Liepājas Olimpiskais centrs 2012. gadā apgrozīja 785,7 tūkstošus Ls, kas ir par 98,66% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Gads noslēgts ar 281,2 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmums divas reizes palielinājis pamatkapitālu. 300 tūkst. Ls tika ieguldīti, lai norēķinātos par baseina un SPA kompleksa būvniecības darbu izpildi, jo nauda, kas bija paredzēta minētajām investīcijām, palika maksātnespējīgajā a/s Latvijas Krājbanka, skaidro uzņēmuma vadība. Otrs pamatkapitāla palielinājums veikts aizvadītā gada decembrī ar naudas ieguldījumu 42,5 tūkst. Ls apmērā un mantisko ieguldījumu 17,5 tūkst. Ls apjomā.

Pērn Liepājas Olimpiskajā centrā notika 314 sporta pasākumi, ieskaitot Latvijas III Olimpiādi, Eiropas čempionātu basketbolā jauniešiem U-18 grupā un Deivisa kausa izcīņa tenisā vīriešiem starp Latvijas un Ukrainas izlasēm. Tāpat pērn Olimpiskajā centrā norisinājās 214 kultūras pasākumi.

Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Otrdien, 2.oktobrī apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins, kas uzskatāms par šobrīd vienīgo, 25m jaunuzcelto baseinu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai un tajā sasniegto rezultātu atzīšanai, informē pilsētas pašvaldībā.

Baseina svinīgā atklāšana notika 28.septembrī. Savukārt otrdien, 2.oktobrī Valmieras peldbaseins sāks darbību un apmeklētājiem būs pieejams viss Valmieras peldbaseina komplekss.

Jau vēstīts, ka Valmieras peldbaseinu kompleksā atrodas 25 metrus garš lielais peldbaseins ar astoņiem celiņiem, divi mazie peldbaseini (dziļums: 0,9m – 1,1m un 0,6m – 0,9m) bērnu peldētapmācībai, ūdens aerobikai un citām nodarbībām un ūdens atpūtas zona, kurā atrodas straumju baseins ar kaskādēm, masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, aukstais baseins, divas burbuļvannas, sauna, krievu pirts, tvaika pirts, sāls istaba, masāžas duša, aukstā ūdens spainis un bērnu atrakcijas ar strūklakām un slidkalniņu.

Liepājas Olimpiskā centra (LOC) daudzfunkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešama arī sporta manēža, uzskata LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis.

Jau šobrīd Liepājas OC ir viens no lielākajiem sporta kompleksiem Latvijā (21 tūkst.m2 grīdas, 2 ha teritorijas) un piedāvā ļoti dažādus sporta, kultūras un rekreācijas pakalpojumus, kas ļāvuši četros pastāvēšanas gados piesaistīt 2,2 miljonus apmeklētāju. «Apmeklētāju plūsmu varētu apskaust dažs labs lielveikals,» uzskata G.Griezītis. Pērn ik mēnesi Liepājas OC apmeklējuši 2300 cilvēku, bet gadā - gandrīz 840 tūkstoši. Apmeklētāju skaita ziņā Liepājas OC tuvojas līderim - Rīgas Olimpiskajam sporta centram. Savukārt finanšu apgrozījuma ziņā Liepāja ir aptuveni trešajā vietā no visiem Latvijas Olimpiskajiem centriem. «Rīgā ir pusotru - divas reizes augstākas cenas, savukārt Ventspils Olimpiskais centrs apsaimnieko gandrīz visas nozīmīgās sporta un atpūtas bāzes pilsētā,» skaidro Liepājas OC direktors. Saimnieciskā darbība, ja neskaita līdzekļu zaudējumu Latvijas Krājbankā, esot ar pluszīmi. Tiesa, pēc pieciem ekspluatācijas gadiem vairākām tehniskajām iekārtām nolietojuma pakāpe prasa ieguldījumus, un šajā kontekstā centram veidojas zaudējumi. No Liepājas OC ieņēmumiem 65% jeb 513 tūkst. Ls ir pašu ieņēmumi, pašvaldības līdzekļi ir 29% jeb 227,7 tūkst. Ls, 3% dod Latvijas Olimpiskā komiteja, 3% - Izglītības un zinātnes ministrija. Lielāko izdevumu daļu (35%) veido OC darbinieku algas un nodokļi, maksa par elektrību - 17%, maksa par gāzi - 13%. Administratīvās izmaksas ir aptuveni 10% no OC apgrozījuma. 2012.gadā te notikuši 314 sporta sarīkojumi, tostarp Eiropas līmeņa sacensības basketbolā, Dēvisa kauss tenisā, kur piedalījās arī Ernests Gulbis, prestižas florbola un cīņas sporta sacensības. Notikuši arī 210 kultūras sarīkojumi, OC strādājis bez brīvdienām. Četros gados Liepājā pabijuši sportisti no 45 valstīm, kopskaitā 3347 ārzemnieki. Ārzemnieku piesaistē veicies arī baseinu un SPA kompleksam - apmeklētāju struktūrā citvalstu viesi bijuši ap 10%.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

SIA Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) vēl joprojām ir neziņā par aptuveni pusmiljonu latu, kas 17. novembrī pārskaitīti no Latvijas Krājbankas konta uz citu banku.

«Atšķirībā no citiem, kas šajos datumos mēģināja pārskaitīt naudu no Krājbankas uz citu banku, mēs vienlaikus slēdzām kontu Krājbankā. Tāpēc pārskaitījumam nebija, kur atgriezties,» Db.lv stāsta SIA Liepājas Olimpiskais centrs direktors Gatis Griezītis. Kopumā LOC Krājbankā glabāja vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Pēc notikumiem ar Snoras banku Lietuvā uzņēmuma vadība nolēma kontu Latvijas Krājbankā slēgt un turpināt sadarbību ar citām bankām. Pārskaitījums veikts 17.novembrī, dienas vidū, daļēji - latos, daļēji - eiro, tomēr nauda jaunajos kontos nav ienākusi, bet Krājbankā tā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Pēc pārrunām ar bankas un FKTK tā pārskaitījuma daļa, kas skaitīta latos, parādījusies jaunatvērtajā kontā. Savukārt tā daļa, kas skaitīta eiro - aptuveni divas trešdaļas no visas summas -, joprojām nav nevienā bankas kontā. «Es ļoti ceru, ka tas tuvākajā laikā nokārtosies,» saka G. Griezītis.

Vismaz divus turpmākos gadus Rīgā zināmais Olimpiskais sporta centrs tiks dēvēts par Elektrum Olimpisko centru, jo to paredz noslēgtais divu gadu sadarbības līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un AS Latvenergo.

Kā aģentūrai LETA minēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, noslēgtais reklāmas pakalpojumu līgums paredz 370 000 eiro atbalstu, no kā daļa summas tiks novirzīta Latvijas sportistiem, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Taujāts, vai arī reģionālajiem olimpiskajiem centriem tiks mainīti nosaukumi, Vrubļevskis skaidroja, ka nosaukumu maiņa notiks tikai Rīgā, jo Olimpiskais sporta centrs 100% pieder LOK, savukārt Ventspils un Liepājas olimpiskajiem centriem īpašnieks ir arī pašvaldība.

Atklājot Olimpiskā centra jauno nosaukumu, LOK prezidents sacīja, ka 90.gadu beigās vairāku gadu garumā LOK jau bijusi sadarbība ar Latvenergo. Sadarbība atkal bijusi iespējama, pateicoties tam, ka pagājušajā gadā tika atvērts elektroenerģijas tirgus. «Latvenergo ir stabils partneris, un mēs ceram, ka sadarbība turpināsies ne tikai divus gadus, bet arī vēl pēc tam,» pauda Vrubļevskis.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš iecelts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatā, lēmis Ministru kabinets.

Valdība arī atļāvusi A. Liepiņam savienot LSEZ valdes locekļa amatu ar Uzraudzības komitejas locekļa Finanšu ministrijā, Garantiju aģentūras kapitāla daļu turētāja pārstāvja, Latvijas Zinātnes padomes locekļa un Koordinācijas padomes locekļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā amatu.

Savukārt pagājušajā nedēļā apstiprinātajiem LSEZ valdes locekļiem valdība ļāva pildīt valdes locekļa pienākumus, savienojot to ar citiem amatiem. Uldim Seskam ļauts savienot LSEZ valdes priekšsēdētāja amatu ar Liepājas pilsētas domes Budžeta komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas domes kapitāla daļu turētāja SIA «Liepājas olimpiskais centrs», Administratīvi teritoriālās reformas padomes locekļa un partijas «Liepājas partija» valdes priekšsēdētāja amatu.

Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi, vēsta irliepaja.lv.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs portālam apstiprinājis, ka LOC joprojām nav atguvis ap 530 000 latu, kas tika pazaudēti, 17.novembrī mēģinot pārskaitīt naudu uz citu banku un vienlaikus slēdzot LOC Krājbankas kontu.

Pēc Fricberga sacītā, ir tikai trīs iespējas, kā situāciju atrisināt. Pirmā: LOC bankrots jeb maksātnespēja. Otrā: pamatkapitāla palielināšana par trūkstošo summu, bet tad paliek atklāts jautājums, vai to darīs abi akcionāri (70,99% daļu pieder Liepājas pašvaldībai, 29,01% – Latvijas Olimpiskajai komitejai) un vai darīs to proporcionāli. Ja, piemēram, Liepājas dome viena pati iegulda šo summu, mainās akcionāru proporcija. Kā trešo un ticamāko Fricbergs minējis iespēju, ka LOC «kārpās pats» un meklē aizdevumu.

Liepājas Mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkursā (MVK) finansējums piešķirts sešiem no 16 iesniegtajiem projektiem, tostarp finansējumu saņems arī uzņēmumi ar pašvaldības kapitālu.

Ekspertu komisija atbalstījusi SIA Emeda projektu, kas paredz atjaunot restorāna Pastnieka Māja vasaras dārzu. Pašvaldība piešķīrusi nedaudz vcairāk par diviem tūkstošiem latu. Atbalstu 2850 latu apmērā saņems SIA Muižnieka ligzda projekts Karostas apmeklētāju centrs – multifunkcionāls un kvalitatīvs tūrisma pakalpojumu sniedzējs Karostā. SIA Liepājas Olimpiskais centrs saņems 1500 latu starptautiskās profesionālās basketbola treniņnometnes un LOC kausa izcīņas basketbolā organizēšanai.

SIA Red Sun projektam Apgaismes iekārtu uzstādīšana un ceļa uz pludmali izgaismošana Liepājas pilsētas parkā un pludmales teritorijā piešķirts domes līdzfinansējums 2360 Ls apmērā. SIA Kurzemes Taxi projekta rezultātā tiks nodrošināta velosipēdu un inventāra noma ģimenēm ar bērniem vai dzīvniekiem, kā arī gados veciem vai nepieredzējušiem velobraucējiem. Tam pašvaldība piešķīrusi 900 latu. Individuālais komersants BB Veikparks sava projekta ietvaros piedāvā uzstādīt lineārā kabeļa veikparku, tādejādi veicinot veikborda attīstību Liepājā, pagarinot arī tūrisma sezonu. Veikparka atrašanās vieta ir plānota starp Zirgu un Atteku salām. Projektam piešķirts finansējums Ls 3000 apmērā – iekārtu iegādei un uzstādīšanai, elektroenerģijas pieslēguma izveidei, teritorijas labiekārtošanai, pludmales volejbola laukuma izveidei, transporta izmaksu segšanai, nomas inventāra un palīgmateriālu iegādei. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 30 tūkstoši latu.

Latvijas būvnieku asociācijas (LBA) rīkotajā skatē Gada būve 2010 Latvijā par labāko jaunbūvi pagājušajā gadā atzīta Valmieras pamatskola, bet kategorijā renovācija, restaurācija laurus plūca M. Čehova Krievu teātra būvnieku komanda.

Nominācijai Elektromontāža pieteikti sarežģīti objekti, 110 kV un optisko kabeļu līnija Grobiņa – Liepājas Metalurgs kabelis nodrošina a/s Liepājas Metalurgs attīstībai nepieciešamo elektroenerģijas jaudas pieaugumu un stabilizē Liepājas pilsētas elektroapgādi. Pašlaik šis kabelis ir garākais augstsprieguma (110kV) kabelis, kāds izbūvēts Latvijas teritorijā.

LBA skati rīko kopš 1998.gada. Neraugoties uz būvniecības apjomu kritumu, skatei bija pieteikti 23 objekti sešās nominācijās. «Prieks, ka arī grūtajos laikos tomēr iesniegts tik daudz objektu,» saka LBA ilggadējais prezidents Viktors Puriņš. Pieteikto objektu spektrs ir plašs – ir gan skolas, gan slimnīcas, gan bankas ēka u.c. Viņaprāt, krīze drīzāk pozitīvi ir ietekmējusi būvniecības darbu kvalitāti. Caurmērā tā šobrīd ir laba.

Valdība meklēs risinājumu, lai novērstu Liepājas Olimpiskā centra maksātnespēju Krājbankā iesaldēto līdzekļu dēļ.

Liepājas domes finansisti detalizēti pārrunājuši ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem situāciju, un valdības pārstāvji solījuši meklēt konceptuālus risinājumus, lai novērstu «draudošāko scenāriju», preses konferencē Liepājā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Tālākais būšot atkarīgs no Krājbankas maksātnespējas administratora darbības, cik ātri izdosies atgūt līdzekļus, piebilda V. Dombrovskis.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs norādīja, ka pašvaldībai nav iespējas segt šo summu. Kopumā LOC Krājbankā glabāja vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Pēc notikumiem ar Snoras banku Lietuvā uzņēmuma vadība nolēma kontu Latvijas Krājbankā slēgt un turpināt sadarbību ar citām bankām. Pārskaitījums tika veikts 17.novembrī, daļēji – latos, daļēji – eiro, tomēr nauda jaunajos kontos neienāca, bet Krājbankā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Vēlāk pārskaitījuma daļa, kas tika skaitīta latos, jaunatvērtajā kontā parādījās. Savukārt daļa, kas skaitīta eiro – aptuveni divas trešdaļas no visas summas, joprojām nav nevienā bankas kontā. 2010.gada jūlijā LOC noslēdza līgumu ar SIA Velve par peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedza 2,3 miljonus latu, neskaitot PVN.

Liepājas domes Finanšu komiteja nolēmusi prasīt Valsts kasē aizņēmumu, lai SIA Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) varētu norēķināties ar būvniekiem par peldbaseina izbūvi.

Liepājas Olimpiskajam centram (LOC) pārskaitījumā no Latvijas Krājbankas uz citu komercbanku pazuda aptuveni pusmiljons latu, kas bija nepieciešami, lai norēķinātos par pērn decembrī pabeigto peldbaseina un SPA būvi.

Liepājas dome nolēmusi ņemt aizdevumu un par šo summu palielināt LOC pamatkapitālu. Tā kā pašvaldībai nav iespēju šos līdzekļus atvēlēt no budžeta, nolemts ņemt Valsts kasē 300 tūkst. latu īstermiņa aizdevumu. Norēķināties ar celtniekiem daļēji palīdzēs arī otrs LOC akcionārs Latvijas Olimpiskā komiteja, daļu līdzekļu iecerēts atgūt no Latvijas Krājbankas.

DB rakstīja, ka pārskaitījums tika veikts 2011.gada 17.novembrī, daļēji – latos, daļēji – eiro, tomēr nauda jaunajos kontos neienāca, bet Krājbankā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Vēlāk pārskaitījuma daļa, kas tika skaitīta latos, jaunatvērtajā kontā parādījās. Savukārt daļa, kas skaitīta eiro – aptuveni divas trešdaļas no visas summas, joprojām nav nevienā bankas kontā. 2010.gada jūlijā LOC noslēdza līgumu ar SIA Velve par peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedza 2,3 miljonus latu, neskaitot PVN.

2018.gada janvārī ekspluatācijā plānots nodot Bauskas peldbaseinu, kura būvniecība izmaksāja 3 137 158 eiro, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Pašlaik objektā notiek vēl pēdējie darbi un, kā teic sporta skolas direktore Biruta Grantiņa, pret milzīgo darbu, kas paveikts, atlikušie šķiet vien astītes.

Līgumu ar būvfirmu SIA Abora Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore B. Grantiņa parakstīja 2016.gada februārī.

Lielajā peldbaseinā ir četri 25 m gari peldēšanas celiņi. Vienā galā peldbaseina dziļums sasniedz 1,35m, dziļākajā vietā – 1,80m. Peldbaseins atbilst arī Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) prasībām.

Līdzās lielajam peldbaseinam izvietots bērnu peldētapmācības peldbaseins, kas ir seklāks un specifiski piemērots tieši bērnu vajadzībām. Ierīkotas arī četras pirtis, džakuzi un rotaļu baseins pašiem mazākajiem.

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.

Valmieras pilsētas pašvaldībā 2.novembrī tika parakstīts līgums par jaunā peldbaseina būvniecību, kā arī par būvuzraudzību un autoruzraudzību, informē pašvaldībā.

Līgumu parakstīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un SIA Arčers valdes loceklis Kaspars Garkanis. Līguma summa, atbilstoši atklātā konkursa rezultātiem, ir 7 954 927,17 eiro.

Jaunais peldbaseins tiks būvēts atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un atzīt tajā sasniegtos rezultātus. Peldbaseins būs ar astoņiem 25 metrus gariem celiņiem, kuru dziļums būs no 1,2 metriem līdz 2,3 metriem. Jaunajā peldbaseinā būs arī divi mazie – 8 x 12,5 metru baseini, kuru dziļums būs 0,9 metri. Mazākie baseini tiks izmantoti bērnu peldētprasmes apmācībai. Savukārt skatītājiem ir paredzētas tribīnes ar 300 vietām. Peldbaseina kompleksā paredzēts izveidot arī sportistu rehabilitācijas zonu ar pirtīm un terapijas kabinetiem, ģērbtuves ar 300 vietām, medicīnas kabinetus, treneru kabinetus, Valmieras Bērnu sporta skolas un tehniskās telpas, kā arī sauso treniņu zāli. Peldbaseins ar stiklotu gaiteni būs savienots ar Vidzemes Olimpiskā centra ēku un viesnīcu. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un videi draudzīgu baseina ēkas funkcionēšanu, tiks izmantoti energoefektīvi risinājumi. Noslēdzoties būvniecības darbiem, tiks veikta visas teritorijas labiekārtošana, izveidojot bruģētu gājēju celiņu tīklojumu, apstādījumu un atpūtas zonas, kā arī laukumu bērnu aktivitātēm.

Noslēdzies Siguldas novada domes izsludinātais iepirkums par sporta kompleksa projektēšanu un būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sporta komplekss atradīsies Siguldā, Ata Kronvalda ielā 7.

Iepirkumā saņemti četru pretendentu piedāvājumi un par uzvarētāju izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem.

Iepirkumā uzvarējusi personu apvienība S.J.U.C., kuras piedāvātā līgumcena ir gandrīz 8,3 miljoni eiro.

Pretendentam līgumsaistības jāizpilda 17 mēnešu laikā.

Ministru kabineta rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts, ka Siguldas Sporta kompleksa būvniecības ietvaros paredzēta augsta līmeņa sportistu treniņprocesam nepieciešamo objektu izbūve: vieglatlētikas sektors ar 100m skrejceļu; smagatlētikas zāle; fitnesa zāle; sporta spēļu zāle; peldbaseins (četru celiņu 25m peldbaseins un bērnu peldbaseins), norāda Siguldas novada dome.

Divi uzņēmumi iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, kurā apstrīd Siguldas novada domes izsludināto iepirkumu par sporta kompleksa projektēšanu un būvniecību, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA Abora un AS LNK Industries. Pagaidām nav zināms datums, kad IUB sūdzību izskatīs.

Db.lv jau rakstīja, ka sporta komplekss atradīsies Siguldā, Ata Kronvalda ielā 7.

Iepirkumā saņemti četru pretendentu piedāvājumi un par uzvarētāju izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem.

Iepirkumā uzvarējusi personu apvienība S.J.U.C., kuras piedāvātā līgumcena ir gandrīz 8,3 miljoni eiro.

Pretendentam līgumsaistības jāizpilda 17 mēnešu laikā.

Ministru kabineta rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts, ka Siguldas Sporta kompleksa būvniecības ietvaros paredzēta augsta līmeņa sportistu treniņprocesam nepieciešamo objektu izbūve: vieglatlētikas sektors ar 100m skrejceļu; smagatlētikas zāle; fitnesa zāle; sporta spēļu zāle; peldbaseins (četru celiņu 25m peldbaseins un bērnu peldbaseins), norāda Siguldas novada dome.

Valmierā jaunā peldbaseina pamatos šodien, 12.februārī tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.

«Peldbaseins Valmierai ir ļoti nepieciešams. Šogad mēs atzīmējam 40.jubileju, kopš Valmierā ir obligātā peldētapmācība, ar ko mēs ļoti lepojamies. Jaunais peldbaseins dos mums iespēju gan realizēt augstas klases sportistu sagatavošanas programmu, gan nodrošināt peldēšanas nodarbības bērniem un jauniešiem, kā arī popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū,» jaunā baseina būvniecības nozīmīgumu pamato Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Jaunais peldbaseins tiek būvēts atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un atzīt tajā sasniegtos rezultātus.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Būvinspekcija Liepājā apsekojusi 14 ēkas, lai pārliecinātos, ka to būvkonstrukcijas nerada draudus apmeklētājiem, kā arī – vai šīs ēkas tiek izmantotas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. Pārkāpumi konstatēti vienīgi veikalā Depo, kur nav bijusi sakārtota dokumentācija.

Līdz dokumentācijas sakārtošanai pārtraukti celtniecības darbi vienā no Depo būvprojektiem.

Datus Būvvalde apkopojusi atsevišķi par sabiedriski nozīmīgām publiskām ēkām būvniecības procesā, kā arī pēdējos piecos gados ekspluatācijā pieņemtajām ēkām.

Atbilstoši ministrijas pieprasījumam apsekoti seši būvniecības procesā esoši būvobjekti un astoņas pēdējos piecos gados ekspluatācijā pieņemtās sabiedriski nozīmīgās ēkas, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku.

Ārkārtas pārbaudes uzdots veikt pēc Rīgā, Zolitūdē, notikušās traģēdijas, kurā iegruva tirdzniecības centra Maxima jumts un bojā gāja 54 cilvēki.