Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ņemot vērā šī gada rudens mainīgos laikapstākļus, SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajās ēkās 5. oktobrī tiek pakāpeniski uzsākta 2017./2018. gada apkures sezona, informē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Dzīvojamām mājām apkures pieslēgšanu plānots paveikt līdz šīs nedēļas beigām. Savukārt šīs dienas laikā apkure tiks pieslēgta jau 700 dzīvojamām mājām, kā arī nākamo dienu laikā apkuri plānots pieslēgt visām dzīvojamām mājām ar centralizēto apkures sistēmu, ņemot vērā apkures sistēmu tehniskos parametrus.

Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā, RNP apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās mājas, uzsākta aptuveni oktobra vidū. Pirmajai dzīvojamai mājai, pamatojoties uz saņemto kopīpašnieku lēmumu, apkure pieslēgta šī gada 22. septembrī.

«Rīgas namu pārvaldnieks» atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izveidojies parāds par iepriekšējos periodos saņemtajiem siltumenerģijas – apkures, pakalpojumiem, tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešu periodā, turklāt saņemot iespēju dzēst kavējuma naudu līdz pat 90% apmērā atbilstoši izlīguma samaksas termiņa nosacījumiem. Turklāt ikviens dzīvokļa īpašnieks var saņemt detalizētu informāciju par savas dzīvojamās mājas parādu un dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir izveidojies parāds.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sadarbojoties ar mājas biedrību “Stabu 71” veikusi Art Nouveau stila ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju.

Projekta kopējās izmaksas: 42 836,84 eiro (bez PVN), no kurām 18 583,54 eiro ir Rīgas domes līdzfinansējums. Ēkas fasādes renovācija notika ar programmas "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" atbalstu.

“Ēka Stabu ielā 71 ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kā arī UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma daļa. Ir liela atbildība īstenot tieši šāda līmeņa ēkas renovācijas darbus, redzam, ka mūsu uzkrātā pieredze sniedz iespēju ļoti veiksmīgi realizēt šādas sarežģītības pakāpes atjaunošanas projektus. Šī ēka šogad ir jau trešā, kas piedzīvo pilna apjoma fasādes renovāciju RNP vadībā, plānots nodot ekspluatācijā šogad vēl divu namu fasādes,” komentē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par trešdaļu. Vienlaikus, baudot piederību vietvarām un iespēju strādāt īpašos konkurences apstākļos, vidējais apgrozījums audzis par 40%

To rāda Lursoft pētījums. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009. gada samazinājies 45 pašvaldībās. Jaunākais piemērs – šā gada pavasarī lēmumu likvidēt pašvaldības uzņēmumu Ogres Svēte pieņēma Ogres novada dome. Kapitālsabiedrību likvidēšanas galvenie iemesli minēta darbības nerentabilitāte un spēcīgi privātie pakalpojumu sniedzēji.

Lūgts vērtēt šādu praksi un to, vai tā nediskriminē privātos uzņēmējus, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs atbild noliedzoši. Tiesa, viņš gan atzīst, ka ir gadījumi, kad pašvaldības šajā biznesā ir iesaistījušās nepamatoti. Taču vairākas pašvaldības šādus uzņēmumus izveidojušas tādēļ, ka nav izdevies atrast privātu sadarbības partneri. Asociācijas izpilddirektors pauž viedokli, ka atkritumu apsaimniekošanā vislabākais būtu iedzīvināt publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kāds šajā jomā ir ļoti izplatīts Rietumeiropas valstīs. PPP kā pievilcīgu modeli vairāku pakalpojumu sniegšanā min arī ekonomiste Raita Karnīte.

Pastāv bažas, ka līdz 2020. gadam mērķis renovēt vēl 1000 daudzdzīvokļu ēkas tomēr netiks sasniegts

Tā uzskata Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis Juris Vidžis. Viņš norāda, ka desmit gadu laikā, kopš Latvijā pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts, atjaunotas vien 740 mājas, tāpēc rodas šaubas par fondu veiksmīgu apguvi atlikušajos divos gados, lai gan pēdējā laikā šis jautājums esot iekustināts.

Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija liecina, ka 2007.–2013. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā līdzekļi renovācijai tika piešķirti vien nelielai daļai jeb 3% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Faktiskie ēkas renovēšanas darbi varēja turpināties vēl divus gadus, līdz ar to kopumā par šiem līdzekļiem tika atjaunoti 740 nami, kas šobrīd arī ir kopējais Latvijā renovēto daudzdzīvokļu māju skaits. Ar 2014.–2020. gada ES fonda plānošanas perioda atbalstu plānots renovēt vēl aptuveni 1000 daudzdzīvokļu mājas. Tas nozīmē, ka kopsummā no ēkām, kurās varētu veikt izmaksu efektīvu renovāciju, būs atjaunoti 7% jeb 1740 ēkas.

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Būvkompānija Merks uzsākusi dzīvojamā projekta Gaiļezera nami otrās kārtas būvniecību, kuras ietvaros līdz 2020.gada sākumam Mežciemā tiks izbūvētas trīs jaunas deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem un labiekārtotu apkārtējo teritoriju, informē uzņēmumā.

«Rīgā jaunu dzīvokļu tirgus potenciālu vērtējam kā labu. Mūsdienīgu dzīvokļu pieprasījums arī Mežciemā ir izrādījies augsts, tāpēc nepilnu gadu pēc pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā esam nolēmuši uzsākt otrās kārtas būvniecību,» saka Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

2 - 4 istabu dzīvokļi ar plašiem logiem un iestiklotiem balkoniem būs pieejami no 2.-9.stāvam, platībās no 63 - 109 m2. Ēku pirmajos stāvos atradīsies slēgtas autostāvvietas, noliktavu telpas, riteņu un bērnu ratiņu glabāšanai paredzētas koplietošanas telpas. Ēkas projektētas ar B klases energoefektivitāti, kas nozīmē zemas apkures izmaksas.

«Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās esam vēl vairāk ieplānojuši trīs istabu dzīvokļus – tie būs pieejami gan plaši, gan arī ļoti kompakti,» stāsta Merks nekustamo īpašumu tirdzniecības vadītāja Dace Tumšā.

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Iespējams, apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā Spilve, informē SIAS Rīgas nami pārstāve Liene Pētersone.

Saskaņā ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, Rīgā katru gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Līdzīga aina ir arī Pierīgā un no galvaspilsētas attālākos reģionos. «Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt,» uzskata SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī SIA Rīgas nami apsaimniekotā 100 ha lielā, vēsturiskā lidostas Spilve teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. «Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro,» atklāj V.Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. Viņus neaizkavējot ne visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, ne novērošanas kameras, ne dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, kas uz laiku tika nolīgta, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. «Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus», stāsta SIA Rīgas nami vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Jūs vakarā iebraucat pazemes stāvvietā un dažu centimetru attālumā no jūsu mašīnas no ārsienas nokrīt liels apmetuma gabals. Vēlāk dzīvokļu īpašnieku sapulcē atklājas, ka ir bojāts stāvvietas hidroizolācijas slānis.

Pārvaldnieks saka, ka konkrētais remonts nebūs dārgs - mēnesī katram īpašniekam tikai 0,60 eiro par m2, taču ir nopietni jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu.

Pirmajā mirklī varētu šķist šokējoši - kā tad tā? Nu un kas, ja tur kaut kas mazliet pil un apmetums krīt – māja taču kopā vēl nebrūk? Nesen celta ēka, augsta cena par kvadrātmetru – gribētos izbaudīt dzīvi skaistā mājoklī un gadus desmit vai pat piecpadsmit ne par ko neraizēties. Turklāt – vai tad būvnieki nekādas garantijas neuzņemas?

