Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Prāmju līnija Ave Line pagaidām par galamērķi izvēlējusies Ventspili nevis Liepāju, Db apstiprināja prāmju līnijas birojā.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas) prāmis dodas reisā šodien, 9. aprīlī, taču, tā kā nav panākta vienošanās ar Liepājas ostas prāmju piestātnē strādājošo LSEZ SIA Terrabalt, aprīlī prāmis piestās Ventspils ostā. LSEZ SIA Terrabalt apstiprināja, ka līgums nav parakstīts, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Db jau rakstīja, ka pramju līnijā Ave Line veikta līnijas darbības reorganizācija, un 2010.g. 9. aprīlī bija plānots atsākt aktivitātes maršrutā Liepāja -Trāveminde. Maršrutā pēc iepriekšējā grafika kursēs jauns kuģis Baltic Amber. Uz prāmja pieciem klājiem var izvietot 3100 līnijmetru kravas, kas ir par 50% vairāk nekā uz iepriekšējā kuģa Ave Liepaja, arī pasažieru vietu būs četras reizes vairāk (482 vietas kajītēs un 36 sēdvietas). Tehnisku iemeslu dēļ 2009. gada nogalē prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde darbību apturēja. Savukārt LSEZ SIA Terrabalt šajā laikā mainījās vadība.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrība Terrabalt parakstījusi līgumu ar prāmju operatoru Alfastar par jaunas prāmju līnijas atvēršanu Ustjluga - Liepāja - Zasnica (Sassnitz).

Prāmja īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelceļu, db.lv atklāja LSEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš. Prāmis no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu.

Liepāja tikusi izvēlēta pēc tam, kad izvērtētas Klaipēdas un Ventspils ostas, atklāja Ā.Ozoliņš. Pēc viņa stāstītā, jau rudenī šajā maršrutā sāks kursēt otrs prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

No 5.augustā Liepājā sāks darboties vēl viena prāmju līnija Baltijska - Liepāja - Ustjluga, ko apkalpos LSEZ SIA Terrabalt.

Par datumu, kurā prāmis pirmo reizi iegriezīsies Liepājā, informējis prāmja operatora SIA Alfastar pārstāvis Viktors Katrečko. Db.lv rakstīja, ka šovasar Liepājas ostā paredzēts atklāt vēl viena prāmja līniju, kura savienotu mūsu pilsētu ar divām Krievijas ostām Baltijsku un Ustjlugu, maršrutā iekļaujot arī Vācijas ostu Zasnici (Sassnitz). SIA Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu.

Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Pirmdien šajā līnijā sāks kursēt prāmis Petersburg, kurš jau agrāk kursēja caur Liepāju. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Februārī Liepājas ostā pārkrautas 570 321,29 tonnas dažādu kravu, kas ir par 52,7% vairāk nekā attiecīgajā laika perioda pirms gada.

APjomīgo pieaugumu galvenokārt nodrošināja beramkravu apgrozījuma kāpums. Salīdzinot ar pagājuša gada februāri, pārkrauto beramkravu apjomi Liepājas ostā pieauguši par 142,73%, bet, salīdzinot ar šā gada janvāri, - par 48,5%. Kravu apgrozījuma pieaugumu veicināja arī prāmja satiksme līnijā Liepāja –Traveminde (Vācija). Prāmis tagad kursē četras reizes nedēļā.

No kopējā beramkravu apgrozījuma februārī (322,1 tūkst. tonnu) 283,3 tūkst. tonnu jeb 87,95 % bija labība un labības produkti. Pārējas beramkravas bija celtniecības materiāli, koksa ogles un kūdra. Beramkravas šā gada februārī veidoja 56,48% no visām kravām.

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Aprīļa sākumā darbību varētu atsākt prāmju līnija Ave Line, kura nodrošina kravas - pasažieru prāmja kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka).

Tā db.lv informēja līnijas izziņu dienestā, norādot, ka detalizēta informācija būšot pieejama pēc 20. marta. Šodien, 16. martā, paredzēta trīspusēja tikšanās - prāmju piestātnes apsaimniekotāja LSEZ SIA Terrabalt, SIA Ave Logistic (Ave Line īpašniece) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes vadītāji apspriedīs prāmju līnijas atjaunošanas nosacījumus, Db informēja LSEZ pārvaldē. Prāmis līnijas vajadzībām jau esot nofraktēts, atlikušas birokrātiskās procedūras. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde pārtrauca pagājušā gada nogalē, jo salūza līnijā kursējošais prāmis. Šī gada sākumā mainījās LSEZ SIA Terrabalt valde, radot dažādus minējumus par prāmju līnijas iespējamo nākotni. Savukārt SIA Ave Logistic vadība solīja, ka kustību atjaunos, tiklīdz būs nofraktēts piemērots kuģis.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde (SEZ) vairākkārt pazeminājusi ostas maksu prāmjiem, cerot atgūt prāmju līniju.

Ja iepriekš prāmjiem par ienākšanu ostā bija jāmaksā aptuveni 1300 eiro, tad turpmāk šī maksa noteikta 200 eiro par katru prāmja ienākšanu ostā. Šāda ostas maksa noteikta, izvērtējot situāciju ar ro - ro kravu pārvadājumiem Baltijas jūrā, Db informēja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš. Db jau rakstīja, ka ostas stividorkompānija LSEZ SIA Terrabalt nespēja vienoties ar prāmju līniju Ave Line par prāmja apkalpošanas izmaksām, un Ave Line nolēma pagaidām par galamērķi Latvijā izmantot Ventspils ostu. Neoficiāla informācija vēstī, ka Ave Line par viena kuģa apkalpošanu stividoram bija gatava maksāt mazāk nekā 400 eiro. Tomēr gan Terrabalt, gan Liepājas SEZ pārvalde nav zaudējušas cerību atgūt prāmju līniju Liepājas ostā.

Prāmju līnija Ave Line, kurai neizdevās vienoties ar Liepājas ostas stividorkompāniju Terrabalt par reisu atjaunošanu, sākusi testa braucienus no Trāvemindes (Vācija) uz Rīgu.

Par to liecina informācija kompānijas mājaslapā. Sakarā ar paralizēto gaisa satiksmi prāmju līnija Ave Line informē ceļotājus Vācijā par iespēju nokļūt Rīgā. No Trāvemindes pilsētas Vācijā prāmis aties šodien, 16. aprīlī, bet Rīgā ienāks 18. aprīlī Vecmīlgrāvja terminālā. Svētdien no Rīgas uz Vāciju prāmis aties piecos no rīta no Vecmīlgrāvja termināla. DB jau rakstīja, ka 9. aprīlī prāmju līnija pēc ilgāka pārtraukuma atsāka darbu, taču nespēja vienoties ar Liepājas ostas LSEZ SIA Terrabalt par piestātņu izmantošanu un prāmja apkalpošanu, tāpēc uz laiku piestāja Ventspilī.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi piešķirt speciālas ostas maksas atlaides prāmjiem, nosakot pastāvīgu maksu - 200 eiro par vienu Liepājas ostas apmeklējumu.

Tāpat LSEZ valde noteikusi terminēto atlaidi (uz vienu gadu) LSEZ SIA Terrabalt par ostas kopējās lietošanas objektu izmantošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar prāmjiem. Atlaides lielums ir 80% no maksas tarifa, kas bija spēkā līdz šim. Prāmju apkalpotāja LSEZ SIA Terrabalt saņems atlaidi arī zemes nomas maksai. Atlaide noteikta tāpēc, lai Liepājas osta varētu konkurēt kravu piesaistē, norādīja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. «Lai konkurē loģistika, nevis cena,» skaidroja G. Krieviņš.

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

2012. gadā janvārī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis 458 tūkstošus tonnu, kas ir par 18,6 % vairāk nekā 2011. gada janvārī.

Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 137 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2059 pasažieri. Kravu apgrozījuma pieaugums saistīts ar graudaugu un metāllūžņu kravu apgrozījuma pieaugumu, kā arī veiksmīgu prāmju līnijas darbību, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Šā gada janvārī lielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, bijis ostas uzņēmumiem Duna – 102,2%, Terrabalt - 70,2 % un Liepaja Bulk terminal – 67,1 %.

Lielākais kravu apjoms šā gada janvārī tradicionāli bijis LSEZ a/s Liepājas osta LM – 151,7 tūkst. t, kas ietver gan labības un labības produktu kravas, gan metāllūžņu kravas, kā arī nozīme bijusi 50. piestātnes izbūvei. Liepājas ostas 50. piestātni nomā Liepājas ostas LM un izmanto to Liepājas metalurga produkcijas eksportam.

Pērn Latvijā visvairāk nopelnījis uzņēmējs Uldis Asars, liecina datu apkopojums, kas publicēts žurnālā «Pastaiga».

6,52 miljonus latu peļņu U. Asaram nodrošinājis viņam pilnībā piederošais kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA AKZ.

4,40 miljonus latu nopelnījis Vadims Telica, kuram saskaņā ar Lursoft datiem pieder puse kapitāldaļu farmācijas holdingā Repharm un pilnībā Sentor Farm.

2,72 miljonus latu 2010.gadā nopelnījis Mihails Gaņevs, kuram pieder 57% kapitāldaļu Rīgas brīvostas stividorkompānijā Strek.

80% Skonto būves kā arī vairāku citu uzņēmumu līdzīpašnieks Guntis Rāvis pērn nopelnījis 2,20 miljonus latu.

Telekomunikāciju uzņēmuma Belam - Rīga un netieši arī Triatel līdzīpašniece Ludmila Kaca nopelnījusi 2,06 miljonus latu. Metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmuma Tolmets īpašnieks Jurijs Homutovs, kā arī viņa kompanjons Vladimirs Carkovs nopelnījuši - 1,71 miljonu latu.

Metāllūžņu pārstrādātājs un vairumtirgotājs "Tolmets" pagājušajā gadā strādāja ar 335,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un bija 11,658 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas darbību ietekmēja pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū. Savukārt peļņas kāpums skaidrots ar darbības efektivitātes palielināšanu.

Uzņēmums pērn piesaistījis jaunus klientus un paplašinājis noieta tirgus, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat pērn kompānija turpināja pamatlīdzekļu nomaiņu pret modernākiem un ar mazāku kaitīgu ietekmi uz vidi. Turpināta arī metāllūžņu laukumu rekonstrukcija. Kopumā šajos pasākumos ieguldīti 1,77 miljoni eiro.

Turpmākajos gados "Tolmets" plāno paplašināt darbību Lietuvas un Igaunijas tirgū, kā arī sākt darbību jaunos tirgos.

2020.gadā "Tolmets" strādāja ar 187,642 miljonu eiro apgrozījumu un 2,59 miljonu eiro peļņu.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

2012. gada deviņos mēnešos Liepājas osta sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu atjaunotās ostas vēsturē – 5,3 miljoni tonnu.

Salīdzinot ar pērno gadu, tas ir par 52,3% vairāk. Arī šā gada septembrī sasniegts līdz šim lielākais kravu apgrozījums viena mēneša laikā - 695 ,6 tūkstoši tonnu jeb par 73,3% vairāk nekā 2011. gada septembrī. Galvenais iemesls tik straujam kravu apgrozījuma pieaugumam ir 2011. gada graudaugu raža, ko papildina jauni kravu veidi, piemēram, ogles, melnā metāla un tā izstrādājumu tirgus atdzīvošanās, kā arī stabila prāmju kustība un ro-ro tipa kravas, skaidro Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

2012. gada septembrī Liepājas ostā pārkrauts 695,6 tūkstoši tonnu kravu, no kurām 55,6% jeb 386,6 tūkst. tonnu bija beramkravas, ģenerālkravu īpatsvars bija 39,3% jeb 273,6 tūkst. tonnu, bet lejamkravu apjomi – 5,1% jeb 35,4 tūkst. tonnu. Lielāko daļu no kravām – 41,3% veidoja labība un labības produkti, kas saistīts ar labo graudaugu ražu šogad Latvijā un 2011. gada labības ražu Kazahstānā un citviet pasaulē.

Šā gada maijā Liepājas ostā pārkrauts 431 tūkstotis tonnu dažādu kravu, kas ir par 9,4 % vairāk nekā gadu iepriekš šajā pašā laika periodā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Arī šā gada maijā saglabājās beramkravu īpatsvars – 60,5%, kam sekoja ģenerālkravas – 31,3%, bet lejamkravas veidoja 8,2%. Mēnesī apkalpoti 133 kuģi, bet iebraucis un izbraucis 4001 pasažieris.

Beramkravu segmentā 2015. gada maijā turpina saglabāties labības un labības produktu īpatsvars, bet tā kā graudaugu sezonatuvojas noslēgumam, novērojams neliels samazinājums.

Maijā Liepājas ostā beramkravu grupā lielāko daļu veidojalabība un labības produkti 192,8 tūkstoši tonnu apmērā, kas ir 45% no visām kravām un 74% no beramkravām.

Otra lielākā kravu grupaberamkravu segmentā bija celtniecības materiāli – 39,7 tūkstoši tonnu, kas ir 9 % no visām kravām un 15 % no beramkravām.

Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, ar kurām ieguvējas būtu gan pašas ostas, gan arī valsts, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

"Pirmkārt, ogles - tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā "Lego", un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls," teica Ozoliņš.

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.