandas projektu».

«Nav iedomājams, ka slēpošanas kūrortu varētu izmantot plašāka sabiedrība,» skaidrojusi ministrijas pārstāve Marī Aveta. Iepriekš Ziemeļkoreja bija uzrunājusi vairākas Šveices kompānijas, kuras uzstāda pacēlājus. Kopumā Ziemeļkoreja bija plānojusi atvēlēt aptuveni 7,57 miljonus ASV dolāru pacēlāju iegādei.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Ar Pecha Kucha Night īso lekciju vakaru Liepājas ostmalas noliktavā atklāta dizaina darbu izstāde Klusais kūrorts.

Līdz 22. jūnijam būs aplūkojami laipu, kafejnīcu, atpūtas moduļu un skatu torņu maketi un vīzijas, ko speciāli Liepājas pludmalei darinājuši Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas un Funkcionālā dizaina katedru 3. un 4. kursa studenti. Projektu pērn ierosināja un vadīja arhitekte Indra Ķempe, par devīzi izvirzot saukli «Nelūdzam, pieprasām civilizētu iekārtojumu ar labu dizainu Zilā karoga pludmales pamatvajadzībām!».

Studenti apkopojuši gan funkcionālās atpūtnieku vajadzības, gan arī veidojuši īsus stāstiņus par konkrētu cilvēku – piemēram, bērnu dienaskārtību vasarā Liepājā. Atbilstoši sižetiem tapuši konkrēti pludmales objekti, akcentējot konkrētas vērtības – lēni, klusi, zemu. Piemēram, jūrā ietiecas laipa, kas veidota tā, lai jūru varētu baudīt arī cilvēki ratiņkrēslā vai neredzīgie. Interesanti objekti veidoti no smilšu maisiem, kāpās labi iekļautos Laimas Laizānes veidotais koka zirdziņš, kas kļuvis par radošās izcilības festivāla Adwards šā gada finālistu industriālā dizaina nominācijā. «Te vēsturiski ieliktais kūrorta klusums ir unikālāks par trokšņaino tūrismu, kādu pazīst visur pasaulē,» uzskata projekta vadītāja. Izstāde, cer projekta vadītāja, ir tikai projekta starprezultāts, jo mērķis ir panākt, lai labākie darbi pēc kāda laika tiešām rastu vietu pludmalē. Šosezon tas vēl neesot iespējams, taču nākotnē studentu idejas patiešām varētu iegūt reālu pašvaldības atbalstu, pieļauj Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. «Tas ir jauniešu skats uz Liepājas pludmali, kādu viņi vēlas to redzēt,» viņa saka, atzīstot, ka tas ir vērā ņemams arguments pilsētas nākotnes vīzijai.

Savulaik visā pasaulē izskanēja informācija par projektu Olialia Blonde Island - blondīņu kūrortu Maldīvijā. Kā portālam db.lv pastāstīja aģentūras Ad Hunters Latvia valdes priekšsēdētājs Kestutis Isakas, projektam atrasti investoru un tajā tiks investēti miljoni.

Jau vairākus gadus Lietuvā darbojas blondīņu kustība, kas ir reģistrēta kā zīmols Olialia.

Saskaņā ar aģentūras Ad Hunters iepriekš sniegto informāciju Olialia Group kā tās klients vēlējās radīt viesnīcu tīklu, taču par interesantāku atzina aģentūras piedāvāto ideju – izveidot īpašu blondīņu kūrortu Maldīvijā. Ideja par kūrortu, kurā strādā tikai blondīnes (arī lidmašīnās, kas tūristus turp nogādātu), bet pati sala būtu veidota kičīgas augstpapēžu kurpītes formā, ieinteresēja daudzus pasaules medijus un guva plašu rezonansi.

Kā stāstīja K. Isakas, šobrīd projekts «virzās uz priekšu» un saistībā ar to Maldīvijā jau trīs mēnešus dzīvo Olialia pārstāvis. Projektam atrasti investori no Indijas un investīciju apmērs sasniegs 50 miljonus ASV dolāru. Tas, ka investori ir no Indijas, neesot nekāds pārsteigums, ņemot vērā Indijas tuvumu un šīs valsts investoru lielo klātbūtni salu valstī.

«Manā pieredzē Aldis Mūrnieks ir pirmais lidostas valdes priekšsēdētājs, kurš izrādījis iniciatīvu runāt ar tūrisma nozares pārstāvjiem un konkrēti apspriest, kā varam sadarboties. Iepriekšējie lidostas valdes priekšsēdētāji ar tūrisma uzņēmējiem runāja minimāli,» intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente, Amadeus Latvija vadītāja Kitija Gitendorfa.

«Patlaban mums aktuāla ir sadarbības uzlabošana ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, jo, godīgi sakot, šī sadarbība pašreizējās aviokompānijas vadības laikā kļuvusi stipri vien pilnveidojama,» viņa atklājusi.

«Jāsaprot, ka tūristu piesaistē jādarbojas kopā - uzņēmējiem, aviokompānijām, lidostām, valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām. Ja vēlamies Latvijai piesaistīt Ķīnas tūristus, tad vajadzīgas valsts investīcijas. Neviena aviokompānija neatklās jaunu, regulāru reisu uz Ķīnu, ja nebūs pietiekama pasažieru skaita abos virzienos. Jābūt gataviem valstiskā mērogā investēt tajā, lai nodrošinātu regulārus lidojumus, arī tad, ja lidmašīnas, kas lido no Latvijas uz Ķīnu un atpakaļ, būtu pustukšas. Bet tam jābūt ne tikai uzņēmēju, bet arī politiķu lēmumam,» viņa skaidrojusi.

Liepājas pašvaldības vadītājs Uldis Sesks savā Twitter kontos publicējis foto, kā varētu izskatīties jaunais Liepājas SPA kūrorts. Būvniecības iecere, ko izstrādājis uzņēmums AmberStone, ceturtdien prezentēta domes Attīstības komitejā, kur saņēmusi atbalstu, vēsta reģionālais portāls rekurzeme.lv.

Jau ziņojuši, ka Liepājas pašvaldība apstiprinājusi vērienīgu pludmales tematisko plānojumu Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība.

Šis Latvijā unikālais projekts paredz nākamo desmit gadu laikā pilsētas jūrmalu pārvērst par piedzīvojumu un atpūtas meku, kas pievilinātu tūristus no malu malām.

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.