Jāatzīst, šī situācija ir izdomāta tikai daļēji. Kopš 2000. gada Rīgā ir uzbūvētas 656 jaunas dzīvojamās ēkas. Redzot, kāda situācija veidojas ar vairāk nekā desmit gadus vecām mājām, mājas apsaimniekotāji t.s. “jauno projektu” dzīvokļu īpašniekiem patiešām spiež iedziļināties lietās, par kurām tiem bieži vien negribas domāt.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Piena lopkopības saimniecība Kalna Dambrāni izvērš bullīšu nobarošanu, veidos izsoļu namu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Kalna Dambrānos Tīrumnieku ģimene sāka saimniekot 2008. gadā, kad tika uzbūvēti pirmie divi fermas korpusi. Saimniecība 2011. gadā turpināja paplašināšanos, bet pagājušajā gadā ar Eiropas līdzfinansējumu uzbūvēts 1,22 miljonu eiro vērtais jaunākais korpuss, kur izvietoti nobarojamie piena bullīši. Pašlaik pavisam Kalna Dambrānos ir 1500 lopi. Saimniecības specializācija ir piena lopkopība un gaļas liellopu audzēšana. Iespējams, turpmāk saimniecība varētu nodarboties arī ar graudkopību, jo apsaimniekošanā esošās zemes platības to atļauj.

Saimniecībā ir tīršķirnes ganāmpulks, Holšteinas šķirnes lopi galvenokārt ievesti no Vācijas, jo Latvijā nav bijis iespējas tās iegādāties. «Izkopjam ganāmpulku un skrienam līdzi ģenētikai. Lopus atvedām no Vācijas vēl 2008. gadā, daži vēl tagad palikuši. Ejam uz eksterjeru un cenšamies izkopt ganāmpulku. Saimniecībā atstājam visus dzīvniekus, gan bullīšus, gan telītes. Telītes audzējam atražošanai, bet bullīšus – gaļai. Paši audzējam kukurūzu un zāli, graudus pagaidām iepērkam,» stāsta Iveta Tīrumniece.

Kopš 2009.gada Latvijā renovētas gandrīz 1400 ēkas, norāda Ekonomikas ministrijā (EM). Interese par ēku energoefektivitāti sevišķi pieauga 2022.gadā, kad strauji kāpa energoresursu cenas, tomēr tikpat strauji augošā inflācija un būvniecības izmaksas praktisku darbību neveicina. Arī valsts atbalsts tiek kritizēts - finansējuma apjoms nav pietiekams, bet dokumentācija - sarežģīta.

Pēc EM aplēsēm šobrīd renovācija būtu nepieciešama apmēram 75% Latvijas dzīvojamā fonda, un, lai gan līdz šim daudzdzīvokļu namu atjaunošanas temps ir bijis salīdzinoši lēns, dinamika ir strauji augoša. Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtā informācija liecina, ka ik gadu ar viņu atbalstu vidēji tiek renovētas 100 līdz 120 daudzdzīvokļu mājas, taču šis gads varētu būt izņēmums - pašlaik plānots, ka renovēto namu skaits 2023. gadā varētu pārsniegt divus simtus.

Atbalsts nepietiekams

Rīgā pēdējo desmit gadu laikā pilnībā atjaunoti 74 nami, taču Rīgas domes (RD) sniegtā informācija liecina, ka līdz šī gada beigām šis skaitlis palielināsies, jo ekspluatācijā paredzēts nodot vēl 68 ēkas. 2021. gadā Rīgas pilsētā kopumā bija aptuveni 11,7 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas ir 29,7% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita Latvijā, stāsta Solvita Brence-Kauste, RD Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore. “Šobrīd Rīgā būtu jāatjauno vismaz 6000 ēkas, un Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA) aktīvi strādā, lai izglītotu un informētu cilvēkus par māju atjaunošanas nepieciešamību un iespējām. Jāsaka, ka kopumā pastāv vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāji izvēlas namus tomēr nerenovēt. Viens no tiem ir nepabeigts privatizācijas process, kas nozīmē, ka ēkas apsaimnieko pašvaldības un iedzīvotāji var neuzņemties atbildību par savu īpašumu un līdz ar to neiesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tāpat nereti novērojam, ka iedzīvotāji baidās uzņemties kredītsaistības, kā arī viņiem trūkst zināšanu, lai dibinātu biedrību vai pieņemtu kopības lēmumu. Vēl būtiski aspekti ir arī iedzīvotāju maksātspēja, kā arī projekta īstenošanas izmaksas un laiks,” skaidro Solvita Brence-Kauste.

Jūrmalas iedzīvotāji ir satraukušies, ka kārtējo reizi pilsētā tūrisma objekta vietā uz pašvaldības zemes tiek būvēts daudzdzīvokļu nams. Miljonārs Aleksandrs Osokins saņēmis Jūrmalas domes būvatļauju Asaros, Dzimtenes ielā 1 būvēt viesu namu, bet tikmēr nekustamo īpašumu kompānija Ordo šajā adresē tirgo ekskluzīvus dzīvokļus par 6000 Ls/m2, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Sludinājumam pievienotajā skiču plānā redzama 12 metru augsta, mūsdienīga ēka.

Ekskluzīvais zemes gabals Asaros pieder Jūrmalas pašvaldībai, kas par 54 latiem mēnesī pirms desmit gadiem to iznomāja firmai Jūrmalas zemes fonds. Puse firmas pieder Osokinam, bet otra puse – juristei Ilzei Zosulei. Desmit gadus Osokins nesekmīgi mēģināja dabūt būvatļauju konkrētajam zemes gabalam. Beidzot zaļo gaismu būvniecībai ir devusi Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome. Pats Jūrmalas mērs uzskata, ka viss noticis likumīgi un neesot pamata satraukumam.

Pirms pusgada sabiedrībai maz zināmā miljonāra Osokina firma SHWART par 200 tūkstošiem nopirka arī Majoru glābšanas stacijas ēku. Jūrmalas iedzīvotāji bija neizpratnē, kādēļ ēka, kur jābūt glābšanas stacijai, tiek pārdota privātīpašniekam un pieļauj - arī šeit, visticamāk, sagaidāma daudzdzīvokļu ēkas būvniecība, vēsta Nekā Personīga.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Kopumā ieguldot 14,7 miljonus, Mežciems tiks papildināts ar jaunu sešu daudzdzīvokļu namu projektu Gaiļezera nami. Secināts, ka interese par šāda veida projektu tirgū varētu būt liela, jo dzīvojamās platības šajā rajonā lielākoties ir iekārtotas padomju laika blokmājās.

«Meklējot vietu dzīvokļu mājas projektam, Mežciems šķita perspektīvs rajons. Rīgā šādu vietu nav daudz, ir Ķīpsala, Baltezers, Mežaparks, taču tur nekustamā īpašuma cenas ir krietni virs vidējā līmeņa,» stāsta SIA Merks nekustamo īpašumu projektu vadītāja Dace Tumšā.

Daudzdzīvokļu namu pircēju profils primāri ir Mežciemā dzīvojošie cilvēki, kas priekšroku dod jauno projektu namiem. Kā lielākā daļa jauno projektu, Gaiļezera nami būs paredzēti Latvijas iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ienākumiem. Cenas svārstās no 1 400 līdz 1 600 eiro kvadrātmetrā.

Pirmās trīs projekta ēkas plānots pabeigt 2017. gada decembrī, savukārt nākamo trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecība sāksies, kad būs rezervēta aptuveni puse dzīvokļu pirmajās mājās. Projektā ir divu, trīs, kā arī četru istabu dzīvokļi, dzīvojamās platības no 60 līdz 100 m2.