Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Rīgā, Bruņinieku ielā atvērts ceturtais labdarības veikals «Otrā Elpa». Jaunajā veikalā var iegādāties dažādās preces, kā arī šis veikals pieņem ziedojumus.

Ziedojumi, kas tiek ziedoti labdarības veikaliem «Otrā Elpa», tiek sašķiroti - daļa nonāk labdarības veikalos «Otrā elpa», kur iegūtie līdzekļi tiek ziedoti labdarības projektiem, bet daļa tiek ziedota mantiski sociālām organizācijām, kas tās izsniedz tiem, kam nepieciešama palīdzība – sociāliem centriem, bērnu namiem, aprūpes iestādēm u.c.

No 9. līdz 20. aprīlim «Otra elpa» jau astoto reizi rīko reto un vērtīgo priekšmetu izsoli. Šajā izsolē tiks izsolīts 121 priekšmets, iegūtie līdzekļi tiks ziedoti projektam «Zied ģimene», kura mērķis ir atbalsts Taurupes pagasta maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Pagājušā izsolē, kura notika 2017. gada decembrī, visi iegūti līdzekļi tika ziedoti «Dod Pieci» atbalsta programmai «Plecs» 3050 eiro apmērā.

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

AS Latvijas valsts meži sadarbībā ar labo darbu veikalu Otrā elpa un Latvijas Samariešu apvienību uzsāk akciju Nemēslo mežā! Padari lieko noderīgu!, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju šogad īpaši padomāt par iespēju dot «otro elpu» lietām, kuras citādi nonāktu miskastē vai pat mežā.

Kā informē organizatori, akcijas laikā kampaņas Nemēslo mežā! galvenais varonis Cūkmens pievērsīs uzmanību lietu «otrās dzīves» potenciālam un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanai, organizējot Tirgutūri pa 10 Latvijas lielāko pilsētu tirgiem un aicinot iedzīvotājus ziedot sev vairs nederīgas, taču sadzīvē vēl izmantojamas lietas, piešķirot tām «otro elpu».

Tirgutūrē ikvienam būšot iespēja uzklausīt padomus, piedalīties Otrās elpas radošajās darbnīcās, kā arī ziedot dažādas funkcionālas, tīras un kvalitatīvas lietas, ko Latviešu Samariešu apvienība nogādās uz sociālās aprūpes centriem visā Latvijā. Pilsētu tirgus laukumos darbosies arī labo darbu veikala Otrā elpa labdarības tirdziņš. Visi tirdziņā savāktie līdzekļi tiks piešķirti Latvijas Astmas un alerģijas biedrībai ar astmu un dažādām alerģijām slimo bērnu rehabilitācijas nometnes-ārstniecības kursa organizēšanai vasaras beigās Baltezera sanatorijā.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Latvijā ir iesakņojušās dažādas apģērba ziedošanas iniciatīvas, kas kaut nedaudz palīdz samazināt atkritumu apmērus

Latvijā tekstila izstrādājumus, piemēram, var nodot labdarības organizācijām Pestīšanas armija un Latvijas Sarkanais krusts, ievietojot t/c Spice izvietotajā stendā Palīdzības siena. Šajā jomā aktīvi darbojas organizācija Otrā elpa, kas ir izveidojusi labdarības veikalu tīklu, kuros var nodot un iegādāties privātpersonu un organizāciju nodotus/ziedotus dažādus priekšmetus, tostarp apģērbus.

Drēbes pārvērš naudā

«Cilvēki ziedo labas, bet sev vairs nevajadzīgas lietas – apģērbus, apavus, traukus, grāmatas u.c. Lietas tiek šķirotas un pēc tam veikalā labākās no tām piedāvājam iegādāties,» stāsta labdarības veikalu Otrā elpa vadītāja Zane Priedīte.

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Vintidža popularitātes vilnis, kas jau labu laiku pārņemis Eiropu un ASV, līdz Latvijai īsti nav nonācis , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vintidžu (vintage) parasti dēvē lietas – apģērbu, apavus, aksesuārus, mēbeles, interjera priekšmetus –, kas ražotas laika posmā no pagājušā gadsimta 20. līdz 90. gadiem. Vintidža apģērbu un aksesuāru cienītājiem pagājušā gadsimta pērļu medībās Latvijā ir plašākas iespējas, savukārt tiem, kas vēlas iegādāties mēbeles vai interjera priekšmetus mājoklim, klājas grūtāk. Turklāt šo apģērbu ir vieglāk pārvest no kāda ārzemju ceļojuma vai iegādāties dažādās ārvalstu interneta izsoļu vietnēs, piemēram, eBay, taču dīvānu vai krēslu ceļojuma somā ielikt būs sarežģīti, bet transporta izdevumi par preces atgādāšanu uz Latviju pirkuma summu krietni sadārdzinās.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

JūHū (SIA Juhu Ethical) ražo dizaina priekšmetus, ko rada kvalificēti meistari no biedrības Gaismas stars, kas ir atbalsta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem

Ideja par šādu projektu radās Čārlzam Burijēram (Charles Bourrier), kurš nu jau gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pirmie iedīgļi JūHū projektam bija, kad viņš dzīvoja Šveicē. Čārlzs turpināja studijas Nīderlandē maģistra studiju programmā, lai iegūtu vairāk zināšanu par sociālo dizainu, bet laika gaitā ideja mainījās. Bija doma šo sociālā biznesa ideju realizēt tur, taču potenciālie partneri nebija īpaši atsaucīgi un atvērti sadarbībai. Turpretī izveidojās sadarbība ar biedrību Gaismas stars Latvijā – Čārlzs iepazinās ar biedrības ergoterapeitu Jāni Urtānu, kurš ierosināja izmēģināt šo ideju šeit. «Šis ir ļoti spēcīgs projekts. Dienas centrā mēs strādājam ar sociālo rehabilitāciju un cenšamies nodrošināt, lai cilvēki atgūtu savu neatkarību. Tas nozīmē, ka viņi spēj sevi nodrošināt. Līdz šim cilvēki, kuri šeit darbojas, galvenokārt pārtiek no invaliditātes pensijas un sociālo stereotipu dēļ viņiem nav tik vienkārši atrast darbu. Mēs dodam iespēju mācīties, apgūt iemaņas un strādāt, par to saņemot algu. Mūsu tālākais mērķis ir mēģināt iesaistīt dažādos Latvijas dizaina uzņēmumos cilvēkus, kuri šeit ir apguvuši darbu. Ilgtermiņā tas ir pakāpiens uz tālāko karjeru,» stāsta Jānis Urtāns.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Mentoru klubs ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu izsludina konkursu Sākums, kurā būs pieejams finansējums un pieredzējušu uzņēmēju atbalsts jauniem sociālās uzņēmējdarbības projektiem.

Konkursā idejas uzņēmējdarbībai, kas risina noteiktas sociālās problēmsituācijas, varēs pieteikt līdz 9.jūlijam.

Lai gūtu priekšstatu par sociālo uzņēmējdarbību un aprunātos ar pieredzējušiem ekspertiem, jūnijā visi interesenti aicināti piedalīties bezmaksas izglītojošos semināros piecās Latvijas lielākajās pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī.

Sociālās uzņēmējdarbības pamatprincips ir radīt uzņēmumus, lai risinātu konkrētas sociālās problēmas. Sociālie uzņēmumi strādā tādās jomās kā nabadzības izskaušana, nodarbinātības veicināšana, kopienu attīstība, labklājība, veselība, izglītība un profesionālā apmācība, vides aizsardzība, kultūra u.c.

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Nedēļas nogalē Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala notiks starptautiskā auto industrijas izstāde Auto 2013, kuras laikā notiks autotūninga šovs Auto Exotica 2013.

Kā informēja BT1 mediju koordinatore Inese Libere, vairākas tūninga pērles uz Rīgu atkal ceļo no Zviedrijas. Jau pērn interesentiem bija iespēja aplūkot Lūkasa Kosa (kooz.se) meistardarbu kolekciju. Šoreiz viņš gatavojas prezentēt Zelini – pārbūvētu 2002. gada Toyota Celica T-Sport.

Savukārt Oskarsson Custom demonstrēs, kā Volvo V70 iespējams pārvērst par nepraktisku louraideru. Tas ir tik zems, ka diez vai spētu savā gaitā pārvietoties pa Latvijas ceļiem, toties, pateicoties speciālam hidrauliskajam aprīkojumam, spēj izpildīt dažādus vingrinājumus.

Tāpat aizvien nozīmīgāku vietu izstādes eksotikas sadaļā ieņem atjaunoti un funkcionāli tautas klases retro automobiļi, piemēram, VW Scirroco un BMW E36, kam tiek dāvāta otrā elpa. Tāpat pamazām par eksotiku tiek padarītas arī padomju laikā ražotas automašīnas.

Par mata tiesu paglābies no liesmām pērn notikušajā ugunsgrēkā, Rīgas pils Svētā Gara tornis tagad ticis pie jauna - balta - ietērpa. Līdz ar to no Vecrīgas panorāmas pazudis ierastais dzeltenais akcents, vēsta laikraksts Diena.

«Krāsa izvēlēta pēc vēsturiskā analoga - tas ir dabiski baltais tonis - kā vecos laikos,» skaidrojis Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas projekta būvuzraugs Bruno Fībigs no SIA Būvalts. Viņš atklājis, ka priekšpils fasāde tiks nokrāsota dzeltenīgā tonī. Arī šo lēmumu arhitekti pieņēmuši, balstoties uz vēsturiskās izpētes materiāliem un atrastajiem krāsojuma paraugiem.

Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veicēji - pilnsabiedrība SBRE, kurā apvienojušās SIA Skonto būve un SIA Re&Re, - kopš iekavējušos darbu atsākšanās ne reizi nav laiduši garām iespēju izplatīt detalizētu pilī paveiktā uzskaitījumu. Tagad SBRE pārstāvji ziņo, ka Svētā Gara tornī atjaunoti elektrotīkli, jumta hidroizolācija un pašlaik vēl tiekot bruģēts jumta laukums. Otra elpa iepūsta arī senā torņa iekštelpās - restaurēti mūri, logi, durvis, kāpnes un grīdas dēļi, rekonstruēts sienu un griestu krāsojums, pārbūvēta parketa grīda.

Rīgas centra mazie uzņēmumi grasās uzsākt ikgadējo sadarbību «Piparbodīšu maratons 2013» - spēli esošajiem un potenciālajiem mazo uzņēmumu klientiem.

«Piparbodīšu maratonā 2013» dalībnieku komandām, dodoties kājām, jāatrod pasākumā iesaistītās dalībniekus - veikalus, veicot katrā bodītē konkrētu uzdevumu. Katrā objektā, izpildot uzdevumus, tiks saņemti punkti, un pēc to apkopošanas tiks noteikti pasākuma uzvarētāji, kas saņems veikaliņu dāvanu kartes. Spēle norisināsies 13. jūlijā.

Šogad «Piparbodīšu maratonā», kas tiek organizēts trīs gadus, piedalīsies vienpadsmit mazie tirdzniecības uzņēmumi – pasākuma organizators Apavi 40+, amatnieku un roku darījumu veikals Koka varde, labdarības veikals Otrā elpa, jogas preču veikals Rudra, Latvijā ražota dabīgā kosmētika un izejvielas bbfactory, fantāziju veikals Sexystyle, ziedu salons Bante, svaigi maltu miltu un tikko ceptas maizes veikals Grauda Spēks, svētku sajūtu veikals LaVita, garšvielu veikals Avokado, bārs – restorāns Ar mani atkal runā kaijas.

Prasības sociālajam biznesam, lai varētu cerēt uz Eiropas fondu atbalstu, būs zināmas nākamgad; uzņēmēji pārmet vilcināšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Koncepcijas projekts par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā saskaņošanai tika nodots šā gada februārī, savukārt valdība to izskatīja oktobra vidū. Atbilstoši koncepcijai sociālajai uzņēmējdarbībai būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts, bet piedāvāto pieeju Labklājības ministrija (LM) vispirms ieviesīs izmēģinājumprojekta veidā no 2016. līdz 2018. gada beigām. Pēc pirmo rezultātu saņemšanas ministrija plāno sākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes. Jomas pārzinātāju ieskatā šīs ieceres ir novēlotas, un daudzi sociālie uzņēmumi savu darbību varētu izbeigt.

Vēl vairāki gadi

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

A/s Cesvaines piens, ieguldot 1,4 miljonus latu, modernizējis ražotni un gatavojas eksportam.

Pēdējo trīs gadu laikā ieguldītās investīcijas uzņēmumam ļāvušas iegūt otro elpu un tas gatavs startēt jaunos tirgos. Uzņēmuma potenciālu saredz arī tā produkcijas oficiālais izplatītājs a/s Siera Nams, kas šomēnes ar Cesvaines piena jaunajiem Alpu un Cesvaines sieriem piedalījās izstādē Anuga 2013 Ķelnē. A/s Siera Nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola stāsta, ka pirmoreiz Siera nams izstādē startējis kā ražotāja pārstāvis un interese bijusi liela no Krievijas, Francijas un Vācijas pārstāvjiem. Līdz šim gan šķitis, ka Eiropa mūs vairāk gaida kā patērētājus, bet izrādās, ka ir arī interese par šeit ražoto produkciju, tā D. Ozola