Ekonomika

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijā neesot vainojams dzelzsbetona sastāvs

LETA, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā ekspertīzē secināts, ka Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijā nav vainojams dzelzsbetona sastāvs vai nepietiekama cietība, aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Projektā paredzētā betona stiprība atbilda un pat pārsniedza noteikto, informēja pašvaldībā. Pašlaik turpinās izstrādātā būvprojekta ekspertīze, kā arī Valsts policijas uzsāktā izmeklēšana.

Otrdienas, 8.augusta, rītā izbūvēta viena no četrām iecerētajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apvedlīnijām. Šie cauruļvadi novadīs pilsētas notekūdeņus garām sabrukušajam rezervuāram uz nākamo attīrīšanas posmu esošo izvietoto sūkņu vietā.

Kā ziņots, svētdienas, 23.jūlija, pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Savukārt 31.jūlijā, vairāk nekā nedēļu pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtas avārijas, Liepājas būvvalde esot paziņojusi, ka problēmas konstatētas arī otrai priekšattīrīšanas rezervuāra sekcijai. Kopumā priekšattīrīšanas notekūdeņu baseinam ir divas sekcijas, no kurām viena sagruva 23.jūlija pievakarē, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā. Pēc tās Liepājas būvvalde apsekojusi arī otru sekciju, secinot, ka būve ir kritiskā stāvoklī un vismaz pagaidām to izmantot nedrīkst.

Patlaban pienākošie notekūdeņi ar pagaidu sūkņu un cauruļvadu palīdzību tiek novirzīti nākamajā tīrīšanas blokā, taču tas esot tikai īstermiņa risinājums. Pēc visu zaudējumu aprēķināšanas SIA "Liepājas ūdens" meklēs līdzekļus gan zaudējumu segšanai, gan jauna rezervuāra celtniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express plāno sākt pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā no 21. marta oficiāli sāks darboties ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta. Tas būs pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā.

Fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, tas nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

Viedais risinājums testa režīmā minētajā krustojumā darbojas jau kopš 2019. gada rudens, taču līdz šim tas tikai fiksējis pārkāpēju statistiku. Tā ir gana iespaidīga – pēdējos 8 mēnešos kopā fiksēts vairāk nekā 600 sarkanās gaismas pārkāpumu. Šopavasar Liepājas pilsēta noslēgusi līgumu ar LMT par risinājuma oficiālu iekļaušanu satiksmes uzraudzības sistēmā, lai uzlabotu satiksmes drošību un novērstu pārkāpumus. Tādējādi Liepāja kļuvusi par pirmo inovatīvu ceļu satiksmes drošības risinājumu lietotāju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Liepāja ir gatava kļūt par Eiropas kultūras meku

Salvis Roga, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas ostā plāno izbūvēt atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli

Db.lv, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīta nozares pārkārtošanās aizņems vairākus gadus

Juris Matvejevs,"Liepāja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" izsludinājis 20 vakanču darbam pārdošanas, loģistikas un klientu apkalpošanas nodaļā Liepājā, informē uzņēmumā.

Pamata stundu likme atkarībā no vakances ir no 7,05 eiro.

Klientu apkalpošanas vietu Liepājā plānots atvērt šogad pavasarī.

Jau ziņots, ka Liepājā "IKEA" filiāle strādās kā plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus.

Paredzēts, ka "IKEA" plānošanas un preču pasūtīšanas centra platība Liepājā būs 1000 kvadrātmetru. Klientu apkalpošanas vieta atradīsies Ezermalas ielā.

Liepājā būs Latvijā otrā "IKEA" klientu apkalpošanas vieta. Rīgā "IKEA" veikals un tiešsaistes veikals atvērts kopš 2018.gada.

Tāpat vēstīts, ka "IKEA" pārvaldītājs Latvijā SIA "Paul Mason Properties" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.augustam, strādāja ar 93,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka divas reizes - līdz 8,656 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas kapitāla uzņēmums "Liepāja Steel" nolēmis atteikties no ieceres Liepājā atjaunot metalurģiju un pirms trīs gadiem nopirkto tēraudkausēšanas krāsni vedīs prom uz Turciju, 28.augustā vēstīja LTV.

LTV norāda, ka uzņēmums neslēpj vilšanos, ka ar Liepājas domi un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi tā arī nav izdevies vienoties par rūpnieciskās darbības uzsākšanu. Liepāja neatkāpjas no plāna bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā izveidot dabai draudzīgu industriālo parku.

Turku investors gaida valdības lēmumu 

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas...

SIA "Liepāja Steel" juristi šobrīd kārto nepieciešamo dokumentāciju par "Liepājas metalurga" tēraudkausēšanas krāsns demontāžu. To, kad tā tiks aizvesta no Liepājas, uzņēmuma valdē vēl nezināja teikt, taču kavēties tā nav ieinteresēta, lai vairs nebūtu ilgāk jāmaksā zem krāsns esošās zemes nomas maksa. Izdevumi kopš krāsns pirkuma esot ļoti lieli, norāda LTV.

Visa aptuveni 120 hektāru lielā "metalurga" teritorija pieder Liepājas SEZ un pašvaldībai, kas pirms pieciem gadiem ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) parakstīja nodomu protokolu par mūsdienīga industriālā parka attīstību.

Šobrīd Liepājas dome un SEZ pārvalde strādā, lai piesaistītu Eiropas fondu līdzekļus "metalurga" bijušās teritorijas attīrīšanai no vēsturiskā piesārņojuma, piemēram, mazuta un radiācijas, cerot, ka pēc tam straujāk varētu attīstīties arī šeit iecerētais videi draudzīgais industriālais parks.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai nekustamo īpašumu tirgus ir piebremzējies Liepājā?

Oskars Dombrovskis, AVER Kurzeme nekustamo īpašumu aģentūras vadītājs, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži dzirdamas runas par to, ka nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo grūtus laikus un ka tas ir mazliet piebremzējies, bet kā ir patiesībā skaidro AVER Kurzeme nekustamo īpašumu aģentūras vadītājs Oskars Dombrovskis.

Apskatot datus no Kurzemes rajona tiesas, Liepājas zemesgrāmatu nodaļā, reģistrētajiem nostiprinājuma lūgumiem, uz pirkuma līguma pamata, par pēdējiem 4 gadiem redzam, ka darījumu skaits būtiski nav mainījies, 2023. gadā, tas pat ir pieaudzis attiecība pret 2022. gadu. Tāpat arī apskatot nostiprināto hipotēkāro kredītu nodrošinājumu skaitu, varam secināt, ka 2023. gadā tas ir bijis vislielākais pēdējo 4 gadu laikā:

Bet kā ir tieši ar dzīvokļiem? Vai to pārdošanas apjoms arī nemainās?

Darījumu skaits būtiski nemainās - 2020. gadā notika 1003 darījumi, 2021. gadā 1031 darījumi, 2022. gadā 932 darījumi, 2023. gadā 960 darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidēts maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" iegādei 2017.gadā miljonāra Igora Šamisa izveidotais uzņēmums "K-1 Liepaja Metallurgical Plant", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums jau 2019.gadā tika izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, bet 2023.gada 11.decembrī tas izslēgts arī no Komercreģistra.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, kompānija 2017.gadā tika nodibināta, lai pārņemtu "KVV Liepājas metalurga" mantu. Uzņēmums tolaik palielināja pamatkapitālu no 35 000 eiro līdz 7,535 miljoniem eiro.

Šamiss bija viens no diviem galvenajiem pretendentiem arī pirms deviņiem gadiem notikušajā maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" mantas pārdošanā, kad uzņēmumu tika izlemts pārdot Ukrainas "KVV Group". 2014.gadā Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "United Group" piedāvāja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni par 120 miljoniem eiro, savukārt par uzņēmuma pircēju izvēlētā "KVV Group" piedāvāja 107 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas

LETA, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes Liepājā iedzīvotāji atceļ rezervācijas viesnīcās

LETA, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas 

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas valstspilsētas izsludinājusi izsoli par diviem īpašumiem Liepājā, Karostas Industriālā parka teritorijā – Zemgales iela 7 un Zemgales iela 17, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Zemgales ielas vēsturiskajai apbūvei ir noteikts pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves status, kas nosaka, ka veicot būvju rekonstrukciju jāsaglabā ēkas konstruktīvo un apdares risinājumu, esošos būvapjomus, oriģinālo logu dalījumu, jumta segumu, lietojot gludo skārdu, bet maksimāli pieļaujamās apbūves augstums ir 3 stāvi. Vienlaikus nekustamie īpašumi atrodas Karostas Industriālā parka teritorijā un tiem noteikta jauktas apbūves teritorija ar ražošanas funkciju.

“Tas ir loģisks solis, lai turpinātu Karostas Industriālā parka attīstību, jo redzot un novērtējot 2022. gada nogalē ekspluatācijā nodoto SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku, kurā veiksmīgi integrēta un atjaunota Karostas vēsturiskā apbūve, ir interese arī citiem uzņēmējiem” norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka vienmēr ir vieglāk attīstīties, ja ir reāli, apskatāmi piemēri. “Man ir liels prieks, ka ir interese arī no vairākiem citiem uzņēmējiem savos attīstības projektos – ražošanas ēkās, loģistikas centros u.c. integrēt Karostas vēsturisko apbūvi. Izsole ir labs veids, kā noteikt investoru, lai jau tuvāko gadu laikā sakārtotu vēl vairākas vēsturiskās ēkas Zemgales ielā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā šobrīd ir visai izaicinoša. Tāpēc paziņojumi par nozīmīgām investīcijām jaunas ražotnes izveidē izraisa pastiprinātu interesi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautiskais automatizācijas un pašapkalpošanās risinājumu ražotājs Omnic, kas tikko paziņoja par saviem plāniem Liepājā izveidot pakomātu ražotni. Plašāk par iecerētajām investīcijām Latvijā, zaļās loģistikas risinājumiem, dronu pakomātiem un tālākajiem izaugsmes plāniem Eiropā intervijā stāsta Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko.

Kā nonācāt pie lēmuma celt pakomātu rūpnīcu Liepājā?

Rīgā strādājam jau divus gadus un ļoti aktīvi paplašināmies. Redzam, ka no Latvijas varam tālāk organizēt izaugsmi pa visu Eiropu. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt līdz pat 8 miljoniem eiro rūpnīcas celtniecībā Liepājā. Šobrīd mūsu galvenā ražotne, kas apgādā Eiropas tirgu, atrodas Gruzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “ICS Steel” metālapstrādes ražošanas vajadzībām uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ražotne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Meldru ielā, piesaistot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējumu.

Ražotnes būvniecībā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, vēl pusotrs miljons ieguldīts ražošanas iekārtās. Kopējā ražošanas ēkas platība 3200 m2. Lai nodrošinātu pilnu pakalpojumu piedāvājumu, tuvākajos gados plānots uzbūvēt vēl divas ražošanas ēkas.

SIA “ICS Steel” biznesa ideju par ražotnes izveidi uzsāka 2018. gadā un tas ir labs piemērs kā hobiju pārvērst biznesā. Uzņēmuma līdzīpašnieks, liepājnieks Ingus Sudmalis sākotnēji vaļasprieka līmenī savā darbnīcā aizrāvies ar dažādu metāla detaļu hromēšanu un ātri vien sapratis, ka pēc tā ir liels pieprasījums. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis atzīst, ka tas pamudinājis dibināt uzņēmumu un plānot savas ražotnes būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru