Foto

Liepājā prasmes izrāda amatnieki un mājražotāji

Vēsma Lēvalde, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Viens no vērienīgākajiem tradicionālās kultūras un amtniecības sarīkojumiem Latvijā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja ap 200 amatnieku un tūkstošiem apmeklētāju.

Amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems Liepājas Vecās ostmalas promenādē notika jau 11.reizi. Līvas ciemā apvienota tradicionālā kultūra, amatniecība, etnomūzika, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Amatnieki gan tirgojas ar saviem darinājumiem, gan demonstrē amata prasmes, iesaistot festivāla apmeklētājus dažādu arodu apguvē improvizētās darbnīcās. Tirgū bija manāmi amatnieki gan no Latvijas, gan kaimiņiem - Lietuvas. Savas prasmes demonstrēja arī topošie amatnieki no profesionālās izglītības iestādēm. Līvas ciema priekšrocība ir tā, ka tirgū nav sastopami importa mantu vai rūpniecisku darinājumu tirgotāji, atzina db.lv aptaujātie tirdzinieki. Savus ražojumus tirgoja linu, adījumu, ādas, metāla mākslinieki, kā arī tradicionālo produktu mājražotāji. Īpaši šogad tika izcelti kokamatnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

LETA, 18.05.2018

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis (no kreisās) un Mārtiņš Dambergi

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik augstu var kāpt akciju tirgi

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavas vecākais un lielākais tirgus – Āgenskalna tirgus – tiks gatavots visaptverošai rekonstrukcijai. Šādu vēsti medijiem dienu pirms Lāčplēša dienas izplatīja tirgus apsaimniekotāja – Rīgas Centrāltirgus – pārstāvji. Ņemot vērā darbu apjomu, tirdzniecības process tiks pārtraukts jau drīzumā – no nākamā gada 1. janvāra. Iemesls – vēsturiskās celtnes tehniskais stāvoklis un sarūkošie tirdzniecības apjomi.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, iemesli tirgus slēgšanai radušies ilgākā laika posmā. Proti, vasaras nogalē Āgenskalna tirgus pagrabā nelielā platībā nobrukusi daļa griestu, tāpēc slēgta centrālā ieeja. Tirgū strādājošie teic, ka iepriekšējais tirgus nomnieks, ar kuru nomas līgums lauzts, par seno celtni nav rūpējies un tā nolaista tiktāl, ka tagad tirgus jāslēdz. Jāatgādina, ka tikai šā gada pavasarī Rīgas Centrāltirgus lauza līgumu ar ilggadējo tirgus nomnieku, jo tas nepildīja savas saistības, proti, neveica nekādus ieguldījumus. To intervijā Dienas Biznesam pirms mēneša apgalvoja arī jaunais Rīgas Centrāltirgus vadītājs Artis Druvinieks. Viņš gan neņēmās komentēt to, kādi bijuši viņa priekšgājēju argumenti par labu līguma slēgšanai. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka tehniskais stāvoklis Āgenskalna tirgū nav iepriecinošs un tirgus vadība esot nopietnu pārdomu periodā par tālākajiem soļiem. Druvinieks arī atgādināja, ka Āgenskalna tirgus ir kultūrvēsturisks piemineklis, līdz ar to jāveic jebkuru darbu saskaņošana. Lai kopumā veiktu Āgenskalna tirgus renovāciju, būtu nepieciešami 3 – 4,5 miljoni eiro, viņš lēsa. Šādas naudas neesot, un šobrīd jau kļuvis skaidrs, ka arī konkrēta plāna par tirgus atjaunošanu vēl nav. Pēc 1. janvāra ēka tikšot iekonservēta un tikai tad taps projekts remontiem. Te nu gribas jautāt, kur jūs, tirgus saimnieki, bijāt agrāk? Vai tiešām tirgus kapitāldaļu turētāja – Rīgas Domes – amatpersonas neredzēja, ka tirgus pamazām iet postā, ka tirgotājiem apstākļi ar katru gadu pasliktinās? Ar neapbruņotu aci katram apmeklētājam bija redzams gan brūkošais apmetums, gan novecojušās tirdzniecības vietas, kas atsauc atmiņā dziļus padomju laikus. Un kā var šādā situācijā runāt par sarūkošajiem tirdzniecības apjomiem, ja ilgstoši nekas netiek darīts tirgotāju darba apstākļu uzlabošanai un apmeklētāju piesaistei. To var nosaukt vienā vārdā – nesaimnieciskums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais izaicinājums - Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide

Armanda Vilcāne, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgū darbību sākuši 11 tirgotāji, par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem uzskatāma Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atzīmējot augošā tirgus desmitgadi, neaizmirsīsim par nestabilitāti

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MiFID II - vai efektīva atbilde krīzes cēloņiem un vai gala investīciju patērētāji būs labāk pasargāti?

Deloitte Lavija Konsultāciju nodaļas direktora vietnieks Andris Liepiņš, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zināms viens pretendents, kurš pieteicies Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - KP aizliedz Maxima izmantot mazumtirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā

Db.lv, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas par elektrības tirgus atvēršanu

Nozare.lv, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Biržas cenas var sapurināt elektrības tirgu

Jānis Bethers, elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts pirmais mēnesis, kad Latvijas patērētāji paši lemj cik un kam maksāt par elektrību, savukārt līdz ar pirmajiem saņemtajiem rēķiniem parādās iespēja salīdzināt izdarītās izvēles izdevīgumu. Turklāt šīs nozīmīgās tirgus pārmaiņas sakrīt ar ziemas periodu, kad pēdējos gados elektroenerģijas cenas biržā samazinās. Janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā kritusi pat par 20,6% salīdzinājumā ar 2014.gada 12 mēnešu vidējo cenu. Tas ir labs sākums atvērtā tirgus iepazīšanai un sniedz arī zināmu satricinājumu, motivējot tirgus jaunpienācējus apgūt dažādus elektroenerģijas iegādes veidus, lai gūtu labumu no iespējamām tirgus svārstībām.

Kopumā mājsaimniecību vidējā svērtā elektroenerģijas cena Nord Pool spot biržas Latvijas reģionā janvārī tipveida patēriņa grafikam samazinājās līdz 4,1 centiem/kWh, kas ir pat zem darbību izbeigušajā Pamata tarifā iekļautās elektroenerģijas vērtības. 4,1 cents par kWh ir tīrās izmaksas elektroenerģijas iegādei biržā, precīza cena ir atkarīga no noslēgtā līguma ar tirgotāju. Tiesa, tirgus svārstību pozitīvo ietekmi var novērtēt vienīgi tie, kuri bija aktīvāki un izdarīja drosmīgāko izvēli, iegādājoties elektrību par biržas cenām. Pašlaik pieejamie tirgus dati gan liecina, ka tādas janvārī bija vien aptuveni 7000 jeb 0,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām. Bet vienlaikus šajā produktu segmentā slēpjas vislielākais izaugsmes potenciāls un iespējas ievērojami paaugstināt tirgus kopējo aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā reklāmas tirgus pērn audzis visstraujāk Baltijā

Nozare.lv, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Rīgā sācies tirgus kultūras noriets?

Iveta Liniņa, mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

KP: Latvenergo tirgus daļa lēni, bet konsekventi samazinās

Elīna Pankovska, 21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas šobrīd pērk elektroenerģiju brīvajā tirgū, ir iespējams viegli mainīt piegādātājus, turklāt esošie piegādātāji spēj veiksmīgi konkurēt gan ar cenām, gan ar līguma nosacījumiem, tāpēc konkurence elektroenerģijas tirdzniecības tirgū var saasināties.

Savukārt būtisks nosacījums veiksmīgai konkurencei pēc nākotnē paredzētās tirgus atvēršanas elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām ir tirgus atvēršanas termiņa savlaicīga noteikšana, lai potenciālajiem tirgus dalībniekiem dotu iespēju plānot savu darbību šajā tirgū.

Šādus secinājumus Konkurences padomes (KP) guvusi elektroenerģijas tirdzniecības brīvajā tirgū uzraudzības ietvaros. Uzraudzība tika veikta laikā, kad tirgus ir daļēji atvērts konkurencei – uzņēmumi elektroenerģiju iegādājas brīvajā tirgū, bet mājsaimniecībām to kā regulētu pakalpojumu piegādā a/s Latvenergo.

Elektroenerģiju brīvajā tirgū Latvijā tirgo seši uzņēmumi – a/s Latvenergo, SIA Enefit, SIA Inter Rao Latvia, SIA BCG Riga, SIA Enerģijas avots un SIA Hansa Energy. Lielākais tirgus dalībnieks ir Latvenergo, savukārt no pārējiem pagaidām tikai SIA Enefit un SIA Enerģijas avots tirgus daļa pārsniedz 1%, tomēr Latvenergo tirgus daļa lēni, bet konsekventi samazinoties, kamēr pārējiem uzņēmumiem tā pieaug, atzīmē KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kārlis Dambergs: Svarīgi, ko no Āgenskalna tirgus sagaida tā galvenie atbalstītāji – iedzīvotāji

Kristīne Stepiņa, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Kalnciema kvartāla attīstītāji, brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi, apsver iespēju kļūt par Āgenskalna tirgus nomniekiem. K. Dambergs intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta par iecerēm.

Fragments no intervijas:

Kādas investīcijas esat veikuši Kalnciema kvartāla attīstībā?

Līdz šim brīdim esam aizņēmušies vairākus miljonus eiro, vēl jāatdod kredīti aptuveni 1,7 miljonu eiro apjomā.

Vai tirgus organizēšana ir ienesīga?

Tirgus ar vienu roku dod, ar otru ņem. Tas prasa lielus ieguldījumus – gan līdzekļus, gan radošas idejas. Tirgotāju dalības maksa uz Eiropas fona nav liela, tāpat kā mūsu algas. Protams, tirgus ir bizness, taču tā galvenais ieguldījums – padara vietu dzīvu. Tirgus ir arī rūpes par apkārtni. Un ne tikai. Gribam, lai te ir rīdzinieku kopā sanākšanas vieta, ko apmeklē ar labu prātu. Gribam noturēt līdzsvaru starp prieku par šo vietu un uzņēmējdarbību. Turpinām ieguldīt un radīt iespējas – te notiek gan koka arhitektūras semināri, gan radošās darbnīcas bērniem. Ikvienam, kas nācis konsultēties par koka ēkām, esam snieguši pašu apgūtās praktiskās zināšanas. Cilvēki nāk un interesējas par dažādiem jautājumiem. Koka arhitektūras centrs ir vieta, kur savas zināšanas un pieredzi nododam tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas divi jauni dalībnieki

Žanete Hāka, 01.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru