Transports un loģistika

Liepāja zaudē prāmju līnijas

Vēsma Lēvalde [email protected], 06.07.2005

Jaunākais izdevums

Prāmju līniju īpašnieces a/s Scandlines uzraudzības padome nolēmusi, ka Ventspils un Rostoka kļūs par galvenajām ostām Scandlines satiksmei Baltijas valstu un Krievijas virzienā.No 1. oktobra sāks kursēt prāmis Ventspils - Rostoka, kas aizvietos līniju Liepāja - Rostoka, turklāt uz Ventspili prāmis kursēs divas reizes biežāk. Turpmāk arī prāmis Petersburg, kas kursēja līnijā Liepāja - Karlshamna, kursēs no Ventspils. Liepājas prāmju operatora LSEZ SIA Terrabalt direktors Jurijs Solovjovs Db norādīja, ka kompānija šādam lēmumam bijusi gatava, jo neoficiālas runas bijušas jau sen. Tomēr Liepājas SEZ pārvaldnieks G. Krieviņš bija sašutis, ka Scandlines nav laikus brīdinājusi Liepājas ostu, kas vēl tikai pirms pusgada piešķīra Scandlines speciālas atlaides ostu maksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju operatoram Stena Line nosaka labvēlības statusu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konteineru vilciena kravu ar prāmi līdz Skandināvijai nogādā 11 stundās

Žanete Hāka, 13.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. novembrī Liepājā plānotās prāmju līnijas Ave Line maršrutā Lībeka - Liepāja atklāšana notika bez paša prāmja. Kuģa Ave Liepaja iziešanu no Travemindes ostas Vācijā aizkavēja vētra, un tā pienākšanu Liepājā gaida tikai naktī no 20. uz 21. novembri.

Tomēr jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. "Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku," skaidroja V. Šeremetjevs.

Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāks sarunas ar uzņēmumu «Kihnu Veeted» par prāmju satiksmi starp Mentu un Ventspili

LETA--BNS, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SM: Prāmju satiksme Latvijā šobrīd ir pietiekami intensīva

LETA, 24.01.2024

Zviedrijas prāmju operatora "Stena Line" prāmji starp Ventspili un Nīnashamnu, kā arī starp Liepāju un Trāvemindi kursē kopš 2012.gada.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju kustību no Liepājas cer atjaunot aprīļa sākumā

Vēsma Lēvalde, 16.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā darbību varētu atsākt prāmju līnija Ave Line, kura nodrošina kravas - pasažieru prāmja kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka).

db.lv informēja līnijas izziņu dienestā, norādot, ka detalizēta informācija būšot pieejama pēc 20. marta. Šodien, 16. martā, paredzēta trīspusēja tikšanās - prāmju piestātnes apsaimniekotāja LSEZ SIA Terrabalt, SIA Ave Logistic (Ave Line īpašniece) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes vadītāji apspriedīs prāmju līnijas atjaunošanas nosacījumus, Db informēja LSEZ pārvaldē. Prāmis līnijas vajadzībām jau esot nofraktēts, atlikušas birokrātiskās procedūras. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde pārtrauca pagājušā gada nogalē, jo salūza līnijā kursējošais prāmis. Šī gada sākumā mainījās LSEZ SIA Terrabalt valde, radot dažādus minējumus par prāmju līnijas iespējamo nākotni. Savukārt SIA Ave Logistic vadība solīja, ka kustību atjaunos, tiklīdz būs nofraktēts piemērots kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepāja atkal zaudē prāmi

Vēsma Lēvalde, 09.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju līnija Ave Line pagaidām par galamērķi izvēlējusies Ventspili nevis Liepāju, Db apstiprināja prāmju līnijas birojā.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas) prāmis dodas reisā šodien, 9. aprīlī, taču, tā kā nav panākta vienošanās ar Liepājas ostas prāmju piestātnē strādājošo LSEZ SIA Terrabalt, aprīlī prāmis piestās Ventspils ostā. LSEZ SIA Terrabalt apstiprināja, ka līgums nav parakstīts, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Db jau rakstīja, ka pramju līnijā Ave Line veikta līnijas darbības reorganizācija, un 2010.g. 9. aprīlī bija plānots atsākt aktivitātes maršrutā Liepāja -Trāveminde. Maršrutā pēc iepriekšējā grafika kursēs jauns kuģis Baltic Amber. Uz prāmja pieciem klājiem var izvietot 3100 līnijmetru kravas, kas ir par 50% vairāk nekā uz iepriekšējā kuģa Ave Liepaja, arī pasažieru vietu būs četras reizes vairāk (482 vietas kajītēs un 36 sēdvietas). Tehnisku iemeslu dēļ 2009. gada nogalē prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde darbību apturēja. Savukārt LSEZ SIA Terrabalt šajā laikā mainījās vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DFDS gatavojas paplašināt darbību Lietuvā

Vēsma Lēvalde, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliski autoceļi, attīstīta ostas infrastruktūra un konstruktīva sadarbība ar valsts struktūrām.

Tie ir iemesli, kuru dēļ prāmju uzņēmums DFDS Seaways devis priekšroku Lietuvai.

Dānijas kapitāla uzņēmums DFDS Seaways ir Lietuvā nozīmīgākais prāmju īpašnieks un operators, kas pērn Dienas Biznesa veidotajā Baltijas TOP 300 sarakstā ieņēma 184.vietu ar 74,3 miljonu eiro apgrozījumu 2010. gadā. Pērn apgrozījums bijis par deviņiem miljoniem eiro lielāks, un šogad tas turpina kāpt. Dienas Biznesam veidojot reportāžu par Klaipēdas ostu, iepriekš neplānotai intervijai laiku atlicināja arī AB DFDS Seaways rīkotājdirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas). Uzņēmumam ir trīs darbības pamatvirzieni – pirmkārt, DFDS Seaways ir īpašnieki daļai DFDS grupas kuģu. Otrkārt, kompānija strādā kā kravu aģenti, treškārt – kā pasažieru pārvadājumu nodrošinātāji DFDS prāmju līnijās. No Klaipēdas ostas tiek nodrošinātas četras prāmju līnijas – uz Ķīli un Zasņicu Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Fredericiju Dānijā. Galvenokārt tās ir ro – ro kravu līnijas. Konteineru pārvadājumi ir salīdzinoši nedaudz, taču tas arī nav pamata segments, norāda J. Nazarovs. Lai gan kopumā Klaipēdas ostā dominē vietējās izcelsmes kravas, DFDS Seaways prāmji lielākoties ir multimodālo tranzīta pārvadājumu posms. Pamata maršruti ir Krievija – Eiropas kontinentālā daļa vai Krievija – Skandināvija un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Oktobrī Ventspils ostā ro-ro kravu rekords

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājai sola kravu plūsmas pieaugumu

Vēsma Lēvalde, 09.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā ir visi priekšnoteikumi prāmju kustības attīstībai, jo Latvijas un Krievijas autopārvadātāju vienošanās paredz būtisku kravu plūsmas pieaugumu caur Liepājas ostu.

Tā pēc Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes Liepājā norādīja padomes priekšsēdētājs no Latvijas puses Vasilijs Meļņiks, kā arī apstiprināja padomes priekšsēdētājs no Krievijas puses Pjotrs Avens. 10. jūnijā abu valstu autopārvadātāju asociācijas gatavojas parakstīt sadarbības deklarāciju, kas ietvers arī konkrētus plānus attiecībā uz kravu plūsmu caur Liepājas ostu. Vai runa ir par jaunas prāmju līnijas organizēšanu, vai arī tā būs sadarbība ar jau esošo Scandlines prāmju līniju, tas paliks biznesa ziņā, norādīja V. Meļņiks. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars sarunā ar Db.lv atklāja, ka jau jūlijā varētu būt jaunas prāmju līnijas piedāvājums. Autopārvadātāju vienošanās, stāstīja ministrs, paredz to, ka no katrām piecām autopārvadājumu atļaujām kravu vešanai caur Poliju četras būs izsniegtas pārvadājumiem pa sauszemi, bet viena būs jānovirza caur Liepājas ostu. Tas ļautu pārvadātājiem samazināt izmaksas, ko rada augošās degvielas cenas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš sarunā ar Db.lv atzina, ka autopārvadātājiem šāda vienošanās ir pievilcīga un arī ostai tas sola kravu pieaugumu. Tomēr būtiski esot panākt, lai vienošanās būtu ilgtermiņa, jo prāmju kustības attīstība prasītu prāvus LSEZ ieguldījumus infrastruktūrā. «Ja pēc trim gadiem kravu plūsma no Krievijas apsīkst, tad šie ieguldījumi neatmaksāsies,» viņš skaidroja. Vienošanās saturs vēl tiek precizēts, un galīgais tās teksts būs zināms tikai 10. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apspriež iespēju atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Scandlines piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē TransRussia 2007

, 26.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas - Dānijas prāmju kompānija Scandlines 27. un 28. martā piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas konferencē Maskavā, kur prezentēs savu intensīvo prāmju un RoRo kuģu satiksmes tīklu Baltijas jūrā.

Starptautiskā konference - izstāde TransRusia 2007, kas norisināsies Maskavas sporta kompleksā Oļimpijskij no 27. līdz 30. martam, veltīta transporta un loģistikas jautājumiem Krievijā. "Scandlines" prezentēs savus loģistikas risinājumus kravu pārvadājumiem pa jūru un citus loģistikas risinājumus stendos I 32/I 36, kur izstādes apmeklētāji varēs satikt uzņēmuma pārstāvjus un saņemt informāciju par kompānijas darbību Baltijā, tās stratēģiju un nākotnes plāniem.

Scandlines nodrošina 12 līnijas ar 24 prāmjiem starp Vāciju, Dāniju un Zviedriju, kā arī uz Baltijas valstīm. Veiksmīgas darbības rezultātā 2006. gadā Scandlines bija viens no vadošajiem kuģniecības uzņēmumiem Baltijā, pārvadājot 20 miljonus pasažieru, 4,2 miljonus automašīnu un vairāk nekā 1,1 miljonu kravas vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauks prāmju satiksmi starp Rostoku un Sanktpēterburgu

Aivars Mackevics [email protected], 14.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas rēdereja Silja Line 23. septembrī pārtrauc nerentablo prāmju satiksmi starp Vāciju un Krieviju. Prāmis "Finnjet" jau ir nodots pārdošanai. Silja Line prāmju satiksmi maršrutā Rostoka - Tallina - Sanktpēreburga uzsāka 2004. gadā. Pretēji sākotnējiem plāniem, apkalpot maršrutu visu gadu, tomēr tika paņemts garš ziemas pārtraukums. Noslogojums bija 20.0000 pasažieri, kas ļoti lielā mērā atpalika no gaidītā. 2005. gads patiesībā "Finnjet" bija laba sezona. Šajā gadā ātrā prāmju satiksme starp Vāciju un Pēterburgu piesaistīja arvien vairāk pasažieru. Kā informē "Kommersant", šogad tika pārvadāti jau 100.000 pasažieri, kas pārsniedza pat pašas Silja Line prognozes, tomēr, lai rēdereja būtu rentabla tai sezonā būtu jāpārvadā 120.000 pasažieru. Pēc tūrisma ekspertu domām nākošajā gadā maršruts piedzīvotu zaudējumus. Tādējādi Sanktpēterburga atkal paliek bez pasažieru prāmju līnijas pāri Baltijas jūrai, jo arī igauņu Tallink ir pārtraukusi savu satiksmi starp Sanktpēterburgu, Helsinkiem un Tallinu, jo tā nav rentabla. Katrā gadījumā nav izslēgts, ka nākošajā gadā kāda cita rēdereja atjaunos šo divu gadu laikā popularitāti ieguvušo maršrutu starp Rostoku un Sanktpēterburgu. Pēterburgas pilsētas vadītāji par šādu soli tikai priecātos, jo šajā gadā ir pieņemts lēmums par milzīgu zemes platības iegūšanas projektu, lai visa cita starpā varētu izbūvēt arī jaunu prāmju ostu. Bez prāmju satiksmes, lielas jēgas tam nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas un Latvijas autopārvadātāji kravas virzīs caur Liepājas ostu

Elīna Pankovska, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā atklās jaunu prāmju līniju

Vēsma Lēvalde, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrība Terrabalt parakstījusi līgumu ar prāmju operatoru Alfastar par jaunas prāmju līnijas atvēršanu Ustjluga - Liepāja - Zasnica (Sassnitz).

Prāmja īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelceļu, db.lv atklāja LSEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš. Prāmis no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu.

Liepāja tikusi izvēlēta pēc tam, kad izvērtētas Klaipēdas un Ventspils ostas, atklāja Ā.Ozoliņš. Pēc viņa stāstītā, jau rudenī šajā maršrutā sāks kursēt otrs prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piešķir atlaides prāmju līnijai

Vēsma Lēvalde, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde piešķīrusi speciālu ostas maksas atlaidi prāmjiem, nosakot 200 eiro lielu, pastāvīgu maksu par vienu Liepājas ostas apmeklējumu.

Šī maksa ietver kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas maksu (184 eiro) un sanitāro maksu (16 eiro). Lēmums pieņemts saistībā ar jaunas prāmju līnijas atvēršanu Liepājā, un šī maksa noteikta vienāda visiem prāmjiem – gan operatoram Alfastar, kas no jūnija vidus organizēs jaunu prāmju līniju Ustjluga – Liepāja – Zasnica, gan operatoram Stena Line, kas jau vairākus gadus nodrošina prāmju satiksmi starp Liepāju un Vāciju (Trāvemindi). DB rakstīja, ka Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu. Kravas un pasažieru prāmis Petersburg no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu. Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

73% rīdzinieku nevēlas prāmji starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja Rīgas domes lēmuma projektu Par prāmju satiksmes pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, Rīgā būvniecības ieceres akceptēšanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

Satiksmes departamenta virzītā būvniecības iecere izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru. Projektā paredzēts prāmju piestātnes izvietot Zilajā ielā Bolderājā, un Meldru ielā Vecmīlgrāvī, kā arī atjaunot ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.

Projekta ietvaros ir veiktas veikti pētījumi par izstrādāta transporta kustību, izstrādāta iespējamo ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns. Pētījumā konstatēts, ka prāmja izviešana būtu finansiāli un sociāli izdevīga un tas būtu rīdziniekiem draudzīgs projekts, kas ļautu samazināt transporta plūsmu pilsētas centrā. Satiksmi pār Daugavu varētu nodrošināt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā Prāmju satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt divu gadu laikā pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru