Citas ziņas

Liepājas ostā ražīgs janvāris

Vēsma Lēvalde, Db, 09.02.2010

Jaunākais izdevums

2010. gadā janvārī Liepājas ostā pārkrauts vairāk nekā 311 tūkstoši tonnu kravu jeb par 24,5% vairāk nekā 2009. gada janvārī.

Šā gada janvārī lielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, bijis šķidro kravu operatoram DG Termināls – par 156,5% vairāk nekā pirms gada, un koksnes kravu apkalpotājai SIA Laskana – par 86,1%, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati.

Lielākais kravu apjoms šā gada janvārī tradicionāli bijis ostas kompānijām, kas nodarbojas ar beramkravu pārkraušanu - Liepājas osta LM – 89,2 tūkstoši tonnu, un Tansit Service Agency – 64,8 tūkstoši tonnu, kas pārsniedz pagājušā gada janvāra apjomus. Pieaugums bijis beramkravu grupā - janvārī pārkrauts 140,4 tūkst. t beramkravu, kas ir par 18,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākais īpatsvars beramkravu segmentā ir labībai un labības produktiem – janvārī pārkrauts 131,51 tūkst. t vai par 34,6% vairāk.

Savukārt ģenerālkravas Liepājas ostā janvārī pārkrāva 113,8 tūkst. t , kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp kokmateriāli pārkrauti 73,6 tūkst. t, kas ir par 74,4% vairāk un apaļkoki 72,7 tūkst.t , kas ir par 72,3 % vairāk, bet metāllūžņu un krāsainā metāla kravu apjoms pieaudzis attiecīgi par 70,5% un 220 %, salīdzinot ar 2009. gada janvāri. Janvārī neliels samazinājums melnā metāla un to izstrādājumu kravām. Lejamkravas - jēlnafta un naftas produkti - Liepājas ostā janvārī pārkrautas par 140,9% vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams arī ķīmisko kravu apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers pieļauj, ka Liepājas osta LM akcijas varētu pārdot atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes

Nozare.lv, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas osta LM tiks pārdota atsevišķi; ostas pakalpojumus nodrošinās 50. piestātne

LETA, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk kriminālvajāšanu par metāllūžņu kontrabandu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā par pusi vairāk kravu

Vēsma Lēvalde, 12.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Liepājas ostā pārkrauti 660 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,1 % vairāk nekā gadu iepriekš maija mēnesī. Šā gada piecos mēnešos kravu apgrozījuma pieaugums bijis par 50,3 % vairāk nekā 2011. gada atbilstošā periodā.

Maijā lielākais ostas stividors LSEZ a/s Liepājas osta LM uzstādījis jaunu rekordu, mēneša laikā pārkraujot vairāk nekā 300 tūkst. tonnu, kas ir nebijis gadījums ostas vēsturē. A/s Liepājas osta LM ir seši termināli un tā apsaimnieko sešas ostas piestātnes.

Kravu apgrozījuma pieaugumu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš skaidro ar situāciju graudaugu tirgū, ostas un kompāniju mērķtiecīgu attīstību, kravu dažādību un jaunu kravu piesaisti.

Maijā Liepājas ostā joprojām dominēja beramkravas – 333,8 tūkst. tonnu, ko veidoja labība un labības produkti, celtniecības materiāli, ogles un koksnes šķelda. Beramkravas ir 50,6 % no kopējā kravu apgrozījuma Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā konflikts lūžņu dēļ

Vēsma Lēvalde, 21.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas osta LM: Ieņēmumu dienests pieļāva rupjas kļūdas

Vēsma Lēvalde, 01.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas osta LM cer, ka tiesa atzīs par nepamatotu Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) aprēķināto nodokļu parādu, arī skatot lietu pēc būtības. Pagaidām tiesa ir apturējusi VID pieņemtā lēmuma darbību, uzskatot, ka lēmums ir pirmsšķietami prettiesisks un var radīt būtisku kaitējumu un zaudējumus Liepājas ostai LM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā pārkrauj par 7% vairāk kravu

Dienas Bizness, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos kopumā Liepājas ostā pārkrauti 3,695 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā apkalpoti 1 025 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 32 726 pasažieri, informē Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

No janvāra līdz septembrim ostā pārkrauti 2,409 miljoni tonnu beramkravu (65%), 996,4 tūkst. tonnas ģenerālkravu (27%), bet lejamkravu apgrozījums veidoja 289,5 tūkst. tonnu (8%). Šā gada deviņos mēnešos pārkrautas 2 821 TEU konteinervieniba, bet RO-RO vienību skaits veido 27 552.

Savukārt 2014. gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 372,1 tūkstotis tonnu dažādu kravu, kas ir par 15,4 % vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām - 240,2 tūkst tonnas jeb 65%, kam sekoja ģenerālkravas – 118,6 tūkst tonnu, jeb 32%. Lejamkravu apjoms šā gada septembrī sarucis līdz 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Velmers «par sviestmaizi» pārdevis Liepājas osta LM kontrolpaketi

LETA, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eko Osta pārsūdz sodu par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu

Gunta Kursiša, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta pārsūdzējis Konkurences padomes (KP) lēmumu – padomes uzlikto sodu par dominējušā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās atteikumā atjaunot līgumu ar SIA Corvus Company.

KP lēmums paredzēja, ka SIA Eko Osta ir jāatjauno līgums ar atkritumu savācēju uzņēmumu Corvus Company par bīstamo atkritumu nodošanu un pārstrādi. Eko Osta piemērots arī naudas sods vairāk nekā 22,6 tūkstošu Ls apmērā. Uzņēmuma ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka KP lēmums «nav objektīvs un juridiski korekts».

«KP, pieņemot lēmumu, nav pierādījusi uzņēmuma Eko Osta vainu pārkāpumā un nav ņēmusi vērā vairākus būtisku faktorus. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Eko Osta nav vienīgais pakalpojumu sniedzējs un līdz ar to ir tiesīgs izvēlēties darījumu partnerus,» norāda I. Briedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Cemex importa – eksporta terminālis Liepājs ostā varētu palielināt kravu plūsmu par 0.55 miljoniem tonnu gadā.

Liepājas ostā ar pirmo eksporta kravu šodien, 3. decembrī, atklāts Cemex importa – eksporta terminālis. Jaunais terminālis vidēji gadā palielinās ostas kravu plūsmu par 550 tūkstošiem tonnu kravu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Jaunajam terminālim ir būtiska nozīme, jo tas pārkraus vietējo kravu - Brocēnos ražotu cementu un dos būtisku pienesumu Liepājas ostas kravu apgrozījumam, uzsver Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Cementa termināļa būvniecību Liepājas ostas 14. piestātnē uzsāka 2007. gada novembrī. Svarīgi ir būvēt termināļus kopā ar kravu īpašniekiem, kas nodrošina stabilu un drošu kravu plūsmu un dod ieguldījumu pilsētai, ostai un uzņēmumiem. Cemex importa - eksporta terminālis nav ne pirmais, ne pēdējais, ko a/s Liepājas osta LM veido kopā kravu īpašniekiem, norāda a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks,

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers nosūtīja uzņēmuma kreditoriem mantas pārdošanas plāna precizējumus, kuros ir noteikts, ka AS Liepājas osta LM akcijas tiks pārdotas bez izsoles jeb tiešajā piedāvājumā.

Akciju pārdošana tiks izsludināta vismaz vienā biznesa laikrakstā un portālā Latvijā un piedāvājumus varēs iesniegt mēneša laikā, informē Velmers.

Precizējumi plānā attiecas uz Liepājas metalurga ieķīlāto un neieķīlāto mantu, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamatražotni. Tie veikti, ņemot vērā saņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus, precizējumus mantas novērtējumos, faktisko apstākļu izmaiņas un jauniegūto informāciju.

«Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs ir divi dažādi biznesi. Ievērojot ostas sarežģīto saimniecisko situāciju, uzņēmuma pārdošanai un restrukturizācijai ir nepieciešama atsevišķa un kompleksa pieeja. Tas vienlaicīgi palīdzēs risināt gan Liepājas ostas LM tālāko darbību, gan arī Liepājas metalurga pārdošanas jautājumus. Bez pamatražotnes Liepājas ostu LM var pārdot vieglāk un tādējādi ātrāk atrisināt ostas kritisko finansiālo situāciju. Savukārt Liepājas metalurga cena varētu negatīvi mainīties, ja uzņēmumu pārdotu kopā ar nopietnajām ostas finansiālajām saistībām,» norāda Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms audzis par 60,3%

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrauti 596,5 tūkstoši tonnu dažādu kravu, kas ir par 60,3% vairāk nekā 2014. gada septembrī, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka vistiešāk tas ir saistīts ar veiksmīgu graudaugu sezonu un aktīvāku darbību ostas dziļūdens piestātnēs, ko no šā gada 1. septembra no LSEZ AS Liepājas osta LM pārņēma LSEZ SIA Ekers Stividors LP. 2015. gada septmbrī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2983 pasažieri.

Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām, jo īpaši aktīvajā graudaugu sezonā - 482,6 tūkst. tonnas jeb 80,8%.

Tieši labība un labības produkti šā gada septembrī veidoja 377,5 tūkstošus tonnu. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmntā bija celtniecības materiāli - 52,5 tūkstoši tonnu, kam sekoja cukurs, šķelda, minerālmēsli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmana «apvērsums» neizdodas - Liepājas metalurgs dividendes neizmaksās

Nozare.lv, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Decembra vētras nobremzē rekordapgrozījumu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde, 11.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn Liepājas ostā gandrīz par astoņiem procentiem pārsniegta kravu apgrozījuma prognoze, līdz pieciem miljoniem tonnu nedaudz pietrūcis.

2011. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas ap 4,857 miljonus tonnu, kas ir par 10,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 7,9 % vairāk nekā plānots. Lielāko kravu apgrozījuma pieaugumu deva beramkravas, ko Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde saista ar ostas padziļināšanu un beramkravu termināļu paplašināšanu.

DB jau rakstīja, ka 2011. gadā turpinājās ES Kohēzijas fonda projekts Liepājas ostas padziļināšana, kas ļāva uzstādīt vairākus jaunus rekordus – pie 51.piestātnes pietauvojās pirmais panamax klases kuģis, kura iegrime sasniedza

10,2 m ( līdz šim lielākā iegrime kuģiem Liepājas ostā bija 9,6 m), uz Turciju aizceļoja lielākā metāllūžņu krava - 37,2 tūkst., kuras īpašnieks bija pašmāju kompānija Tolmets. Arī kravu apgrozījums 2011. gadā ir viens no lielākajiem atjaunotās ostas vēsturē (iepriekš lielākais bija 2003. gadā – 4,86 milj. tonnu, kas bija saistīts ar īpaši labvēlīgiem tirgus apstākļiem kokmateriālu un šķeldas tirgū).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo investoru galvenais interešu objekts varētu būt Liepājas metalurga meitasuzņēmums Liepājas osta LM.

A/s Liepājas metalurgs pēc 14. maijā notikušās kratīšanas, ko uzņēmumā un tā vadības dzīvesvietās veica Valsts policija kopā ar pretterorisma vienību Omega, izplatīja paziņojumu, kurā norādīts: «A/s Liepājas metalurgs vadības ieskatā šodienas darbības ir veiktas tikai un vienīgi ar mērķi sacelt ažiotāžu, graut uzņēmuma reputāciju sadarbības partneru acīs, diskreditēt vienu no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba vietu nodrošinātājiem, kas pēc mūsu domām ir politisks pasūtījums ar mērķi – sagraut pilnībā uzņēmumu.»

Vienlaikus notikumu un ap stākļu analīze vedina domāt, ka cīņas mērķis patiesībā ir cits – stabils bizness Liepājas ostā. LSEZ AS Liepājas osta LM ir lielākais Liepājas ostas uzņēmums, kas apsaimnieko vērtīgākās dziļūdens piestātnes Liepājas ostā. Tā darbības veids ir kravu pieņemšana, apstrāde un pārkraušana, kuģu fraktēšana un aģentēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazo ostu apgrozījuma kritumam sezonāls raksturs

Egons Mudulis, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigās desmit mēnešos piedzīvotais 9,2% pārkrauto kravu apjomu kritums izlīdzināsies, pronozē Latvijas mazo ostu vadītāji. Šajā laika periodā Latvijas mazajās ostās kopumā pārkrauti 1,12 milj. t kravu.

Šim kritumam ir sezonāls raksturs, saka Latvijas Mazo ostu asociācijas vadītājs un Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis. Vasarā skandināvi samazina celulozes rūpnīcas aktivitātes, līdz ar ko mazāk tiek pirkta papīrmalka. Viņš lēš, ka iespējams simbolisks kravu apjoma kritums gada griezumā uz kurināmā rēķina, ko parasti ved gada beigās un sākumā. Rojas ostā vien stāvot ap 15 tūkst. m3, citās ostās apjomi ir vēl lielāki. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka ekonmikas problēmu dēļ Eiropā un pasaulē arī celulozes tirgus palicis piesardzīgāks.

Rojas ostā 10 mēnešos pārkrauti 33,4 tūkst. t kravu, kas ir par 24,8% mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Ostā šobrīd par Eiropas fondu līdzekļiem tiek veidota jauna burāšanas skola. Turpinās ceļu un laukumu sakārtošana, kas notiek pateicoties Aizsardzības ministrijai, kura devusi demontētās Aizkraukles lidlauka dzelzbetona plāksnes, norāda J. Megnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesā saņemts Liepājas metalurga lūgums pagarināt termiņu tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei

LETA, 26.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru