Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Smiltenes Valsts tehnikums tiks pie jaunām ēkām – par to būvi izsludināts iepirkumu konkurss, kura paredzētā līgumcena ir vairāk nekā četri miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvnieks tiks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Būvkompānijas var iesniegt savus piedāvājumus līdz 22. augustam.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 8,5 milj. Ls; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2,3 milj. Ls; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6,6 milj. Ls Daugavpils Valsts tehnikums – 7,9 milj. Ls; Ogres Valsts tehnikums – 8,8 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13,2 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6,7 milj. Ls Jelgavas Tehnikums – 10,9 milj. Ls; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6,1 milj. Ls; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8,8 milj. Ls; Ventspils Tehnikums –10,8 milj. Ls.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis SIA LC Būve sūdzību konkursā par Smiltenes Valsts tehnikuma būvniecību, liecina informācija IUB.

Konkursā uzvarēja SIA Latvijas Energoceltnieks, un kopējā līgumcena ir 3,2 miljoni latu.

Pagaidām gan nav zināms sūdzības iemesls un izskatīšanas datums.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka konkurss par Smiltenes Valsts tehnikuma ēku būvniecību izsludināts jūlijā, un paredzētā līgumcena bija vairāk nekā četri miljoni latu, liecina IUB mājas lapā.

Būvnieks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.

Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.

«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.

Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Sākot ar 2017. gadu, visās profesionālās izglītības mācību iestādēs sāksies darba vidē balstītas mācības; skolot jauniešus jau pieteikušies 200 darba devēji

Turpmākajos septiņos gados darba vidē plānots apmācīt vairāk nekā 3000 audzēkņu, prakse uzņēmumos tiks nodrošināta vairāk nekā tūkstotim jauniešu. Šim mērķim no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas tiks tērēti 18,6 miljoni eiro, bet 3,3 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.

Līdz šim darba vidē balstītās apmācības tika organizētas kā pilotprojekti, bet no 2017. gada tās tiks organizētas sistemātiski, iesaistot arvien vairāk jauniešu un darba devēju. Kopš 2013./2014. mācību gada projektos piedalījušās sešas profesionālās izglītības iestādēs – Ventspils Tehnikums, Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums, Valmieras tehnikums un Jelgavas Amatu vidusskola. Kopumā eksperimentā iesaistījušies 29 uzņēmumi un 130 skolēni.

Pēc rekonstrukcijas atklātas atjaunotās Ogres tehnikuma mācību telpas, un rekostrukcijā ieguldīti 12,633 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tehnikums, kurā apgūst prioritārās mežtehnikas un mežsaimniecības profesijas, pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, darba devēju prasībām atbilstošu mācību centru, kurā mācās gandrīz 1000 audzēkņu.

Rekonstrukcijas gaitā tika pārbūvēta tehnikuma mācību ēka, modernizēta bibliotēka, iegādātas un uzstādītas IKT sistēmas, no jauna uzbūvēts angārs praktisko darbu apguvei mežsaimniecības, kokapstrādes un būvdarbu mācību programmās.

Ogres tehnikumā apgūst 16 profesionālās izglītības programmas - tautsaimniecībai nozīmīgās mežsaimniecības, mežtehnikas, kokapstrādes, būvdarbu, kā arī elektronikas, maiznieku, viesnīcu pakalpojumu, dizaina un citas. Šajā mācību gadā skolā mācās 988 audzēkņi.

Liepājas Universitāte (LiepU) vienojusies par partneraugstskolu meklēšanu Taivānā, lai slēgtu līgumus par kopīgu pētniecību, studentu un pasniedzēju apmaiņu.

17. septembrī Liepājas Universitātē iepazīšanās vizītē viesojās Taipejas misijas vēstnieks Garijs Kuangje Ko (Gary Kuang-Yueh Ko) ar kundzi Serenu Ko, kā arī vairākas Taipejas misijas amatpersonas.

Delegācija tikās ar Liepājas Universitātes vadību, iepazinās ar Liepājas Universitāti, pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas. Pārrunāti arī starpvaldību līgumi izglītības jomā, stipendiju piešķiršanas iespējas studentu un pētnieku mobilitātei, informē Liepājas Universitāte. Vizītes laikā notika vienošanās ar Taipejas misijas 1. sekretāru par palīdzību Taivānas partneru piesaistē sadarbības jomās, kuras interesē LiepU.

«Vizīte noritēja ļoti veiksmīgi. Tika skaidri izteikti sadarbības priekšlikumi, šobrīd atliek atrast partneraugstskolas un uzsākt reālu darbību. Liepājas Universitātē ir izstrādāts piedāvājums gan apmaiņas programmu studentiem, gan interesentiem, kuri vēlas studēt starptautiskās pilna laika studiju programmās. Abu valstu (Latvijas Republika un Ķīnas Tautas Republika, Taivāna) valdības piedāvā stipendijas, kas ir ļoti nozīmīgs fakts. Protams, neatsverama ir pasniedzēju mobilitāte un sadarbība zinātnē. Turpmākajos LiepU plānos ietilpst arī starptautisku vasaras skolu piedāvājuma izveide,» sadarbības aspektus iezīmē LiepU Ārzemju sakaru daļas vadītāja Agita Auza.

Meklējot augstskolu un uzņēmumu saskares punktus, Liepājas Universitāte iesaistījusies starptautiskā projektā «Konkurētspējīga uzņēmējdarbība caur sadarbību».

Projekta mērķis ir veicināt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību Latvijas un Lietuvas perifērajos reģionos, nodrošinot ilgtspējīgus risinājumus mūžizglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbībai.

Plānots, ka Liepājas Universitāte attīstīs infrastruktūru un aprīkojumu inovatīvu mācību metožu ieviešanai uzņēmējdarbības izglītībā. Studentiem, potenciālajiem un jaunajiem uzņēmējiem būs iespējas apmeklēt kursus, kuru mērķis būs palīdzēt sekmīgi uzsākt uzņēmējdarbību.

«Iepriekšējā prakse, ko Liepājas Universitāte šādā veidā ir īstenojusi, apmācot jaunos uzņēmējus, ir nesusi augļus reālu un inovatīvu uzņēmumu formā,» uzsver Liepājas Universitātes zinātnes prorektore Ieva Ozola.

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Tiecoties iegūt kūrortpilsētas statusu, Liepājas pašvaldība sarīkojusi plašu veselības tūrisma iespēju un nākotnes plānu prezentāciju.

30.janvārī iepazīšanās vizītē Liepājā ieradīsies Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas un Latvijas veselības tūrisma klastera, Veselības centra 4 un Vidzemes olimpiskā centra pārstāvji. Viesu uzmanības lokā ir veselības tūrisma klastera jaunuzņemtie biedri (Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs, Liepājas reģionālā slimnīca, LOC baseinu un spa centrs, kā arī Liepājas Universitāte), to piedāvātie pakalpojumi, esošais un attīstāmais Liepājas piedāvājums veselības tūrisma jomā.

Klastera pārstāvji apmeklēs Liepājas slimnīcu, Liepājas olimpiskā centra baseinu un SPA kompleksu un Liepājas Universitāti. Liepājas slimnīca viesus iepazīstinās ar paveikto slimnīcas labiekārtošanā un turpmākajiem attīstības plāniem, atjaunoto fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļu, dienas stacionāru, Latvijā unikālo runas un balss izpētes laboratoriju un telemedicīnas kabinetu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Turpinot īstenot ES struktūrfondu projektu, profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Valsts tehnikums uzsākti jaunas un modernas dienesta viesnīcas būvniecības darbi.

Projekta ietvaros pilnībā tiks atjaunots arī metodiskais korpuss - biznesa inkubators.

Rīgas Valsts tehnikums 2017. gada 4. oktobrī parakstīja līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, uzsākot īstenot profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikums modernizēšanas projektu, kura mērķis ir uzlabot infrastruktūru un atjaunot prioritāro izglītības programmu mācību bāzi, tādējādi sekmējot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību. Projekta kopējās izmaksas ir 10,5 milj. eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 8,9 milj. eiro, un valsts budžeta līdzfinansējums – 1,5 milj. eiro.

Par uzņemšanas rezultātiem var līksmot vien dažas profesionālās mācību iestādes, kopumā plāns nav izpildīts

Līdz šī gada 2. septembrim valsts budžeta finansētajās profesionālās izglītības programmās 26 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošajās mācību iestādēs uzņemti 8344 audzēkņi, kas ir 94% no 2019. budžeta gadā plānotā, liecina IZM dati. Līdz ar to noteikts uzņemšanas termiņa pagarinājums līdz 30. septembrim. Uzņemšanas rezultāti kopumā ir nedaudz labāki nekā pērn, kad līdz septembra sākumam tika uzņemti vien 90,6% dažādos arodos izglītojamie. Savukārt dalībai Eiropas Savienības fonda finansētajā programmā Jauniešu garantija līdz septembra sākumam ir pieteikušies 344 jaunieši.

Rīgas Valsts tehnikums (RVT) uzņemšanas rezultātus vērtē pozitīvi, jo ir izpildīts plāns – mācības sākuši 730 audzēkņi. Uzņemšana notikusi atbilstoši plānotajai RVT kapacitātei saskaņā ar izmaiņām teritoriālo struktūrvienību optimizācijā, uzsver tehnikuma vadība. Visvairāk jaunieši pieteikušies Datortehnikas, Auto, Komercdarbības, Enerģētikas nodaļu izglītības programmās, kurās grupas nokomplektētas, balstoties uz konkursa rezultātiem. Palielinājusies jauniešu interese arī par mašīnbūves un kokapstrādes profesijām, ko tehnikums skaidro ar veiktajām investīcijām materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācijā. Lielāku audzēkņu interesi tehnikums sagaida par Dzelzceļa nodaļas izglītības programmām, īpaši, paredzot lielos izaicinājumus, kas būs saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras projektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Turpmāk, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus, RVT plāno attīstīt izglītības programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Tā kā uzņemšana ir pagarināta līdz septembra beigām, RVT sagaida audzēkņu skaita pieaugumu.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais vakanču gadatirgus Liepājā pulcēja tik daudz interesentu, ka dažbrīd pie Liepājas latviešu biedrības nama veidojās rinda.

Līdz pulksten diviem pēcpusdienā gadatirgu bija apmeklējuši vismaz pustūkstotis interesentu, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Ievērojama daļa portāla aptaujāto darba meklētāju atzinuši, ka šobrīd ne tik ļoti interesētu karjeras izaugsme vai kvalifikācijas celšana, bet gan jebkāds darbs, kas ļautu sevi nodrošināt.

Neviens no iepriekš notikušajiem vakanču gadatirgiem (Cēsīs un Jelgavā) nav bijis tik plaši apmeklētāju skaits, kā patlaban Liepājā. Nākamais Vakanču gadatirgus notiks 17.aprīlī Jūrmalā, bet 1.maijā gadatirgus būs Rēzeknē.

Db.lv rakstīja, ka Liepājā patlaban ir tikai ap 150 vakanču, taču jau tuvākajā laikā ap 200 cilvēku gatavojas no darba atbrīvot a/s Liepājas metalurgs. Reģistrētā bezdarba līmenis Liepājā ir 10,4%.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Liepājas Universitātes (LiepU) atjaunotais Padomnieku konvents Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvās savu redzējumu par Liepājas Universitātes vietu Latvijas augstākās izglītības telpā.

Padomnieku konventa sēdes ietvaros notika diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā iekļautajām reformas iniciatīvām kontekstā ar augstākās izglītības attīstību Liepājas Universitātē. Pēc darba grupas sagatavotā memoranda teksta projekta apspriešanas Padomnieku konventa locekļi nolēma akceptēt to un pēc papildināšanas iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā, piedāvājot savu redzējumu par Liepājas Universitātes attīstību un vietu Latvijas augstākās izglītības telpā.

Memorandā uzsvērti vairāki LiepU darbības pilnveides virzieni: attīstīt studiju ciešāku saikni ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, par studiju pamatprincipu visos studiju virzienos nosakot pētniecībā balstītas studijas; veicināt pētniecības tēmu ciešāku sasaisti ar valsts un reģiona vajadzībām; aktīvāk pilnveidot sadarbību ar uzņēmējiem inovāciju ieviešanā; izstrādāt no dažādiem finanšu avotiem atbalstītu ilgtermiņa akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaistes programmu; paplašināt inženierzinātņu studiju un inovatīvās pētniecības attīstību svarīgu reģiona un Latvijas zinātniski tehnisku problēmu risināšanai.

No 25. jūnija līdz 1. jūlijam Barselonā (Spānija), starptautiskā zinātniskā kongresā, ar referātu Cosmopolitan Atmosphere and Latvian Jugendstil in Liepaja uzstāsies RTU profesors, topošās grāmatas par Liepājas jugendu autors Jānis Krastiņš.

Kongress būs veltīts jūgendstila vēstures pētījumiem un atklājumiem visā pasaulē, informē Liepājas būvvalde.

Kongresā aicināti piedalīties jūgendstila pētnieki no Spānijas, Lielbritānijas, Francijas, Krievijas, ASV, Japānas un daudzām citām pasaules valstīm.

J. Krastiņš ir vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm un darbojas arī kongresa organizācijas zinātniskajā komisijā. Viņa lekcija par jūgendstila arhitektūru Liepājā ir iekļauta kongresa sadaļā Jugendstils: starp kosmopolītismu un vietējām tradīcijām.

Kongresa dienās vienā no kongresa norises vietām – Barselonas universitātē – būs skatāma arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagatavotā ceļojošā izstāde Jūgendstils Liepājā.