Quantcast
Citas ziņas

Liepājas pašvaldību neapmierina Latvijas Valsts ceļu argumenti

Vēsma Lēvalde, 29.03.2011

Jaunākais izdevums

Liepājas pašvaldību neapmierina VAS Latvijas Valsts ceļi arguments, ka šosejas rekonstrukciju līdz Lietuvas robežai nav iespējams finansēt, jo tā pagaidām nav iekļauta Transeiropas (TEN -T) tīklā.

Liepājas dome ir saņēmusi VAS Latvijas valsts ceļi atbildes vēstuli par valsts galvenā autoceļa A11 posma līdz Lietuvas robežai tehnisko stāvokli un tā sakārtošanas iespējām. Atbildes vēstule apstiprina, ka valsts galvenais autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža ( Rucava ) ir neapmierinošā stāvoklī. Valsts akciju sabiedrības valdes loceklis Ivars Pāže vēstulē skaidro, ka autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža ir sliktā tehniskā stāvoklī, jo pēdējos 12 gadus nepietiekamo finanšu resursu dēļ ir veikti tikai segas rekonstrukcijas darbi, bet ar to nepietiekot, lai nodrošinātu labus braukšanas apstākļus. Tajā pašā laikā Latvijas valsts ceļi vēstulē informē, ka valsts budžeta autoceļu fonda apakšprogrammas ietvaros šobrīd nav līdzekļu nopietnu rekonstrukcijas objektu īstenošanai.

2010. gadā ir uzsākta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcijas programma, kurā varēts iekļaut tikai Transeiropas transports tīklā ( TEN-T ) esošos ceļu posmus. Autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža šajā programmā nav iekļauts. Pāže informē, ka šobrīd jau ir panākta konceptuāla vienošanās, lai minēto autoceļu iekļautu TEN-T tīklā. Pēc vēstulē sniegtās informācijas, līdz ar to būtu iespējams nākošajā plānošanas periodā no 2014. gada autoceļa uzlabošanai izmantot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

«Ņemot vērā valsts galvenā autoceļa A11 būtisko ietekmi uz Liepājas reģiona ekonomiku, vēlamies saņemt precīzu informāciju, kad un kā tiks nodrošināta pastiprinātā ceļa ikdienas uzturēšana un bedrīšu remonts, kā arī kādos plānošanas dokumentos ir iekļauts uzdevums par autoceļa A11 rekonstrukciju,» teikts Liepājas domes atbildes vēstulē VAS Latvijas Valsts ceļi.

DB jau rakstīja, ka sarakste starp Liepājas pašvaldību un VAS Latvijas Valsts ceļi aizsākās tāpēc, ka Liepājas pašvaldība regulāri no autobraucējiem un kravu pārvadātājiem saņem sūdzības par valsts galvenā autoceļa A11 posma līdz Lietuvas robežai slikto tehnisko stāvokli.

Šogad no 9. līdz 11.februārim notika Latvijas Valsts prezidentavalsts vizīte Lietuvas Republikā, kuras laikā tika pārrunāta arī abu valstu sadarbība tranzīta nozarē. Minētajā sarunā mūsu valsts delegācija bija spiesta atzīt pamatotu kritiku no Lietuvas Satiksmes ministrijas par Latvijas valsts galvenā autoceļa A11 posma Nīca – Lietuvas robeža kritisko tehnisko stāvokli. Abu valstu delegācijas vienojās, ka šī problēma ir prioritāri risināma, lai būtiski uzlabotos kravu plūsma maršrutā Klaipēda – Liepāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC aizdomas par viltotiem iepirkuma dokumentiem Rīgas-Liepājas šosejas posma rekonstrukcijas konkursā

Dienas Bizness, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamu dokumento viltošanu Rīgas-Liepājas šosejas rekonstrukcijas konkursā, informē LVC Komunikācijas daļā.

Iespējams, viltoti dokumenti ir iesniegti LVC organizētā publiskā iepirkuma Valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte)–Liepāja posma 24,40.-38,18. km segas rekonstrukcija ietvaros.

Iepirkums tika izsludināts 2014. gada 13. augustā. Iepirkuma ietvaros pretendentiem bija jāiesniedz apliecinājumu par būvmateriālu atbilstību un nepieciešamā apjoma pieejamību minētā projekta realizācijai.

Viens no pretendentiem, AS KAYA MADENCLICK TAAHHUT SANAJ I VE TOCARET ANONIM, kas reģistrēta Turcijā, iesniegusi attiecīgo apliecinājumu. Lai pārliecinātos par informācijas patiesumu, LVC vērsās pie apliecinājumā norādītā būvmateriālu piegādātāja ar lūgumu apstiprināt, ka apliecinājumu ir izdevis konkrētais būvmateriālu piegādātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Jānis Lange, informē Satiksmes ministrija.

Izmaiņas LVC vadībā veiktas, jo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže pieņēmis piedāvājumu uzsākt darbu SIA Ritošā sastāva serviss valdē un tāpēc atstāj valdes priekšsēdētāja amatu LVC. Ņemot vērā I.Pāžes pieredzi un kompetenci, LVC valde ir viņu aicinājusi turpināt darbu LVC valdes padomnieka amatā.

Satiksmes ministrija notikušajā akcionāru sapulcē iecēlusi arī jaunu LVC valdes locekli - Edgaru Strodu. E. Strods līdz šim ieņēma SIA Rīgas ūdens valdes locekļa amatu, bet pirms tam strādāja Rīgas domes Satiksmes departamenta vadībā.

Savukārt J.Lange LVC valdē strādā kopš 2008.gada, bijis uzņēmuma Finanšu un administratīvās pārvaldes direktors. Pirms tam viņš vadījis LVC Jelgavas nodaļu, strādājis būvniecības, kā arī investīciju piesaistes uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) paplašina savu sadarbību ar reāllaika pūļpakalpojuma navigācijas lietotni Waze. Turpmāk aplikācijas lietotāji Latvijā saņems savos tālruņos informāciju par braukšanas apstākļu pasliktināšanos un par citām aktualitātēm, informē LVC.

Waze lietotājus LVC brīdinās gadījumos, ja ziemas laikā stipri pasliktinās braukšanas apstākļi, piemēram, ir bīstami apledojuši ceļi vai to atsevišķi posmi. Tāpat LVC atgādinās autobraucējiem, kas lieto Waze, par sezonālajām aktualitātēm, piemēram, nepieciešamību aprīkot automašīnas ar ziemas riepām un citām.

«Waze sniedz iespēju uzrunāt un informēt tieši mūsu galveno mērķauditoriju - autoceļu lietotājus, autobraucējus. Ar šo paziņojumu palīdzību Latvijas Valsts ceļi informēs autobraucējus tajos gadījumos, kad uz ceļiem notiek kas ārkārtējs, piemēram, krasi pasliktinājušies braukšanas apstakļi, vai arī tad, ja nepieciešams atgādināt par periodiskajām aktualitātēm - ziemas riepu maiņu, maksimāli pieļaujamā ātruma izmaiņām uz galvenajiem autoceļiem un citām. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies piesārņot aplikāciju ar lieku informāciju un apgrūtināt tās lietotājus, tāpēc ziņojumu skaits būs ierobežots,» stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tallinas šosejas virsējās kārtas atjaunošana ļaušot ceļa posmam labi kalpot vēl vismaz desmit gadus

NOZARE.LV, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa virskārtas jeb dilumkārtas atjaunošana, kas norisinās uz Tallinas šosejas pie Ādažiem uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) nodrošinās, ka posms būs labā kvalitātē vēl vismaz desmit gadus un kalpos bez periodiskās uzturēšanas darbiem, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šis posms pilnībā tika rekonstruēts 2005.gadā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu. Ir pagājuši deviņi gadi un ir sasniegts termiņš, pēc kura saskaņā ar normatīviem jāveic ceļa virskārtas atjaunošana. Šis termiņš var būt no sešiem līdz 12 gadiem, atkarībā no satiksmes intensitātes un izmantotās tehnoloģijas. Uz šī ceļa posma ir konstatētas 0,6-1,0 centimetrus dziļas rises, kas samazina satiksmes drošību lietus laikā un ziemā, segumā ir parādījušās arī mikroplaisas.

«Šādi darbi ir nepieciešami ne tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija (EK) vai kāds cits to prasa. Tā rīkojas labs saimnieks, kurš auto ved uz tehnisko apkopi tad, kad tam pienāk laiks, nevis tad, kad tas izjūk. Tieši tas pats attiecas uz autoceļu. Ja tas tiek regulāri apkopts, tas kalpo ilgi. Tad neveidojas plaisas un nav jālāpa bedrītes. Mums ir jābūt labiem saimniekiem saviem ceļiem un regulāri jāveic to periodiskā uzturēšana, lai būtu droši, ka ceļi kalpos ilgi,» apsekojot būvdarbus uz Tallinas šosejas, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

WAZE lietotājiem ir iespēja likt aplikācijā brīdinājumu, gadījumos, kad viņi sastopas ar apledojumu uz ceļiem, informē Latvijas autoceļu pārvaldītāja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikāciju daļā.

Sadaļā Hazard ir iespējams izvēlēties attiecīgo brīdinājuma veidu un brīdināt arī citus autobraucējus par sarežģītiem braukšanas apstākļiem. Jo vairāk autovadītāju izmantos šo iespēju, jo precīzāk un savlaicīgāk informēti par ceļu stāvokli konkrētajā laikā būs pārējie aplikācijas lietotāji.

LVC skaidro, ka tieši autovadītāji ir tie, kas pirmie saskaras ar visām aktualitātēm uz ceļa, arī autoceļu apledojumu visbiežāk viņi konstatē pirmie.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir otrais lielākais WAZE lietotāju skaits, šīs aplikācijas dati ir visai precīzi, jo līdzdarbojas pietiekoši liels cilvēku skaits, kas sniedz informāciju. Vairāk nekā 100 tūkstoši autovadītāju ikdienā izmanto šo aplikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas šosejas jaunā asfalta seguma paraugi atbilst visām kvalitātes prasībām, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijas veiktās pārbaudes.

Asfaltbetona kārtas biezums ir lielāks, nekā paredzēts projektā. Riteņa sliežu veidošanās ātrums ir mazāks jeb labāks, nekā tas ir pieļaujams, un arī ar gaisu pildīto poru saturs paraugos atbilst prasībām, secināts laboratorijā veiktajās pārbaudēs.

Šā gada 26. jūnijā LVC Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorijas darbinieki veica kvalitātes kontroles pārbaudi autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) 13,5.kilometrā, kur SIA Binders veic posma 13,2.-21.kilometrs seguma virskārtas atjaunošanas darbus autoceļa periodiskās uzturēšanas darbu ietvaros. Tika paņemti paraugi uzklātās asfaltbetona kārtas biezuma un sablīvējuma noteikšanai, kā arī riteņu sliežu testa veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Optiskā kabeļa guldīšanai jārok zeme labības laukā

Dienas Bizness, 22.07.2014

Arnolda Jātnieka labības laukā marķēta trase rakšanas darbiem un optiskā kabeļa ieguldīšanai.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šomēnes gatavojas guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā. Rakšanas darbos varētu tikt izpostīta ceļmalā iesētā labība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Arnolds Jātnieks piektdien, 18. jūlijā, ziņojis par mērniekiem, kas iepriekšējā dienā labības laukā mērīja kabeļa vietu. «Vakar izdevās mērniekus no labības lauka aizraidīt, bet šodien viņi atkal ir klāt, bradā sējumus un nosprauž kabeļa vietu,» stāstījis zemnieks.

Optisko kabeli paredzēts guldīt zemē ceļa aizsargzonā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Šī zemes strēmele gar ceļu ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) īpašums. A. Jātnieks skaidrojis, ka līdz šim LVC nekad nav iebildis, ka zemnieki laukus apstrādā līdz ceļa malai. Tādējādi zeme neaizaug ar nezālēm un ieguvējs ir gan zemes īpašnieks, gan zemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC iesaka septiņos gados atjaunot un pārbūvēt 266 tiltus par 101,8 miljoniem eiro

Nozare.lv, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. - 2016. gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad - 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā - 10 tiltus par 11,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Kā uzsver uzņēmumā, patlaban «no vēlamās programmas trīs gados atpaliekam tiltu skaita ziņā par 15 tiltiem, kas nozīmē, ka plānošanā lietota optimistiski lēta viena kubikmetra atjaunošanas/pārbūves izmaksa. Faktiskās izmaksas noteikšot prioritizēto tiltu bojājumu pakāpe, projekta risinājumi un konkursu rezultāti.»

LVC priekšlikumi paredz šim gadam un nākamajam tādas pašas finanses kā apstiprinātās budžeta iespējas, taču nākamajos gados ieteikts strauji palielināt tiltiem piešķiramos līdzekļus. Piemēram, LVC iesaka 2016.gadā 25 tiltiem piešķirt 11,3 miljonus eiro, bet 2017.gadā 36 tiltiem - 13,3 miljonus eiro, 2018.gadā 60 tiltiem - 22,2 miljonus eiro un 2020.gadā 74 tiltiem - 27,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sola neplānotas ceļu kvalitātes pārbaudes

NOZARE.LV, 06.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ceļi (LVC) turpmāk vairāk uzmanības pievērsīs neplānotām ceļu kvalitātes pārbaudēm, kā arī kvalitatīvākai projektu izstrādei jau sākumstadijā, jo neesot prātīgi mēģināt izķert kļūdas pēc tam būvniecības procesā, norāda LVC vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Lange.

Viņš skaidro - ja patlaban uz kilometru LVC veic divas pārbaudes, tad nākotnē plānots to palielināt, neinformējot ne būvnieku, ne būvuzraugu. «Tā ir mūsu kā pasūtītāja iniciatīva, kuru turpmāk realizēsim lielākos apjomos,» skaidroja uzņēmuma vadītājs. Ar neplānotajām pārbaudēm varot izķert arī cilvēcisko kļūdu faktoru, kas var gadīties būvniecības procesā.

Līdz šim laboratorijas pārbaudes tika veiktas noteiktā kārtībā pēc projekta vadītāja vai būvuzrauga pieprasījuma.

Neplānotās pārbaudes tiks veiktas teju nepārtraukti - tik, cik to atļauj laboratorijas kapacitāte, gan pēc Ceļu laboratorijas iniciatīvas, gan saņemot ārējos signālus, piemēram sabiedrības sniegtā informācija, tostarp arī anonīmas sūdzības, gan iepriekšējās pārbaudēs konstatēto risku un nepilnību gadījumā, skaidro Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgales lietavu izskaloto ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sliktākais ceļa posms ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam, pastāstīja Latvijas autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.

«Pats sliktākais ceļa posms neapšaubāmi ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam. Vēl ļoti sliktā stāvoklī ir ceļš pie Spāres pārbrauktuves,» klāstīja Pāže.

Pēc viņa teiktā, pamazām brūk kopā arī Pāvilostas ceļš un autoceļš Liepāja–Palanga.

«Ļoti slikts ir arī ceļa posms no Jelgavas līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Šo ceļu vairs nevar saglābt ar virsmas apstrādes tehnoloģijām un asfalta nomaiņu. Tas diemžēl ir tiktāl sabrucis, ka tas būs pilnībā jānorok un jāpārbūvē,» atzina LVC valdes priekšsēdētājs.

«Slikts ceļa segums ir arī Bauskas šosejas posmam caur Ķekavu. Sliktā stāvoklī ir Valmieras šosejas posms caur Murjāņiem un Raganu. Gadu no gada uz šā ceļa radušās risas ir frēzētas nost, taču pērn tur vairs īsti nebija ko nofrēzēt,» piebilda Pāže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LVC valdes locekļa amatā apstiprina bijušo EM valsts sekretāru Lazdovski

Dienas Bizness, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 15.jūlijā, Satiksmes ministrijā (SM) notika VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) akcionāru sapulce, kurā lēma par Mārtiņa Lazdovska apstiprināšanu LVC valdes locekļa amatā, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

SM jūnijā bija izsludinājusi LVC valdes locekļa amata kandidātu konkursu kurā, uz LVC valdes locekļa amatu pieteicās trīs kandidāti. Saskaņā ar nolikumu konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase, kā rezultātā uz otro kārtu tika virzīti visi trīs kandidāti. Otrajā kārtā tika vērtētas kandidātu spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, saskarsmes spējas, komunikācijas prasme, svešvalodu zināšanas.

SM norāda, ka M. Lazdovskis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Strādājis par Tieslietu un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru un ir bijis kapitāldaļu turētājs vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tāpat strādājis Lauku Atbalsta dienestā un Valsts zemes dienestā. M. Lazdovskim ir darbam LVC valdes locekļa amatā nepieciešamā izglītība, kā arī profesionāla darba pieredze valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā/ apsaimniekošanā, t.sk. izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar valsts autoceļu tīkla un autoceļu zemes pārvaldīšanu, teikts paziņojumā presei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virzība uz ilgtspējīgu autoceļu politiku Latvijā nav iespējama bez lielas uzmanības veltīšanas ceļu kvalitātei

Par kvalitātes jautājumiem plānots diskutēt arī ikgadējā ceļu nozares konferencē, kas šogad notiks 22. aprīlī. Konferenci organizē va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) sadarbībā ar Dienas Biznesu.

Galvenā prioritāte

Autoceļu kvalitāte ir galvenā LVC prioritāte, jo īpaši ierobežotā finansējuma apstākļos, norāda uzņēmumā. LVC izsludināto iepirkumu specifikācijās tiek ļoti precīzi noteiktas kvalitātes prasības, bez kuru izpildīšanas nav iespējama ceļu pieņemšana ekspluatācijā. Ja tiek konstatēta neatbilstība, ceļu būvētājiem tā ir jānovērš par saviem līdzekļiem.

Arī pēc ceļa nodošanas ekspluatācijā garantijas termiņa laikā būvniekiem defekti jānovērš par pašu līdzekļiem, piemēram, pērn LVC uzdeva SIA Binders veikt garantijas remontdarbus uz jaunā, tikai 2013. gadā pabeigtā autoceļa Tīnūži – Koknese. Uz viadukta pagriezienā uz Lēdmani pērn tika konstatēti asfaltseguma bojājumi, iespējams, saistīti ar brauktuves betona un hidroizolācijas izbūves kvalitāti un laika apstākļu ietekmi. Garantijas darbi pērn bija jāveic uz vēl vairākiem nesen rekonstruētiem ceļiem, piemēram, bija izveidojušies iesēdumi uz autoceļiem Līgatne–Skrīveri, Tukums–Kuldīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) strādā pie neatkarīgo auditoru piesaistes un jau nākamnedēļ plānots izstrādāt un saskaņot ar kapitāldaļu turētāju darba uzdevumu LVC iepirkumu sistēmas padziļinātai izpētei, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Plānots, ka padziļināti tiks vērtēts viss būvdarbu plānošanas un iepirkumu process, ekspertiem būs jāizvērtē arī pēdējo gadu laikā veiktie būvdarbu iepirkumi. Izvērtējuma veikšanai jau tuvākajā laikā tiks piesaistīti neatkarīgi speciālisti.

«Esam ieinteresēti sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), sniedzam birojam visu pieprasīto informāciju. Izskanējušie pārmetumi, protams, iedragā uzņēmuma reputāciju, mūsu interesēs ir veicināt iespējami ātru un kvalitatīvu izmeklēšanu,» uzsvēra Lange.

Uzņēmums ir arī ieinteresēts darboties proaktīvi, lai izslēgtu visus iespējamos riskus un kliedētu aizdomas par sistēmiskajām problēmām. Visiem ceļu būvdarbu iepirkumiem, kas patlaban ir uzsākti, tiek pievērsta īpaša uzmanība no valdes puses, nepieciešamības gadījumā arī piesaistot neatkarīgos ekspertus, norādīja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LVC par 242 tūkstošiem iegādājies autoceļu apsekošanas un novērtēšanas ierīci

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par 242 000 eiro no Somijas uzņēmuma Roadscanners OY iegādājusies jaunu autoceļu apsekošanas ierīci - grunts penetrācijas radaru un lāzerskenēšanas iekārtu, kas ļaus ievērojami labāk novērtēt ceļu stāvokli un būtiski uzlabot projektēšanas kvalitāti, iekārtas prezentācijā sacīja LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs.

Grunts penetrācijas radars un 3D lāzerskenēšanas iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV) ir kompleksa un modulāra ceļu apsekošanas sistēma, tā patlaban ir viena no modernākajām ceļu apsekošanas sistēmām Eiropā.

Ar iekārtas palīdzību iespējams novērtēt ceļa tehnisko stāvokli - iegūt telpisku ceļa un tam pieguļošās teritorijas attēlu, ceļa seguma ģeometriju, izmērīt rišu dziļumu un konfigurāciju, saņemt informāciju par ceļa segu veidojošo konstruktīvo kārtu biezumu.

Akimovs skaidroja, ka RDSV automašīnas priekšgalā piestiprināts radars, kas var noteikt konstrukcijas slāņa stāvokli līdz viena metra dziļumam, uzreiz aiz šī radara ir vēl viens, kas konstrukcijas slāni izmēra līdz četru metru dziļumam. Automašīnas aizmugurē ir radara antena, kas pie ideāliem grunts apstākļiem var izanalizēt konstrukciju līdz 15 metru dziļumam, ietverot arī ceļa pamatni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

ES fondu ietvaros apstiprina LVC izdevumus par vairāk nekā 24 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi (LVC) veiktos izdevumus piecu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ietvaros par vairāk nekā 24 miljoniem eiro, un tās ir pirmās apstiprinātās investīcijas pašreizējā, 2014.-2020.gada, ES fondu plānošanas periodā, informē CFLA.

Pašreiz CFLA ir noslēgusi 9 vienošanās par valsts galveno autoceļu modernizāciju ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, un kopējā investīciju summa paredzēta - 127 290 133,96 eiro, no kuras 85% ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 15% - no valsts budžeta līdzekļi. Rekonstrukcija tiek veikta valsts galveno autoceļu atsevišķos ceļu posmos, piemēram, A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži), A9 Rīga (Skulte) – Liepāja, A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene) u.c. Vairākos ceļu posmos remontdarbi jau tiek veikti kopš 2014. gada.

Piecu LVC īstenoto projektu ietvaros CFLA ir apstiprinājusi izmaksas 24 ,5 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 20,814 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums – 3,673 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz autoceļiem Tīnūži–Koknese un Ludza–Nirza šovasar ar 100km/h nedrīkstēs braukt

Dienas Bizness, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) šovasar nepalielinās maksimāli pieļaujamo ātrumu līdz 100 km/h uz ceļiem Tīnūži–Koknese (P80) un Ludza–Nirza (A12), informē LVC.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un LVC speciālistu ieteikumiem un ņemot vērā lielo ceļu satiksmes negadījumus skaitu uz jaunajiem ceļiem. Daļa no šiem negadījumiem ir bijusi ar traģiskām sekām, turklāt uz šiem ceļiem Valsts policija ir fiksējusi arī lielākos ātruma pārkāpumus.

Lai arī abu ceļu tehniskie parametri ļauj paaugstināt maksimālo braukšanas ātrumu vasaras sezonā, tas netiks darīts drošības apsvērumu dēļ. «Kopā ar Valsts policijas kolēģiem vērosim, kā autovadītāji brauks šajos posmos. Šis ir disciplinējošs, preventīvs solis. Ja varēsim secināt, ka autovadītāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus, brauc droši un neuzstāda ātruma antirekordus uz jaunizbūvētajiem autoceļu posmiem, nākamgad šis lēmums varētu tikt pārskatīts,» norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru