Citas ziņas

Liepājas pašvaldībai pārmet neracionālu saimniekošanu

Vēsma Lēvalde, 12.03.2010

Jaunākais izdevums

Liepājas domes opozīcija pēta līdzekļu izlietojumu vairākās Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrībās, izsaktot aizdomas par liela apjoma līdzekļu neracionālu izlietojumu.

Opozījas redzeslokā jau ilgāku laiku ir SIA Liepājas reģionālā slimnīca, par ko opozīcija vērsusies Valsts Kontrolē. Tā nolēmusi detalizēti izpētīt līdzekļu izlietojumu 25 miljonus latu vērtajos projektos SIA Liepājas ūdens, kur aizdomīgi šķietot projektu ieviešanas konsultantiem samaksātie 850 tūkstoši latu. Liepājas izglītības pārvaldē opozīcija saskata pārkāpumu, jo pilnas slodzes juriste ar vairākkārt lielāku atalgojumu nekā skolotājiem paralēli darba laikā strādā kā zvērinātā advokāte.

Tāpat opozīcija arī plāno pieprasīt izvērtēt Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka Normunda Dīķa atbilstību amatam, jo viņš nav varējis paskaidrot, kāpēc joprojām ar Pašvaldības policijai piederošu automašīnu braukā no amata atstādinātais Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks.

Db jau rakstīja, ka Liepājas pašvaldības policija no uzņēmuma SD Autocentrs, kura kapitāldaļas kādreiz piederēja Liepājas mēram Uldim Seskam, 2007.gada nogalē iegādājusies jaunu automašīnu VW Passat par vairāk nekā 21 tūkstoti latu. Pēc nepilna mēneša Liepājas pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis parakstījis autotransporta patapinājuma līgumu, ar kuru VW Passat nodots lietošanā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldei. Liepājas domes koalīcijā ir Liepājas partija, Tautas partija, Jaunais laiks un LPP/LC, savukārt opozīcijā - Saskaņas centrs, Osipova partija un neatkarīgais deputāts S. Lorenss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīciju Liepājas domē veidos Liepājas partija ar Saskaņas centru

Vēsma Lēvalde, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Liepājas enerģija daļu uzņēmuma peļņas novirzīs mazturīgo atbalstam

LETA, 21.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija daļu peļņas novirzīs mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, - tas būtu jāizdara līdz jaunās apkures sezonas sākumam, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs.

Rietumu Radio viņš atzina, ka procedūra mērķa sasniegšanai un peļņas daļas novirzīšanai maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam ir ļoti gara, tāpēc uzņēmums vēl neesot nācis klajā ar oficiālu paziņojumu, taču tuvākajās dienās to darīšot.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) vakar sacīja, ka pagājušajā gadā šādu sistēmu izmantoja uzņēmums Rīgas siltums (RS), šogad tam pievienosies arī Liepājas siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija.

Kā norādīja Suškovs, vispirms ir jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas, kā arī citām valsts institūcijām. «Pat, ja uzņēmuma akcionāri pieņem lēmumu [par peļņas daļas novirzīšanu maksātnespējīgo iedzīvotāju atbalstam], tas nenozīmē, ka viss atrisinās,» sacīja uzņēmuma vadītājs. Kā liecina neoficiāla informācija, uzņēmuma akcionāri šo ieceri konceptuāli atbalstījuši jau pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parakstīts līgums par koalīcijas izveidi Liepājas domē

Vēsma Lēvalde, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas partija un politisko partiju apvienība Saskaņas centrs parakstījusi līgumu par ciešāku sadarbību darbam Liepājas domē, kā prioritāti nosakot nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu Liepājas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un pilsētas Attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tādējādi nākamajiem četriem gadiem ir nodrošināta stabila Liepājas domes darbība, koalīcijā apvienojot desmit no 15 domē ievēlētajiem deputātiem, norāda Liepājas dome.

Tāpat līgums nosaka abu partiju deputātu ētiskos standartus kopējā darbā, lēmumu saskaņošanas procedūras, savstarpējo atbildību, pienākumus un tiesības.

No Liepājas partijas puses sadarbības līgumu parakstījuši šajā sasaukumā ievēlētie deputāti G.Ansiņš, M.Ceirulis, S.Golde, U.Sesks, V.Skujiņš, H.Valcis un V.Vitkovskis, savukārt no partiju apvienības Saskaņas centrs puses līgumu parakstījuši ievēlētie deputāti J.Hadarovičs, R.Miloslavskis un N.Vorobeičiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sesks: Negatīvā VK vērtējuma dēļ Liepājas SEZ var paiet garām miljonus vērtas investīcijas

NOZARE.LV, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemnieki vēlas papildināt nacionālo plānu

Vēsma Lēvalde, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā sašaurinās politiskais spektrs (galerijā - atskats uz vēlēšanu nakti)

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina iepirkumu par attālinātās mērījumu nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu

Lelde Petrāne, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājā nedrīkstēs liegt izvēlēties izdevīgāko siltumapgādi

Vēsma Lēvalde, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome zaudējusi tiesvedībā, kur tika apstrīdēti pašvaldības saistošie noteikumi, kas ierobežo patērētāju tiesības izvēlēties siltumapgādes veidu.

Augstākā tiesa noraidījusi Liepājas pilsētas domes kasācijas sūdzību par Administratīvas apgabaltiesas lēmumu strīdā ar maksātnespējīgo SIA MIG holdings.

Pieteicēja maksātnespējīgā SIA MIG holdings vērsās Liepājas pilsētas būvvaldē ar būvniecības pieteikumu gāzes katlu mājas un gāzes pievada izbūvei Liepājā. Taču Liepājas pilsētas būvvalde 2010.gada aprīlī būvniecības pieteikumu noraidīja, jo atbilstoši Liepājas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem īpašums, par kuru bija iesniegts būvniecības pieteikums, atrodas centralizētās siltumapgādes zonā, kur nav pieļaujama jaunu decentralizētas siltumapgādes avotu attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas dome: liela daļa atlaisto Liepājas metalurgs darbinieku palikuši bez jebkādiem ienākumiem

Gunta Kursiša, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa bijušo uzņēmuma Liepājas metalurgs atlaisto darbinieku šobrīd ir atstāti bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, jo uzņēmumā maksātnespējas dēļ algas par pēdējiem mēnešiem izmaksātas nepilnā apmērā vai nav izmaksātas vispār, taču bezdarbnieka pabalstu izmaksa likumdošanā noteiktajā kārtībā vēl nav sākusies, Liepājas dome norādījusi vēstulē Ministru prezidentam.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks vērsies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar lūgumu steidzami risināt jautājumu par garantiju fonda maksājumiem no darba atbrīvotajiem uzņēmuma Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Tāpat Liepājas dome norāda, ka Maksātnespējas aģentūras pārvaldītais darbinieku prasījumu garantiju fonds nespēj tik operatīvi un savlaicīgi apkopot visus darbinieku pieprasījumus par neizmaksātās darba algas izmaksu, jo šādam darba apjomam nepietiekot kapacitātes. Db.lv jau rakstīja, ka ar izmaksājamās naudas summas aprēķināšanu a/s Liepājas metalurgs bijušajiem darbiniekiem neies raiti. Naudas izmaksu kavē tas, ka Liepājas metalurga darbinieku prasījumu skaits sasniegs gandrīz 75 procentus no vidēji gadā izskatīto darbinieku prasījumu skaita, savukārt ar esošo kapacitāti mēneša laikā neesot iespējams aprēķināt un izmaksāt visus no darbinieku prasījumu garantiju fonda pienākošos maksājumus, informēja Maksātnespējas administrācijas direktora vietneice Digna Brence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas vēsturiskās ēkas renovāciju

Vēsma Lēvalde, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp SIA UPTK, Liepājas pašvaldības SIA Komunālā pārvalde un Liepājas domi parakstīts līgums par Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas renovācijas uzsākšanu.

Līgums paredz, ka 1., 2. un 3. kārtas būvdarbus būvnieki apņemas pabeigt trīs mēnešu laikā.

SIA UPTK uzvarēja pašvaldības iepirkumu konkursā, un līguma summa ir gandrīz 450 tūkstoši latu, paredzot 8167 latu finanšu rezervi neparedzētiem darbiem.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas dome šā gada pavasarī pieņēma lēmumu par pusmiljona latu finansējuma piešķiršanu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas unikālās jūgendstila ēkas renovācijai.

Tā kā darbu izpilde paredzēta arī mācību laikā, līgums paredz, ka būvniekam desmit dienu laikā jāiesniedz Liepājas Valsts 1.ģimnāzijai saskaņots detalizēts darbu izpildes kalendārais grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstīs Liepājas metalurga darbiniekus, ja uzņēmums neatsāks ražošanu

Žanete Hāka, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja darba grupas sagatavoto rīcības plānu sociālekonomisko risku mazināšanai, nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai Liepājā, lai valsts un pašvaldība varētu operatīvi reaģēt gadījumā, ja AS Liepājas Metalurgs akcionāri nespēj vienoties ar uzņēmuma kreditoriem un potenciālajiem investoriem par sadarbību un uzņēmums tomēr neatsāk ražošanu.

Kā informēja Finanšu ministrija, darba grupa, kurā ietilpst nozaru ministriju un Liepājas pašvaldības pārstāvji, piedāvājusi nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu bez darba palikušo AS Liepājas Metalurgs darbinieku pārkvalificēšanai, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, investīciju piesaistei Liepājas pilsētai un jaunu darba vietu radīšanai.

Nodarbinātības veicināšanai Labklājības ministrija ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību piedāvājusi sniegt preventīvus pakalpojumus darbiniekiem (individuālas konsultācijas, tikšanās ar darba devējiem, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus), nodrošināt mobilitātes pasākumus, profesionālās apmācības pēc darba devēja pieprasījuma, valsts valodas apguvi, kā arī neformālo izglītības programmu apguvi, veicot proaktīvu darbu ar citiem reģiona uzņēmējiem par viņiem nepieciešamajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas pludmali novēros kamera

Vēsma Lēvalde, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties kaitbordistu aicinājumam, Liepājas dome uzstādījusi tīkla kameru Liepājas dienvidrietumu pludmalē.

Pēc šogad apstiprinātā pludmales zonējuma kamerā redzamā teritorija ir paredzēta aktīvajam sportam uz ūdens – sērfošanai, kaitošanai. Pēdējos gados daudzi kaitošanas sporta piekritēji pat no attālākām Latvijas vietām iecienījuši Liepājas pludmali, kameras nepieciešamību pamato Liepājas domē.

Liepājas dome cer, ka kameras uzstādīšana varētu ieinteresēt iedzīvotājus un veicināt aktīvu dzīvesveidu, jo Liepājas pludmali izmanto gan nūjotāji, gan skrējēji, gan jau pieminētie kaitotāji.

Mājas lapā liepaja.lv sadaļā Sabiedrība - Idejas, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, ir izveidots ideju vākšanas rīks ar jautājumu - kā veicināt cilvēku pievēršanos aktīvam dzīvesveidam, kā arī balsošanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru