Jaunākais izdevums

Naktī no trešdienas uz ceturtdienu izdemolēta jaunizveidotā Liepājas ezera laipa, kas atrodas Ed.Tisē ielas galā, Liepājā un ved uz putnu vērošanas torni. Salauzti 12 margu posmi un atkritumu urna, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Par vandālismu Dabas aizsardzības pārvalde ziņojusi Valsts Policijai. Pašreiz tiek aprēķināti zaudējumi un tiks ierosināta krimināllieta.

Laipu un torni Dabas aizsardzības pārvalde nodevusi ekspluatācijā šovasar jūlijā, kad Liepājas iedzīvotāju un visas sabiedrības rīcībā nonāca dabas infrastruktūra, kas deva iespēju baudīt Liepājas ezera dabu un vērot putnus dabas liegumā Liepājas ezers.

Laipa ir iecienīta pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, citiem dabas vērotājiem, bet vandāļi un huligāni tur uzdarbojas ne pirmo reizi. Šoreiz nodarītais postījums ir īpaši liels, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Metrum pievērsies dabas aizsardzības plānu izstrādei; ar tiem īpaši aizsargājamās teritorijās tiek mēģināts sabalansēt dabas aizsardzības un teritorijas lietotāju intereses, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mērniecības, teritorijas attīstības plānošanas un ģeotelpisko pakalpojumu sniedzējs Metrum aktīvi darbojas jaunā profilā – dabas aizsardzības plānu izstrādei. Šovasar apstiprināts pirmais uzņēmuma izstrādātais plāns – dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, tiek izstrādāti vēl seši aizsardzības plāni Kurzemes reģionā – dabas liegumiem Ances purvi un meži, Druviņu tīrelis, Pluču tīrelis, Nagļu un Ansiņu purvs, Maņģenes meži un dabas parkam Abavas senleja. Šobrīd lielākajā daļā no tiem notiek dabas vērtību apzināšana un rudens sezonā plānots organizēt darba grupas, diskusijas, DB stāsta Metrum valdes loceklis Dinārs Ozols un plānošanas projektu vadītāja Ilze Circene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskais projekts

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta lūgumu Lāču voljera būvniecībai Līgatnē piešķirt 146 tūkstošus latu

Žanete Hāka, 25.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli pauda atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lūgumam atvēlēt 146 tūkstošus latu lāču Puikas un Mikus voljera būvniecībai Līgatnes dabas takās.

Kā informēja VARAM, valdība konceptuāli atbalstīja arī 25,6 tūkstošu latu atvēlēšanu pavasarī izskalotā un sabrukušā autoceļa savešanai kārtībā Līgatnes dabas takās. Par līdzekļu piešķiršanu objekta ikgadējai uzturēšanai vēl būs jāpanāk vienošanās ar Finanšu ministriju.

Mikus un Puika patlaban mitinās viņiem speciāli būvētajā sprostā, bet lāčiem nav iespēju doties pastaigās svaigā gaisā un šāda situācija neatbilst labturības prasībām. Pēc MK paustā atbalsta Dabas aizsardzības pārvaldei, kas patlaban apsaimnieko dabas takas, būs pieejami līdzekļi jauna pastaigu laukuma būvēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pirms vasaras tūrisma sezonas uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra

Laura Mazbērziņa, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Abavas senlejas dabas parkā atrod retu sūnu sugu

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas senlejas dabas parkā atrasta retas sūnu sugas zaļās buksbaumijas (Buxbaumia viridis Mougeot & Nestler, 1823) atradne, kas šobrīd ir tikai piektā zināmā mūsu valsts teritorijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas vērtība konstatēta starp Rendu un Sabili, veicot dabas parka Abavas senleja meža biotopu kartēšanu 2015.gada jūlijā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros, ko izstrādā SIA Metrum Norvēģu finanšu instrumenta projekta Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā realizācijas ietvaros.

Retuma atradējai - ekspertei Annai Mežakai ir patiess gandarījums par šādu atradumu un cerība turpmākajos izpētes darbos konstatēt ko līdzīgu.

Kopumā Latvijā ir konstatētas nedaudz mazāk nekā 600 sūnu sugu. Retākās no tām bieži vien ir labi indikatori bioloģiski vērtīgu vietu klātbūtnei, jo šo reto sugu «dzīves prasības» ir ļoti specifiskas, piemēram, zaļā buksbaumija parasti aug uz trūdošas koksnes, tai ir savdabīgs izskats - vācelīte eliptiska, 5-8 mm gara, nenobriedusi zaļa, bet nobriedusi kļūst brūngana, sarkanbrūnā kātiņā. Sporu vācelīte veidojas rudenī un nogatavojas nākamā gada pavasarī, kad tā kļūst brūna un sporas izplatās vasaras sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Līgatnes dabas takas apsaimniekošanu no 2016.gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā. Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,» pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien populārāks gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu vidū kļūst dabas tūrisms. Īpaši iecienīti ir četri Latvijas nacionālie parki - Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālais parks -, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Jāteic, ka ĪADT nav nekādu īpašu ierobežojumu tūristiem vai tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir dabas rezervātu teritorijas, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Nacionālajos parkos tūristi drīkst medīt un makšķerēt, ievērojot vispārējo kārtību, ir pieejamas gan peldvietas, gan telšu vietas, gan ēdināšanas iestādes un naktsmītnes. Svarīgs nacionālo parku attīstības jautājums ir tūrisma infrastruktūra, kas iever ĪADT raksturīgās dabas takas, skatu torņus, velomaršrutus, putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzīst, ka viena no problēmām ir tā, ka valstij nacionālajos parkos tikpat kā nepieder zemes platības (izņemot mežus), tās pieder pašvaldībām un privātīpašniekiem. Gaujas Nacionālais parks ir DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārziņā. Tās direktors Rolands Auziņš atsaucas uz pasaules praksi, kura «liecina, ka dabas teritoriju aizsardzība visefektīvākā ir tad, ja tās pieder valstij». R. Auziņš stāsta, ka ir bijušas sarežģītas pārrunas ar privātīpašniekiem, piemēram, veidojot dabas takas, jo ir bijuši īpašnieki, kas nav ļāvuši šīm takām šķērsot viņiem piederošo īpašumu, tāpēc takas veidotas, šos īpašumus apejot. Tomēr ir arī daudz privātīpašnieku, kas novērtē dabas vērtības, ierīko dabas takas un skatu torņus tūristiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas parks Ragakāpa ir viena no visplašāk apmeklētajām atpūtas vietām Jūrmalā netālu no Lielupes grīvas. Ik vasaru te atpūšas desmitiem tūkstošu cilvēku. Šī ir arī viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas lielākās terciārās kāpas un priekškāpas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pati Ragakāpa ir 12–17 metru augsta, 800 metru gara un 100 metru plata. Parkā redzamas arī zemākas, kā teiktu vides speciālisti – aprimušas, ar mežu klātas dažāda vecuma un formas jūrmalas kāpas. Dabā notikušie procesi liecina par te risinājušos cīniņu starp smiltājiem un mežu, tomēr nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu patvērums.

Šādas teritorijas ideālais apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt gan dabas, gan ainavas vērtības, sabalansējot vides aizsardzības un sabiedrības atpūtas nodrošināšanas funkcijas. Parks ir vairāk nekā 50 gadu vecs, un pēdējos gados tajā īstenots projekts, kas jau tagad vilina atpūtniekus pat drēgnās rudens dienās. Nenopēdojot un nenoplicinot unikālo dabas objektu, cilvēkam te ir fiziski un emocionāli veldzējoši, kā arī komfortabli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Turpinās dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošana Liepājas apkārtnē

Dienas Bizness, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē turpinās dabas tūrisma infrastruktūras atjaunošana

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisināsies dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parkā Sauka taps jauns skatu tornis. Jau izbūvēti tā pamati, metāla karkass un uzsākta nesošo konstrukciju izbūve. Piegādāti kokmateriāli skatu torņa būvniecībai.

Savukārt dabas parkā Kuja tiks uzstādīts jauns informācijas stends. Šajās nedēļās tiek veikti nepieciešami sagatavošanās darbi un teritorijas labiekārtošana.

Dabas parkā Daugavas loki šovasar tiks izbūvēta Dinaburgas dabas taka vairāk nekā puskilometra garumā, laipas izbūve uz balstiem, taps kāpnes, tiltiņi un skatu platforma, kā arī tiks izbūvēts stāvlaukums un uzlabota informācijas infrastruktūra. Takā jau ir demontētas vienas kāpnes (no Dinaburgas pilskalna) un daļa no kāpņu margām (līdz Dinaburgas pilskalnam). Lielākajā takas daļā uzbērts jaunais takas segums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc remonta dabas mīļotājiem šonedēļ atvērta dabas tūrisma taka Dauģēni, kas ved gar Salacu. Objekts īslaicīgi bija slēgts, lai atjaunotu tur esošo tiltiņu pār Ramatas upi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Taka izveidota 2013. gadā, lai varētu labāk iepazīt dabas parka Salacas ieleja vērtības – Salacu, Dauģēnu klintis, Skaņokalnu, Neļķu klintis u.c.. Tās kopējais garums ir 9 km (t.sk. Skaņākalna parka teritorija). Taka paredzēta kājāmgājējiem ar iespēju izmantot velosipēdus, tajā ir 8 labiekārtotas atpūtas vietas, kuras var izmantot arī laivotāji, takā izvietota informatīvie materiāli par dabas vērtībām un tūrisma iespējām.

Objektu apsaimnieko Mazsalacas novada dome un Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas aizsardzības pārvalde pateicas Mazsalacas novada pašvaldībai, kas savu iespēju robežās atbalsta gan vienu no Vidzemes lepnumiem – Skaņākalna parku, gan arī šī parka turpinājumu dabas tūrismam – Dauģēnu taku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunās dabas infrastruktūras būvniecība dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā un Golodova dambī, un objekts nodots ekspluatācijā. Līdz ar to šis dabas tūrisma infrastruktūras objekts ir pilnībā pieejams apmeklētajiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Kopš novembra beigām Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē automašīnu stāvlaukums, kā arī ceļš līdz tiltam uz Golodova dambi. Pa šauro dambi ved kilometru gara pastaigu taka, kuru mērojot iespējams nokļūt arī līdz putnu vērošanas tornim. Savukārt jaunie soliņi un atkritumu urnas rada papildus ērtības.

Iepriekšminētie darbi tika īstenoti DAP īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta ietvaros, un tos iepirkuma procedūras rezultātā bija uzticēts veikt SIA A-Land. Līguma ietvaros tika izstrādāts arī būvprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā top jauni skatu torņi un platformas

Dienas Bizness, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpinās dabas infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daudzviet šogad taps jauni skatu torņi un platformas, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Vidzemē šogad tiks izbūvēti divi jauni skatu torņi. Viens no tiem tuvākajā laikā tiks pabeigts dabas liegumā Korneti – Peļli, savukārt otrs drīzumā taps ainavu apvidū Ziemeļgauja. Skatu tornis dabas liegumā Korneti – Peļli būs 27 metru augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Otru torni aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Valkas novada Zvārtavas pagastā dabas baudītāji iegūs tuvāko mēnešu laikā. Tā būvniecība jau ir uzsākta. No tā 27 metru augstumā varēs redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus šim tornim tiks izbūvēts arī stāvlaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latgalē aktīvi top jauna dabas tūrisma infrastruktūra

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta ietvaros šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisinās dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas Nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parka Daugavas loki teritorijā noslēgusies divu jauno skatu torņu būvniecība. Viens no torņiem uzbūvēts Vasargelišķos, otrs – Lazdukalnā Daugavas otrajā pusē. Pašlaik notiek dokumentācijas sagatavošana objektu nodošanai ekspluatācijā.

Līdztekus turpinās Dinaburgas takas atjaunošana. Līdz novembra beigām dabas parka Daugavas loki teritorijā tiks uzstādīti 13 informatīvi stendi un 30 robežzīmes, kā arī tiks uzstādītas norādes zīmes.

Arī dabas parkā Dvietes paliene tiek uzstādīta jauna informācijas infrastruktūra, tāpat ir uzbūvēta autostāvvieta, tualete, ierīkota atpūtas vieta ar galdu un soliem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pārgaujas novada Sveķupē izpostīta informācijas infrastruktūra

Lelde Petrāne, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, t.sk. Gaujas Nacionālajā parkā, tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra, tajā skaitā izvietoti jauni informācijas stendi, lai vietējos iedzīvotājus un parka viesus informētu un izglītotu par dabas bagātībām šajā teritorijā, kā arī dažādiem projektiem un iniciatīvām, kas tiek īstenotas nacionālajā parkā. Diemžēl Dabas aizsardzības pārvalde konstatējusi, ka Pārgaujas novadā pie Sveķupes pagaidām nenoskaidroti vandaļi izpostījuši nesen uzstādīto informācijas infrastruktūru.

Nodarījumu Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši pagājušajā nedēļā Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā, Gaujas Nacionālā parka Lenčupes dabas liegumā, meža masīvā pie Sveķupītes. Bojātas četras informatīvās zīmes un informācijas stends, ko uzstādījusi Dabas aizsardzības pārvalde. Nodarītais kaitējums liecina par apzinātu ļaunprātīgu darbību. Izpostot informācijas zīmes, ir piesārņots mežs un radīti zaudējumi vairāk nekā 400 eiro vērtībā. Par nodarījumu informēta Valsts policija.

Jau iepriekš minētajā meža masīvā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti novērojuši apzinātu kaitniecību informācijas infrastruktūrai. Agri pavasarī, kad cilvēki mežā uzturas reti, tika nodzēsti marķējumi uz kokiem, šādi traucējot ieplānotos darbus Eiropas Savienības finansētu biotopu atjaunošanas projekta ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabas tūrisma infrastruktūras attīstībā Latvijā ieguldīs 2,7 miljonus eiro

Dienas Bizness, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijā šogad tiks turpināta dabas tūrisma infrastruktūras tūrisma attīstība – Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta īstenošanu 2 757 650,00 eiro apmērā, informē VARAM.

Projekts paredz tādas dabas tūrisma infrastruktūras izveidi, kas mazinātu apmeklētāju iespējamo ietekmi aizsargājamām sugām un biotopiem 10 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā – Gaujas nacionālajā parkā, Slīteres nacionālajā parkā, Ķemeru nacionālajā parkā, dabas parkā Abavas senleja, dabas parkā Ragakāpa, dabas parkā Salacas ieleja, Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos Liepājas ezers un Užava un aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja.

Šajās teritorijās tiks veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta skatu platformu būvniecība. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiks izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Taps informācijas stendi un norāžu zīmes, tajā skaitā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu īpašnieki sūdzas par nesamērīgu mikroliegumu noteikšanu

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Piešķir 172,5 tūkst. latu Līgatnes lāču pastaigas laukuma izveidei un ceļa remontam

LETA, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atklās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem būvēto Cirgaļu skatu torni

Dienas Bizness, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 18. Septembrī Valkas novada Zvārtavas pagastā tiks atklāts Cirgaļu skatu tornis. Tas tapis ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, un ir pirmais dabas tūrisma objekts, kas Latvijā tiek atklāts projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Cirgaļu skatu tornis atrodas aizsargājamā ainavu apvidū Ziemeļgauja. Tas ir 27 metru augsts, un no torņa apmeklētāji varēs baudīt skatu uz Gauju, tās līkumiem un apkārtni – pļavām un mežiem. Blakus šim tornim ir izbūvēts arī stāvlaukums.

Pasākuma laikā klātesošos uzrunās gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes un vietējās pašvaldības vadība un tūrisma speciālisti, kā arī objekta būvnieki u.c.

Jau ziņots, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde šogad teju visā Latvijā ierīko un atjauno dabas tūrisma infrastruktūru. Dažādās īpaši aizsargājamas dabas teritorijās tiek veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta skatu toņu, platformu būvniecība. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiek izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Top informācijas stendi un norāžu zīmes, tajā skaitā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu pieņemts lēmums projektā Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt, informēja DAP pārstāve Rita Jakovļeva.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.

Projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā komanda turpināšot īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām - pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai, informē R. Jakovļeva.

Komentāri

Pievienot komentāru