Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Šonedēļ uzsāksies ielu seguma atjaunošanas darbi Pārdaugavā, ko plānots pabeigt līdz oktobra beigām, informē Rīgas domes Satiksmes departaments piebilstot, ka autovadītājiem jārēķinās ar papildus ceļā pavadīto laiku.

Ielu seguma atjaunošanas laikā ielas brauktuvei uzklās jaunu asfaltbetona segumu, atjaunos vai uzlabos brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklās jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Būvniekiem esot izvirzīts priekšnoteikums, ka darbi jāveic nepārtraucot satiksmi, kā arī, ja laika apstākļi ir labvēlīgi arī naktīs, netraucējot vietējās apkārtnes iedzīvotāju nakts mieru.

Ielu segums tiks atjaunots Pārdaugavas ielās: Jūrmalas gatvē no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kārļa Ulmaņa gatvē no Bieķengrāvja estakādes līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, nobrauktuvei no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Mūkusalas ielai (virzienā uz centru), Rostokas ielā un Jāņa Endzelīna ielā no Rostokas ielas līdz Priedaines ielai, Bauskas ielā no Bukaišu ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, Kuldīgas ielā no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas ielā no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Lilijas ielā no Dagmāras ielas līdz Buļļu ielai, Volguntes ielā, Paula Lejiņa ielā brauktuves nepāra numuru pusē un Imantas 13. Līnija, kā arī Mazā Nomeņu ielā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai un Liepājas ielā no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai un Stūres ielā. Arī būtisku uzlabojumu izjutīšot tie autovadītāji, kuri ikdienā kā ikdienas maršrutu izmanto Braslas ielu virzienā no Ieriķu ielas līdz Vestienas ielai un Vestienas ielā no Braslas ielas līdz Stopiņu ielai.

Liepājas Būvvaldes komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas biznesa centra paplašināto teritoriju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tajā izbūvētas trīs jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību aptuveni 12 300 m2 un viens mazāks ražošanas korpuss 1000 m2 platībā.

Liepājas biznesa centra īpašnieka un nekustamā īpašuma apsaimniekotājs LSEZ SIA Pumac Liepaja pārstāvis Livars Vangovskis uzsver, ka projekts ir veiksmīgi īstenots un jau šobrīd ražošanas uzņēmumiem ir iznomāti 74% no jaunajām telpām, kas liek domāt par industriālā parka tālāku paplašināšanos.

Liepājas biznesa centrs paplašināšanas projektu atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un, kā nosaka noslēgtais līgums, atbalsta intensitāte ir 50% jeb līdz 1,4 miljoniem eiro. Tāpat ar LIAA noslēgtais līgums paredz, ka uzbūvētajās telpās jāizvieto ražošanas uzņēmumi ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā, radot jaunas darbavietas.

Industriālajā teritorijā Meldru/Dūņu ielā Liepājā uzsākta atsperu ražotāja «Lesjofors Springs LV» jaunas rūpnīcas būvniecība, bet projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Uzņēmums «Lesjofors Springs LV» savu ražotni Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā atvēra pirms 15 gadiem. Tas nodarbina vairāk kā 150 cilvēkus un ražojot dažādas atsperes un citas metāla detaļas. Kā jaunās rūpnīcas būvniecību skaidro LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, esošajos – kopumā 7,5 tūkst. m2 uzņēmumam kļuvis par šauru.

«Esam atraduši finansējumu jaunas rūpnīcas būvniecībai, varam to atļauties un arī valsts nodokļu politika to veicina. Varam attīstīt paši savas rūpnīcas būvniecību.» Jaunā ražotne plānota 11,5 tūkst. m2 platībā.

Meldru/ Dūņu ielas industriālās teritorijas, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika sakārtotas 2014./2015. gadā. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis uzsver, ka agrāk šeit bija šaura grantēta iela. Tikai pēc ielas izbūves un komunikāciju ievilkšanas šī teritorija ir kļuvusi pievilcīga, un tāpēc arī šeit ir uzsākta ražotnes būvniecība, bet vēl vairākas šobrīd atrodas dažādās projektēšanas stadijās.

Noslēdzies Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā iepirkums par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti pieci piedāvājumi un par uzvarētājiem pasludināta AS Ceļu pārvalde, SIA CBF Binders un SIA Roadeks.

Kopējā līgumcena ir 5,2 miljoni eiro. Konkursā tika izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Kā skaidro Rīgas dome, atjaunošanas darbi šajā gadā uzvarētājiem jāveic 16 objektos, kas sadalīti četros atsevišķos līgumos. Pirmā līguma objekti ir Jūrmalas gatve no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kuldīgas iela no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas iela no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Mazā Nometņu iela no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai un Liepājas iela no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai, Aleksandra Bieziņa iela brauktuves pāra numuru pusē.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā konkursā par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un SIA Siltums Jums. Pagaidām nav noteikts sūdzības izskatīšanas datums.

Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā iepirkums par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā.

Konkursā tika saņemti pieci piedāvājumi un par uzvarētājiem pasludināta AS Ceļu pārvalde, SIA CBF Binders un SIA Roadeks.

Kopējā līgumcena ir 5,2 miljoni eiro. Konkursā tika izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Kā skaidro Rīgas dome, atjaunošanas darbi šajā gadā uzvarētājiem jāveic 16 objektos, kas sadalīti četros atsevišķos līgumos. Pirmā līguma objekti ir Jūrmalas gatve no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kuldīgas iela no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas iela no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Mazā Nometņu iela no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai un Liepājas iela no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai, Aleksandra Bieziņa iela brauktuves pāra numuru pusē.

Liepājas valstspilsētas Būvvalde 24.janvārī pieņēmusi ekspluatācijā izbūvētos zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras objektus abpus Tirdzniecības kanālam, ko īstenoja Liepājas SEZ pārvalde LAD projekta “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta” ietvaros.

Vecās ostmalas pusē rekonstruētas piestātnes Nr.83, Nr.85,Nr.86 un Nr.87, savukārt Jaunliepājas pusē atjaunotas piestātnes Nr.71 un Nr.72, kā arī Atslēdznieku ielas posms. Kopumā sakārtotas piestātnes vairāk nekā 600 metru garumā - ~ 360 metri no tiem Vecliepājas pusē, savukārt ~240 metri Jaunliepājā. Tāpat sakārtots Atslēdznieku ielas posms 800 metru garumā, kas nodrošina zivju izkraušanu un zvejnieku transporta kustību uz un no piestātnes. Ostas autoceļa posms ir ieguvis cieto segumu un līdz ar to ostas teritorijā vairs nav koplietošanas autoceļi ar zemes segumu.

Darbus veica SIA “Tilts” ar kuru līgumu Liepājas SEZ pārvalde noslēdza 2021.gada 7.aprīlī par kopējo summu 2 616 525,45 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Atgādināsim, ka projektu ietekmēja ģeopolitiskā situācija un būvniecības izmaksu sadārdzinājums, kā rezultātā pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma 2022.gada pavasarī uzņēmums neatsāka darbus. Meklējot labāko risinājumu, lai iesākto projektu pabeigtu, Liepājas SEZ pārvalde noslēdza vienošanās ar SIA “Tilts” un darbi tika pabeigti.

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Liepājas dome paredzējusi galvot SIA Liepājas tramvajs aizņēmumu Valsts kasē līdz 4,67 miljoniem eiro, liecina domes lēmumprojekts, kurš šodien pagaidām vēl netika apstiprināts.

Aizņemties paredzēts uz laiku līdz 22 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu trīs gadi par Valsts kases noteikto mainīgo procentu likmi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» īstenošanai.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Sakarā ar filmēšanas darbiem tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana, izņemot filmēšanas tehniskos transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām atļaujām, vairākās Rīgas ielās, informē Rīgas dome.

Gaidāmie satiksmes ierobežojumi:

- 27. aprīlī no plkst. 7.00 līdz plkst. 19.00 Kokles ielas abās pusēs;

- 27. aprīlī no plkst. 7.00 līdz plkst. 19.00 Mazās Nometņu ielas posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Liepājas ielai;

- 27. aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 23.00 Zigfrīda Annas Meirovica bulvāra posmā no Krišjāņa Valdemāra iela līdz iebrauktuvei Jēkaba kazarmās;

- no 28. aprīļa plkst. 6.00 līdz 1. maija plkst. 22.00 Bīskapa gātes posmos no Palasta ielas līdz Miesnieku ielai Bīskapa gātes kreisajā pusē virzienā no Palasta ielas uz Miesnieku ielas pusi un no Palasta ielas līdz 11. novembra krastmalas paralēlajai ielai.

Veicot filmēšanas darbus, var tikt pārsniegts pieļaujamais trokšņa līmenis un izmantots papildus apgaismojums. Meteoroloģisko apstākļu dēļ filmēšanas darbi var tikt pārcelti uz tuvāko iespējamo datumu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvalde simboliski atklājusi izbūvēto pievadceļa posmu no O. Kalpaka ielas līdz Raiņa ielai.

Izbūvētā auto pievadceļa posma garums ir ~2,7 km, bet būvdarbu līguma summa – 2 846 399,02 EUR. Būvdarbus saskaņā ar iepirkumu procedūru un noslēgto līgumu veic SIA “CTB”.

Šobrīd kopējais Liepājas ostas auto pievadceļa garums ir 9 km. Ostas pievadceļš ir viens no signāliem, ka attīstības procesi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā turpinās, ka Liepāja dzīvo un strādā, norāda Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks. "Šis pievadceļš ostai pavēra pilnīgi citu aprites ātrumu. Ja braucam vai dodamies ceļā, tātad mums ir mērķis, ko vēlamies sasniegt, savukārt, izbūvējot ceļu, mēs dodam iespēju arī citiem sasniegt savus mērķus. Liepājas ostas pievadceļš ir labs piemērs, kā kopīgi valstij, pilsētai, uzņēmējiem un Liepājas SEZ pārvaldei, pārdomāti strādājot, var sasniegt vērtīgu rezultātu.”

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Konkursā tika saņemti trīs piedāvājumi.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

SIA Liepājas tramvajs izsludinājis konkursu par tramvaja līnijas posmu renovāciju Liepājā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn maijā ekspluatācijā tika pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā «Ezerkrasts». Jaunā tramvaja līnija ir pašreizējās līnijas atzars 3,6 km garumā līdz Ezerkrasta dzīvojamam masīvam. Tā virzās pa Tukuma ielas posmu no Klaipēdas ielas līdz Ventas ielai, pa Ventas ielu – posmā no Tukuma ielas līdz Ganību ielai, pa Ķempes ielu, un noslēdzas ar apli Slapjajā ielā. Tehnisko projektu izstrādājusi a/s UPB. Jaunās tramvaja līnijas izbūvi veica SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 miljoniem latu, neskaitot PVN.

Pirmie Polijā ražotie Solaris autobusi Liepājā nonāks aprīļa beigās, pakāpeniski nomainot 17 gadus vecos un bieži lūstošos autobusus, kas pasažieru pārvadājums veica līdz šim, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Plānots, ka pirmie jaunie autobusi Liepājas pilsētas maršrutu tīklā varētu uzsākt kursēt jau tuvāko nedēļu laikā, bet pilnībā autobusus Liepājas ielās plānots nomainīt tiklīdz pārvadātājs AS Liepājas autobusu parks tos saņems no ražotāja.

No 14. līdz 16. aprīlim AS Liepājas autobusu parks pārstāvji dosies uz Solaris rūpnīcu Polijā, lai piedalītos apmācībās par jaunajiem autobusiem un jau drīz pēc tam pirmos autobusus vestu uz Liepāju.

Pavisam Liepājas pilsētas vajadzībām tiks saražoti 43 jauni, moderni zemās grīdas Solaris autobusi, kas veiks reisus 1., 3., 4., 6., 6.a, 9., 9.a, 10., 10.a, 11., 11.a, 904., 912., 912.a un 912.b maršrutā. Zemās grīdas autobusiem visas durvis atrodas vienā līmenī, iekāpšana ir bez pakāpieniem un pasažieru salonā nav pakāpienu ejās, kas atvieglos iekļūšanu autobusā un pārvietošanos gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie vidējām durvīm autobusos būs uzstādīta rampa invalīdu ratiņu iebraukšanai autobusā.

28. aprīlī Liepājas autobusu parka teritorijā, Cukura ielā 8/16, notika jauno Solaris zemās grīdas autobusu prezentācija. Tie no trešdienas, 29.aprīļa, sāks kursēt Liepājas ielās, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jaunās paaudzes Solaris autobusi aizvietos līdzšinējos Liepājas sabiedriskā transporta autobusus, no kuriem daudzi pārsnieguši pat 20 gadu vecumu un ir gan morāli, gan fiziski novecojuši, nespējot nodrošināt pasažieriem nepieciešamo pakalpojuma kvalitāti, skaidro pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saskaņā ar iepirkumu Liepājas pilsētas maršruta tīklu apkalpos 43 jauni zemās grīdas Solaris autobusi.

Liepājas autobusu parks ar Polijas uzņēmumu Solaris Bus&Coach S.A. noslēdzis 7,7 miljonus eiro vērtu līgumu par jaunu autobusu piegādi. Samaksa saskaņā ar līgumu tiks veikta pa daļām.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība SIA Baltkom uzsākusi bijušās Linoleju rūpnīcas inventarizāciju un sakārtošanu. Uzņēmums šā gada jūnijā iegādājās izsolē nekustamo īpašumu, bet septembrī ieguva Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, lai īstenotu savu plānu par industriālā parka izveidi, nākotnē piedāvājot ražošanas telpas citiem uzņēmumiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

LSEZ SIA Baltkom nekustamā īpašuma apsaimniekošanu uzsāka šā gada augusta beigās ar teritorijas attīrīšanu no gružiem, kas gadiem krājās, kā arī no gadiem nekontrolējami aizaugušiem krūmiem un kokiem. Šobrīd darbi aktīvi turpinās un tos veic piesaistītie uzņēmumi, kas nodrošina konkrētu darbu izpildi.

Kā iepriekš norādīja SIA Baltkom valdes loceklis Aleksejs Kozlovs, šā īpašuma iegādes noteicošie faktori bija tiešs ostas tuvums un iespēja saņemt atvieglojumus investīcijām, ko nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumus. Uzņēmums plāno saglabāt vēsturisko sarkano ķieģeļu apbūvi un perspektīvā arī atjaunot arhitekta Paula Maksa Berči projektēto bijušo kantora ēku, kas ir kultūrvēstures piemineklis.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēmusi rezervēt zemesgabala Zemgales iela 8/12 nomas tiesības SIA Karosta Terminals uz vienu gadu eļļas un graudu termināla ar ražošanas kompleksu būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei, liecina informācija LIepājas SEZ mājaslapā.

Lēmums pieņemts izvērtējot iesniegtos dokumentus, ieceres pamatotību un ietekmi uz pilsētas kopējo attīstību,

Nepieciešamā zemesgabala Zemgales iela 8/12, Liepājā platība ir aptuveni 76 tūkst. m2, kas tiks precizēta, izstrādājot būvniecības projektu.

Norādīts, ka nekustamais īpašums Zemgales ielā 8/12 atrodas stratēģiski svarīgā vietā Karostas kanāla baseinā un interese no investoru puses bijusi arī iepriekš. Pēdējos gados Liepājas SEZ pārvalde daudz paveikusi teritorijas sakopšanā – tā gan norobežota, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, gan atbrīvota no krūmiem. «Lai Zemgales ielas 8/12 teritorijā varētu īstenot saimniecisko darbību nepieciešami lieli ieguldījumi, ko bez nopietna investora nevar izdarīt,» skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Industriālā parka Liepājas biznesa centrs trīs ražošanas ēku izveidē kopējās investīcijas būs apmēram trīs miljoni eiro, aģentūrai BNS pastāstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājā, Kapsēdes ielā, notiek būvniecības darbi, lai šā gada jūnijā Liepājas biznesa centrs ekspluatācijā varētu nodot trīs jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību aptuveni 12,3 tūkstoši kvadrātmetru.

Liepājas biznesa centrs īpašnieka un nekustamā īpašuma apsaimniekotāja LSEZ uzņēmuma Pumac Liepaja pārstāvis Livars Vangovskis norādīja, ka par ražošanas ēkām interese ir gan no ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējiem un ir pamats domāt, ka visās trīs ēkās vēl šogad tiks izvietoti jauni ražošanas uzņēmumi. «Ir jau konkrēta interese no uzņēmējiem, viena no ražošanas ēkām jau par 99% ir iznomāta, arī otra ir praktiski atradusi savus iemītniekus, bet par trešo turpinās sarunas. Pārsvarā tie ir ārvalstu uzņēmumi, bet ir arī vietējie, kas meklē jaunas, modernas telpas,» skaidroja Vangovskis.